S aipsniai / A icles 139
DAIGA STRAUPENIECE
Uni e sidades de las Uni e sidades Ku zemes
Humani a ias
Pē niecības jomas: dialec oloģija, onomas ika, alodu
kon ak i. (Dialec o y lenguaje)
DOI: h ps://doi.o g/10.35321all-0782
PERSONVĀRDI BŪTIŅŠES (en inglés)
UN SVENTĀJAS LATVIEŠU (Es ados Unidos y Le onia)
DZIMTĀS XXXXI GADSIMTĀ También conocido como DZIMTĀS
Asmen a džiai la ių šeimose iš Bū ingės i
Š en osios XXXXI amžiuose (En la ian se dice que las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as de las c ia u as)
Ano ación de la Comisión
El a ículo cub e los nomb es pe sonales le ones más popula es en la zona on e iza de
Li uania a p incipios del siglo XX. Se explica la an igua adición de da nomb es en Ku zeme,
que ambién se no a en los na i os de Bū ingė y Š en oji. Se ha ealizado un es udio sob e la
dinámica de los nomb es pe sonales en 4 gene aciones de 10 amilias de o igen le ón en
Bū ingė y Š en oji.
PAZAS cla e: nomb e pe sonal, adición, le ones de Bū ingė y Š en oji,
dinámica, siglo XX y XXI.
ANOTACIJA (en inglés)
S aipsnyje nag inėjami populia iausi XX a. p adžios Lie u os pasienio egiono la ių
asmen a džiai. Aiškinama seno inė a dų su eikimo adicija Ku žemėje, ku i y a aip pa
pas ebima a p Bū ingės bei Š en osios ie inių gy en ojų. Ty imo me u bu o analizuojama 4
ka ų asmen a džių dinamika dešim yje la ių šeimų Bū išingės i Š en osios. (Ty imo me u
bu o analizuojama 4 ka ų asmen a džių dinamika dešim yje la ių šeimų Bū išingės i
Š en osios. ESMINIAI ŽODŽIAI: asmen a dis, adicija, la iai iš Bū ingės i Š en osios, dinamika, XXXXI a. (La ia: Esminiaja Žodžia, pe sonal a dis, adicija, la iai iš Bū ingės i Š en osios, dinamika, XXXXI a.
Bū iņģes un Sen ājas la ieši, kas ag āk eidoja kompak i apdzī o u e i o iju
Lie u as ziemeļ ie umos pie Bal ijas jū as, iņu aloda, kul ū ēs u iskās
adīcijas un dzī es eids iekļaujas Dien id ie umku zemes, īpaši Ruca as,
DAIGA STRAUPENIECE
140 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII kul ū elpā. (En inglés) Bū iņģes un Sen ājas en
la lengua la a, kas iekļaujas ku šu sub ā a e i o ijā, jop ojām pamanāma senāko
alodas īpa nību lie ojuma no u ība isu paaudžu leksikā. Sin emba go, casi eselu
siglo pa ece Li huanian kul ū elpā, i ē ojamas cambios šo iedzī o āju iden i ā es
sajū ā (nacionālās piede ības aks u ojumā, kul ū as un ling is iskās a ieksmes
aks u ojumā), kas nospiedumus a s ājušas a ī pe son ā dā indi īda iden i ika o ā
, kas i mūsu iden i ā e un simbols (PMLP).
Dai as Sinke ičū es (Dai a Sinke ičiū ė) 2015. Gada es udiando pa Lie u as la iešu
pe son ā diem a zī s, ka populā ākie pe son ā di, kas do i Lie u as la iešiem, biežāk
iek pielāgo i lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai (Sinke ičū e 2015: 20). Hay una
explicación obje i a. Pe son ā da egis aēšauzmanība. (en inglés) K e ingas
nai a bils oši dzim ās alodas (la iešu) adīcijām pēc La ijas–Lie u as obež-
kon encijas noslēgšanas 1921. gadā Palangas no adā ne ika pie ē s a a bils oša
Dzim sa aks u nodaļas izdo ajās dzimšanas apliecībās la iešu bē nu un ecāku ā di
ika ie aks ī i a bils oši lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai, piem., Jānis → Jonas,
And ejs → And ius, Anna → Ona, Ka ina → Ko ina u. c. Así que en es e caso la palab a
ex e io no o ma indica sólo el luga de nacimien o del indi iduo. Sin emba go, hay que
hace alguna īpa nība: la iešu sabied ībā sa s a pējā saska smē ika lie o s
pe son ā da la iskais a ian s, . i., Jānis, And ejs, Anna, Ka ina u. c. Tas nozīmē, ka
nesak i a pe sonal ā da aks u o ma a ā lie ojumu ikdienā (ģimenē, la iešu
sabied ībā) (En la sociedad la a, la sociedad la a es la sociedad de la sociedad la a).
