S aipsniai / A icles 139
DAIGA STRAUPENIECE
Lie u os Ku zemes Humani a inių uni e si e ų
ins i u ai
Pē niecības jomas: dialek oloģija, onomas ika, alodu
kon ak i.
DOI: h ps://doi.o g/10.35321all-0782
PERSONVĀRDI BŪTIŅŠES
UN SVENTĀJAS LATVIEŠU
DZIMTĀS XXXXI GADSIMTĀ
Asmen a džiai la ių šeimose iš Bū ingės i
Š en osios XXXXI amžiuose
Ano acija
S aipsnyje ap a iami populia iausi La ijos asmen a džiai Lie u os pasienio ajone XX a.
p adžioje. Aiškinama seno inė a dų su eikimo adicija Ku zeme, ku i aip pa pas ebima
Bū ingės i Š en oji ie iniuose. Bu o a lik as asmeninių a dų dinamikos y imas 4 ka ose
10 La ijoje gimusių šeimų Bū ingėje i Š en oji.
RAKSTELI: asmeninis a das, adicija, la iai iš Bū ingės i Š en oji,
dinamika, XX-XXI amžiai.
ANOTACIJA
S aipsnyje nag inėjami populia iausi XX a. p adžios Lie u os pasienio egiono la ių
asmen a džiai. Aiškinama seno inė a dų su eikimo adicija Ku žemėje, ku i y a aip pa
pas ebima a p Bū ingės bei Š en osios ie inių gy en ojų. Ty imo me u bu o analizuojama 4
ka ų asmen a džių dinamika dešim yje la ių šeimų Bū iš Bū ingės i Š en osios. ESMINIAI
ŽODŽIAI: asmen a dis, adicija, la iai iš Bū ingės i Š en osios, dinamika, XXXXI a.
Bū iņģes un S en ājas la ieši, kas ag āk eidoja kompak i apdzī o u e i o iju
Lie u as ziemeļ ie umos pie Bal ijas jū as, iņu aloda, kul ū ēs u iskās
adīcijas un dzī es eids iekļaujas Dien id ie umku zemes, īpaši Ruca as,
DAIGA STRAUPENIECE
140 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII kul ū elpā. Bū iņģes un S en ājas la iešu
kalba, kas iekļaujas ku šu sub ā a e i o ijoje, jop ojām pamanāma senāko
alodas īpa nību lie ojuma no u ība isu paaudžu leksikā. Tačiau be eik eselu
gadsim u a odo Lie u os kul ū elpā, i ē ojamas šios gy en ojų apa ybės
sajū ą (nacionalių piede umų apibūdinime, kul ū os un ling is inių požiū ių apibūdinime),
kas nospiedumus a s ājušas aip pa pe son ā dą indi īda iden i ika o ą , kas i
mūsų iden i e ą un simbols (PMLP).
Dai as Sinke ičū es (Dai a Sinke ičiū ė) 2015. gada y ime pa Lie u os la iešu
pe son ā diem a zī s, ka populā ākie pe son ā di, kas do i Lie u os la iešiem, biežāk
iek pielāgo i lie u iečių kalbos g ama iskajai sis ēmai (Sinke ičū e 2015: 20). Tam i
objek y us paaiškinimas. Pe son ā da egis uēšauzmanība. K e ingas
nai a bils oši dzim ās alodas (la iešu) adīcijām pēc La ijas–Lie u as obež-
kon encijas noslēgšanas 1921. gadā Palangas no adā ne ika pie ē s a a bils oša
Dzim sa aks u nodaļas izdo ajās dzimšanas apliecībās la iešu bē nu un ecāku ā di
ika ie aks ī i a bils oši lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai, piem., Jānis → Jonas,
And ejs → And ius, Anna → Ona, Ka ina → Ko ina u. c. Taigi šiuo a eju ā da išo inis
no o mējums nu odo ik uz indi īda dzimšanas ie u. Tačiau jāizceļ kāda īpa nība:
la iešu sabied ībā sa s a pējā saska smē ika lie o s pe son ā da la iskais
a ian ai, . i., Jānis, And ejs, Anna, Ka ina u. c. Tas nozīmē, ka nesak i a pe son ā da
aks u o ma a ā lie ojumu ikdienā (ģimenē, la iešu sabied ībā). La iešu ģimenēs
pa alēli ika izman o i di i pe son ā di: o mālais, . i., lie u iešu pe son ā ds, un
ne o mālais, . i., la iešu pe son ā ds, piem., Ona Anna, Ko ina Ka īna, K is ina
K is īne, Jonas Jānis, And ius And ejs, Simonas Sīmanis, Laimondas Laimonis. Sie iešu
pe son ā di i uni e sālāki, la iešu mei eņu ā di mažiau nei puišu a spoguļo la iešu
un lie u iešu alodu iezīmes un a ka ību no dzimšanas ie as (Sinke ičū e 2015: 21).
