S aipsniai / A icles 139
DAIGA STRAUPENIECE
Uni e si à Lie u os Ku zemes Humani ā ais
ins i u es
Pē niecības jomas: dialek oloģija, onomas ika, alodu
kon ak i.
DOI: h ps://doi.o g/10.35321all-0782
PERSONVĀRDI BŪTIŅĢES
UN SVENTĀJAS LATVIEŠU
DZIMTĀS XXXXI GADSIMTĀ
Asmen a džiai la ių šeimose iš Bū ingės i
Š en osios XXXXI amžiuose
Anno azione
L'a icolo cop e i nomi pe sonali le oni più popola i nell'a ea di con ine della Li uania all'inizio
del XX secolo. Viene spiega a l'an ica adizione di da e nomi in Ku zeme, che è e iden e
anche nei na i i di Bū ingė e Š en oji. È s a o esegui o uno s udio sulla dinamica dei nomi
pe sonali in 4 gene azioni di 10 amiglie di o igine le one a Bū ingė e Š en oji.
KEYWORDS: nome pe sonale, adizione, le oni di Bū ingė e Š en oji,
dinamica, XX-XXI secolo.
ANOTACIJA
S aipsnyje nag inėjami populia iausi XX a. p adžios Lie u os pasienio egiono la ių
asmen a džiai. Aiškinama seno inė a dų su eikimo adicija Ku žemėje, ku i y a aip pa
pas ebima a p Bū ingės bei Š en osios ie inių gy en ojų. Ty imo me u bu o analizuojama 4
ka ų asmen a džių dinamika dešim yje la ių šeimų Bū išingės i Š en osios. ESMINIAI
ŽODŽIAI: asmen a dis, adicija, la iai iš Bū ingės i Š en osios, dinamika, XXXXI a.
Bū iņģes un S en ājas la ieši, kas ag āk eidoja kompak i apdzī o u e i o iju
Lie u as ziemeļ ie umos pie Bal ijas jū as, iņu aloda, kul ū ēs u iskās
adīcijas un dzī es eids iekļaujas Dien id ie umku zemes, īpaši Ruca as,
DAIGA STRAUPENIECE
140 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII kul ū elpā. Bū iņģes un S en ājas la iešu
alodā, kas iekļaujas ku šu sub ā a e i o ijā, jop ojām pamanāma senāko alodas
īpa nību lie ojuma no u ība isu paaudžu leksikā. Tu a ia quasi eselu gadsim u
a odo ies Lie u as kul ū elpā, i ē ojamas izmaiņas šo iedzī o āju iden i ā es
sajū ā (na ionālās piede ības aks u ojumā, kul ū as un ling is iskās a ieksmes
aks u ojumā), kas nospiedumus a s ājušas a ī pe son ā dā indi īda iden i ika o ā
, kas i mūsu iden i ā e un simbols (PMLP).
Dai as Sinke ičū es (Dai a Sinke ičiū ė) 2015. gada pē ījumā pa Lie u as la iešu
pe son ā diem a zī s, ka populā ākie pe son ā di, kas do i Lie u as la iešiem, biežāk
iek pielāgo i lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai (Sinke ičū e 2015: 20). Tam i
objek ī s izskaid ojums. Pe son ā da egis aēšauzmanība. K e ingas
nai a bils oši dzim ās alodas (la iešu) adīcijām pēc La ijas–Lie u as obež-
kon encijas noslēgšanas 1921. gadā Palangas no adā ne ika pie ē s a a bils oša
Dzim sa aks u nodaļas izdo ajās dzimšanas apliecībās la iešu bē nu un ecāku ā di
ika ie aks ī i a bils oši lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai, piem., Jānis → Jonas,
And ejs → And ius, Anna → Ona, Ka ina → Ko ina u. c. Quindi in ques o caso la pa ola
es e na non o ma indica solo il luogo di nasci a dell'indi iduo. Tu a ia jāizceļ kāda
īpa nība: la iešu sabied ībā sa s a pējā saska smē ika lie o s pe son ā da
la iskais a ian s, . i., Jānis, And ejs, Anna, Ka ina u. c. Tas nozīmē, ka nesak i a
pe son ā da aks u o ma a ā lie ojumu ikdienā (ģimenē, la iešu sabied ībā).
