BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
LIENE MARKUS-NARVILA
La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s
IEVA OZOLA
Liepājas Uni e si ā e
REĢIONĀLISTIKAS PĒTĪJUMI TOPOŠO SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBAI:
DIVIDENKURZEMES POTENCIALS
1
ATSLĒGVĀRDI: ling is ika, eģionālis ika, dialek oloģija, izloksne, skolo āju izglī ība.
ANOTĀCIJA
Raks ā aplūko s egionālis ikas y imą po enciāls opošo skolo āju izglī ībā, kā a ī snieg as a ski as
egionalias ekomendacijas egionālis ikas y imą naudo i kombinuo ą mokymo p iekšme u sa u a
dažādošanai kompe encēs bals ī ajā izglī ībā, ku as īs enošana sāk a La ijas š ie imo sis emoje. Raks a
ikslas: bals o ies Dien idku zemes ling is iniame izpē ē, snieg ekomendacijas šo y imą ezul a adošai
naudo i opošo skolo āju izglī ošanā, a īs o cau iju p asmes. Raks a uzde umi: 1) iz ē ē līdz šim
eik o Dien idku zemes kalbos y imą po enciālu opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā; 2)
sniedzo a se išķus piemē us, a klā egionālis ikas pē ījumu po enciālu kombinē o mācību p iekšme u
sa u a dažādošanā jaunajā mācību modelī. Ie adā ap aks ī a aks a ak uali ā e, ikslas, y imų me odų un
uzde umi. Pi majā daļā Dien idku zemes kalbos y imai opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā
snieg s ieska s egionālis ikas y imuose Liepājas Uni e si ā ē, ap aks ī s, kā eidojama opošo skolo āju
in e ese pa egionālis ikas y imams. Raks a an ame dalyje Regionalis ikos y imai po encialiai kombinuo i
mokymo p iekšem u sa u a izs s ādē pa eik i kaip a ski os ekomendacijos, kaip egionalis ikos y imai
į auk i kombinuo us mokymo p iekšme u sa u ā. Nobeigumā do i bū iskākie secinājumi un ie eikumi.
Abs akcija
S aipsnyje nag inėjamas egioninių s udijų po encialas būsimų moky ojų mokyme, aip pa pa eikiamos
a ski os ekomendacijos dėl egioninių s udijų naudojimo į ai inan
1
Raks s izs ādā s Vals s pē ījumu p og ammas p ojek ā La iešu aloda (N . VPP-IZM-2018-2-0002).
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 2
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
kompe encijai pag įs o š ie imo kombinuo ų dalykų u inys, ku io įgy endinimas La ijos š ie imo
sis emoje bu o p adė as.
The aim o he a icle is, a e he e alua ion o exis ing s udies o Sou he n Ku zeme language,
pa eik i ekomendacijas dėl šių y imų ezul a ų į aukimo į mokinių i būsimų moky ojų š ie imą,
plė ojan jų ske sinius įgūdžius. a ei ies humani a inių mokslų moky ojų išsila inimui; 2) a ski ų pa yzdžių
Tasks o he a icle: 1) o assess he po en ial o he Sou he n Ku zeme s udies ca ied ou so a
pa eikimu nus a y i egioninių s udijų po encialą di e si ikuojan kombinuo ų dalykų u inį naujame
mokymosi modelyje.
Įžangoje ap ašoma s aipsnio ak ualumas, ikslas, s udijų me odai i užduo ys. Pi moje s aipsnio dalyje
"Pie ų ku zemų kalbos s udijos būsimų humani a inių mokslų moky ojų mokyme" pa eikiamas įž algas į
egioninius s udijas Liepājos uni e si e e i ap ašoma, kaip u ė ų bū i ska inamas būsimų moky ojų
susidomėjimas egioniniais s udijomis. An oje s aipsnio dalyje "Regioninių s udijų po encialas
kombinuo ų dalykų u inio kū ime" pa eikiamos a ski os ekomendacijos dėl egioninių s udijų į aukimo į
kombinuo ų dalykų u inį. S aipsnio pabaigoje pa eikiamos pag indinės iš ados i ekomendacijos.
