BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
LIENE MARKUS-NARVILA
La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s
IEVA OZOLA
Liepājas Uni e si ā e
REĢIONĀLISTIKAS PĒTĪJUMI TOPOŠO SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBAI:
POTENCIAS DE DIVIDENKURZEMES
1
ATSLĒGVĀRDI: linguís ica, egionalís ica, dialec ologia, izloksne, escola ização.
ANOTĀCIJA (em inglês)
Raks ā aplūko s eģionālis ikas pē ījumu po enciāls opošo skolo āju izglī ībā, kā a ī snieg as a se išķas
eģionālās ekomendācijas eģionālis ikas pē ījumu izman ošanai kombinē o mācību p iekšme u sa u a
dažādošanai kompe encēs bals ī ajā izglī ībā, ku as īs enošana sāk a La ijas izglī ības sis ēmā. Raks a
mē ķis: bals o ies Dien idku zemes ling is iskajā izpē ē, snieg ekomendācijas šo pē ījumu ezul ā u
adošai izman ošanai opošo skolo āju izglī ošanā, a īs o cau iju p asmes. Raks a uzde umi: 1) iz ē ē
līdz šim eik o Dien idku zemes alodas pē ījumu po enciālu opošo humani ā ās jomas skolo āju
izglī ošanā; 2) sniedzo a se išķus piemē us, a klā eģionālis ikas pē ījumu po enciālu kombinē o mācību
p iekšme u sa u a dažādošanā jaunajā mācību modelī. Iā ad ap aks ī a aks a ak uali ā e, mē ķis,
pē ījuma me odes un uzde umi. (Iā ad ap aks ī a aks a ak uali ā e, mē ķis, pē ījuma me odes un
uzde umi) Pi majā daļā Dien idku zemes alodas pē ījumi opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā
snieg s ieska s eģionālis ikas pē ījumos Liepājas Uni e si ā ē, ap aks ī s, kā eidojama opošo skolo āju
in e ese pa eģionālis ikas pē ījumiem. Raks a na segunda pa e […]Regionālis ikas pē ījumu po enciāls
kombinē o mācību p iekšm u sa u a izs s ādē[…] snieg as a se išķas ekomendacijas, kā eģionālis ikas
pē ījumus iekļau kombinē o mācību p iekšme u sa u ā. Nobeigumā do i bū iskākie secinājumi un ie eikumi.
Resumo das conclusões
O a igo analisa o po encial dos es udos egionais na o mação dos u u os p o esso es e o nece
ecomendações sepa adas pa a a u ilização dos es udos egionais pa a a di e si icação dos p o esso es.
1
Raks s izs ādā s Vals s pē ījumu p og ammas p ojek ā La iešu aloda (N . VPP-IZM-2018-2-0002). O p ojec o oi ap o ado pelo Conselho de Adminis ação.
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 2
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
con eúdo de ma é ias combinadas na educação baseada em compe ências, cuja implemen ação oi
iniciada no sis ema educacional le ão.
The aim o he a icle is, a e he e alua ion o exis ing s udies o Sou he n Ku zeme language,
o nece ecomendações pa a a inclusão dos esul ados des es es udos na educação dos alunos e dos
u u os p o esso es, desen ol endo as suas compe ências ans e sais. na o mação dos u u os
Tasks o he a icle: 1) o assess he po en ial o he Sou he n Ku zeme s udies ca ied ou so a
p o esso es de ciências humanas; 2) iden i ica o po encial dos es udos egionais na di e si icação do
con eúdo das ma é ias combinadas no no o modelo de ap endizagem, o necendo exemplos sepa ados.
A in odução desc e e a ac ualidade, o objec i o, os mé odos de es udo e as a e as do a igo. A p imei a
pa e do a igo "Os es udos de línguas Ku zeme do Sul na educação dos u u os p o esso es de
humanidades" o nece uma isão dos es udos egionais na Uni e sidade de Liepāja, desc e endo como o
in e esse dos u u os p o esso es em es udos egionais de e se ei o. A segunda pa e do a igo "O
po encial dos es udos egionais no desen ol imen o do con eúdo das ma é ias combinadas" o nece
ecomendações sepa adas pa a a inclusão de es udos egionais no con eúdo das ma é ias combinadas. No
inal do a igo são ap esen adas as p incipais conclusões e ecomendações.
