Personal names in Latvian families from Būtingė and Šventoji in the 20th–21st centuries

S aipsniai / A icles 139 DAIGA STRAUPENIECE Uni e si à Lie u os Ku zemes Humani ā ais ins i u es Pē niecības jomas: dialek oloģija, onomas ika, alodu kon ak i. DOI: h ps://doi.o g/10.35321all-0782 PERSONVĀRDI BŪTIŅĢES UN SVENTĀJAS LATVIEŠU DZIMTĀS XXXXI GADSIMTĀ Asmen a džiai la ių šeimose iš Bū ingės i Š en osios XXXXI amžiuose Anno azione L'a icolo cop e i nomi pe sonali le oni più popola i nell'a ea di con ine della Li uania all'inizio del XX secolo. Viene spiega a l'an ica adizione di da e nomi in Ku zeme, che è e iden e anche nei na i i di Bū ingė e Š en oji. È s a o esegui o uno s udio sulla dinamica dei nomi pe sonali in 4 gene azioni di 10 amiglie di o igine le one a Bū ingė e Š en oji. KEYWORDS: nome pe sonale, adizione, le oni di Bū ingė e Š en oji, dinamica, XX-XXI secolo. ANOTACIJA S aipsnyje nag inėjami populia iausi XX a. p adžios Lie u os pasienio egiono la ių asmen a džiai. Aiškinama seno inė a dų su eikimo adicija Ku žemėje, ku i y a aip pa pas ebima a p Bū ingės bei Š en osios ie inių gy en ojų. Ty imo me u bu o analizuojama 4 ka ų asmen a džių dinamika dešim yje la ių šeimų Bū išingės i Š en osios. ESMINIAI ŽODŽIAI: asmen a dis, adicija, la iai iš Bū ingės i Š en osios, dinamika, XXXXI a. Bū iņģes un S en ājas la ieši, kas ag āk eidoja kompak i apdzī o u e i o iju Lie u as ziemeļ ie umos pie Bal ijas jū as, iņu aloda, kul ū ēs u iskās adīcijas un dzī es eids iekļaujas Dien id ie umku zemes, īpaši Ruca as, DAIGA STRAUPENIECE 140 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII kul ū elpā. Bū iņģes un S en ājas la iešu alodā, kas iekļaujas ku šu sub ā a e i o ijā, jop ojām pamanāma senāko alodas īpa nību lie ojuma no u ība isu paaudžu leksikā. Tu a ia quasi eselu gadsim u a odo ies Lie u as kul ū elpā, i ē ojamas izmaiņas šo iedzī o āju iden i ā es sajū ā (na ionālās piede ības aks u ojumā, kul ū as un ling is iskās a ieksmes aks u ojumā), kas nospiedumus a s ājušas a ī pe son ā dā indi īda iden i ika o ā , kas i mūsu iden i ā e un simbols (PMLP). Dai as Sinke ičū es (Dai a Sinke ičiū ė) 2015. gada pē ījumā pa Lie u as la iešu pe son ā diem a zī s, ka populā ākie pe son ā di, kas do i Lie u as la iešiem, biežāk iek pielāgo i lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai (Sinke ičū e 2015: 20). Tam i objek ī s izskaid ojums. Pe son ā da egis aēšauzmanība. K e ingas nai a bils oši dzim ās alodas (la iešu) adīcijām pēc La ijas–Lie u as obež- kon encijas noslēgšanas 1921. gadā Palangas no adā ne ika pie ē s a a bils oša Dzim sa aks u nodaļas izdo ajās dzimšanas apliecībās la iešu bē nu un ecāku ā di ika ie aks ī i a bils oši lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai, piem., Jānis → Jonas, And ejs → And ius, Anna → Ona, Ka ina → Ko ina