IEVADS
Pē ījuma ak uali ā i nosaka pā maiņas La ijas š ie imo sis emoje un Vals s š ie imo sa u a cen a
īs eno ais p ojek ai Kompe enču pieeja mācību sa u ā (PI 2019), ku a ikslas i izs ādā , ap obē ,
pēc ecīgi ie ies La ijā ādu bend ą š ie imo sa u u unju mācīšanai ecumā no pi msskolas gadiem
līdz idusskolai, kā ezul ā ā skolēni gū u dzī ei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, p asmes un
a ieksmes (sk. PP 2019). Kompe encija aip pa leidžia ska in i noza u in eg i e ą, kaip i a bils oši
skolēna ecumam isinā kompleksus uzde umus, A jauno mokymo sa u a modeli iek saskaņo as
izman ojo daudz eidīgus esu sus, mazino mācību p iekšme u nošķi ību.
skolo āju š ie imo p og amų, no 2020. Todėl gada aip pa Liepājas Uni e si ā ē ( u pmāk LiepU)
p asideda nauja modelė pa i in i s udijas, ski as ienam s udijuo i in eg a us ku są ai āku
dažādu mācību p iekšme u skolo āju saga a ošanai. A ī la iešu alodas un li e a ū as skolo āju
humani ā o ides zinā ņu aspek us, piem., egionālis ika (dialek ologija) į aukė ku są s udijuojan
li e a ū os unijas sociāla unijos unjo zino lokālās alodas kolek ī u kolekciju ai e i o iālajai g upai.
eģionālie aspek i”, ku ā jāa īs a pē nieciskās iemaņas no eik a sociolek a ai eģiolek a izpē ē,
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 3
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Reģionālis ikas y imą ak uali ā i š ie imo kon eks e nus a o aip pa UNESCO Kon encija pa
nema e iālā kul ū a man ojuma saglabāšanu: nema e iālais kul ū a man ojums i aip mu ā du
adīcijas un izpausmes, ieskai o alodu kā nema e iālā kul ū a man ojuma nesēju (Kon .MSNK 2003;
NKML 2016). A bils oši Kon encijai nema e ialinės kul ū os man ojums ne ik jādokumen ē, jāpē a,
jāsaglabā, jāsa gā, be aip pa jāpopula izē un jānodod nākamajām paaudzēm, i īpaši a o mālās un
ne o mālās izglī ības palīdzību. Līdz gadam 2021. no Dien idku zemes eģiona La ijas nema e iālā
kul ū a man ojuma Vē ību sa aks ā iekļau a ik Ruca as adicionālā kul ū elpa, kas pā s ā
ai ākas jomas, a ī alodu kā nema e iālā kul ū a man ojuma nesēju (RTK 2018).
Regioninės apa ybės klausimai a naujin i aip pa Lie u os adminis a y i e i o inė e o ma
(Adminis a ī o e i o iju un apdzī o o ie u likums spēkā s ājies 2020. gada 23. bi želio), kas lielāku,
ekonomiski spēcīgāku no adu eidošana un o obežu no eikšanas p ocess gy en ojai išsaugojo
diskusijas aip pa pa kul ū ēs u isko no adu iden i ā es. Vienlaikus La ijas als s p eziden s Egils
Le i s osināja izs ādā aip pa La iešu ēs u isko zemju likumu, uzs e o : Ka ā la iešu
ēs u iskajā zemē i sa as unikālas un a šķi īgas la ie ības iezīmes, adīcijas, alodas pa eidi, kā
a ī sa dabīga kul ū ēs u iskā ide. La ie ijos iezīmju daudz eidība, di as la iešu aks u alodas
adīcijas, la iešu ēs u isko zemju kul ū ēs u iskā ide un o ilg spēju eicinošās ie ējo kopienu
uz u ē ās kul ū elpas i la iešu nācijas kopēja als ība bagā ība, kas i i iski a bals āma un
a īs āma (Le i s 2020a). Raks a ikslas. Bals o ies Dien idku zemes ling is inėje izpē ē, snieg
ekomendacijas šo pē ījumu ezul a ą adošai naudo i opošo skolo āju izglī ošanā, a īs o
cau iju p asmes. "Munda izs ādā un adap ē me odiku, kā izlokšņu ma e iālus adoši izman o
skolās, a ī pilsē as skolās, Ges al en), "Mūzika", "Kulinā ija" (sk. Munda WERT oll 2019).
WERT oll. Lebendige Dialek a an Baye ischen Schulen” (2019) [MundART WERT oll.