IEVADS
Pē ījuma ak uali ā i nosaka pā maiņas La ijas izglī ības sis ēmā un Vals s izglī ības sa u a cen a
īs eno ais p ojek i Kompe enču pieeja mācību sa u ā (PI 2019), ku a mē ķis i izs ādā , ap obē ,
pēc ecīgi ie ies La ijā ādu ispā ējās izglī ības sa u u unju mācīšanai ecumā no pi msskolas
gadiem līdz idusskolai, kā ezul ā ā PP skolēni gū u dzī ei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, p asmes
un a ieksmes (sk. PP 2019). Kompe enčuja pa edz eicinā noza u in eg i ā i, kā a ī a bils oši skolēna
ecumam isinā kompleksus uzde umus, A jauno mācību sa u a modeli iek saskaņo as skolo āju
izman ojo daudz eidīgus esu sus, mazino mācību p iekšme u nošķi ību.
izglī ības p og ammu, no 2020. Tāpēc gada a ī Liepājas Uni e si ā ē ( u pmāk LiepU) sāk a jauna
modeļa ap obācija s udijas ienā ku sā iekļauē ai āku humani ā ides zinā ņu aspek us, piem.,
dažādu mācību p iekšme u skolo āju saga a ošanai. A ī la iešu alodas un li e a ū as skolo āju
egionalis ika (dialek oloģija) iekļaujas ku sā s udiju uni e li e a ū as un unjo zino lokālās alodas
kolekciju kolekciju ai s udijujai e i o iālajai sociālajai g upai un p e e u p e en imi. Reģionālis ikas
eģionālie aspek i”, ku ā jāa īs a pē nieciskās iemaņas no eik a sociolek a ai eģiolek a izpē ē,
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 3
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
pē ījumu ak uali ā i izglī ības kon eks ā nosaka a ī UNESCO Kon encija pa nema e iālā kul ū a
man ojuma saglabāšanu: nema e iālais kul ū a man ojums i a ī mu ā du adīcijas un izpausmes,
ieskai o alodu kā nema e iālā kul ū a man ojuma nesēju (Kon .MSNK 2003; NKML 2016). A bils oši
Kon encijai nema e iālais kul ū as man ojums ne ikai jādokumen ē, jāpē a, jāsaglabā, jāsa gā, be
a ī jāpopula izē un jānodod nākamajām paaudzēm, i īpaši a o mālās un ne o mālās izglī ības
palīdzību. Līdz gadam 2021. no Dien idku zemes eģiona La ijas nema e iālā kul ū as man ojuma
Vē ību sa aks ā iekļau a ikai Ruca as adicionālā kul ū elpa, kas pā s ā ai ākas jomas, a ī
alodu kā nema e iālā kul ū as man ojuma nesēju (RTK 2018).
Reģionālās iden i ā es jau ājumus ak ualizējusi a ī La ijas adminis a ī i e i o iālā e o ma
(Adminis a ī o e i o iju un apdzī o o ie u likums spēkā s ājies 2020. gada 23. jūnijs), kas lielāku,
ekonomiski spēcīgāku no adu eidošana un o obežu no eikšanas p ocesu iedzī o āju iz aisīja
diskusijas a ī pa kul ū ēs u isko no adu iden i ā es saglabāšanu. Vienlaikus La ijas als s
p eziden s Egils Le i s osināja izs ādā a ī La iešu ēs u isko zemju likumu, uzs e o : Ka ā
la iešu ēs u iskajā zemē i sa as unikālas un a šķi īgas la ie ības iezīmes, adīcijas, alodas
pa eidi, kā a ī sa dabīga kul ū ēs u iskā ide. La ie ības iezīmju daudz eidība, di as la iešu
aks u alodas adīcijas, la iešu ēs u isko zemju kul ū ēs u iskā ide un o ilg spēju eicinošās
ie ējo kopienu uz u ē ās kul ū elpas i la iešu nācijas kopēja als ība, kas i iski a bals āma un
a īs āma (Le i s 2020a). O obje i o da Raks a. Bals o ies Dien idku zemes linguís ica izpē ē, snieg
ekomendacijas šo pē ījumu ezul ā u adošai izman ošanai opošo skolo āju izglī ošanā, a īs o
cau iju p asmes. Salīdzinājumam izman o i Vācijā (Ba á ia) um es udo ealizado MundART izs ādā un
adap ē me odiku, kā izlokšņu ma e iālus adoši izman o skolās, a ī pilsē as skolās, Ges al en), Mūzika,
WERT oll. Lebendige Dialek a an Baye ischen Schulen” (2019) [MundART WERT oll.
Dzī o spējīgie dialek i Ba ā ijas skolās] ezul ā i, kas apkopo gan eo ē iskās nos ādnes, gan
Kulinā ija (sk. MundART WERT oll 2019).
piem., ādās mācību p og ammās kā „Dialek ālais ā du k ājums”, „Teā is”, „Li e a ū a un
adošā aks īšana”, „Dialek u ģeog ā ija” (Dialek geog aphie), „Radošais dizains” (K ea i es
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 4
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Raks a uzde umi: 1. Iz ē ē līdz šim eik o Dien idku zemes alodas pē ījumu po enciālu
opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā; 2. Sniedzo a se išķus piemē us, a klā
eģionālis ikas pē ījumu po enciālu kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanā jaunajā
mācību modelī.