u. c. Quindi in ques o caso la pa ola es e na non o ma indica solo il luogo di nasci a dell'indi iduo. Tu a ia jāizceļ kāda īpa nība: la iešu sabied ībā sa s a pējā saska smē ika lie o s pe son ā da la iskais a ian s, . i., Jānis, And ejs, Anna, Ka ina u. c. Tas nozīmē, ka nesak i a pe son ā da aks u o ma a ā lie ojumu ikdienā (ģimenē, la iešu sabied ībā). La iešu ģimenēs pa alēli ika izman o i di i pe son ā di: o mālais, . i., lie u iešu pe son ā ds, un ne o mālais, . i., la iešu pe son ā ds, piem., Ona Anna, Ko ina Ka īna, K is ina K is īne, Jonas Jānis, And ius And ejs, Simonas Sīmanis, Laimondas Laimonis. Sie iešu pe son ā di i uni e sālāki, la iešu mei eņu ā di mazāk nekā puišu a spoguļo la iešu un lie u iešu alodu iezīmes un a ka ību no dzimšanas ie as (Sinke ičū e 2015: 21). Daudzos gadījumos o lie ojums abās alodās a pa nea šķi ies, piem., Inga, Ri a, Sand a. Pē ījuma mē ķis i noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XXXXI gadsim ā un pā liecinā ies, ai senā Dien id ie umku zemes adīcija bē nam do k us ecāku ai ecāku ā du i saglabājusies. All'inizio del XX secolo šajos 2 ciemos eģis ē i is ai āk la iešu: 1922. gadā S en ājas ciemā bija eģis ē i 334 la ieši (LVVA13/132/214/41), Bū iņģes ciemā ap 600700 la iešu (Mežs 2007: 169). Tu a ia, il p ocesso è mol o complica o a causa dei da i o enu i. Pi mkā , XX gadsim ā la iešu apdzī o ās ie as Ku zemes dien id ie umos skā ušas poli iskas pā maiņas: 1921. gadā 20. ma ā ika pa aks ī a obežkon encija s a p La iju un Lie u u, kā ezul ā ā Bū iņģes, S en ājas un ci i ciemi līdz Palangai ika pie ieno i Lie u ai. Tām sekoja a ī adminis a ī as izmaiņas: Ruca as pagas a Bū iņģes ciems sāko nēji ika iekļau s Da bēnu pagas ā, ēlāk Palangas pilsē as S aipsniai A icoli 141 e 141 Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā e i o ijā, 1972. gadā S en ājas ciems Palangas pilsē as e i o ijā (Mežs 2007: 170172). Ja salīdzina la iešu skai u mūsdienu Palangas pilsē as obežās, ad 1920. gadā bija 36% la iešu, 1959. gadā 11%, 1970. gadā 6%, 1989. gadā 2%, 2011. gadā 1% (S aupeniece 2018: 30). Lai izseko u 2 conc e emu ciemu ļaužu pe son ā du g adācijai, Palangas no adā egis ē ie la iešu pe son ā di a eido pē ījuma onu jeb salīdzinošo ma e iālu, be ne a ik izman o s kā ienīgais da u iegu es a o s. Al i, s a is iche da i ne semp e uz āda pa ieso ainu pa piede ību pie konk ē as au ības. Īpaši as no ē ojams Bū iņģes un S en ājas la iešu 3. un 4. paaudzē, ku ē ojama indi īda iden i icēšanās ai āk a pama nāciju, . i., lie u iešiem, ne is izcelsmi. T eškā , XX gadsim ā Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as ai s nedzī o ienkopus ikai Palangas no adā, be i izkliedē as pa isu Lie u u. Tāpa XX gadsim a 60. gados liela daļa Bū iņģes un Sen ājas idējās paaudzes la iešu pā cēlās uz dzī i La ijā, īpaši uz indus iāli a īs