Dzī o spējīgie dialek i Ba ā ijas skolās] ezul ā i, kas apkopo gan eo ē iskās nos ādnes, gan
piem., ādās mācību p og ammās kā „Dialek ālais ā du k ājums”, „Teā is”, „Li e a ū a un
adošā aks īšana”, „Dialek u ģeog ā ija” (Dialek geog aphie), „Radošais dizains” (K ea i es
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 4
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Raks a uzde umi: 1. Iz ē ē līdz šim eik o Dien idku zemes kalbos y imą po enciālu opošo
humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā; 2. Sniedzo a se išķus piemē us, a klā
egionālis ikas pē ījumu po enciālu kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanā jaunajā
mācību modelī.
Raks ā izman o i 20. gs. 2. puses un 21. gs. sākuma Dien idku zemes izlokšņu
ma e iāli:
1) LiepU Ku zemes Humani ā ā ins i ū a Dien idku zemes ekspedīciju Ruca ā un S en ājā
(20042005), Ruca ā (20062007), Nīcā (20082009, 2011), Vi gā un Bunkā (20132014), P iekules no adā
(2018) a ši ē ā daļa (ap id ā du ka o ēka, eks u manusk ip i), kā a ī Mana no ada
aloda: Lejasku zeme (2004), Ruca ā, u .
Pau upē… E nog ā ija, olklo a, aloda” (2007, a k. izd. 2008), „No S en ājas līdz Ancei:
La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā” (2008) publicē ie
Dien idku zemes izlokšņu eks as;
2) La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū a ( u pmāk LU LaVI) Ap id ā du ka o ēka, ku ā
pā s ā ē as isas Dien idku zemes izloksnes ( ai āk nekā 510000 ienību); publicē ais pē ījums
3) LU LaVI p ojek a „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks aspek s”
A o i ēl neizsīks : La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā (2016), ku ā iekļau s ap 70 lpp. Bā as un
Ruca as eks u. 20. gs. 2. puses un 21. gs. in o man i ik daļēji a bils adicionālās dialek oloģijas
eicēja pazīmēm. Vai s na iespējama pa ecākās paaudzes in o man a piede ība ik ienam
pagas am (izloksnei): ecāku ģimene pā cēlusies ai pā cel a ( o īpaši ie ekmējušas 2. pasaules ka a
beigas Ku zemē, kā a ī kolek izācija, pā eja no iensē as pilsē as uz ciema a), in o man s iegu is
izglī ību idusskolā, augs skolā, s ādājis pilsē ā u cen u c. Ma e iālu ākšanai ins i ū a 21. gs.
ekspedīcijās ka ā no pagas iem (izloksnēm) in e ē i a ī kul ū as un izglī ības da binieki,
izman o as gal enokā socioling is iskās me odes: ap auja, in e ija. Ku zemes Humani ā ā
no adpē nieki, olklo as un e nog ā isko kopu adī āji un dalībnieki.
Pē ījuma me odes:
1) Dokumen u analīze egionālis ikas pē ījumu kon eks e. Lai noskaid o u p ojek ā Skola 2030
izs ādā o mokymo p iekšme u iedalījumu mokymo jomās, kā a ī pama nos ādnes pa
kompe enču pieejas bū ību un s a pp iekšme u saikni, ika eik a p ojek a ie nē ie ie o o
mokymo sa u a, me odisko nu odījumu un ma e iālu analīze. Lai noskaid o u egionālis ikas
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 5
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
aspek u lomu opošo skolo āju š ie imo jaunajā modelī, ika analizē i LiepU ESF p ojek a
N .8.2.1.0/I/002 S udiju p og ammu agmen ācijas samazināšana LiepU p o esionālā bakalau a
s udiju p og ama Skolo ājs ma e iāli. Iden i icē as sa u a ema iskās g upės, ku iose kombinē o
mokymo p iekšme u sa u a dažādošanā iespējama egionālis ikas ma e iālu izman ošana;
2) Izlokšņu medžiagą k ali a y iai analizuo i. Pēc izglī ības sa u a ema isko g upu
iden i icēšanas (piem., apģē bs, ēdieni, da bi un da ba īki, augu un dzī nieku nosaukumi) no
Dien idku ma e izemes alodas kolekcijām (sk. alodas ma e iāla a o u ap aks u) a lasī i šios
g upės leksikas un izlokšņu eks u pa augi.