La iešu ģimenēs pa alēli ika izman o i di i pe son ā di: o mālais, . i., lie u iešu
pe son ā ds, un ne o mālais, . i., la iešu pe son ā ds, piem., Ona Anna, Ko ina
Ka īna, K is ina K is īne, Jonas Jānis, And ius And ejs, Simonas Sīmanis, Laimondas
Laimonis. Sie iešu pe son ā di i uni e sālāki, la iešu mei eņu ā di mazāk nekā puišu
a spoguļo la iešu un lie u iešu alodu iezīmes un a ka ību no dzimšanas ie as
(Sinke ičū e 2015: 21). Daudzos gadījumos o lie ojums abās alodās a pa
nea šķi ies, piem., Inga, Ri a, Sand a.
Pē ījuma mē ķis i noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku Bū iņģes un
S en ājas la iešu dzim ās XXXXI gadsim ā un pā liecinā ies, ai senā
Dien id ie umku zemes adīcija bē nam do k us ecāku ai ecāku ā du i
saglabājusies. All'inizio del XX secolo šajos 2 ciemos eģis ē i is ai āk la iešu:
1922. gadā S en ājas ciemā bija eģis ē i 334 la ieši (LVVA13/132/214/41),
Bū iņģes ciemā ap 600700 la iešu (Mežs 2007: 169). Tu a ia, il p ocesso è mol o
complica o a causa dei da i o enu i.
Pi mkā , XX gadsim ā la iešu apdzī o ās ie as Ku zemes dien id ie umos
skā ušas poli iskas pā maiņas: 1921. gadā 20. ma ā ika pa aks ī a obežkon encija
s a p La iju un Lie u u, kā ezul ā ā Bū iņģes, S en ājas un ci i ciemi līdz Palangai
ika pie ieno i Lie u ai. Tām sekoja a ī adminis a ī as izmaiņas: Ruca as pagas a
Bū iņģes ciems sāko nēji ika iekļau s Da bēnu pagas ā, ēlāk Palangas pilsē as
S aipsniai A icoli 141 e 141
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
e i o ijā, 1972. gadā S en ājas ciems Palangas pilsē as e i o ijā (Mežs 2007:
170172). Ja salīdzina la iešu skai u mūsdienu Palangas pilsē as obežās, ad 1920.
gadā bija 36% la iešu, 1959. gadā 11%, 1970. gadā 6%, 1989. gadā 2%, 2011. gadā 1%
(S aupeniece 2018: 30). Lai izseko u 2 conc e emu ciemu ļaužu pe son ā du
g adācijai, Palangas no adā egis ē ie la iešu pe son ā di a eido pē ījuma
onu jeb salīdzinošo ma e iālu, be ne a ik izman o s kā ienīgais da u iegu es
a o s. Al i, s a is iche da i ne semp e uz āda pa ieso ainu pa piede ību pie
konk ē as au ības. Īpaši as no ē ojams Bū iņģes un S en ājas la iešu 3. un 4.
paaudzē, ku ē ojama indi īda iden i icēšanās ai āk a pama nāciju, . i.,
lie u iešiem, ne is izcelsmi.
T eškā , XX gadsim ā Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as ai s nedzī o
ienkopus ikai Palangas no adā, be i izkliedē as pa isu Lie u u. Tāpa XX gadsim a
60. gados liela daļa Bū iņģes un Sen ājas idējās paaudzes la iešu pā cēlās uz dzī i
La ijā, īpaši uz indus iāli a īs ī o Liepāju (S aupeniece 2015 61). Tas nozīmē, ka
Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim u da i meklējami abās als īs, mūsdienās pa
ai ākās als īs. Lai iegū u s a is iskos da us pa pe son ā diem, au o e iz ēlējās
10 Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as un apzināja šo cil ēku pe son ā dus
če ās paaudzēs abās als īs. Pa compa aināmo con es o ika izman o i
au skai es da i, Bū iņģes lu e āņu baznīcas k is ību, ies ē ību, kāzu ie aks i,
2008.2019. ekspedīciju gadu ling is iskie ma e iāli, ie ējo iedzī o āju dzī ess ās i
un pe sonīgie kon ak i ( aks a au o e i 3. paaudzes Bū iņģes un S en ājas la ie e,
kas dzimusi un augusi La ijā).