Daudzos gadījumos o lie ojums abās alodās a pa nea šķi ies, piem., Inga, Ri a,
Sand a.
Pē ījuma ikslas i noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku Bū iņģes un
S en ājas la iešu dzim ās XXXXI gadsim ā un pā liecinā ies, ai senā
Dien id ie umku zemes adīcija bē nam do k us ecāku ai ecāku ā du i
saglabājusies. XX a. p adžioje šajos 2 ciemos eģis ē i is ai āk la iešu: 1922.
gadā S en ājas ciemā bija egis uē i 334 la ieši (LVVA13/132/214/41), Bū iņģes
ciemā ap 600700 la iešu (Mežs 2007: 169). Tačiau as i isai sudė ingas p ocesas
da u iegu es dēļ.
Pi miausia, XX amžiuje la iešu apgy endin os ie os Ku zemes dien id ie umos
skā ušas poli iskas pasikei imai: 1921. me ais 20. ko o ika pa aks ī a
obežkon encija a p La iju un Lie u u, kā ezul ā ā Bū iņģes, S en ājas un ci i
ciemi līdz Palangai ika pie ieno i Lie u ai. Tām sekoja aip pa adminis aciniai
pokyčiai: Ruca as pagas a Bū iņģes ciems sāko nēji ika iekļau s Da bēnu pagas ā,
S aipsniai 141 s aipsnis
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
ėliau Palangas mies o e i o ijoje, 1972. gadā S en ājas ciems Palangas mies o
e i o ijoje (Mežs 2007: 170172). Ja salīdzina la iešu skai u mūsdienu Palangas
pilsē as obežās, ad 1920. gadā bija 36% la iešu, 1959. gadā 11%, 1970. gadā 6%, 1989.
gadā 2%, 2011. gadā 1% (S aupeniece 2018: 30). Lai izseko u 2 konk e u ciemu ļaužu
pe son ā du g adācijai, Palangas no adā egis uo i la iešu pe son ā di a
eido pē ījuma onu jeb palygininošo ma e iālu, be ne a ik izman o s kā
ienīgais da u iegu es a o s. O kā , s a is ikas da i ne isada uz āda pa ieso ainu
pa piede ību pie konk ē as au ības. Īpaši as no ē ojams Bū iņģes un S en ājas
la iešu 3. un 4. paaudzē, ku ē ojama indi īda iden i icēšanās ai āk a
pama nāciju, . i.,
lie u iešiem, ne is izcelsmi.
T eškā , XX gadsim ā Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as ai s nedzī o
ienkopus ikai Palangas no adā, be i izkliedē as pa isu Lie u u. Tāpa XX gadsim a
60. gados liela daļa Bū iņģes un S en ājas idējās paaudzes la iešu pā cēlās uz dzī i
La ijā, īpaši uz indus iāli a īs ī o Liepāju (S aupeniece 2015: 61). Tas eiškia, ka
Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim u da i meklējami abās als īs, mūsdienās pa
ai ākās als īs. Lai iegū u s a is iskos da us pa pe son ā diem, au o e iz ēlējās
10 Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as un apzināja šo cil ēku pe son ā dus
če ās paaudzēs abās als īs. Pa palyginināmo kon eks u ika izman o i
au skai es da i, Bū iņģes lu e āņu baznīcas k is ību, ies ē ību, kāzu ie aks i,
2008.2019. ekspedīciju gadu ling is iskie ma e iāli, ie ējo iedzī o āju dzī ess ās i
un pe sonīgie kon ak i ( aks a au o e i 3. paaudzes Bū iņģes un S en ājas la ie e,
kas dzimusi un augusi La ijā).