1. DIENVIDKURZEMES VALODAS PĒTĪJUMI TOPOŠO HUMANITĀRĀS JOMAS
SKOLOTĀJU IZGLĪTOŠANĀ
Vals s pē ījumu p og ammas La iešu aloda (20182021) apakšp ojek ā Reģionālis ika u pinā a
Dien idku zemes izlokšņu izpē e, kas LiepU sada bībā a LU La iešu alodas ins i ū u ( u pmāk LUVI)
no i jau 20 gadu. Tas nebū inai be y inė ojo (B igi a Bušmane, Beni a Laumane, Liene Ma kus-Na ila,
Ie a Ozola u. c.) bend ada bia imo a s uden iem, skolo ājiem, biblio ekā iem, Dien idku zemespē un
ci iem zain e esē ajiem mokslininkams en uzias iem. Piem., Bal ijas jū as piek as es izlokšņu
eks u k ājumā No S en ājas līdz Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. Beigās
21. gs. sākumā (NSLA 2008) paskelb as izlokšņu eks u ākšanā un a ši ēšanā piedalījušies 26
Liepājas s uden i. Šādu y imą daly iams as dažnai i pe soniski nozīmīgs da bas, jo sais ās a
dzim ās ie as izloksni kaip paša y imo dalībnieka lokālās iden i ā es iezīmi. Blakus zinā niskam
de umam šādi y imai s ip ina ka a y imo dalībnieka apa ybę un paš ē ējumu. S uden ai mėgs a
liudijimą, kad i pa ys i unikalūs zināšanu a o s, un as dod papildomą mo y aciją s udijām.
Vispi ms s uden iem jāiegūs pama zināšanas un izp a ne pa la iešu alodas egioninį
dalījumu, jā od a bildes uz pama jau ājumiem: Kas i dialek s, kas i izloksne, kāpēc ās
adušās, ai a ien pas ā u. ml. Taip, mes paaiškiname pama jēdzieni. Šīm a sakēm node ne
ik la iešu dialek oloģijas akademiskie y imai, piem., Ma as Rudzī es La iešu

LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 6
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
dialek oloģija” (1964), „Da bi la iešu dialek oloģijā” (2005), be a ī elek oniskie mācību
izde umi, piem., La iešu alodas aģen ū as izde umi La iešu alodas okasg āma a (VRG ), ku ā i
dialek oloģijai el ī a daļa, E-pupa elek oniskā la iešu alodas ā dnīca (sk. E-pupa) u. c. Šo esu su
adīšanā piedalījušies noza es pē nieki un docē āji, esu si ski i daugiausia skolēniem un ci iem
in e esen iem, be aks a au o u akademiskā da ba pie edze liecina, ka ie no eik i izman ojami
opošo skolo āju s udijās: lai noskaid o u un nos ip inā u pama jēdzienus, pā baudī u kompe enci,
eico es us un uzde umus. Ekspedīciju ākumi i pama s izlokšņu, izlokšņu g upu un dialek u
ap aks iem, aplūkojo gal enās leksiskās, onē iskās, mo oloģiskās, pagaidām e āk sin ak iskās
īpa nības. S uden i, lauka y imuose s ādājo ka u a pa i usiais y ėjais, apgūs in e ēšanu,
anke ēšanu un ci us alodas ma e iālu ākšanas paņēmienus. Diemžēl jaunajā la iešu alodas un
li e a ū as skolo āju s udiju p og amā na pa edzē s laiks (k edī punk i) dialek oloģijas
p ak ikumam, aip ku sā La iešu un li e a ū as sociālie un egionālie aspek i laika ūkuma dēļ būs
sa ežģī i ieplāno a lauka p ak iką pē ījumu sais ī us uzde umus. Radniecīgajā s udiju ku sā
La iešu olklo a kā iens no p ak isko da bu uzde umiem i iekļau s ikai neliels olklo as ma e iālu
ākums. Todėl, iz ē ējo izs ādā o jauno s udiju ku su sa u u, kā a ī eo ijas un p akses
līdzs a u ajos, nepieciešama diskusija pa p aksē bals ī u s udiju o mu īpa s a a palielināšanu.