Lai īs eno u pē ījumu noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku un
pā liecinā ies pa ā ddošanas adizioni spēku , iz i zī i šādi uzde umi: a)
es a o XX gs. Bū iņģes un S en ājas pe son ā dus, izman ojo dažādus
a o us, b) noskaid o pe son ā du došanas adīciju Lejasku zemes no adā un
dzī o spēju, c) aks u o p iekš ā du dinamiku 10 Bū iņģes un S en ājas
dzim ās. XXGADSIMTA BŪTIŅŠES UN SVENTĀJAS
PERSONVĀRDI
Ku šu kul ū as bied ības adī ājs Miķelis Balčus in sa ā g āma ā No S en ājas
pagā nes (Iš Š en osios p aei ies, 2016) indica, ka 1922. gadā Palangas no ada es).
iedzī o āju sa aks ā i iksē i 632 lu e icīgi iedzī o āji (303 ī ieši, 329 sie ie-
Pa isam kopā eģis ē i 20 dažādi ī iešu un 26 dažādi sie iešu pe son ā di.
DAIGA STRAUPENIECE
142 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII
Vī iešiem 91% dei casi sono s a i aks u īgs iens no sep iņiem ā diem And ejš,
Ansas, Jānis, Ju is ai Ju ģis, Mā ins, Miķelis, Nikla s. No iem ispopulā ākais
bijis pe son ā ds Jānis (32%) un Miķelis (21% gadījumu), ci i mazāk kā 13%.
Sa ukā lu e icīgajām sie ie ēm 1922. gadā 91% casi bijuši ādi ā di kā Anna,
Ilze, Ka ina, Ķē s a, Ma ģie a, Ma ija. I più popola i e ano Anna (28%), Ma ģie a
(21%) e Ķē s a (19%). Le donne di ci à hanno un nome pe sonale minē i ma-
zāk kā 11% gadījumu (Balčius 2016: 60). Tāpa kā Palangas no adā, a ī La ijā
XIX gs. un XX gs. sākumā ispopulā ākie pe son ā di i bijuši Jānis un Anna
(Bušs 2003: 19).
No Palangas no ada populā ākajiem sep iņiem uomini pe son ā diem biežāk bija
sas opama la iešu alodai aks u īgākā ī iešu dzim es galo ne -s ai -is. Tikai
ienam pe son ā dam Ansas bija galo ne -as, kas aks u īga lie u iešu alodas
g ama iskajai sis ēmai. Bū iņģes d audzes dokumen os i iksē as di as ā da
o mas: Ansas un Ansis. Pe son ā ds Ansas a odams XX gs. 40. Bū iņģes baznīcas
laulību eģis u da us: Ansas ( ē s Ansas, mā e Ma g ie a) dzimis 1915. gadu,
lu e icīgs, la ie is, Lie u as pa als nieks, Palangas pagas a Mancišķes ciema
iedzī o ājs. Līdzās šim ie aks am 1962. gada baznīcas eģis ā i iksē a a ī ā da
la iskais pe son ā ds Ansis (Sil ijas ē s). I ci adini della Le onia al gio no d'oggi
non egis ano i nomi pe sonali Ansas (sk. Pe son ā du da u bāze; pmlp.go .l ): i
kons a ē i 813 ien ā da pe son ā di Ansis un 2 nelokāmas o mas pe son ā di
Anssi.
Tāpa pie ē š ēl dažu XX gs. 20. gadušu pe son ā du And ejš, Mā ins, Nikla s
aks ība. I pama s domā , ka as i nep ecīzs ā da o mu a ian i baznīcas
pie aks s ā onē iskā skanējuma ai aks u a eides dēļ. To apliecina a ī ā du
g āma as ie aks os XX gs. 40. And ējs And ejs, Ma iņš, Nikla s Niklā s, 40.50. […]
Albē s gados Albe s. Līdzīgi a unā pa a se išķu sie iešu pe son ā du, kā
Anna Ana, Ka ina Ka īna, Malle Māle, Ma gie a Ma ģe e, aks u alodas a eidi.