Lai īs eno u y imą noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku un
pā liecinā ies pa ā ddošanas adīcijas spēku , iz i zī i šādi uzde umi: a) XX
gs iš auka. Bū iņģes un S en ājas pe son ā dus, izman ojo dažādus a o us,
b) noskaid o pe son ā du došanas adiciją Lejasku zemes no adā un
dzī o spēju, c) aks u o p iekš ā du dinamiku 10 Bū iņģes un S en ājas
dzim ās. XX GADSIMTA BŪTIŅŠES UN SVENTĀJAS
PERSONVĀRDI
Ku šu kul ū os bied ības adī ājs Miķelis Balčus sa o g āma ā No S en ājas
pagā nes (Iš Š en osios p aei ies, 2016) no āda, ka 1922. gadā Palangas no ada es).
iedzī o āju sa aks ā i iksē i 632 lu e icīgi iedzī o āji (303 ī ieši, 329 sie ie-
Pa isam kopā eģis ē i 20 dažādi ī iešu un 26 dažādi mo e ų pe son ā di.
DAIGA STRAUPENIECE
Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII 142
Vī iešiem 91% a ejų bu o aks u īgs iens no sep iņiem žodžiais And ejš,
Ansas, Jānis, Ju is ai Ju ģis, Mā ins, Miķelis, Nikla s. Ne iem ispopulā ākais
bijis pe son ā ds Jānis (32%) un Miķelis (21% gadījumu), ci i mazāk kā 13%.
Sa ukā lu e icīgajām sie ie ēm 1922. me ais 91% a ejų bijuši ādi ā di kaip
Anna, Ilze, Ka ina, Ķē s a, Ma ģie a, Ma ija. Vispopula iausi ā di bu o Anna
(28%), Ma ģie a (21%) un Ķē s a (19%). Ci i sie iešu pe son ā di minē i ma-
zāk kā 11% gadījumu (Balčius 2016: 60). Tāpa kā Palangas no adā, a ī La ijā
XIX gs. un XX gs. sākumā ispopulā ākie pe son ā di i bijuši Jānis un Anna
(Bušs 2003: 19).
No Palangas no ada populā ākajiem sep iņiem ī iešu pe son ā diem biežāk bija
sas opama la iešu alodai aks u īgākā ī iešu dzim es galo ne -s ai -is. Tikai
ienam pe son ā dam Ansas bija galo ne -as, kas aks u īga lie u iešu alodas
g ama iskajai sis ēmai. Bū iņģes d audzes dokumen os i iksē as di as ā da
o mas: Ansas un Ansis. Pe son ā ds Ansas a odams XX gs. 40. Bū iņģes baznīcas
laulību eģis u duomenis: Ansas ( ē s Ansas, mā e Ma g ie a) dzimis 1915. gadā,
lu e icīgs, la ie is, Lie u as pa als nieks, Palangas pagas a Mancišķes ciema
iedzī o ājs. Līdzās šim ie aks am 1962. gada baznīcas eģis ā i iksē a a ī ā da
la iskais pe son ā ds Ansis (Sil ijas ē s). La ijas iedzī o ājiem mūsdienās na
eģis ē s pe son ā ds Ansas (sk. Pe son ā du da u bāze; pmlp.go .l ): i
kons a ē i 813 ien ā da pe son ā di Ansis un 2 nelokāmas o mas pe son ā di
Anssi.