ī o Liepāju (S aupeniece 2015 61). Tas nozīmē, ka Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim u da i meklējami abās als īs, mūsdienās pa ai ākās als īs. Lai iegū u s a is iskos da us pa pe son ā diem, au o e iz ēlējās 10 Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as un apzināja šo cil ēku pe son ā dus če ās paaudzēs abās als īs. Pa compa aināmo con es o ika izman o i au skai es da i, Bū iņģes lu e āņu baznīcas k is ību, ies ē ību, kāzu ie aks i, 2008.2019. ekspedīciju gadu ling is iskie ma e iāli, ie ējo iedzī o āju dzī ess ās i un pe sonīgie kon ak i ( aks a au o e i 3. paaudzes Bū iņģes un S en ājas la ie e, kas dzimusi un augusi La ijā). Lai īs eno u pē ījumu noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku un pā liecinā ies pa ā ddošanas adizioni spēku , iz i zī i šādi uzde umi: a) es a o XX gs. Bū iņģes un S en ājas pe son ā dus, izman ojo dažādus a o us, b) noskaid o pe son ā du došanas adīciju Lejasku zemes no adā un dzī o spēju, c) aks u o p iekš ā du dinamiku 10 Bū iņģes un S en ājas dzim ās. XXGADSIMTA BŪTIŅŠES UN SVENTĀJAS PERSONVĀRDI Ku šu kul ū as bied ības adī ājs Miķelis Balčus in sa ā g āma ā No S en ājas pagā nes (Iš Š en osios p aei ies, 2016) indica, ka 1922. gadā Palangas no ada es). iedzī o āju sa aks ā i iksē i 632 lu e icīgi iedzī o āji (303 ī ieši, 329 sie ie- Pa isam kopā eģis ē i 20 dažādi ī iešu un 26 dažādi sie iešu pe son ā di. DAIGA STRAUPENIECE 142 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII Vī iešiem 91% dei casi sono s a i aks u īgs iens no sep iņiem ā diem And ejš, Ansas, Jānis, Ju is ai Ju ģis, Mā ins, Miķelis, Nikla s. No iem ispopulā ākais bijis pe son ā ds Jānis (32%) un Miķelis (21% gadījumu), ci i mazāk kā 13%. Sa ukā lu e icīgajām sie ie ēm 1922. gadā 91% casi bijuši ādi ā di kā Anna, Ilze, Ka ina, Ķē s a, Ma ģie a, Ma ija. I più popola i e ano Anna (28%), Ma ģie a (21%) e Ķē s a (19%). Le donne di ci à hanno un nome pe sonale minē i ma- zāk kā 11% gadījumu (Balčius 2016: 60). Tāpa kā Palangas no adā, a ī La ijā XIX gs. un XX gs. sākumā ispopulā ākie pe son ā di i bijuši Jānis un Anna (Bušs 2003: 19). No Palangas no ada populā ākajiem sep iņiem uomini pe son ā diem biežāk bija sas opama la iešu alodai aks u īgākā ī iešu dzim es galo ne -s ai -is. Tikai ienam pe son ā dam Ansas bija galo ne -as, kas aks u īga lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai. Bū iņģes d audzes dokumen os i iksē as di as ā da o mas: Ansas un Ansis. Pe son ā ds Ansas a odams XX gs. 40. Bū iņģes baznīcas laulību eģis u da us: Ansas ( ē s Ansas, mā e Ma g ie a) dzimis 1915. gadu, lu e icīgs, la ie is, Lie u as pa als nieks, Palangas pagas a Mancišķes ciema iedzī o ājs. Līdzās šim ie aks am 1962. gada baznīcas eģis ā i iksē a a ī ā da la iskais pe son ā ds Ansis (Sil ijas ē s). I ci adini della Le onia al