Raks ā izman o i 20. gs. 2. (em inglês) un 21. gs. sākuma Dien idku zemes
izlokšņu ma e iāli:
1) LiepU Ku zemes Humani ā ā ins i ū a Dien idku zemes ekspedīciju Ruca ā un S en ājā
(20042005), Ruca ā (20062007), Nīcā (20082009, 2011), Vi gā un Bunkā (20132014), P iekules no adā
(2018) a ši ē ā daļa (ap id ā du ka o ēka, eks u manusk ip i), kā a ī Mana no ada
aloda: Lejasku zeme (2004), Ruca ā, u
Pau upē… E nog ā ija, olklo a, aloda” (2007, a k. izd. 2008), „No S en ājas līdz Ancei:
La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā” (2008) publicē ie
Se iços de ansmissão de ex o;
2) Ins i u o de Língua da Le ónia da Uni e sidade da Le ónia ( u pmāk LU LaVI) Ap id ā du
ka o ēka, ku ā pā s ā ē as isas Dien idku zemes izloksnes ( ai āk nekā 510000 ienību);
3) LU LaVI p ojek a „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks aspek s”
Publicē ais pē ījums A o i ēl neizsīks : La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā (2016), ku ā iekļau s
ap 70 lpp. Bā as un Ruca as ex o. 20. gs. 2. un 21. gs. in o mações apenas pa cialmen e
co espondem às dialec ologias adicionais eicēja pazīmēm. Vai s na iespējama pa ecākās
paaudzes in o man a piede ība ikai ienam pagas am (izloksnei): ecāku ģimene pā cēlusies ai
pā cel a ( o īpaši ie ekmējušas 2. pasaules ka a beigas Ku zemē, kā a ī kolek izācija, pā eja no
iensē as pilsē as uz ciema a), in o man s iegu is izglī ību idusskolā, augs skolā, s ādājis
pilsē ā u cen u c. Ma e iālu ākšanai ins i ū a 21. gs. ekspedīcijās ka ā no pagas iem (izloksnēm)
izman o as gal enokā socioling is iskās me odes: ap auja, in e ija. Ku zemes Humani ā ā
in e ē i a ī kul ū as un izglī ības da binieki, no adpē nieki, olklo as un e nog ā isko kopu
adī āji un dalībnieki.
Pē ījuma me odes:
1) Análise de documen os, egionalís ica e es udo do con ex o. Lai noskaid o u p ojek ā Skola 2030
izs ādā o mācību p iekšme u iedalījumu mācību jomās, kā a ī pama nos ādnes pa
kompe en ču pieejas bū ību un s a pp iekšme u saikni, ika eik a p ojek a ie nē ie ie o o
mācību sa u a, me odisko no ādījumu un ma e iālu analīze. Lai noskaid o u egionālis ikas
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 5
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
aspek u lomu opošo skolo āju pedagogija jaunajā modelī, ika analizē i LiepU ESF p ojek a
N .8.2.1.0/I/002 S udiju p og ama agmen a ion samazināšana LiepU p o esionālā bakalau a s udiju
p og ama Skolo ājs ma e iāli. G upos emá icos de sa u a iden i icados, em que se combinam os
assun os didá icos de sa u a na u ilização da possibilidade de u ilização de ma e iais egionalis as;
2) Análise quali a i a do ma e ial de isolamen o. Depois da educação sa u a ema isko g upo de
iden i icação (piem., apģē bs, ēdieni, da bi un da ba īki, augu un dzī nieku nosaukumi) no
Dien idku ma e ialzemes languages kolekcijām (sk. alodas ma e iāla a o u ap aks u) a lasī i
des es g upos leksikas un izlokšņu eks u pa augi.
1. DIENVIDKURZEMES VALODAS PĒTĪJUMI TOPOŠO HUMANITĀRĀS JOMAS
SKOLOTĀJU IZGLĪTOŠANĀ
Vals s pē ījumu p og ammas La iešu aloda (20182021) apakšp ojek ā Reģionālis ika u pinā a
Dien idku zemes izlokšņu izpē e, kas LiepU sada bībā a LU La iešu alodas ins i ū u ( u pmāk LU
LaVI) no i jau 20 gadu. Tas nebū u iespējams bez pē nieku (B igi a Bušmane, Beni a Laumane, Liene
Ma kus-Na ila, Ie a Ozola u. c.) colabo ação com es udan es, escola es, biblio ecá ios,
Dien idku zemespē un ci iem zain e esē ajiem pē niekiem en uzias iem. Piem., Bal i jū as
piek as es izlokšņu eks u k ājumā No S en ājas līdz Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes
piek as ē 20. gs. Beigās 21. gs. sākumā (NSLA 2008) publicado pelo izlokšņu eks u ākšanā un
a ši ēšanā piedalījušies 26 Liepājas s uden i. Os pa icipan es do es udo de Šādu são
equen emen e esponsá eis po abalhos pessoais, que se elacionam com as zonas de isolamen o,
como o caso do es udo do pa icipan e das iden idades locais iezīmi. Blakus zinā niskam de umam šādi
pē ījumi s ip ina ka a pē ījuma dalībnieka iden i ā i un paš ē ējumu. Blakus zinā niskam
de umam šādi pē ījumi s ip ina ka a pē ījuma dalībnieka iden i ā i un paš ē ējumu. Os
es udan es ambém gos am de ce i ica -se de que êm um conhecimen o único e que êm uma mo i ação adicional pa a es uda .