La iešu ģimenēs pa alēli ika izman o i di i pe son ā di: o mālais, . i., lie u iešu
pe son ā ds, un ne o mālais, . i., la iešu pe son ā ds, piem., Ona Anna, Ko ina
Ka īna, K is ina K is īne, Jonas Jānis, And ius And ejs, Simonas Sīmanis, Laimondas
Laimonis. Sie iešu pe son ā di i uni e sālāki, la iešu mei eņu ā di mazāk nekā puišu
a spoguļo la iešu un lie u iešu alodu iezīmes un a ka ību no dzimšanas ie as
(Sinke ičū e 2015: 21). Daudzos gadījumos o lie ojums abās alodās a pa
nea šķi ies, piem., Inga, Ri a, Sand a. (En inglés, "Daudzos casos o lie ojums abās alodās a pa nea šķi ies, piem., Inga, Ri a, Sand a" es una palab a que se u iliza pa a e e i se a las di e encias en e las lenguas.)
Pē ījuma mē ķis i noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku Bū iņģes un
S en ājas la iešu dzim ās XXXXI gadsim ā un pā liecinā ies, ai senā
Dien id ie umku zemes adīcija bē nam do k us ecāku ai ecāku ā du i
saglabājusies. A p incipios del siglo XX, se egis a on 2 ciemos egis ados en la
mayo pa e de los la os: 1922. S en ājas ciemā bija eģis ē i 334 la ieši
(LVVA13/132/214/41), Bū iņģes ciemā ap 600700 la iešu (Mežs 2007: 169). Sin emba go,
el p oceso de ob ención de da os es muy complicado.
P ime amen e, en el siglo XX, los la inos ocupa on luga es Ku zemes dien id ie umos
skā ušas poli iskas pā maiņas: 1921. gadā 20. ma ā ika pa aks ī a obežkon encija
s a p La iju un Lie u u, kā ezul ā ā Bū iņģes, S en ājas un ci i ciemi līdz Palangai
ika pie ieno i Lie u ai. Tām sekoja a ī adminis a i as izmaiņas: Ruca as pagas a
Bū iņģes ciems sāko nēji ika iekļau s Da bēnu pagas ā, ēlāk Palangas pilsē as
S aipsniai A ículos 141 y
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
e i o ijā, 1972. gadā S en ājas ciems Palangas pilsē as e i o ijā (Mežs 2007:
170172). Ja salīdzina la iešu skai u mūsdienu Palangas pilsē as obežās, ad 1920.
gadā bija 36% la iešu, 1959. gadā 11%, 1970. gadā 6%, 1989. gadā 2%, 2011. gadā 1%
(S aupeniece 2018: 30). Lai izseko u 2 conc e u ciemu ļaužu pe sonal ā du
g adācijai, Palangas no adā egis ē ie la iešu pe sonal ā di a eido pē ījuma
onu jeb salīdzinošo ma e iālu, be ne a ik izman o s kā ienīgais da u iegu es
a o s. O kā , s a is ikas da i ne ienmē uz āda pa ieso ainu pa piede ību pie
konk ē as au ības. (Las es adís icas siemp e mues an paciencia po pe enece
a las au idades conc e as). Īpaši as no ē ojams Bū iņģes un S en ājas la iešu 3.
un 4. paaudzē, ku ē ojama indi īda iden i icēšanās ai āk a pama nāciju, . i.,
lie u iešiem, ne is izcelsmi.