gio no d'oggi non egis ano i nomi pe sonali Ansas (sk. Pe son ā du da u bāze; pmlp.go .l ): i kons a ē i 813 ien ā da pe son ā di Ansis un 2 nelokāmas o mas pe son ā di Anssi. Tāpa pie ē š ēl dažu XX gs. 20. gadušu pe son ā du And ejš, Mā ins, Nikla s aks ība. I pama s domā , ka as i nep ecīzs ā da o mu a ian i baznīcas pie aks s ā onē iskā skanējuma ai aks u a eides dēļ. To apliecina a ī ā du g āma as ie aks os XX gs. 40. And ējs And ejs, Ma iņš, Nikla s Niklā s, 40.50. […] Albē s gados Albe s. Līdzīgi a unā pa a se išķu sie iešu pe son ā du, kā Anna Ana, Ka ina Ka īna, Malle Māle, Ma gie a Ma ģe e, aks u alodas a eidi. Pe son ā du pie aks a o mas Ana, Māle, Ma ģe e iksē as solo XX gs. 60. I ecchi. 2011. gada au skai es da i no ādī s, ka ikai 4 jaundzimušajiem Lie u ā do s ā ds Ana (Sinke ičū e 2015: 20). Daudzas ziņas kādi pe son ā di bija aks u īgi Bū iņģes d audzes la iešiem un kādi pe son ā di ika lie o i ģimenē sniedz Bū iņģes d audzes dokumen i: k is ību, ies ē ību un laulību ie aks i. Na u almen e, e na odami isi da i (piedalīšanās k is īgajās ce emonijās i indi īda b ī a g iba, īpaši padomju laikos), pe ò as sniedz p iekšs a u pa gal enajām endencēm. Bū iņģes d audzes dokumen os, pie ē šo uzmanību indi īda dzimšanas ie ai, i edzams, ka XX gadsim a 30. gados puišiem ika do i ādi pe son ā di kā Albe s, And eis And ējs, A u s, A īds, Jānis, Valdis, mei enēm Anna, Dzin a, Ka ina, K is īna, Laima, Lidija, S aipsniai A icoli 143 e 143 Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā Ma ija, Olga u. c. Redzams, ka jaunākajai paaudzei iek saglabā i ādi populā i pe son ā di kā And ejs, Jānis, Anna, Ka ina, Ma ija. Ziņas pa XX gadsim a 40. gados dzimušajiem bē niem i plašākas. Teams od daudz eidīgāks Bū iņģes un S en ājas ciemu iedzī o āju pe son ā du klās s. Bezilajiem un adicionālajiem zēnu ā diem And ejs, Jānis, Ju is, Miķelis, Niklā s i eģis ē i a ī ci i ā di, kā Albē s, Al ēds, Ed a ds, Ed īns, Go īds, I a s, Laimonis, Rolands, Valdis, Vilis, Vilnis. Ci āda aina pa e as a sie iešu pe son ā diem: gados 40. mei enēm ne iek do i populā ākie 20. gadu ā di. Bū iņģes d audzes dokumen os i eģis ē i šādi pe son ā di: Alīsa, Alma, Ausma, Aus a, Be a, Dalija, Dzid a, Hilda, Laima, Lidija, Lilija, Li ija, Lonija, Ma a, Milda, Mi dza, Sil ija, Vel a, Vija, Vilma, Zelma, Zen a, Zig īda. I ams ede, ka 20.30. i gados di en ano no u amen e ali pe son ā di come Valdis, Laima, Lidija. XX secolo 50. anni na iksē i populā ākie uomini pe son ā di. 40. 