Tāpa pie ē š uzmanību ēl dažu XX gs. 20. gadu ī iešu pe son ā du And ejš,
Mā ins, Nikla s aks ība. I pama s domā , ka as i nep ecīzs ā da o mu
pie aks s ā onē iskā skanējuma ai aks u a eides dēļ. To apliecina a ī ā du
a ian i baznīcas g āma as ie aks os XX gs. 40. And ējs And ejs, Ma iņš, Nikla s
Niklā s, 40.50. Albē s gados Albe s. Līdzīgi a unā pa a se išķu mo e ų
pe son ā du, kā Anna Ana, Ka ina Ka īna, Malle Māle, Ma gie a Ma ģe e, aks u
alodas a eidi. Pe son ā du pie aks a o mas Ana, Māle, Ma ģe e iksē as ik XX
gs. 60. gados. 2011. gada au skai es duomenys nu ody a, ka ik 4 jaundzimušajiem
Lie u ā do s ā Ana (Sinke ičū e 2015:
20).
Daudzas naujienos kādi pe son ā di bija aks u īgi Bū iņģes d audzes la iešiem un
kādi pe son ā di ika lie o i ģimenē sniedz Bū iņģes d audzes dokumen i: k is ību,
ies ē ību un laulību ie aks i. Žinoma, e na odami isi da i (piedalīšanās
k is īgajās ce emonijās i indi īda b ī a g iba, īpaši padomju laikos), ačiau as
su eikia p iekšs a u pa gal enajām endencēm. Bū iņģes d audzes dokumen os,
pie ē šo uzmanību indi īda dzimšanas ie ai, i edzams, ka XX gadsim a 30. gados
puišiem ika do i ādi pe son ā di kaip Albe s, And eis And ējs, A u s, A īds,
Jānis, Valdis, mei enēm Anna, Dzin a, Ka ina, K is īna, Laima, Lidija,
S aipsniai 143 s aipsnis
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
Ma ija, Olga u. c. Redzams, ka jaunākajai paaudzei iek saglabā i ādi populā i
pe son ā di kaip And ejs, Jānis, Anna, Ka ina, Ma ija. Žinios pe XX a. 40 me ų
dzimušajiem aikams i plašākas. Teams odams daudz eidīgāks Bū iņģes un
S en ājas ciemu iedzī o āju pe son ā du klās s. Bezilajiem un adicionālajiem zēnu
ā diem And ejs, Jānis, Ju is, Miķelis, Niklā s i egis uē i a ī ci i ā di, kā Albē s,
Al ēds, Ed a ds, Ed īns, Go īds, I a s, Laimonis, Rolands, Valdis, Vilis, Vilnis. Ci āda
aina pa e as a mo e ų pe son ā diem: gados 40. mei enēm ne iek do i populā ākie 20.
gadu ā di. Bū iņģes d audzes dokumen os i egis uē i šādi pe son ā di: Alīsa, Alma,
Ausma, Aus a, Be a, Dalija, Dzid a, Hilda, Laima, Lidija, Lilija, Li ija, Lonija, Ma a,
Milda, Mi dza, Sil ija, Vel a, Vija, Vilma, Zelma, Zen a, Zig īda. I amsas, ka 20.30. gados
no u īgi ampa okie pe son ā di kaip Valdis, Laima, Lidija. XX gadsim a 50. gados na
iksē i populā ākie ī iešu pe son ā di. 40. 50. gados dominē ā ds Albe s, i
egis uē i a ī ā di Ed a ds un Iman s. Sie iešu ā du iz ēlē ē ojama s abilumas:
40.50. gados populā ākie sie iešu ā di Bū iņģē un S en ājā i Ausma, Aus a, Lilija,
Lonija, Sil ija, Vilma. Baznīcas ie aks os i iksē i aip pa ādi ā di kaip Elma, El ī a,
E na, He mīne. Tālāk Bū iņģes un S en ājas la iešu kopienas pe son ā du adiciją
līkločiem izseko i g ū āk un sa ežģī āk. Tas sais ī s a pie obežas la iešu
kopienas sašķelšanos un izklīšanu: padomju a as gados, īpaši XX gs. 60. gados, daudzi
Bū iņģes, S en ājas la ieši pā cēlās uz dzī i La ijas pusē (S aupeniece 2015: 61). Tie
bija gan Lie u os la ieši ekonomiski ak ī ā ecumā, kas pā cēlās uz La iju da ba
dēļ, gan eselas šeimos, ku as pauda ēlmi nod ošinā aikams izglī ību la iešu kalba.