T eškā , XX gadsim ā Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as ai s nedzī o
ienkopus ikai Palangas no adā, be i izkliedē as pa isu Lie u u. Así que en los años
XX siglo 60. la ga pa e Bū iņģes un Sen ājas idējās paaudzes la iešu pā cēlās uz
dzī i La ijā, īpaši uz indus iāli a īs ī o Liepāju (S aupeniece 2015: 61). Tas
nozīmē, ka Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim u da i meklējami abās als īs,
mūsdienās pa ai ākās als īs. (En los países donde se encuen a el país de o igen)
Lai iegū u s a is iskos da us pa pe son ā diem, au o e iz ēlējās 10 Bū iņģes un
Sen ājas la iešu dzim as un apzināja šo cil ēku pe son ā dus če ās paaudzēs abās
als īs. Pa compa aināmo con ex o ika izman o i au skai es da i, Bū iņģes
lu e āņu baznīcas k is ību, ies ē ību, kāzu ie aks i, 2008.2019. expedición gadu
linguís icas ma e iāli, ie ējo iedzī o āju dzī ess ās i un pe sonīgie kon ak i
( aks a au o e i 3. paaudzes Bū iņģes un S en ājas la ie e, kas dzimusi un augusi
La ijā). El documen o se publica en el siguien e idioma:
Lai īs eno u pē ījumu noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku un
pā liecinā ies pa ā ddošanas adīcijas spēku , iz i zī i šādi uzde umi: a) un
ex ac o de XX gs. Bū iņģes un Sen ājas pe son ā dus, izman ojo dažādus
a o us, b) noskaid o pe son ā du došanas adīciju Lejasku zemes no adā un
dzī o spēju, c) aks u o p iekš ā du dinamiku 10 Bū iņģes un Sen ājas
dzim ās. XXADSIMTA BŪTIŅŠES UN SVENTĀJAS (En inglés) (en inglés) (en inglés)
PERSONVĀRDI (en inglés)
Miķelis Balčus en su lib o No S en ājas pagā nes (Iš Š en osios p aei ies, 2016)
indica, que el año 1922 Palangas no ada es). Pa isam kopā eģis ē i 20 dažādi
iedzī o āju sa aks ā i iksē i 632 lu e icīgi iedzī o āji (303 ī ieši, 329 sie ie-
muška šu un 26 dažādi sie iešu pe son ā di. (En inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés, en inglés)
DAIGA STRAUPENIECE
142 Ac a Linguis ica Li uanica LXXXII
Vī iešiem 91% caso ha sido aks u īgs iens no sep iņiem ā diem […] And ejš,
Ansas, Jānis, Ju is ai Ju ģis, Mā ins, Miķelis, Nikla s. No iem ispopulā ākais
bijis pe son ā ds Jānis (32%) un Miķelis (21% gadījumu), ci i mazāk kā 13%.
Sa ukā lu e icīgajām sie ie ēm 1922. gadā 91% casos bijuši ādi ā di kao
Anna, Ilze, Ka ina, Ķē s a, Ma ģie a, Ma ija. Las más popula es ue on Anna
(28%), Ma ģie a (21%) y Ķē s a (19%). Las ciudades de muje es pe sonal ā di minē i ma-
zāk kā 11% gadījumu (Balčius 2016: 60). Tāpa kā Palangas no adā, a ī La ijā
XIX gs. un XX gs. sākumā ispopulā ākie pe son ā di i bijuši Jānis un Anna
(Bušs 2003: 19) El Consejo de Adminis ación y el Consejo de Adminis ación de la Comisión de la Unión Eu opea han adop ado una decisión sob e la compa ibilidad de la ayuda con el me cado in e io .
No Palangas no ada populā ākajiem sep iņiem ī iešu pe son ā diem biežāk bija
sas opama la iešu alodai aks u īgākā ī iešu dzim es galo ne -s ai -is. No
Palangas no ada populā ākajiem sep iņiem ī iešu pe son ā diem biežāk bija
sas opama la iešu alodai aks u īgākā ī iešu dzim es galo ne -s ai -is. Tikai
ienam pe son ā dam Ansas bija galo ne -as, kas aks u īga lie u iešu alodas
g ama iskajai sis ēmai. Tikai ienam pe son ā dam Ansas bija galo ne -as, kas
aks u īga lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai. Bū iņģes d audzes
dokumen os i iksē as di as ā da o mas: Ansas un Ansis. Ansas un Ansis. Ansas un
Ansis. Ansas un Ansis. Ansas un Ansis. Pe son ā ds Ansas a odams XX gs. 40. (en
inglés) Bū iņģes baznīcas laulību eģis u da us: Ansas ( ē s Ansas, mā e
Ma g ie a) dzimis 1915. gadu, lu e icīgs, la ie is, Lie u as pa als nieks, Palangas
pagas a Mancišķes ciema iedzī o ājs. Līdzās šim ie aks am 1962. gada baznīcas eģis ā i iksē a a ī ā da la iskais pe son ā ds Ansis (Sil ijas ē s). También se egis a en las bazas la iscas. Los habi an es de Le onia en la ac ualidad no han egis ado los nomb es pe sonales Ansas (sk. Pe son ā du da u bāze; pmlp.go .l ): i kons a ē i 813 ien ā da pe son ā di Ansis un 2 nelokāmas o mas pe son ā di Anssi.
Así se di ige aún dažu XX gs. 20. And ejš, Mā ins, Nikla s aks ība. Gadu masculino
es un nomb e pe sonal. I pama s domā , ka as i nep ecīzs ā da o mu a ian i
pie aks s ā onē iskā skanējuma ai aks u a eides dēļ. To apliecina a ī ā du
baznīcas g āma as ie aks os XX gs. 40. And ējs And ejs, Ma iņš, Nikla s Niklā s,
40.[…]50 años de edad o más. […] Albē s gados Albe s. (Albe s) (Albe s) (Albe s)
(Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s)
(Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s)
(Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s)
(Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) (Albe s) Has a a ā po sepa adou emenino pe son ā du, como Anna Ana, Ka ina Ka īna, Malle Māle, Ma gie a Ma ģe e, aks u alodas a eidi. Pe son ā du pie aks a o mas Ana, Māle, Ma ģe e iksē as sólo XX gs. 60. años. 2011. gada au skai es da os no ādī s, ka ikai 4 jaundzimušajiem Lie u ā do s ā ds Ana (Sinke ičū e 2015:
20).