50. gados dominē ā s Albe s, i eģis ē i a ī ā di Ed a ds un Iman s. Sie iešu ā du iz ēlē ē ojama s abili à: 40.50. gados populā ākie sie iešu ā di Bū iņģē un S en ājā i Ausma, Aus a, Lilija, Lonija, Sil ija, Vilma. Baznīcas ie aks os i iksē i anche ādi ā di come Elma, El ī a, E na, He mīne. Tālāk Bū iņģes un S en ājas la iešu kopienas pe son ā du adizione līkločiem izseko i g ū āk un sa ežģī āk. Tas sais ī s a pie obežas la iešu kopienas sašķelšanos un izklīšanu: padomju a as gados, īpaši XX gs. 60. gados, daudzi Bū iņģes, S en ājas la ieši pā cēlās uz dzī i La ijas pusē (S aupeniece 2015: 61). Tie bija gan Lie u as la ieši ekonomiski ak ī ā ecumā, kas pā cēlās uz La iju da ba dēļ, gan eselas ģimenes, ku as pauda ēlmi nod ošinā bē niem izglī ību la iešu alodā. Ne ienmē Bū iņģes un S en ājas pēc eči, kas de ās uz La iju ai ci ām Lie u as pilsē ām, ak ī i uz u ēja a iecības a Bū iņģes d audzi. Neska o ies uz o, ēl XX gs. 60.80. ie gados baznīcas g āma ā eik i la iešu alodā (S aupeniece 2018: 26). P obabilmen e ha anco a sapu o il pe son ā dus, ku i unkcionēja pie obežas la iešu kopienā. XX gs. 80 anni. ies ē ībās ika eģis ē i jaunieši a šādiem pe son ā diem: Ai a s, Al īds, A īds, Ed īns, Elma s, E īks, E nes s, Ha ījs, Ilmā s, I a s, Jānis, Ziedonis. Sa ukā mei enēm bija aks u īgi ādi pe son ā di kā Aina, Cilda, Dzid a, El ī a, Ina a, Ing ida, I ēna, I e a, Leonija, Liena, Loli a, Rasma, Sil ija, Valija, Vel a. I a zīs , ka līdz XX gs. 80. Bū iņģes d audzē ika eģis ē i un saglabā i pe son ā di ieši ā, kā ie ika lie o i ie ējās la iešu kopienas saziņā. Dopo am, nomaino ies baznīcas mācī ājam, ie aks i d audzes dokumen os ika eik i lie u iešu alodā. To apliecina anche pe son ā du ie aks i, kas eik i a bils oši lie u iešu g ama iskajai sis ēmai, ā ad a ī a bils o iciālo dokumen u dzimšanas apliecības, pases u. c. ie aks iem. 90. gadu ies ē ību dokumen os eģis ē i ādi pe son ā di kā Al edas, Edga as, E nes as, E aldas, Vilius. Tas iz aisa disonansi a iep iekš eik ajiem ie aks iem: ja k is ību dokumen os DAIGA STRAUPENIECE 144 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII bija pe sona Vilis, Ju a dēls, ad ies ē ību dokumen os šī pa i pe sona i Vilius, Ju ijaus sūnos ‚dēls‘. Spo ādiski, konk ē āk 2001. gada ies ē ību lapā, i edzami a ī pe son ā di Ai a s, E alds a galo ni -s. Pē o pe son ā du dinamiku, O. Bušs i a zīmējis, ka 90. gados La ijā ai s na bijuši sas opami ādi ā di, kas bija populā i XX gs. sākumā ai idū (Bušs 2003: 46). a ziņa Šī a iecināma a ī uz pe son ā du iz ēli la iešu kopienā Lie u ā: no populā ākajiem XX gs. 20. gadušu un emminile pe son ā diem Bū iņģē un S en ājā ne iek pā man o s ne iens. In alcuni casi, la ice ca è s a a acce a a in modo inconseguen e e i documen i delle con a e ni e ie nami e sono s a i egis a i. Līdzīgi pa o aks a Ilga Jansone, pē o Ē ģemes e anģēliski lu e iskās d audzes ie aks us (Jansone 2018: 114). Tā kā Bū iņģes baznīcas ie aks us eica kāds no ie ējās la iešu kopienas, ku š nebija mācījies la iešu skolā, ad dažkā pe son ā ds ie ējās d audzes dokumen os a eido s iz unas ie ekmē. // pe son ā da And eis And ejš a eidiējusi izloksnes īpa nība: līdzskaņu s un