Ne isada Bū iņģes un S en ājas pēc eči, kas de ās uz La iju ai ci ām Lie u as
pilsē ām, ak y iai uz u ėjo san yki a Bū iņģes d audzi. Neska o ies uz o, ēl XX gs.
60.80. ie aks i gados baznīcas g āma ā eik i la iešu kalba (S aupeniece 2018: 26). Taip
gali da žino i pe son ā dus, ku i unkcionė pie obežas la iešu kopienā. XX gs. 80.
ies ē ībās ika eģis ē i jaunieši a šādiem pe son ā diem: Ai a s, Al īds, A īds,
Ed īns, Elma s, E īks, E nes s, Ha ījs, Ilmā s, I a s, Jānis, Ziedonis. Sa ukā
mei enēm bija aks u īgi ādi pe son ā di kā Aina, Cilda, Dzid a, El ī a, Ina a, Ing ida,
I ēna, I e a, Leonija, Liena, Loli a, Rasma, Sil ija, Valija, Vel a. I a zīs , ka līdz XX gs.
80. Bū iņģes d audzē ika egis uē i un saglabā i pe son ā di ieši ā, kā ie ika
lie o i ie ējās la iešu kopienas saziņā. Pēc am, nomaino ies baznīcas mācī ājam,
ie aks i d audzes dokumen os ika eik i lie u iečių kalba. To apliecina a ī
pe son ā du ie aks i, kas eik i a bils oši lie u iešu g ama iskajai sis ēmai, ā ad
a ī a bils o iciālo dokumen u dzimšanas apliecības, pases u. c. ie aks iem. 90. gadu
ies ē ību dokumen os egis uē i ādi pe son ā di kaip Al edas, Edga as, E nes as,
E aldas, Vilius. Tas iz aisa disonansi a anksčiau eik ajiem ie aks iem: ja k is ību
dokumen os

DAIGA STRAUPENIECE
144 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII
bija pe sona Vilis, Ju a dēls, ad ies ē ību dokumen os šī pa i pe sona i Vilius,
Ju ijaus sūnos ‚dēls‘. Spo ādiski, konk ē āk 2001. gada ies ē ību lapā, i edzami
a ī pe son ā di Ai a s, E alds a galo ni -s. Pē o pe son ā du dinamiku, O. Bušs
i a zīmējis, ka 90. gados La ijā ai s na bijuši sas opami ādi ā di, kas bija
populā i XX gs. sākumā ai idū (Bušs 2003: 46). Šīziņa a iecināma aip pa uz
pe son ā du pasi inkli la iešu kopienā Lie u ā: no populā ākajiem XX gs. 20. gadu
ī iešu un mo e ų pe son ā diem Bū iņģē un S en ājā ne iek pā man o s
ne iens.
A os a ejais y imai apg ū ina nekonsek en iškai a spindi ie inių d augų
asmen a džių į ašus dokumen us. Līdzīgi pa o aks a Ilga Jansone, pē o Ē ģemes
e anģēliski lu e iskās d audzes ie aks us (Jansone 2018: 114). Tā kā Bū iņģes baznīcas
ie aks us eica kāds no ie ējās la iešu kopienas, ku š nebija mācījies la iešu
skolā, ad dažkā pe son ā ds ie ējās d audzes dokumen os a eido s iz unas
ie ekmē. // pe son ā da And eis And ejš a eidiējusi izloksnes īpa nība: līdzskaņu s
un j sa ienojums aiz di ongiem un ga iem pa skaņiem ada skaņu š. Pēc līdzības
ā diem a dziedā aiš, kalēiš, mācī āiš, adī āiš, ku izskaņas -ējs, - ājs iz unā
pā ē šas pa -eiš -ēiš, - aiš -iš (sk. S aupeniece 2018: 63). Daž eiz ē ojams
ga umzīmju lie ojums, piem., Albē s, E īks, Ha ījs, ai nelie ojums, piem., Elma s,
Ina a, Ing ida, Li ija, kas nea bils la iešu kalbos pe son ā du adīcijai.