Vispi ms s uden iem jāiegūs pama zināšanas un izp a ne pa la iešu alodas eģionālo
dalījumu, jā od a bildes uz pama jau ājumiem: Kas i dialek s, kas i izloksne, kāpēc ās
adušās, ai a ien pas ā u. ml. En ão, amos en ende o pama jēdzieni. Šīm a bildēm node
ne ikai la iešu dialek oloģijas akadēmiskie pē ījumi, piem., Ma as Rudzī es La iešu

LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 6
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
dialek oloģija” (1964), „Da bi la iešu dialek oloģijā” (2005), be a ī elek oniskie mācību
izde umi, piem., La iešu alodas aģen ū as izde umi La iešu alodas okasg āma a (VRG ), ku ā i
dialek oloģijai el ī a daļa, E-pupa elek oniskā la iešu alodas ā dnīca (sk. E-pupa) u. c. Es e
ecu so adīšanā pa icipa am os in es igado es dos se o es un docē āji, ecu sos des inados
p incipalmen e a escola es un ou os in e essen iem, be aks a au o u akademiskā da ba pie edze
liecina, ka ie no eik i izman ojami opošo skolo āju s udijās: lai noskaid o u un nos ip inā u
pama jēdzienus, pā baudī uci, eico es us un uzde umus kompe en. Ekspedīciju ākumi i pama s
izlokšņu, izlokšņu g upu un dialek u ap aks iem, aplūkojo gal enās leksiskās, onē iskās,
mo oloģiskās, pagaidām e āk sin ak iskās īpa nības. Es udan es, lauka es udos abaljo jun o a
expe ien es pesquisado es, apgūs in e ēšanu, anke ēšanu un ci us ma e ial linguís ico ākšanas
paņēmienus. Diemžēl jaunajā la iešu alodas un li e a ū as skolo āju s udiju p og ammā na
pa edzē s laiks (k edī punk i) dialek oloģijas p ak ikumam, a ī ku sā La iešu un li e a ū as
sociālie un eģionālie alodas aspek i laika ūkuma dēļ būs sa ežģī i ieplāno a lauka p aksi
pē ījumu sais ī us uzde umus. Radniecīgajā s udiju ku sā La iešu olklo a kā iens no p ak isko
da bu uzde umiem i iekļau s ikai neliels olklo as ma e iālu ākums. Po an o, a aliando izs ādā o
jauno s udiju ku su sa u u, kā a ī eo ijas un p akses līdzs a u ajos, nepieciešama diskusija pa
p aksē bals ī u s udiju o mu īpa s a a palielināšanu.
Kā liecina LVDA III ka e (sk. 1. a .), publicē o izlokšņu ap aks u un plašāku pē ījumu pā klājums isā
La ijā jop ojām na ienmē īgs, āpēc opošajiem skolo ājiem as a kļū pa ie osmi gan pašu
da bam s udiju laikā, gan skolēnu osināšanai u pmākajos da ba gados. Labais es es ka es
pā klājums Dien idku zemē i ambém LiepU pē ījumu un s uden u iesais es ezul ā s, omē a ī e
odamas mazī as pē izloksnes, piem., pa Dunikas izloksni Lie u as pie obežā na ne ap aks a, ne
plašāku publicē u ai nepublicē u pē ījumu. 21. gs. pieaug socioling is isko me ožu un paņēmienu
izman ojums, piem., LU LaVI aspek s (20132016), kas i pi mais plašākais socioling is iskas ie i zes
dialek ologi īs enojuši p ojek u „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks
pē ījums pa dialek u dzī o spēju La ijā (sk. S a ecka, Ma kus-Na ila 2016). Es e es udo p e iu
apenas um caso Ruca a. Iegū i ne ikai dažādu paaudžu unas pa augi, be noskaid o a a ī iedzī o āju
izpē i – ika eido a izlokšņu izlase, ku ā Dien idku zemi pā s ā ēja di as izloksnes – Bā a un
a ieksme p e dzim o izloksni kā sa as iden i ā es zīmi, pē ī s izloksnes lie ojums dažādās saziņas
si uācijās, izloksnes dzī o spējas saikne a saimnieciskās un kul ū as kul ū as dzī es cen iem ,
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Se iços de se iços de
se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços de se iços.
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
skolu ies ādēm, baznīcu. Tal como na Le ónia a é a egião adicional de izlokšņu e i ó io quase
nemaz na pē ī a dažādu paaudžu saziņas aloda, p ojek ā iksē as un skaid o as dažādu paaudžu
unas a šķi ības. Apzinā a izlokšņu dinamika, noskaid ojo , ku as izloksnei aks u īgās īpa nības
saglabājušās isu paaudžu unā, cik lielā mē ā unā ājiem i pazīs ami ā di, kas šajās izloksnēs
eģis ē i 20. gs. Vidū La iešu alodas dialek u ap aujas laikā (ap auju anke u pa augus sk.