Pe son ā du pie aks a o mas Ana, Māle, Ma ģe e iksē as solo XX gs. 60. I ecchi.
2011. gada au skai es da i no ādī s, ka ikai 4 jaundzimušajiem Lie u ā do s
ā ds Ana (Sinke ičū e 2015:
20).
Daudzas ziņas kādi pe son ā di bija aks u īgi Bū iņģes d audzes la iešiem un kādi
pe son ā di ika lie o i ģimenē sniedz Bū iņģes d audzes dokumen i: k is ību,
ies ē ību un laulību ie aks i. Na u almen e, e na odami isi da i (piedalīšanās
k is īgajās ce emonijās i indi īda b ī a g iba, īpaši padomju laikos), pe ò as
sniedz p iekšs a u pa gal enajām endencēm. Bū iņģes d audzes dokumen os,
pie ē šo uzmanību indi īda dzimšanas ie ai, i edzams, ka XX gadsim a 30. gados
puišiem ika do i ādi pe son ā di kā Albe s, And eis And ējs, A u s, A īds,
Jānis, Valdis, mei enēm Anna, Dzin a, Ka ina, K is īna, Laima, Lidija,
S aipsniai A icoli 143 e 143
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
Ma ija, Olga u. c. Redzams, ka jaunākajai paaudzei iek saglabā i ādi populā i
pe son ā di kā And ejs, Jānis, Anna, Ka ina, Ma ija. Ziņas pa XX gadsim a 40. gados
dzimušajiem bē niem i plašākas. Teams od daudz eidīgāks Bū iņģes un S en ājas
ciemu iedzī o āju pe son ā du klās s. Bezilajiem un adicionālajiem zēnu ā diem
And ejs, Jānis, Ju is, Miķelis, Niklā s i eģis ē i a ī ci i ā di, kā Albē s, Al ēds,
Ed a ds, Ed īns, Go īds, I a s, Laimonis, Rolands, Valdis, Vilis, Vilnis. Ci āda aina
pa e as a sie iešu pe son ā diem: gados 40. mei enēm ne iek do i populā ākie 20. gadu
ā di. Bū iņģes d audzes dokumen os i eģis ē i šādi pe son ā di: Alīsa, Alma,
Ausma, Aus a, Be a, Dalija, Dzid a, Hilda, Laima, Lidija, Lilija, Li ija, Lonija, Ma a,
Milda, Mi dza, Sil ija, Vel a, Vija, Vilma, Zelma, Zen a, Zig īda. I ams ede, ka 20.30. i
gados di en ano no u amen e ali pe son ā di come Valdis, Laima, Lidija. XX secolo 50.
anni na iksē i populā ākie uomini pe son ā di. 40. 50. gados dominē ā s Albe s, i
eģis ē i a ī ā di Ed a ds un Iman s. Sie iešu ā du iz ēlē ē ojama s abili à: 40.50.