j sa ienojums aiz di ongiem un ga iem pa skaņiem ada skaņu š. Pēc līdzības ā diem a dziedā aiš, kalēiš, mācī āiš, adī āiš, ku izskaņas -ējs, - ājs iz unā pā ē šas pa -eiš -ēiš, - aiš -iš (sk. S aupeniece 2018: 63). Daž eiz ē ojams ga umzīmju lie ojums, piem., Albē s, E īks, Ha ījs, ai nelie ojums, piem., Elma s, Ina a, Ing ida, Li ija, kas nea bils la iešu alodas pe son ā du adīcijai. PERSONVĀRDU DOŠANAS TRADĪCIJA UN DZĪVOTSPĒJA LEJASKURZEMES NOVADĀ Jau au asdziesmās, kas pie aks ī as Lejasku zemē, apdziedā a kūmu (k us ecāku) loma bē na ā da iz ēlē, piem. : Ku miņas ka ejàsa, Ka às lē i nepā b auca? Aiz kalniņa ka ejàsa, Pādei ā du dalijàsa. (LD 1372-1 Vi ga) Šo ī mu i nomazgaju Raks i âja glāzinâ: Šo ī pādei ā du jēmu Raks i âja g āma â. (LD 1369-0, Nīca, Tosma e) T īs dieninas es Pādei ā da mekledama; I Pādei ā du es dabuju Baznickunga g āma â, Baznickunga g āma â De i âja lapinâ. (LD 1368-3, Ga ieze, Skul e) s aigaju, Ku , kūmiņas, jādijà nos i kumeli? - Bijàm Die a baznicâ, Pādei ā du meklejàm. A adàmi pādei ā du (Tu o il mondo è pieno di e) Baznickunga lib o De i âi lapiņâ Desmi âi pan iņâ. (LD 1368-1, G amzda, Smaiži) S aipsniai A icolo 145 Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā Senā Lejasku zemes adīcija sauk pādi kūmas ā dā bija ak uāla ēl XX gs. sākumā. Pa mām bieži iz ēlējās is u ākos cil ēkus b āļus, māsas , kas nepieciešamības gadījumā a ē u uzņem ies a bildību pa bē niņu. Ruca ā, anche Bū iņģē un S en ājā mei enei bija 2 k us mā es, puikam bieži lika 1 k us mā i un 1 k us ē u, bieži as nebija p ecē s, be lika gan no ienas, gan no o as adu puses. Ne e i ienā ģimenē di ām māsām ai b āļiem po e a esse e ne solo iens uz ā ds, be a ī pe son ā ds. Tā a ēja no ik , ja abām ģimenes a asēm pa kūmu ņēma cil ēkus, ku iem bija iens un as pa s ā ds (piem., ī .: And ejs, Jānis, Ju is; sie .: Anna, Ka īna, Ma g ie a u. c.) ai ienu un o pašu cil ēku. Lai bē nus pēc am a šķi u, ecākais iegu a ci u ā du (iesauku), piem., Nuže (senza Annas), Ķē s a (senza K is īnes), Malle (senza Ma ijas) u. c. Bū iņģes un S en ājas ma e iālos šādi ak i, ka ienā ģimenē di iem bē niem bū u do s iens un as pa s ā ds k us ecāku dēļ, na kons a ē s. Taču i gadījumi, kad bē nam iek do s k us ecāka ā ( ai a ī ie nejaušības dēļ sak i uši), piem., And ejs, Al ēds, Jānis, Zen a. Reizēm bē nam do i 2 ā di: iens ecāku iz ēlē s ā ds, o s pa godu k us ecākiem. Abi ā di a bū eģis ē i o iciāli, piem., K is īne Zen a, And ejs A u s, ku pi mais i k us ecāku ā ds. I gadījumi, kad k us ecāku ā i neo iciālais ā , dē ējo o pa baznīcas ā du. Tā kādā dzim ā bē niem o ais ā s iegū s k is ību i uālā: A u s (Miķelis), Rolands (Miķelis), Ziedonis (Niklā s), Ā ija (Ka īna). Viena no Bū iņģes un S en ājas la iešu adicionālām ē ībām i bijusi pe son ā da nodošana nākamajām paaudzēm. Pē o Bū iņģes d audzes