Daudzas no icias cuáles pe sonal ā di bija aks u īgi Bū iņģes d audzes la iešiem
un kādi pe sonal ā di ika lie o i ģimenē sniedz Bū iņģes d audzes dokumen i:
k is ību, ies ē ību un laulību ie aks i. Cla o, e na odami isi da i (piedalīšanās
k is īgajās ce emonijās i indi īda b ī a g iba, īpaši padomju laikos), pe o as
o ece un es ado an e io a las endencias p incipales. Bū iņģes d audzes
dokumen os, pie ē šo uzmanību indi īda dzimšanas ie ai, i edzams, ka XX
gadsim a 30. gados puišiem ika do i ādi pe son ā di kā Albe s, And eis And ējs,
A u s, A īds, Jānis, Valdis, mei enēm Anna, Dzin a, Ka ina, K is īna, Laima, Lidija, Lidija, e c. También se puede encon a en o os idiomas.
Los a ículos 143 y 143 de la Cons i ución
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
Ma ija, Olga u. c. Fue asesinada. Redzams, ka jaunākajai paaudzei iek saglabā i ādi
populā i pe son ā di kā And ejs, Jānis, Anna, Ka ina, Ma ija. (En inglés, es el nomb e
de la pe sona que más se conoce) Ziņas pa XX siglo 40. años dzimušajiem niños i
plašākas. Teams od muchos eidīgāks Bū iņģes un Sen ājas ciemu iedzī o āju
pe sonal ā du klās s. Bezilajiem un adicionālajiem zēnu ā diem […] And ejs, Jānis,
Ju is, Miķelis, Niklā s […] i eģis ē i a ī ci i ā di, kā Albē s, Al ēds, Ed a ds,
Ed īns, Go īds, I a s, Laimonis, Rolands, Valdis, Vilis, Vilnis. Ci āda aina pa e as a
emenino pe son ā diem: gados 40. mei enēm ne iek do i populā ākie 20. gadu ā di.
Bū iņģes d audzes dokumen os i eģis ē i šādi pe son ā di: Alīsa, Alma, Ausma,
Aus a, Be a, Dalija, Dzid a, Hilda, Laima, Lidija, Lilija, Li ija, Lonija, Ma a, Milda,
Mi dza, Sil ija, Vel a, Vija, Vilma, Zelma, Zen a, Zig īda. Es e es el nomb e de la pe sona
que se encuen a en el egis o. I ams, ea que es el 20.30. los gados no se con ie en en
pe sonas como Valdis, Laima, Lidija. XX siglo 50. años na iksē i popula izados homb es
pe sonal ā di. 40. 50. gados dominē ā s Albe s, i eģis ē i a ī ā di Ed a ds un
Iman s. Ed a ds un Iman s. Ed a ds un Iman s. Ed a ds un Iman s. Ed a ds un Iman s.
Ed a ds un Iman s. Ed a ds un Iman s. Sie iešu ā du iz ēlē ē ojama es abilidad:
40.50. los años más popula es de las muje es ue on Bū iņģē un S en ājā i Ausma,
Aus a, Lilija, Lonija, Sil ija, Vilma. Baznīcas ie aks os i iksē i ambién ādi ā di
como Elma, El ī a, E na, He mīne. Tālāk Bū iņģes un S en ājas la iešu kopienas
pe sonal ā du adiciju līkločiem izseko i g ū āk un sa ežģī āk. Tālāk Bū iņģes un
S en ājas la iešu kopienas pe sonal ā du adīciju līkločiem izseko i g ū āk un
sa ežģī āk. Tas sais ī s a pie obežas la iešu kopienas sašķelšanos un izklīšanu:
padomju a as gados, īpaši XX gs. 60. gados, daudzi Bū iņģes, S en ājas la ieši
pā cēlās uz dzī i La ijas pusē (S aupeniece 2015: 61). Se a a de una de las
p incipales uen es de ing esos de la Unión Eu opea. Tie bija gan Lie u as la ieši
ekonomiski ak ī ā ecumā, kas pā cēlās uz La iju da ba dēļ, gan eselas ģimenes,
ku as pauda ēlmi nod ošinā bē niem izglī ību la iešu alodā. (Tie bija gan Lie u as
la ieši ekonomiski ak ī ā ecumā, kas pā cēlās uz La iju da ba dēļ, gan eselas
ģimenes, ku as pauda ēlmi nod ošinā bē niem izglī ību la iešu alodā. Ne ienmē
Bū iņģes un S en ājas pēc eči, kas de ās uz La iju ai ci ām Lie u as pilsē ām,
ak ī i uz u ēja a iecības a Bū iņģes d audzi. (No siemp e Bū iņģes un S en ājas
pēc eči, kas de ās uz La iju ai Lie u as ci ām pilsē ām, ak ī i uz u ēja a iecības
a Bū iņģes d audzi.) Neska o ies uz a, ēl XX gs. 60.80. los años ie aks i baznīcas
g āma ā eik i la iešu alodā (S aupeniece 2018: 26). Tal ez aún se sabe el nomb e de
la pe sona, ku i unkcionēja pie obežas la iešu kopienā. XX gs. 80. Lo sien o mucho.