Kā liecina LVDA III ka e (sk. 1. a .), publicē o izlokšņu ap aks u un plašāku pē ījumu pā klājums isā
La ijā jop ojām na ienmē īgs, āpēc opošajiem skolo ājiem as a kļū pa ie osmi gan pašu
da bam s udiju laikā, gan skolēnu osināšanai u pmākajos da ba gados. Labais šīs ka es
pā klājums Dien idku zemē i aip pa LiepU y imą un s uden u iesais es ezul ā s, ačiau aip aip
e odamas mazī as pē izloksnes, piem., pa Dunikas izloksni Lie u os pie obežā na ne ap aks a, ne
plašāku publicē u ai nepublicē u pē ījumu. 21. gs. pieaug socioling is isko me ožu un paņēmienu
izman ojums, piem., LU LaVI aspek s (20132016), kas i pi mais plašiausias socioling is iskas ie i zes
dialek ologi īs enojuši p ojek u „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks
pē ījums pa dialek u dzī o spēju La ijā (sk. S a ecka, Ma kus-Na ila 2016). Šis y imas numa ė
ik a ejį Ruca a. Iegū i ne ik dažādu paaudžu unas pa augi, be noskaid o a aip gy en ojų
izpē i – ika eido a izlokšņu izlase, ku ā Dien idku zemi pā s ā ēja di as izloksnes – Bā a un
a ieksme p e dzim o izloksni kā sa as iden i ā es zīmi, pē ī s izloksnes lie ojums dažādās saziņas
si uācijās, izloksnes dzī o spējas saikne a saimnieciskās un kul ū as kul ū as dzī es cen iem
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 7
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
skolu, ies ādēm, baznīcu. Tā kā La ijā līdz šim adicionālo izlokšņu e i o ijoje be eik nemaz na
pē ī a dažādu paaudžu saziņas aloda, p ojek ā iksē as un skaid o as dažādu paaudžu unas
a šķi ības. Apzinā a izlokšņu dinamika, noskaid ojo , ku as izloksnei aks u īgās īpa nības
saglabājušās isu paaudžu unā, cik lielā mē ā unā ājiem i pazīs ami ā di, kas šajās izloksnēs
eģis ē i 20. gs. Vidū la iešu alodas dialek u ap aujas laikā (ap auju anke u pa augus sk. S a ecka,
Ma kus-Na ila 2016: 501510). Lie u ą okį socioling is inį y imą, kas ap e isus izlokšņu punk us
(p ojek ai Šiuolaikiniai geoling is ikos y imai Lie u oje: punk ų inklo op imizacija i in e ak y ioji
a minės in o macijos sklaida2013), eicis Lie u os kalbos ins i u ai: kons a ē i, ājie un jau
iznīkušie izlokšņu punk i, eģiolek u un s ip nien egionu s anda ušanās (Mikulė eidoi ė, 2014). 1. ATT.
Izlokšņu publicē o ap aks u un plašāko pē ījumu ka e (LVDA 2013: III ka e, 198). 21. gs. dialek ologija
(ģeoling is ika) i da daugpusīgāka, odėl jaunu me ožu ienākšana la iešu dialek oloģijā ļau u
dialek u iepazīšanu un izpē i s udiju p og amās pada ī in e esan āku gan iem s uden iem, kas
kādā izloksnē unā p o , gan iem, kam as saiknes a adicionālajām izloksnēm dzim na ži as. Viena
no šādām me odēm i pe cep ī ā dialek oloģija (21. gs. jau izman o a lie u iešu ģeoling is ikā, sk.,
piem., Aliūkai ė 2020;
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 8
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
B azai ienė 2020). Šis me odas ski as dažādu paaudžu kalbos pa adumu, alodu uz e es, unā āju
ling is iskās a ieksmes, izlokšņu subjek ī ā ē ējuma noskaid ošanu. La iešu A kuo u a i
eģionālis ikā ieska u šai me odoloģijā un lauka pē ījuma ezul ā os, skaid ojo olkling is ikas
( olk linguis ics) bū ību un pē ījumu i zienus, sniedz, piem., Sani a Lazdiņa (Ma ena) aks ā
izskaid uo olūdu? Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums alodniecībā (Bal ina as lauka pē ījuma
piemē s) (Lazdiņa 2014). Dien idku zemē šādi y imai pagaidām dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks
eik i epizodiski un ikai izlases eidā – daļēji iekļaujo ies LU LaVI p ojek ā „La iešu alodas
aspek s eik ajās ap aujās. Pieaug ādu opošo la iešu alodas un li e a ū as skolo āju īpa s a s,