PERSONVĀRDU DOŠANAS TRADĪCIJA UN DZĪVOTSPĒJA LEJASKURZEMES NOVADĀ Jau
au asdziesmās, kas pie aks ī as Lejasku zemē, apdziedā a kūmu (k us ecāku)
loma bē na ā da iz ēlē, piem. :
kūmiņas ka ejàsa, T īs
Ka às lē i nepā b auca?
Aiz kalniņa ka ejàsa,
Pādei ā du dalijàsa.
(LD 1372-1 Vi ga)
Šo ī mu i nomazgaju
Raks i âja glāzinâ:
Šo ī pādei ā du jēmu
Raks i âja g āma â.
(LD 1369-0, Nīca,
Tosma e)
dieninas es s aigaju,
Pādei ā da mekledama;
Pādei ā du es dabuju
Baznickunga g āma â,
Baznickunga g āma â
De i âja lapinâ.
(LD 1368-3,
Ga ieze, Skul e)
Ku , kūmiņas, jādijà
Nos īdušus kumeliņus?
- Bijàm Die a baznicâ,
Pādei ā du meklejàm.
A adàmi pādei ā du
Baznickunga g āma â
De i âi lapiņâ
Desmi âi pan iņâ.
(LD 1368-1,
G amzda, Smaiži)
S aipsniai 145 s aipsnis
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
Senā Lejasku zemes adicija sauk pādi kūmas ā dā bija ak uāla ēl XX gs.
sākumā. Pa mām kū bieži iz ēlējās is u ākos cil ēkus b āļus, māsas , kas
nepieciešamības gadījumā a ē u uzņem ies a bildību pa bē niņu. Ruca ā, a ī
Bū iņģē un S en ājā mei enei bija 2 k us mā es, puikam bieži lika 1 k us mā i un 1
k us ē u, bieži as nebija p ecē s pā is, be lika gan no ienas, gan no o as adu
puses. Ne e i ienā ģimenē di ām māsām ai b āļiem galėjo bū ne ik iens uz ā ds,
be i pe son ā ds. Tā a ēja no ik , ja abām ģimenes a asēm pa kūmu ņēma
cil ēkus, ku iem bija iens un as pa s ā ds (piem., ī .: And ejs, Jānis, Ju is; sie .:
Anna, Ka īna, Ma g ie a u. c.) ai ienu un o pašu cil ēku. Lai bē nus pēc am
a šķi u, ecākais iegu a ci u ā du (iesauku), piem., Nuže (jokių Annas), Ķē s a
(jokių K is īnes), Malle (jokių Ma ijas) u. c. Bū iņģes un S en ājas ma e iālos šādi
ak i, ka ienā ģimenē di iem aikams bū ų do s iens un as pa s ā ds
k us ecāku dēļ, na kons a ē s. Tačiau i gadījumi, kad bē nam iek do s
k us ecāka ā ds ( ai a ī ie nejaušības dēļ sak i uši), piem., And ejs, Al ēds,
Jānis, Zen a. Reizēm bē nam do i 2 ā di: iens ecāku iz ēlē s ā ds, o s pa godu
k us ecākiem. Abi ā di a bū eģis ē i o iciāli, piem., K is īne Zen a, And ejs
A u s, ku pi mais i k us ecāku ā dai. I gadījumi, kad k us ecāku ā ds i
neo iciālais ā dai, dē ējo o pa baznīcas ā du. Tā kādā dzim ā bē niem o ais
ā s iegū s k is ību i uālā: A u s (Miķelis), Rolands (Miķelis), Ziedonis (Niklā s),
Ā ija (Ka īna). Viena no Bū iņģes un S en ājas la iešu adicionālām ē ībām i
bijusi pe son ā da nodošana nākamajām paaudzēm. Pē o Bū iņģes d audzes
dokumen us, šādus piemē us XIX gs. pabaigoje un XX gs. a a as : Miķelis (1894)
Miķeļa dēls S en ājas ciemā, Ju is (1916) Ju a dēls Palibģe u ciemā, Jānis Jānis Jāņa
dēls S en ājas ciemā, Miķelis (1918) Jānis Jāņa dēls Bū iņu ciemā, Jānis Jāņa dēls
S en ājas ciemā, Jānis Jāņa dēls Palibģe u ciemā, Miķelis Miķelis (1925) Miķeļa dēls
Bū iņu ciemā, Jānis Jānis Pas enė (1925) Kādas S en ājas dzim as cil skokā XX gs.