S a ecka, Ma kus-Na ila 2016: 501510). Li uânia al es udo socioling is ico, kas ap e isus izlokšņu
punk us (p oje os Šiuolaikiniai geoling is ikos y imai Lie u oje: punk ų inklo op imizacija i
in e ak y ioji a minės in o macijos sklaida2013), eicis Lie u os kalbos ins i u es: kons a ē i, ājie
un jau iznīkušie izlokšņu punk i, eģiolek u un s ip nien egion u eidošanās (Mikulė eidoi ė, Meilii ė
2014). 1. ATT. Izlokšņu publicē o ap aks u un plašāko pē ījumu ka e (LVDA 2013: III ka e, 198). 21. gs.
dialek oloģija (ģeoling is ika) i ēl daudzpusīgāka, āpēc jaunu me ožu ienākšana la iešu
dialek oloģijā ļau u dialek u iepazīšanu un izpē i s udiju p og amās pada ī in e esan āku gan iem
s uden iem, kas kādā izloksnē unā p o , gan iem, kam as saiknes a adicionālajām izloksnēm dzim
na ai s dzī as. Viena no šādām me odēm i pe cep ī ā dialek oloģija (21. gs. jau izman o a
lie u iešu ģeoling is ikā, sk., piem., Aliūkai ė 2020;
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 8
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
B azai ienė (em inglês) Es e mé odo p e ê di e en es paaudžu idiomas pa adumu, idioma uz e es,
unā āju linguis iciskās a ieksmes, izlokšņu subjek ī ā ē ējuma noskaid ošanu. La iešu A kuo u
eģionālis ikā ieska u šai me odoloģijā un lauka pē ījuma ezul ā os, skaid ojo olkling is ikas
( olk linguis ics) bū ību un pē ījumu i zienus, sniedz, piem., Sani a Lazdiņa (Ma ena) aks ā
a i izskaid uo olūdu? Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums alodniecībā (Bal ina as lauka
pē ījuma piemē s) (Lazdiņa 2014). Dien idku zemē šādi pē ījumi pagaidām dialek i 21. gadsim ā:
eik i epizodiski un ikai izlases eidā – daļēji iekļaujo ies LU LaVI p ojek ā „La iešu alodas
aspec os socioling is isks eik ajās ap aujās. Pieaug ādu opošo la iešu alodas un li e a ū as
skolo āju īpa s a s, kam saikne a adicionālajām izloksnēm (la iešu alodas eģionālajiem
a ian iem) i minimāla ai ās na ispā . Pa edzams, ka šādu s uden u īpa s a s u banizācijas
ezul ā ā palielināsies a ī La ijā, os a p Ku zemē. Po an o, não um dos lados, c esce p ecisa
depois de mui os ipos de ma e ial de deslocamen o e es udos: ne apenas adicionalmen e aks i
zinā niskie, monog ā ijas, izlokšņu ā dnīcas, dialek u a lan i, be a ī izlokšņu ie aks i,
ideoma e iāli, a ēli, kasē ilus 21. gs. s uden iem nepazīs amas lauku dzī es, dabas u. c. eālijas.
A ien ak uālāka i opošo skolo āju izp a nes eidošana pa la iešu klasiskajā li e a ū ā ēlo o
lauku idi un ās apzīmēšanai lie o ajiem ap id ā diem: li e a ū as s udiju ku su docē āji ne a
iz ik bez eģionālis ikas pē ījumiem. Ap id ā di iekļaujas a ī mūsdienu la iešu li e ā ajos
eks os, piem., Valda Rūmnieka un And eja Miglas omānā Ku šu ikingi (Rūmnieks, Migla) Jū pilī
(mūsdienu G obiņa) 9. gs. unā ā aloda ne iek imi ē a, be Rie umku zemes idi palīdz eido
daudz eidīgs ku sismu lie ojums ( eks a uz e ei o d uk), piem., klanga ‘ ilnis, denk s ‘spēc, 1998 cns
u. Dien idku zemes leksika iepazīs ama, laso No as Kalnas, Ola a Gū maņa dzeju ai Jēkaba
Janše ska kul ū ēs u isko omānu Dzim ene, ku lie o as ādas Dien idku zemes izloksnēm
aks u īgas leksēmas kā an i ‘uzacis, āzenis ‘dien idumu ējš, gand s ‘s ā ķis, go ena ‘ ele, jauna
go s, neelis ‘slik a aks u a, sku uls ‘biezoda, ī e ‘pu a u c. (p.s. Vācijā Ba ā ijas zemes skolās
īs eno ajā dialek a dzī o spējas p ojek ā skolēni osinā i da bo ies gan adicionālās adošās
da bības o mās, piem., ies udē eā a iz ādi dialek ā, gan eido dzejas slamu, imp o izāciju,
a īs ī adošo aks īšanu dialek ā, eido ideoklipus (MundART WERT oll 2019: 9). Ne iens no šiem
uzde umiem na iespējams, ja skolēni iep iekš na iepazinuši izloksnes leksiku, iz unas un eks eides
īpa nības.