dokumen us, šādus piemē us XIX gs. beigās un XX gs. a a as : Miķelis (1894) Miķeļa dēls S en ājas ciemā, Ju is (1916) Ju a dēls Palibģe u ciemā, Jānis Jānis Jāņa dēls S en ājas ciemā, Miķelis (1918) Jānis Jāņa dēls Bū iņu ciemā, Jānis Jāņa dēls S en ājas ciemā, Jānis Jāņa dēls Palibģe u ciemā, Miķelis (1925) Miķeļa dēls Bū iņu ciemā, Jānis Jāņa dēls Pas enā (1925) Kādas S en ājas dzim as cil skokā XX gs. a izseko , ka pe son ā ds Miķelis i bijis 2 paaudzēs līdz XX gs. idum. Vis più ie i ādi pe son ā di come And ejs un Jānis. Dažkā as a iecināms a ī uz sie iešu ismaz 3 paaudzēs: ec ē s Miķelis, ē s Miķelis, dēls Miķelis. Daudzās dzim- ās adīcija – ē a ā du do ecākajam (a ī ci am) dēlam – no ē ojama ismaz pe son ā diem Anna un Ka ina , kad mā es ā dā iek nosauk a ecākā mei a. Reizēm pe son ā ds dzim as ie a os ne iek man o s ieši, be pas a pinā i, . i., bē nam iek do s mā es ( ē a) b āļa ai māsas ā ds, piem., Al edas (mā es b ālis Al ēds), Miķelis, Vilmā s (2. ā ds). Bē nam iek do s a ī ec ē a ai ecmāmiņas pe son ā ds: dēls iek nosauk s pa godu ec ē am Rūdol am, kas gājis bojā jū ā, ai mei a Ko yna Lie u ā nosauk a pa godu S en ājas ecmammai Ka inai. Mūsdienās bē ni isbiežāk iegūs ecāku iz ēlē u ā du, un ā iz ēles k i ē iji a bū dažādi. di e Va , ka mūsdienās e i saglabā a senā ā ddošanas DAIGA STRAUPENIECE 146 Ac a Linguis ica Li uanica LXXXII adizione, kad bē nam iek do s ē a, mā es ai k us ecāku ā . Pē o pe son ā du došanas adīcijas, s a īga i a ī klā pie ieno ā ē ība ēs ījums, ku ā ak ualizē i ā ddošanas gadījumi sais ībā a dzim as ēs u i un adīcijām. PRIEKŠVĀRDU DINAMIKA BŪTIŅĒ UN SVENTJĀ ČETRU PAAUDŽU GRIEZUMĀ: 10 DZIMTU PIEMĒRI Pe son ā du dinamikas pē ījumam ika iz audzī as 10 Bū iņģes un S en ājas dzim as1, aplūkojo ka as dzim as pe son ā dus če ās paaudzēs. Lascia che aplūko ques e kopienas la e p e a du adizioni un modi iche. Jāa zīmē, ka isām la iešu dzim ām pi msākumi meklējami Bū iņģē un S en ājā, kas ēlāk, pēc 2. paaudzes, saza ojušies gan La ijas, gan Lie u as pusē. Pē ījumā izman o a ap auja, ku ā apkopo i dzim as pe son ā di. Le più ecchie un idējās paaudzes pe son ā di ika nosauk i la iskajā a ian ā, kas apliecināja iep iekš minē o: la iešu sabied ībā dzī o neo iciālais pe son ā ds. Pa isam kopā ika aplūko i 170 pe sonu ā di: ec. P. […] 24, ed. p. […] 46, jaun. P. […] 54, isjaun. P. […] 52. Vecākā paaudze pēc au ības bija la ieši, ā eidojusies XX gs. 20. all'inizio del empo, kad Bū iņģe un S en āja ika pie ieno a Lie u as als ij (S aupeniece 2018: 33). 