gados populā ākie sie iešu ā di Bū iņģē un S en ājā i Ausma, Aus a, Lilija, Lonija,
Sil ija, Vilma. Baznīcas ie aks os i iksē i anche ādi ā di come Elma, El ī a, E na,
He mīne. Tālāk Bū iņģes un S en ājas la iešu kopienas pe son ā du adizione
līkločiem izseko i g ū āk un sa ežģī āk. Tas sais ī s a pie obežas la iešu
kopienas sašķelšanos un izklīšanu: padomju a as gados, īpaši XX gs. 60. gados, daudzi
Bū iņģes, S en ājas la ieši pā cēlās uz dzī i La ijas pusē (S aupeniece 2015: 61). Tie
bija gan Lie u as la ieši ekonomiski ak ī ā ecumā, kas pā cēlās uz La iju da ba
dēļ, gan eselas ģimenes, ku as pauda ēlmi nod ošinā bē niem izglī ību la iešu
alodā. Ne ienmē Bū iņģes un S en ājas pēc eči, kas de ās uz La iju ai ci ām
Lie u as pilsē ām, ak ī i uz u ēja a iecības a Bū iņģes d audzi. Neska o ies uz o,
ēl XX gs. 60.80. ie gados baznīcas g āma ā eik i la iešu alodā (S aupeniece 2018:
26). P obabilmen e ha anco a sapu o il pe son ā dus, ku i unkcionēja pie obežas
la iešu kopienā. XX gs. 80 anni. ies ē ībās ika eģis ē i jaunieši a šādiem
pe son ā diem: Ai a s, Al īds, A īds, Ed īns, Elma s, E īks, E nes s, Ha ījs,
Ilmā s, I a s, Jānis, Ziedonis. Sa ukā mei enēm bija aks u īgi ādi pe son ā di kā
Aina, Cilda, Dzid a, El ī a, Ina a, Ing ida, I ēna, I e a, Leonija, Liena, Loli a, Rasma,
Sil ija, Valija, Vel a. I a zīs , ka līdz XX gs. 80. Bū iņģes d audzē ika eģis ē i un
saglabā i pe son ā di ieši ā, kā ie ika lie o i ie ējās la iešu kopienas saziņā. Dopo
am, nomaino ies baznīcas mācī ājam, ie aks i d audzes dokumen os ika eik i
lie u iešu alodā. To apliecina anche pe son ā du ie aks i, kas eik i a bils oši
lie u iešu g ama iskajai sis ēmai, ā ad a ī a bils o iciālo dokumen u dzimšanas
apliecības, pases u. c. ie aks iem. 90. gadu ies ē ību dokumen os eģis ē i ādi
pe son ā di kā Al edas, Edga as, E nes as, E aldas, Vilius. Tas iz aisa disonansi a
iep iekš eik ajiem ie aks iem: ja k is ību dokumen os

DAIGA STRAUPENIECE
144 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII
bija pe sona Vilis, Ju a dēls, ad ies ē ību dokumen os šī pa i pe sona i Vilius,
Ju ijaus sūnos ‚dēls‘. Spo ādiski, konk ē āk 2001. gada ies ē ību lapā, i edzami
a ī pe son ā di Ai a s, E alds a galo ni -s. Pē o pe son ā du dinamiku, O. Bušs
i a zīmējis, ka 90. gados La ijā ai s na bijuši sas opami ādi ā di, kas bija
populā i XX gs. sākumā ai idū (Bušs 2003: 46). a ziņa Šī a iecināma a ī uz
pe son ā du iz ēli la iešu kopienā Lie u ā: no populā ākajiem XX gs. 20. gadušu
un emminile pe son ā diem Bū iņģē un S en ājā ne iek pā man o s ne iens.
In alcuni casi, la ice ca è s a a acce a a in modo inconseguen e e i documen i delle
con a e ni e ie nami e sono s a i egis a i. Līdzīgi pa o aks a Ilga Jansone,
pē o Ē ģemes e anģēliski lu e iskās d audzes ie aks us (Jansone 2018: 114). Tā kā
Bū iņģes baznīcas ie aks us eica kāds no ie ējās la iešu kopienas, ku š nebija
mācījies la iešu skolā, ad dažkā pe son ā ds ie ējās d audzes dokumen os
a eido s iz unas ie ekmē. // pe son ā da And eis And ejš a eidiējusi izloksnes
īpa nība: līdzskaņu s un j sa ienojums aiz di ongiem un ga iem pa skaņiem ada
skaņu š. Pēc līdzības ā diem a dziedā aiš, kalēiš, mācī āiš, adī āiš, ku izskaņas
-ējs, - ājs iz unā pā ē šas pa -eiš -ēiš, - aiš -iš (sk. S aupeniece 2018: 63). Daž eiz
ē ojams ga umzīmju lie ojums, piem., Albē s, E īks, Ha ījs, ai nelie ojums, piem.,
Elma s, Ina a, Ing ida, Li ija, kas nea bils la iešu alodas pe son ā du adīcijai.