ies ē ībās ika eģis ē i jaunieši a šādiem pe son ā diem: Ai a s, Al īds, A īds,
Ed īns, Elma s, E īks, E nes s, Ha ījs, Ilmā s, I a s, Jānis, Ziedonis. Es e es el
nomb e de la pe sona que se encuen a en la lis a. O a mei enēm bija aks u īgi ādi
pe son ā di kā Aina, Cilda, Dzid a, El ī a, Ina a, Ing ida, I ēna, I e a, Leonija, Liena,
Loli a, Rasma, Sil ija, Valija, Vel a. Es a es la p ime a ez que se ha is o en la ele isión que se ha is o en la ele isión. I a zīs , ka līdz XX gs. 80. ¿Qué es lo que quie es deci ? Bū iņģes d audzē ika eģis ē i un saglabā i pe son ā di ieši ā, kā ie ika lie o i ie ējās la iešu kopienas saziņā. (La comunidad de los años ue egis ada como una copia pe sonal de la adición ie nami a). Después am, nomaino ies baznīcas mācī ājam, ie aks i d audzes dokumen os ika eik i lie u iešu alodā. To apliecina ambién pe sonal ā du ie aks i, kas eik i a bils oši lie u iešu g ama iskajai sis ēmai, ā ad a ī a bils o iciālo dokumen u dzimšanas apliecības, pases u. c. ie aks iem. 90. gadu ies ē ību dokumen os eģis ē i ādi pe son ā di kā Al edas, Edga as, E nes as, E aldas, Vilius. (en inglés) El nomb e de la pe sona es el nomb e de la pe sona. Tas p o oca disonancia a p e iamen e eik ajiem ie aks iem: ja k is ību dokumen os (Los documen os de la c is iandad)

DAIGA STRAUPENIECE
144 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII
bija pe sona Vilis, Ju a dēls, ad ies ē ību dokumen os šī pa i pe sona i Vilius,
Ju ijaus sūnos ‚dēls‘. Spo ādiski, konk ē āk 2001. gada ies ē ību lapā, i edzami
a ī pe son ā di Ai a s, E alds a galo ni -s. Pē o pe son ā du dinamiku, O. Bušs
i a zīmējis, ka 90. gados La ijā ai s na bijuši sas opami ādi ā di, kas bija
populā i XX gs. ai sākumā idū (Bušs 2003: 46). a zi Šīņa a iecināma a ī uz
pe sonal ā du iz ēli la iešu kopienā Lie u ā: no populā ākajiem XX gs. 20. gadušu
un emenino pe sonal ā diem Bū iņģē un S en ājā ne iek pā man o s ne iens. No
es el nomb e de nadie.
En algunos casos, los es udios se conside an inconsecuen es y e lejan los nomb es
pe sonales de los egis os de las amis ades ie nami as. Ilga Jansone, pē o Ē ģemes
e anģēliski lu e iskās d audzes ie aks us (Jansone 2018: 114). Tā kā Bū iņģes baznīcas
ie aks us eica kāds no ie ējās la iešu kopienas, ku š nebija mācījies la iešu
skolā, ad dažkā pe son ā ds ie ējās d audzes dokumen os a eido s iz unas
ie ekmē. // pe sona ā da And eis And ejš a eidiējusi izloksnes īpa nība: līdzskaņu s
un j sa ienojums aiz di ongiem un ga iem pa skaņiem ada skaņu š. Pēc līdzības a
ā diem dziedā aiš, kalēiš, mācī āiš, adī āiš, ku izskaņas -ējs, - ājs iz unā
pā ē šas pa -eiš -ēiš, - aiš -iš (sk. S ašeniece 2018: 63). A menudo se usa el
ga umzīmju lie ojums, piem., Albē s, E īks, Ha ījs, ai nelie ojums, piem., Elma s,
Ina a, Ing ida, Li ija, kas nea bils la iešu alodas pe son ā du adīcijai.