a izseko , ka pe son ā ds Miķelis i bijis 2 paaudzēs līdz XX gs. idum. Vis dažniau
ie i ādi pe son ā di kaip And ejs un Jānis. Dažkā as a iecināms a ī uz
ismaz 3 paaudzēs: ec ē s Miķelis, ē s Miķelis, dēls Miķelis. Daudzās dzim-
ās adīcija – ē a ā du do ecākajam (a ī ci am) dēlam – no ē ojama ismaz
mo e ų pe son ā diem Anna un Ka ina , kad mā es ā dā iek nosauk a ecākā
mei a. Reizēm pe son ā ds dzim as ie a os ne iek man o s ieši, be pas a pinā i,
. i., bē nam iek do s mā es ( ē a) b āļa ai māsas ā ds, piem., Al edas (mā es
b ālis Al ēds), Miķelis, Vilmā s (2. ā dai). Bē nam iek do s a ī ec ē a ai
ecmāmiņas pe son ā ds: dēls iek nosauk s pa godu ec ē am Rūdol am, kas
gājis bojā jū ā, ai mei a Ko yna
Lie u ā nosauk a pa godu S en ājas ecmammai Ka inai. Mūsdienās aikai
dažniausiai gauna senāku pasi inkē u ā du, un ā iz ēles k i e ijai a bū
dažādi. saky i Va , ka mūsdienās e i saglabā a senā ā ddošanas
DAIGA STRAUPENIECE
146 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII adīcija, kad bē nam iek do s ē a, mā es ai
k us ecāku ā dai. Pē o pe son ā du došanas adīcijas, s a īga i aip pa klā
pie ieno ā ē ība ēs ījums, ku ā ak ualizē i ā ddošanas gadījumi sais ībā a
dzim as ēs u i un adīcijām.
PRIEKŠVĀRDU DINAMIKA BŪTIŅĒ UN
SVENTJĀ ČETRU PAAUDŽU GRIEZUMĀ:
10 DZIMTU PIEMĒRI
Pe son ā du dinamikas pē ījumam ika iz audzī as 10 Bū iņģes un S en ājas
dzim as1, aplūkojo ka as dzim as pe son ā dus če ās paaudzēs. Tas leidžia
aplūko šīs la iešu kopienas p iekš ā du adīcijas un izmaiņas. Jāa zīmē, ka
isām la iešu dzim ām pi msākumi meklējami Bū iņģē un S en ājā, kas ėliau, pēc 2.
paaudzes, saza ojušies gan La ijas, gan Lie u as pusē. Pē ījumā izman o a
ap auja, ku ā apkopo i dzim as pe son ā di. Visbiežāk ecākās un idējās paaudzes
pe son ā di ika nosauk i la iskajā a ian ā, kas apliecināja iep iekš minē o:
la iešu sabied ībā dzī o neo iciālais pe son ā ds. Pa isam kopā ika aplūko i 170
pe sonu ā di: ec. p. 24, id. p. 46, jaun. p. […] 54, isjaun. p. […] 52.
Vecākā paaudze pēc au ības bija la ieši, ā eidojusies XX gs. 20.
"S aupeniece 2018: 33". "S aupeniece 2018: 33" "S aupeniece 2018: 33"
"S aupeniece 2018: 33" "S aupeniece 2018: 33" "S aupeniece 2018: 33" 24 ecākās
paaudzes žmonėms bija aks u īgi 10 pe son ā di (sk. 1. abulu): 11 ī iešiem ika
izman o i ikai 4 dažādi pe son ā di, kā And ejs, Jānis, Ka ina, Miķelis, sa ukā
sie ie ēm 13 6 dažādi pe son ā di, kā Anna, Ju is, Ķē s a K is īne, Ma g ie a,
Ma ija. 1 len elė. Populā ākie ecākās paaudzes pe son ā di un o skai s
Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di
5 Jānis Anna 4
And ejs 3 Ma g ie a 3
Miķelis 2 Ka ina 3
2 Kē s a Ju is K is īne 2
Tas sasaucas a iep iekš aplūko o pa ādību, ka šie pe son ā di XX gs. 20. bu o gados isbiežāk sas opami.