PERSONVĀRDU DOŠANAS TRADĪCIJA UN DZĪVOTSPĒJA LEJASKURZEMES NOVADĀ Jau
au asdziesmās, kas pie aks ī as Lejasku zemē, apdziedā a kūmu (k us ecāku)
loma bē na ā da iz ēlē, piem. :
Ku miņas ka ejàsa,
Ka às lē i nepā b auca?
Aiz kalniņa ka ejàsa,
Pādei ā du dalijàsa.
(LD 1372-1 Vi ga)
Šo ī mu i nomazgaju
Raks i âja glāzinâ:
Šo ī pādei ā du jēmu
Raks i âja g āma â.
(LD 1369-0, Nīca,
Tosma e)
T īs dieninas es
Pādei ā da mekledama; I
Pādei ā du es dabuju
Baznickunga g āma â,
Baznickunga g āma â
De i âja lapinâ.
(LD 1368-3,
Ga ieze, Skul e)
s aigaju, Ku , kūmiņas, jādijà
nos i kumeli?
- Bijàm Die a baznicâ,
Pādei ā du meklejàm.
A adàmi pādei ā du
(Tu o il mondo è pieno di e) Baznickunga lib o
De i âi lapiņâ
Desmi âi pan iņâ.
(LD 1368-1,
G amzda, Smaiži)
S aipsniai A icolo 145
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
Senā Lejasku zemes adīcija sauk pādi kūmas ā dā bija ak uāla ēl XX gs.
sākumā. Pa mām bieži iz ēlējās is u ākos cil ēkus b āļus, māsas , kas
nepieciešamības gadījumā a ē u uzņem ies a bildību pa bē niņu. Ruca ā, anche
Bū iņģē un S en ājā mei enei bija 2 k us mā es, puikam bieži lika 1 k us mā i un 1
k us ē u, bieži as nebija p ecē s, be lika gan no ienas, gan no o as adu puses.
Ne e i ienā ģimenē di ām māsām ai b āļiem po e a esse e ne solo iens uz ā ds,
be a ī pe son ā ds. Tā a ēja no ik , ja abām ģimenes a asēm pa kūmu ņēma
cil ēkus, ku iem bija iens un as pa s ā ds (piem., ī .: And ejs, Jānis, Ju is; sie .:
Anna, Ka īna, Ma g ie a u. c.) ai ienu un o pašu cil ēku. Lai bē nus pēc am
a šķi u, ecākais iegu a ci u ā du (iesauku), piem., Nuže (senza Annas), Ķē s a
(senza K is īnes), Malle (senza Ma ijas) u. c. Bū iņģes un S en ājas ma e iālos šādi
ak i, ka ienā ģimenē di iem bē niem bū u do s iens un as pa s ā ds
k us ecāku dēļ, na kons a ē s. Taču i gadījumi, kad bē nam iek do s
k us ecāka ā ( ai a ī ie nejaušības dēļ sak i uši), piem., And ejs, Al ēds,
Jānis, Zen a. Reizēm bē nam do i 2 ā di: iens ecāku iz ēlē s ā ds, o s pa godu
k us ecākiem. Abi ā di a bū eģis ē i o iciāli, piem., K is īne Zen a, And ejs
A u s, ku pi mais i k us ecāku ā ds. I gadījumi, kad k us ecāku ā i
neo iciālais ā , dē ējo o pa baznīcas ā du. Tā kādā dzim ā bē niem o ais
ā s iegū s k is ību i uālā: A u s (Miķelis), Rolands (Miķelis), Ziedonis (Niklā s),
Ā ija (Ka īna). Viena no Bū iņģes un S en ājas la iešu adicionālām ē ībām i
bijusi pe son ā da nodošana nākamajām paaudzēm. Pē o Bū iņģes d audzes
dokumen us, šādus piemē us XIX gs. beigās un XX gs. a a as : Miķelis (1894) Miķeļa
dēls S en ājas ciemā, Ju is (1916) Ju a dēls Palibģe u ciemā, Jānis Jānis Jāņa dēls
S en ājas ciemā, Miķelis (1918) Jānis Jāņa dēls Bū iņu ciemā, Jānis Jāņa dēls
S en ājas ciemā, Jānis Jāņa dēls Palibģe u ciemā, Miķelis (1925) Miķeļa dēls Bū iņu
ciemā, Jānis Jāņa dēls Pas enā (1925) Kādas S en ājas dzim as cil skokā XX gs. a
izseko , ka pe son ā ds Miķelis i bijis 2 paaudzēs līdz XX gs. idum. Vis più ie i ādi
pe son ā di come And ejs un Jānis. Dažkā as a iecināms a ī uz sie iešu
ismaz 3 paaudzēs: ec ē s Miķelis, ē s Miķelis, dēls Miķelis. Daudzās dzim-
ās adīcija – ē a ā du do ecākajam (a ī ci am) dēlam – no ē ojama ismaz
pe son ā diem Anna un Ka ina , kad mā es ā dā iek nosauk a ecākā mei a.