PERSONVĀRDU DOŠANAS TRADĪCIJA UN DZĪVOTSPĒJA LEJASKURZEMES NOVADĀ Jau
au asdziesmās, kas pie aks ī as Lejasku zemē, apdziedā a kūmu (k us ecāku)
loma bē na ā da iz ēlē, piem. Es o es lo que se llama la adición de las muje es. :
Ku miņas ka ejàsa,
¿Qué e ha pasado? Pādei
Aiz kalniņa ka ejàsa,
Pādei ā du dalijàsa.
(LD 1372-1 Vi ga)
Šo ī mu i nomazgaju (El nomb e de la ciudad)
Raks i âja glāzinâ:
Šo ī pādei ā du jēmu (El nomb e de la ciudad)
Raks i âja lib o.
(LD 1369-0, Nīca,
Tosma e) El Consejo de la Unión Eu opea ha adop ado una decisión ela i a a la adhesión de la República de Macedonia a la Unión Eu opea.
T īs dieninas es
ā da mekledama;
Pādei ā du es dabuju
Baznickunga lib o,
Baznickunga g āma â
De i âja lapinâ.
(LD 1368-3,
Ga ieze, Skul e)
s aigaju, Ku , kūmiņas, jādijà
ambién conocido como Pādei ā da mekledama ¿Nos emos con los kumeliños?
- Bijàm Die a baznicâ,
Pādei nomb e meklejàm.
A adàmi pādei ā du
¿Qué es es o? El lib o de Baznickunga
De i âi lapiņâ) También conocido como
Desmi âi pan iņâ. ¿Qué es lo que quie es deci ?
(LD 1368-1,
G amzda, Smaiži) El Consejo de Adminis ación de la Comisión de las Comunidades Eu opeas (CE)
Los a ículos 145 y 145 de la Cons i ución
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
Senā Lejasku zemes adīcija […] sauk pādi kūmas ā dā […] bija ak uāla ēl XX gs.
en el p incipio. Pa mām bieži iz ēlējās is u ākos cil ēkus b āļus, māsas , kas
nepieciešamības gadījumā a ē u uzņem ies a bildību pa bē niņu. Ruca ā,
ambién Bū iņģē un S en ājā mei enei bija 2 k us mā es, puikam bieži lika 1
k us mā i un 1 k us ē u, bieži as nebija p ecē s, be lika gan no ienas, gan no
o as adu puses. Ne e i en la amilia di ām māsām ai b āļiem pudo se ne sólo
iens uz ā ds, be ambién pe son ā ds. Tā a ēja no ik , ja abām ģimenes
a asēm pa kūmu ņēma cil ēkus, ku iem bija iens un as pa s ā ds (piem., ī .:
And ejs, Jānis, Ju is; sie .: Anna, Ka īna, Ma g ie a u. c.) ai ienu un o pašu
cil ēku. Lai bē nus pēc am a šķi u, ecākais iegu a ci u ā du (iesauku), piem.,
Nuže (no Annas), Ķē s a (no K is īnes), Malle (no Ma ijas) u. c. Bū iņģes un S en ājas
ma e iālos šādi ak i, ka ienā ģimenē di iem bē niem bū u do s iens un as pa s
ā ds k us ecāku dēļ, na kons a ē s. i Taču gadījumi, kad bē nam iek do s
k us ecāka ā ( ai a ī ie nejaušības dēļ sak i uši), piem., And ejs, Al ēds,
Jānis, Zen a. Es e es el caso de algunos de los miemb os de la amilia de K us ecāka.