Lai šie pe sonal ā di ėliau ika pielāgo i lie u iešu 1 Pē ījumā ika iz audzī as ādas Bū iņģes un
S en ājas la iešu dzim as, pa ku ām bija iespējams sa āk k ali a ī us da us če ās paaudzēs gan
Lie u ā, gan La ijā.
S aipsniai 147 s aipsnis
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
alodai, pa p imā o au o e uzska ījusi pe sonas un iņu adinieku iedokli pa
sa o iden i ā i, ā ad aip i pe son ā du.
Vidējā paaudze, kas dzimusi Bū iņģē un S en ājā XX gs. idū, pēc au ības i
la ieši. Šī paaudze i izju usi pe son ā da dubul ošanos: skolā, poliklīnikā,
o iciālajās ies ādēs iņiem piedē ēja lie u isko pe son ā du, ģimenē, baznīcā,
la iešu sabied ībā la isko pe son ā du. Šiuo a eju ika iksē i la iskie
pe son ā di. Vidējās paaudzes 46 pā s ā jiem kopumā bija aks u īgi 30
pe son ā di: 21 ī ie im ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Al ēds, And ejs,
A ū s, Ā is, Ed a ds, Ed īns, E nes s, Jānis, Miķelis, Rolands, Rūdol s, Ziedonis.
Daži pe son ā di Jānis, And ejs, A ū s, Rūdol s, Ed īns iek ielik i ai ākiem
jaundzimušajiem (sk. 2. abulu). 25 Sa ukā sie ie ēm aks u īgi 18 dažādi
pe son ā di, kā Aina, Anna (a ī 2. ā di), Ausma, Ā ija, He mina, Inā a, Jau a, Ka e,
Ka ina, K is īne, Liena, Lilija, Lonija, Ma ija, Rasma, Vel a, Vija, Zen a (2. ā di).
Vispopulā ākie sie iešu ā di 10 la iešu dzim ās i Ausma, Vel a, Anna, Lilija. 2
len elė. Populā ākie idējās paaudzes pe son ā di un o skai s
Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di
7 Jānis Ausma 3
And ejs 2 Vel a 3
A ū s 2 Anna 2 (a ī 2. ā ds)
Rūdol s 2 Lilija 2
Ed inas 2
Jaunākā paaudze dzimusi XX gs. 70.90. gados, šo cil ēku pe son ā du klās s i
daudz eidīgs, mažiau no ē o i ienādi pe son ā di. Pa isam 54 cil ēkiem bija
aks u īgi 49 pe son ā di: 31 ī ie im ika do i 27 dažādi pe son ā di, 23
sie ie ēm 22 pe son ā di. Tā kā šīs paaudzes ienas dzim as žmonės i dzimuši
gan La ijā, gan Lie u ā, as a spoguļojas a ī pe son ā da aks ībā. La ija
dzimušajiem 19 ī iešiem ika do i 15 dažādi pe son ā di, kā Aina s, An ijs, B uno,
Dzin a s, Edmunds, Emīls, El iss, Helmu s, Iman s, Jānis, Mā iņš, Ronalds, Vilnis,
Vilmā s, Vi ālijs. 4 eizes ika do s Jānis ā ds, 2 eizes Vilnis. Lie u ā
dzimušajiem 12 ī iešiem ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Algis, Al edas,
And ius, A u as, Edga as, Ed inas, E aldas, Gied ius, Jonas, Laimondas, Oska as,
Vladas.
La ijā dzimušajām 7 sie ie ēm ika do i 7 dažādi pe son ā di, kā Dace, Dai-
ga, Inā a, Inga, In a, Maija, Laima, sa ukā Lie u ā dzimušajām 16 sie ie ēm
ika do i 16 dažādi pe son ā di, piem., Dai a, Diana, Ie a, Inga, I ma, Ka olyna,