Reizēm pe son ā ds dzim as ie a os ne iek man o s ieši, be pas a pinā i, . i.,
bē nam iek do s mā es ( ē a) b āļa ai māsas ā ds, piem., Al edas (mā es b ālis
Al ēds), Miķelis, Vilmā s (2. ā ds). Bē nam iek do s a ī ec ē a ai ecmāmiņas
pe son ā ds: dēls iek nosauk s pa godu ec ē am Rūdol am, kas gājis bojā jū ā,
ai mei a Ko yna
Lie u ā nosauk a pa godu S en ājas ecmammai Ka inai. Mūsdienās bē ni
isbiežāk iegūs ecāku iz ēlē u ā du, un ā iz ēles k i ē iji a bū dažādi. di e
Va , ka mūsdienās e i saglabā a senā ā ddošanas
DAIGA STRAUPENIECE
146 Ac a Linguis ica Li uanica LXXXII adizione, kad bē nam iek do s ē a, mā es ai
k us ecāku ā . Pē o pe son ā du došanas adīcijas, s a īga i a ī klā
pie ieno ā ē ība ēs ījums, ku ā ak ualizē i ā ddošanas gadījumi sais ībā a
dzim as ēs u i un adīcijām.
PRIEKŠVĀRDU DINAMIKA BŪTIŅĒ UN
SVENTJĀ ČETRU PAAUDŽU GRIEZUMĀ:
10 DZIMTU PIEMĒRI
Pe son ā du dinamikas pē ījumam ika iz audzī as 10 Bū iņģes un S en ājas
dzim as1, aplūkojo ka as dzim as pe son ā dus če ās paaudzēs. Lascia che
aplūko ques e kopienas la e p e a du adizioni un modi iche. Jāa zīmē, ka isām
la iešu dzim ām pi msākumi meklējami Bū iņģē un S en ājā, kas ēlāk, pēc 2.
paaudzes, saza ojušies gan La ijas, gan Lie u as pusē. Pē ījumā izman o a
ap auja, ku ā apkopo i dzim as pe son ā di. Le più ecchie un idējās paaudzes
pe son ā di ika nosauk i la iskajā a ian ā, kas apliecināja iep iekš minē o:
la iešu sabied ībā dzī o neo iciālais pe son ā ds. Pa isam kopā ika aplūko i 170
pe sonu ā di: ec. P. […] 24, ed. p. […] 46, jaun. P. […] 54, isjaun. P. […] 52.
Vecākā paaudze pēc au ības bija la ieši, ā eidojusies XX gs. 20. all'inizio del
empo, kad Bū iņģe un S en āja ika pie ieno a Lie u as als ij (S aupeniece
2018: 33). 24 ecākās paaudzes cil ēkiem bija aks u īgi 10 pe son ā di (sk. 1.