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 9
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 (em inglês)
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Ap id ā du nozīmju skaid ošanai gan opošie skolo āji, gan skolēni izman o dažādas
As casas de é ias. To pa edz a ī elek oniskie mācību esu si, piem., La iešu alodas
ku as nodaļā „Dialek oloģija” 5. uzde ums dialek ālās leksikas iepazīšanai jau dod no ādi uz
okasg āma a, elek onisko la iešu alodas ā dnīcu ezau s.l (sk. 2. a .). Tā kā uzde umā
iekļau i ap id ā di, kas nosauc La ijas eģioniem speci iskus ēdienus, ku us skolēni un s uden i
na ēduši, bez piedā ā ās ā dnīcas izman ošanas uzde ums na pa eicams.
pa as i 5. Ie aks i ā du, kas nepieciešams daudzpunk es ie ā! (Eu esc e o o nome, não p eciso de
mui os pon os no luga !) Uzde uma eikšanai usa ezau s.l ie nami a!
Não.
Ap id ā ds Ēdiena
aks u ojums
1.
Ķiļķeni
Klimpas, ko ga a oja no miežu, k iešu, e āk udzu mil iem,
ā ī iem a ai
2.
S aks
G auzdē u, sag ūs u kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju
.
3.
D ebene
gaļu. Gale s, galha.
4.
Biguzis
Mil u ai ka upeļu
5.
Pīle Tī e
é se iço a . Pílulas
6.
Kuģelis
de ces o. O Biez.
7.
K eķens
Rī ē u sacepums.
8.
Žū e
Miežu. Qual é o eu nome?
9.
Žildiņi
(em inglês) O Jaun.
10.
Uzsildī s, a sulo s, não como se p epa a.
2. ATT. La iešu alodas okasg āma as nodaļas Dialek oloģija 5. uzde ums dialek ālās leksikas
iepazīšanai (VRG ).
Dien idku zemes izlokšņu es udos cons a ados, ka pagas os, ku da bojas e nog ā iskie
kolek ī i, olklo as un adīciju kopas, a ī bē nu olklo as g upas, p iekšnesumiem ai ū is u
izklaidēšanai iek adī i eks i (pe o mances), apzinā i blī ē i ādi izloksnes elemen i (iz unas
a šķi ības, ā di, ku os ā d o mas), kādus ikdienas unā ai s nedzi d ai spo ādiski
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 16
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
AVOTI UN LITERATŪRA (em inglês)
Aliūkai ė Dai a 2020: A na a i a de um es imado ingênuo ou a disseminação da
dialec ologia pe ce i a na pesquisa de diale os li uanos. […] Pe iles de dialec ologia
li uana: p oblemas e descobe as, ed. D. Mikulėnienė. Vilnius: Ins i u os de Língua
a : h p://lki.l /wp-con en /uploads/2021/01/KIDP6.pd . DOI doi.o g/10.35321/e-
Li uânica, 249[…]266. Disponí el pub.8.p oblemas-e-encon os.
B azai ienė Lau a 2020: Pesquisa sob e Dialec ologia Pe cep ual na Li uânia: Pe iles de
Va ia ion o Li huanian Language A ea in Rela ion o Objec i e Va ia ion. – Li huanian
Dialec ologia Dialec al Subje i a: P oblemas e Descobe as, ed. D. Mikulėnienė. Vilnius: Ins i u os
de Li uânia, 267 […] 291. Disponí el em: h plki.l /wp-con en /uploads/h p:2021/01/KIDP6.pd .
DOI.o g/10.35321/e-pub.8.p oblemas-e-encon os.
Bušmane B igi a 2004: Lejasku zemes izlokšņu bagā ības J. Janše ska omānā Dzim ene. […]
Mana no ada aloda: Lejasku zeme, zin. e melho. B. Laumane. (em inglês) Liepāja, Liepa,
61[…]80. Bušmane B igi a, Ma kus-Na ila Liene 2016: Kā ļa Mīlenbaha, Jāņa Endzelīna un
Edī es Hauzenbe gas-Š u mas […]La iešu alodas ā dnīcā[…] ie e ā Lejasku zemes
leksika mūsdienu kon eks ā. Vals s alodas komisijas Raks i, 8. Rīga: Zinā ne, 78[…]109.
Pieejams: h ps:
www.p esiden .l /s o age/i ems/PDF://VVK%208_La iesu%20 alodas%20 a d nica.pd .
E-pupa […] Elek oniskā la iešu alodas ā dnīca […]E-pupa[…]. Pieejams:
h p://epupa. aloda.l . O Kon . NKMS 2003: Con enção pa nema e iālā cul u a man ojuma
saglabāšanu, 2003. Pieejams:
h ps://likumi.l / a/l l /s a p au iskie-ligumi/id-1533-kon encija-pa nema e iala-kul u as-man ojuma-saglabasanu.
Laumane Beni a 1973: Zi ju nosaukumi la iešu alodā, Rīga: Zinā ne. Laumane Beni a 1996:
Zeme, jū a, z ej ie as: Z ejniecības leksika La ijas piek as ē, Rīga:
Zinā ne. (em inglês)
Laumane Beni a 2004: Uz ā du un ie ā du liecības pa iedzī o ājiem Lejasku zemē. […] Mana
no ada aloda: Lejasku zeme, zin. e melho. B. Laumane. (em inglês) Liepāja: LiePA, 212[…]227.