Reizēm bē nam do i 2 ā di: iens ecāku iz ēlē s ā ds, o s pa godu
k us ecākiem. Abi ā di a bū eģis ē i o iciāli, piem., K is īne Zen a, And ejs
A u s, ku pi mais i k us ecāku ā ds. (En inglés, es deci , es el nomb e o icial de
la ciudad, pe o en inglés es el nomb e o icial de la ciudad). I gadījumi, kad
k us ecāku ā i neo iciālais ā , dē ējo o pa baznīcas ā du. En el caso de los
niños de o a edad, se ob iene el é mino i ualmen e c is iano: A u s (Miķelis),
Rolands (Miķelis), Ziedonis (Niklā s), Ā ija (Ka īna). Viena no Bū iņģes un Sen ājas
la iešu adicionālām ē ībām i bijusi pe son ā da nodošana nākamajām
paaudzēm. (Vienna no Bū iņģes un Sen ājas la iešu adicionālām ē ībām i
bijusi pe son ā da nodošana nākamajām paaudzēm. Pē o Bū iņģes d audzes
dokumen us, šādus piemē us XIX gs. beigās un XX gs. a a as : Miķelis (1894) Miķeļa
dēls S en ājas ciemā, Ju is (1916) Ju a dēls Palibģe u ciemā, Jānis Jānis Jāņa dēls
S en ājas ciemā, Miķelis (1918) Jānis Jāņa dēls Bū iņu ciemā, Jānis Jāņa dēls
ismaz 3 paaudzēs: ec ē s Miķelis, ē s Miķelis, dēls Miķelis. Daudzās dzim-
ās adīcija – ē a ā du do ecākajam (a ī ci am) dēlam – no ē ojama ismaz
S en ājas ciemā, Jānis Jāņa dēls Palibģe u ciemā, Miķelis (1925) Miķeļa dēls Bū iņu
ciemā, Jānis Jāņa dēls Pas enā (1925) Kādas S en ājas dzim as cil skokā XX gs. a
izseko , ka pe son ā ds Miķelis i bijis 2 paaudzēs līdz XX gs. idum. Kādas
S en ājas dzim as cil skokā XX gs. a izseko , ka pe son ā ds Miķelis i bijis 2
paaudzēs līdz XX gs. idum. Más a menudo se elacionan con pe sonas como And ejs
y Jānis. Muchas eces se e ie e ambién a las muje es en su nomb e pe sonal […]
Anna un Ka ina […], kad mā es ā dā iek nosauk a ecākā mei a. Reizēm pe sonal ā ds dzim as ie a os ne iek man o s ieši, be pas a pinā i, . i., bē nam iek do s mā es ( ē a) b āļa ai māsas ā ds, piem., Al edas (mā es b ālis Al ēds), Miķelis, Vilmā s (2. ā ds). Bē nam iek do s a ī ec ē a ai ecmāmiņas pe sonal ā ds: dēls iek nosauk s pa godu ec ē am Rūdol am, kas gājis bojā jū ā, ai mei a Ko yna
Lie u ā nosauk a pa godu S en ājas ecmammai Ka inai. (Li uania es el
nomb e de Dios) En los días de los niños más ecuen es ob ienen un nomb e de
elección más an iguo, un al c i e io de elección a ía según el caso. deci Va , ka mūsdienās e i saglabā a senā ā ddošanas
DAIGA STRAUPENIECE
146 Ac a Linguis ica Li uanica LXXXII adición, kad bē nam iek do s ē a, mā es ai
k us ecāku ā . Pē o pe son ā du došanas adīcijas, s a īga i a ī klā
pie ieno ā ē ība ēs ījums, ku ā ak ualizē i ā ddošanas gadījumi sais ībā a
dzim as ēs u i un adīcijām.
PRIEKŠVĀRDU DINAMIKA BŪTIŅĒ UN
SVENTJĀ ČETRU PAAUDŽU GRIEZUMĀ: El Consejo de la Unión Eu opea ha decidido que la Comisión no puede in e eni en el asun o.
10 DZIMTU PIEMĒRI (en inglés)
Pe son ā du dinamikas pē ījumam ika iz audzī as 10 Bū iņģes un Sen ājas
dzim as1, aplūkojo ka as dzim as pe son ā dus če ās paaudzēs. Tas pe mi e
aplūko es as kopienas la as en el nomb e de la adición un cambio. Jāa zīmē, ka
isām la iešu dzim ām pi msākumi meklējami Bū iņģē un S en ājā, kas ēlāk, pēc 2.
paaudzes, saza ojušies gan La ijas, gan Lie u as pusē. Pē ījumā izman o a
ap auja, ku ā apkopo i dzim as pe son ā di. (En inglés, "En el que se usa" es una
palab a que signi ica "en el que se usa" o "en el que se usa" o "en el que se usa" o "en
el que se usa" Las más an iguas un idējās paaudzes pe sonal ā di ika nosauk i
la iskajā a ian ā, kas apliecināja iep iekš minē o: la iešu sabied ībā dzī o
neo iciālais pe son ā ds. Pa isam jun o ika aplūko i 170 pe sonas ā di: ec. P. 24, éase p. 46, en el sen ido de la le a c). P. […] 54, en el sen ido con a io. Página 52 del p esen e documen o.