abulu): 11 ī iešiem ika izman o i ikai 4 dažādi pe son ā di, kā And ejs, Jānis,
Ka ina, Miķelis, sa ukā sie ie ēm 13 6 dažādi pe son ā di, kā Anna, Ju is,
Ķē s a K is īne, Ma g ie a, Ma ija. 1 abella. Popula ākie ecākās paaudzes
pe son ā di un o skai s
Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di
5 Jānis Anna 4
And ejs 3 Ma g ie a 3
Miķelis 2 Ka ina 3
2 Ju is Ķē s a K is īne 2
Tas sasaucas a iep iekš aplūko o pa ādību, ka šie pe son ā di XX gs. 20. I gados e ano più equen i. Lai
šie pe son ā di ēlāk ika pielāgo i lie u iešu 1 Pē ījumā ika iz audzī as ādas Bū iņģes un Sen ājas
la iešu dzim as, pa ku ām bija iespējams sa āk k ali a ī us da us če ās paaudzēs gan Lie u ā, gan
La ijā.
S aipsniai A icolo 147
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
alodai, pa p imā o au o e uzska ījusi pe sonas un iņu adinieku iedokli pa
sua iden i à, ā ad anche pe son ā du.
Vidējā paaudze, kas dzimusi Bū iņģē un S en ājā XX gs. idū, pēc au ības i
la ieši. Šī paaudze i izju usi pe son ā da dubul ošanos: skolā, poliklīnikā,
o iciālajās ies ādēs iņiem piedē ēja lie u isko pe son ā du, ģimenē, baznīcā,
la iešu sabied ībā la isko pe son ā du. In ques o caso ika iksē i la iskie
pe son ā di. Vidējās paaudzes 46 pā s ā jiem kopumā bija aks u īgi 30
pe son ā di: 21 ī ie im ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Al ēds, And ejs,
A ū s, Ā is, Ed a ds, Ed īns, E nes s, Jānis, Miķelis, Rolands, Rūdol s, Ziedonis.
Daži pe son ā di […] Jānis, And ejs, A ū s, Rūdol s, Ed īns […] iek ielik i ai ākiem
jaundzimušajiem (sk. 2. abulu). 25 Sa ukā sie ie ēm aks u īgi 18 dažādi
pe son ā di, kā Aina, Anna (a ī 2. ā di), Ausma, Ā ija, He mina, Inā a, Jau a, Ka e,
Ka ina, K is īne, Liena, Lilija, Lonija, Ma ija, Rasma, Vel a, Vija, Zen a (2. ā di). Le
più popola i sono le donne di 10 dzim ās la iešu i Ausma, Vel a, Anna, Lilija. 2 abella.
Popula ākie idējās paaudzes pe son ā di un o skai s
Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di
7 Jānis Ausma 3
And ejs 2 Vel a 3
A ū s 2 Anna 2 (a ī 2. ā ds)
Rūdol s 2 Lilija 2
Ed īns 2
Jaunākā paaudze dzimusi XX gs. 70.90. gados, šo cil ēku pe son ā du klās s i
daudz eidīgs, mazāk no ē o i ienādi pe son ā di. Pa isam 54 cil ēkiem bija
aks u īgi 49 pe son ā di: 31 ī ie im ika do i 27 dažādi pe son ā di, 23
sie ie ēm 22 pe son ā di. Tā kā šīs paaudzes ienas dzim as cil ēki i dzimuši gan
La ijā, gan Lie u ā, as a spoguļojas a ī pe son ā da aks ībā. in Le onia 19
uomini ika do i 15 a i pe son ā di, come Aina s, An ijs, B uno, Dzin a s,
Edmunds, Emīls, El iss, Helmu s, Iman s, Jānis, Mā iņš, Ronalds, Vilnis, Vilmā s,
Vi ālijs. 4 ol e ika do s Jānis ā ds, 2 ol e Vilnis. Lie u ā dzimušajiem 12
ī iešiem ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Algis, Al edas, And ius, A u as,
Edga as, Ed inas, E aldas, Gied ius, Jonas, Laimondas, Oska as, Vladas.
La ijā dzimušajām 7 sie ie ēm ika do i 7 dažādi pe son ā di, kā Dace, Dai-
ga, Inā a, Inga, In a, Maija, Laima, sa ukā Lie u ā dzimušajām 16 sie ie ēm
ika do i 16 a i pe son ā di, piem., Dai a, Diana, Ie a, Inga, I ma, Ka olyna,