24 ecākās paaudzes cil ēkiem bija aks u īgi 10 pe son ā di (sk. 1. abulu): 11 ī iešiem ika izman o i ikai 4 dažādi pe son ā di, kā And ejs, Jānis, Ka ina, Miķelis, sa ukā sie ie ēm 13 6 dažādi pe son ā di, kā Anna, Ju is, Ķē s a K is īne, Ma g ie a, Ma ija. 1 abella. Popula ākie ecākās paaudzes pe son ā di un o skai s Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di 5 Jānis Anna 4 And ejs 3 Ma g ie a 3 Miķelis 2 Ka ina 3 2 Ju is Ķē s a K is īne 2 Tas sasaucas a iep iekš aplūko o pa ādību, ka šie pe son ā di XX gs. 20. I gados e ano più equen i. Lai šie pe son ā di ēlāk ika pielāgo i lie u iešu 1 Pē ījumā ika iz audzī as ādas Bū iņģes un Sen ājas la iešu dzim as, pa ku ām bija iespējams sa āk k ali a ī us da us če ās paaudzēs gan Lie u ā, gan La ijā. S aipsniai A icolo 147 Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā alodai, pa p imā o au o e uzska ījusi pe sonas un iņu adinieku iedokli pa sua iden i à, ā ad anche pe son ā du. Vidējā paaudze, kas dzimusi Bū iņģē un S en ājā XX gs. idū, pēc au ības i la ieši. Šī paaudze i izju usi pe son ā da dubul ošanos: skolā, poliklīnikā, o iciālajās ies ādēs iņiem piedē ēja lie u isko pe son ā du, ģimenē, baznīcā, la iešu sabied ībā la isko pe son ā du. In ques o caso ika iksē i la iskie pe son ā di. Vidējās paaudzes 46 pā s ā jiem kopumā bija aks u īgi 30 pe son ā di: 21 ī ie im ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Al ēds, And ejs, A ū s, Ā is, Ed a ds, Ed īns, E nes s, Jānis, Miķelis, Rolands, Rūdol s, Ziedonis. Daži pe son ā di […] Jānis, And ejs, A ū s, Rūdol s, Ed īns […] iek ielik i ai ākiem jaundzimušajiem (sk. 2. abulu). 25 Sa ukā sie ie ēm aks u īgi 18 dažādi pe son ā di, kā Aina, Anna (a ī 2. ā di), Ausma, Ā ija, He mina, Inā a, Jau a, Ka e, Ka ina, K is īne, Liena, Lilija, Lonija, Ma ija, Rasma, Vel a, Vija, Zen a (2. ā di). Le più popola i sono le donne di 10 dzim ās la iešu i Ausma, Vel a, Anna, Lilija. 2 abella. Popula ākie idējās paaudzes pe son ā di un o skai s Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di 7 Jānis Ausma 3 And ejs 2 Vel a 3 A ū s 2 Anna 2 (a ī 2. ā ds) Rūdol s 2 Lilija 2 Ed īns 2 Jaunākā paaudze dzimusi XX gs. 70.90. gados, šo cil ēku pe son ā du klās s i daudz eidīgs, mazāk no ē o i ienādi pe son ā di. Pa isam 54 cil ēkiem bija aks u īgi 49 pe son ā di: 31 ī ie im ika do i 27 dažādi pe son ā di, 23 sie ie ēm 22 pe son ā di. Tā kā šīs paaudzes ienas dzim as cil ēki i dzimuši gan La ijā, gan Lie u ā, as a spoguļojas a ī pe son ā da aks ībā. in Le onia 19 uomini ika do i 15 a i pe son ā di, come Aina s, An ijs, B uno, Dzin a s, Edmunds, Emīls, El iss, Helmu s, Iman s, Jānis, Mā iņš, Ronalds, Vilnis, Vilmā s, Vi ālijs. 4 ol e ika do s Jānis ā ds, 2 ol e Vilnis. Lie u ā dzimušajiem 12 ī iešiem ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Algis, Al edas, And ius, A u as, Edga as, Ed inas, E aldas, Gied ius, Jonas, Laimondas, Oska as, Vladas. La ijā dzimušajām 7 sie ie ēm ika do i 7 dažādi pe son ā di, kā Dace, Dai- ga, Inā a, Inga, In a, Maija, Laima, sa ukā Lie u ā dzimušajām 16 sie ie ēm ika do i 16 a i pe son ā di, piem., Dai a, Diana, Ie a, Inga, I ma, Ka olyna,