Vecākā paaudze pēc au ības bija la ieši, ā eidojusies XX gs. 20. Se a a de
una de las úl imas e siones de la Biblia. al p incipio del año […] iempo, kad Bū iņģe
un S en āja ika pie ieno a Lie u as als ij[…] (S aupeniece 2018: 33). 24 ecākās
paaudzes cil ēkiem bija aks u īgi 10 pe son ā di (sk. 1. abulu): 11 ī iešiem ika
izman o i ikai 4 dažādi pe son ā di, kā And ejs, Jānis, Ka ina, Miķelis, sa ukā
sie ie ēm 13 6 dažādi pe son ā di, kā Anna, Ju is, Ķē s a K is īne, Ma g ie a,
Ma ija. 1 de las ablas. Los nomb es de pe sonas más popula es se han con e ido en nomb es de pe sonas
Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di
5 Jānis y Anna 4
And ejs 3 Ma g ie a 3
Miķelis 2 y Ka ina 3
2 Ju is Ķē s a K is īne 2 (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ine) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is Ki s ina) (Ju is K is ina) (Ju is K is ina) (Ju is K is ina) (Ju is K is ina) (Ju is) (Ju is K is ina) (Ju is) (Ju is K is ina)
Tas sasaucas a an e io men e aplūko o pa ādību, ka šie pe son ā di XX gs. 20. los años e an más
ecuen es. Lai šie pe son ā di ēlāk ika pielāgo i lie u iešu 1 Pē ījumā ika iz audzī as ādas
Bū iņģes un Sen ājas la iešu dzim as, pa ku ām bija iespējams sa āk k ali a ī us da us če ās
paaudzēs gan Lie u ā, gan La ijā.
Los a ículos 147 y 147 del T a ado
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
alodai, pa p imā o au o e uzska ījusi pe sonas un iņu adinieku iedokli pa
iņa iden i ā i, ā ad ambién pe son ā du.
Vidējā paaudze, kas dzimusi Bū iņģē un S en ājā XX gs. idū, pēc au ības i
la ieši. Šī paaudze i izju usi pe sonal ā da dubul ošanos: skolā, poliklīnikā,
o iciālajās ies ādēs iņiem piedē ēja lie u isko pe son ā du, ģimenē, baznīcā,
la iešu sabied ībā la isko pe son ā du. En es e caso ika iksē i la iskie
pe sonal ā di. Vidējās paaudzes 46 ep esen an es en gene al e an aks u īgi 30
pe son ā di: 21 ī ie im ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Al ēds, And ejs,
A ū s, Ā is, Ed a ds, Ed īns, E nes s, Jānis, Miķelis, Rolands, Rūdol s, Ziedonis.
Daži pe son ā di […] Jānis, And ejs, A ū s, Rūdol s, Ed īns […] iek ielik i ai ākiem
jaundzimušajiem (sk. 2. abulu). Es e es el p ime lib o de la se ie de la misma época.
25 Sa ukā sie ie ēm aks u īgi 18 dažādi pe son ā di, kā Aina, Anna (a ī 2. ā di),
Ausma, Ā ija, He mina, Inā a, Jau a, Ka e, Ka ina, K is īne, Liena, Lilija, Lonija,
Ma ija, Rasma, Vel a, Vija, Zen a (2. ā di). Es as son algunas de las palab as más
conocidas de las muje es. Los más popula es de las muje es 10 la inas dzim ās i Ausma, Vel a, Anna, Lilija. 2 de la abla. Popula izados idējās paaudzes nomb e de pe sona un a núme os
Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di
7 Jānis Ausma 3 (en inglés)
And ejs 2 y Vel a 3
A ū s 2 Anna 2 (a ī 2. é minos)
Rūdol s 2 y Lilija 2
Ed īns 2 (en inglés)
Jaunākā paaudze dzimusi XX gs. 70.90. El nomb e de la muje es Jaunākā paaudze
dzimusi XX gs. 70.90. gados, es e homb e pe sonal ā du klās s i daudz eidīgs,
menos obse a i ienādi pe sonal ā di. Pa isam 54 pe sonas ue aks u īgi 49
pe son ā di: 31 ī ie im ika do i 27 dažādi pe son ā di, 23 sie ie ēm 22
pe son ā di. Así como es as paaudzes unas dzim as pe sonas i dzimuši gan
La ija, gan Lie u ā, as a spoguļojas ambién pe sonal ā da aks ībā. en la
República Le ona, los 19 homb es enían 15 di e en es nomb es de pe sona, como
Aina s, An ijs, B uno, Dzin a s, Edmunds, Emīls, El iss, Helmu s, Iman s, Jānis,
Mā iņš, Ronalds, Vilnis, Vilmā s, Vi ālijs. 4 eces ika do s Jānis ā ds, 2 eces […]
Vilnis. 4 eces ika do s Jānis ā ds, 2 eces […] Vilnis. Lie u ā dzimušajiem 12
homb es ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Algis, Al edas, And ius, A u as, Edga as, Ed inas, E aldas, Gied ius, Jonas, Laimondas, Oska as, Vladas.
La ijā dzimušajām 7 sie ie ēm ika do i 7 dažādi pe son ā di, kā Dace, Dai-
ga, Inā a, Inga, In a, Maija, Laima, sa ukā Lie u ā dzimušajām 16 sie ie ēm
ika do i 16 di e en es nomb es de pe sona, piem., Dai a, Diana, Ie a, Inga, I ma, Ka olyna,