Laumane Beni a 2005: Smalki lija zel a lie us: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, Liepāja:
LiePA. (em inglês)

LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 17
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Laumane Beni a 2013: Jū a la iešu alodā un olklo ā: e noling is iskais aspek s. Liepāja: LiePa.
Laumane Beni a 2015: Vēju un ē u g āma a: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, 2.
Liepāja: LiePA.
Laumane Beni a 2017: Bā as māj ā di. (em inglês) Bā as dzīpa i: aloda, kul ū a, adīcijas,
ļaudis, a b. e melho. E. Lāms, A. Hel iga. Liepāja: LiepA, 101[…]173.
Ma o de La i. Ins i u o de Língua La iešu Dien id ie umku zemes izlokšņu ma e iāli. Lazdiņa
Sani a 2014: A kuo u a i izskaid uo olūdu? Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums
alodniecībā (Bal ina as lauka pē ījuma piemē s). […] Bal u Filoloģija 23(2), 51[…]74. Le i s Egils
2020a: La iešu ēs u isko zemju likums (Legislação de His ó ia da Le ónia) Pieejams:
h ps://likumi.l / a/id/324253la iesu- es u isko-zemju-likums.
Le i s Egils 2020b: Likump ojek a […]Vēs u isko zemju likums[…] ano ācija. Pieejams: h ps:
www.p esiden .l /l media/4771.download. Ma ilha de lei o. […] Uni e sidades de Leipzig Se iço
de cu zemes izlokšņu ma e iais. LVDA 2013 Diale o da língua le ã a lan s. Fonē ika, sas . (em
inglês) A. Sa kanis. (em inglês) LU: Ins i u os de Língua La iešu.
2019: Mācīšanās iedziļino ies. 2030, Skola Pieejams: h ps:
www.skola2030.l /l is enosana/macibu-pieeja/macisanas-iedzilino ies. Mikulėnienė Danguolė,
Meiliūnai ė Viole a 2014: XXI a. p adžios lie u ių a mės: geoling is inis i socioling is inis
y imas (žemėlapiai i jų komen a ai), Vilnius: B iedis. MS 2019: Mācību sa u s. (Mensagem
pa a o Ensino) Skola 2030: Pieejams: h ps:
www.skola2030.l /l /macibusa u s/macibu-sa u a-piln eide/piln eides-p incipi. Munda
WERT oll 2019: Munda WERT oll. Munda WERT oll. Munda WERT oll. Munda WERT oll.
Munda WERT oll. Munda WERT oll. Munda WERT oll. Munda WERT oll. Munda WERT oll. Munda WERT oll. Munda WERT oll. Munda WERT oll. Munda WERT oll. Lebendige Dialek a e as Escolas da Ba ie a. Hand eichung, Munique: Minis é io de Es ado da Ba ie a pa a a Educação e o Cul u a.
Disponí el em: h ps: www.bes ellen.baye n.de
applica ion/eshop_app000001?SID=734250936&AC
TIONxSESSxSHOWPIC(BILDxKEY:%2705000204%27,BILDxCLASS:%27A ikel%2
7,BILDxTYPE:%27PDF%27). O que é o que é o que é o que é o que é o que é o que é o que é o que é o que é o que é o que é o que é o que é o que é
NKML 2016: Lei de Man imen o da Cul u a Nema e ial. Pieejams: NSLA 2008: No S en ājas līdz Ancei:
h ps://likumi.l / a/en/en/id/285526-in angible-cul u al-he i age-law.
La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. Beigās 21. gs. (em inglês) Começo, sas . Liene
Ma kus-Na ila, zin. e melho. Beni a Laumane. Quem é ela? Liepāja: LiePA.
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 18
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Pe e Bi u a 2018: Ola a Gū maņa dzejas ā di: lie ā di, Liepāja: LiePA. 2019: Rep esen ação
de mo i os. 2030, Skola Pieejams: h ps:
www.skola2030.l /l /macibusa u s://macibu-sa u a-piln eide/nepieciesamibas-pama ojums.
2019: Pa p ojek u. (em inglês) 2030, Skola Pieejams: h ps://www.skola2030.l /l pa -p ojek u.
RBs ies s […] Ruca as bal ais s ies s, em 2018. Pieejams:
h psec.eu opa.eu/in o/ ood- a ming ishe ies:// ood-sa e y-and-quali y/ce i ica ion/quali -
y-labels/geog aphical-indica ions egis e /de ails/EUGI00000014904.
2018: RTK Ruca as adicional kul ū elpa. (em inglês) […] Ca as de cul u a não ma e ial.
Mu ā du adições un izpausmes, ieskai o lingua kā nema e iālā kul u a man ojuma
nesēju. Pieejams: h psnema e ialakul u a.l /Elemen i/ uca as- adicional-kul u elpa-
2018.
Rudzī e Ma a 1964: Dialec o La iešu, Rīga: La ijas Vals s izde niecība. Rudzī e Ma a
2005: Da bi la iešu dialek oloģijā, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Rūmnieks Valdis, Migla
And ejs 1998: Ku šu ikingi, Rīga: Z aigzne ABC. S a ecka Anna, Ma kus-Na ila Liene 2016:
A o i mais neizsīks . La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā, Rīga: LU La iešu alodas
ins i ū s.
VRG […] La iešu alodas okasg āma a. Pieejams: h p:// alodas okasg ama a.l .
V Talka – Vie ā du alka, 2017. Pieejams: h p://www.lula i.l /da ubazes/ ie a du- alka.
Gau a em 2021 11 22
P iim a 2021 12 28 (em inglês)
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 19
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
REGIONAL STUDIES FOR THE EDUCATION OF THE FUTURE
INSTRUTORES: O POTENCIAL do KURZEME do Sul
Resumo das conclusões
The sys ema ic esea ch o Sou he n Ku zeme subdialec s con inues mo e han 20 yea s.
Mui as ezes, é um abalho pessoalmen e signi ica i o pa a os pa icipan es da pesquisa (alunos,
p o esso es, es udan es de adição local, e c.) po que es á elacionado a um subdiale o de seu local de
nascimen o como uma ca ac e ís ica da iden idade local do pa icipan e. Jun amen e com a
con ibuição cien í ica, ais es udos o alecem a iden idade e a au o-es ima de cada pa icipan e.
O objec i o do a igo é, após a a aliação dos es udos exis en es sob e a língua Ku zeme do Sul,
o nece ecomendações pa a a inclusão dos esul ados des es es udos na educação dos alunos e
dos u u os p o esso es, desen ol endo as suas compe ências ans e sais. Obje i os do a igo:
1) a alia o po encial dos es udos do Ku zeme do Sul ealizados a é ago a na educação de u u os
p o esso es de humanidades; 2) iden i ica o po encial dos es udos egionais na di e si icação do
con eúdo das ma é ias combinadas no no o modelo de ap endizagem, o necendo exemplos
sepa ados.
A in odução desc e e a ac ualidade, o objec i o, os mé odos de es udo e as a e as do a igo. A
p imei a pa e do a igo "Os es udos de línguas Ku zeme do Sul na educação dos u u os
p o esso es de humanidades" o nece uma isão dos es udos egionais na Uni e sidade de Liepāja,
desc e endo como o in e esse dos u u os p o esso es em es udos egionais de e se ei o. A
segunda pa e do a igo "O po encial dos es udos egionais no desen ol imen o do con eúdo das
ma é ias combinadas" o nece ecomendações sepa adas pa a a inclusão de es udos egionais no
con eúdo das ma é ias combinadas. No inal do a igo são ap esen adas as p incipais conclusões e
ecomendações.
A pesquisa sob e os ipos egionais de linguagem, suas o igens, mudanças, a elação en e o
subdiale o e a linguagem esc i a pode se usada de á ias manei as no desen ol imen o da
pe sonalidade e nos es udos dos u u os p o esso es de língua e li e a u a le ãs, não apenas no
con eúdo das pales as. T adicionalmen e, os alunos es ão en ol idos em es udos de campo,
p ocessamen o e digi alização de coleções de línguas já exis en es, decodi icação de g a ações,
publica ions, e c. Thus, he esea ch me hods in dialec ology a e lea ned in p ac ice. In La ia
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Po enciais de se iços u ís icos | 20
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
p epa ação de línguas e li e a u a le onas iniciadas. O modelo de es udo do p o esso p e ê
aspec s o humani ies in o one s udy cou se. Such an in eg a ed app oach is o be suppo ed,
in eg a á ios, mas a implemen ação do no o p og ama de es udo só oi iniciada no ou ono de
2020, po an o, pa a a pe eição da qualidade do p og ama, eque o moni o amen o da expe iência e
p oposals o eaching s a and esea che s.
Conclusões p incipais: 1) No no o modelo educacional, os á ios assun os dos u u os p o esso es dos
es udos egionais êm po encial não apenas em humanidades, mas ambém na aquisição de ou os
campos educacionais, como ciências na u ais, ecnologia, educação social e ci il; 2) É necessá io
acompanha e melho a o con eúdo dos no os es udos pa a encon a elações ó imas en e a eo ia
e a p á ica sem pe de as adições dos es udos de campo; 3) Os exemplos desen ol idos (p. ex., nomes
de e amen as, nomes de p a os egionais, nomes de elemen os dos ajes egionais) con i mam que
a coope ação en e pesquisado es e lei o es dos es udos egionais com lei o es de ou os campos
educacionais pode ap o unda os laços in e disciplina es no p ocesso de es udo, o nando-o mais
pessoal.
Pala as-cha e: linguís ica, es udos egionais, dialec ologia, subdiale o, o mação de p o esso es.
LIENE MARKUS-NARVILA
La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s
Kalpaka boule a d, Rīga LV-1050, Le ónia
[E-mail p o egido]
EVA OZOLA
Liepājas Uni e si ā e
Lielā iela 14, Liepaja, Le ónia
[E-mail p o egido]