kam saikne a adicionālajām izloksnēm (la iešu alodas egioninėms a ian iem) i minimāla ai ās
na ispā . Pa edzams, ka šādu s uden u īpa s a s u banizācijas ezul ā ā palielināsies a ī La ijā,
os a p Ku zemē. Todėl, no ienas puses, pieaug ajadzība pēc daudz eidīgiem izlokšņu ma e iāliem
un y imams: ne ik adicionālie zinā niskie aks i, monog ā ijas, izlokšņu ā dnīcas, dialek u a lan i,
be aip izlokšņu ie aks i, ideoma e iāli, a ēli, kas ilus ē 21. gs. s uden iem nepazīs amas lauku
dzī es, dabas u. c. eālijas. A ien ak uālāka i opošo skolo āju izp a nes eidošana pa la iešu
klasinėje li e a ū oje ēlo o lauku idi un ās apzīmēšanai lie o ajiem ap id ā diem: li e a ū as
s udiju ku su docē āji ne a iz ik bez egionālis ikas pē ījumiem. Ap id ā di iekļaujas aip pa
šiuolaikinių la iešu li e a ū ajos eks os, piem., Valda Rūmnieka un And eja Miglas omānā Ku šu
ikingi (Rūmnieks, Migla) Jū pilī (mūsdienu G obiņa) 9. gs. unā ā aloda ne iek imi ē a, be
Rie umku zemes idi padeda eido daudz eidinį ku sismu lie ojums ( eks a p o language uz e ei o
d ukės nozīme), piem., klanga ‘ ilnis, denk s ‘spēc, 1998 cns u. Dien idku zemes leksika iepazīs ama,
laso No as Kalnas, Ola a Gū maņa dzeju ai Jēkaba Janše ska kul ū ēs u isko omānu Dzim ene,
ku lie o as okios Dien idku zemes izloksnēm aks u īgas leksēmas kā an i ‘uzacis, āzenis
‘dien idumu ējš, gand ie ‘ s ‘s ā ķis, go ena ‘ eleķis, jauna go s, neelis ‘slik a aks u a, sku uls
‘biezda, ī e ‘pu a u c. (p. sk., Piemšmane, Buš 2004: 73:75; 2018). Vācijā Ba ā ijas zemes skolās
īs eno ajā dialek a dzī o spējas p ojek ā skolēni osinā i da bo ies gan adicionālās adošās
da bības o mās, piem., ies udē eā a iz ādi dialek ā, gan eido dzejas slamu, imp o izāciju,
a īs ī adošo aks īšanu dialek ā, eido ideoklipus (MundART WERT oll 2019: 9). Ne iens no šiem
uzde umiem na iespējams, ja skolēni iep iekš na iepazinuši izloksnes leksiku, iz unas un eks eides
īpa nības.
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 9
"Doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10"
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Ap id ā du nozīmju skaid ošanai gan opošie skolo āji, gan skolēni izman o dažādas
ā dnīcas. To pa edz a ī elek oniskie mācību esu si, piem., La iešu alodas okasg āma a,
ku as nodaļā „Dialek oloģija” 5. uzde ums dialek ālās leksikas iepazīšanai jau dod no ādi uz
elek onisko la iešu alodas ā dnīcu ezau s.l (sk. 2. a .). Tā kā uzde umā iekļau i ap id ā di,
kas nosauc La ijas eģioniem speci iskus ēdienus, ku us skolēni un s uden i pa as i 5. Ie aks i
na ēduši, bez piedā ā ās ā dnīcas izman ošanas uzde ums na pa eicams.
ā du, kas eikia daugpunk es ie oj! Uzde uma eikšanai naudojo ie ni ezau s.l !
N .
Ap id ā ds Ēdiena
aks u ojums
1.
Ķiļķeni
Klimpas, ko ga a oja no miežu, k iešu, e āk udzu mil iem,
ā ī iem a ai
2.
S aks
G auzdē u, sag ūs u kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju
.
3.
D ebene
gaļu. Gale ai, gaļa.
4.
Biguzis
Mil u ai ka upeļu
5.
Pīle Tī e
ēdiens a . Cep s
6.
Kuģelis
pildymas. Biez.
7.
K eķens
Rī ē u sacepums.
8.
Žū e
Miežu.
9.
Žildiņi
Jaun. Uzsildī s,
10.
a sulo s, no kā ga a o sie u.
2. ATT. La ių kalbos okasg āma as sky ius Dialek ologija 5. užduo is dialek inių leksikas iepazīšanai
(VRG ).
Dien idku zemes izlokšņu y imuose kons a ē s, ka pagas os, ku da bojas e nog ā iskie
kolek ī i, olklo as un adīciju kopas, a ī bē nu olklo as g upės, p iekšnesumiem ai ū is u
izklaidēšanai iek adī i eks i (pe o mances), apzinā i blī ē i ādi izloksnes elemen i (iz unas
a šķi ības, ā di, ku os ā d o mas), kādus ikdienas unā ai s nedzi d ai spo ādiski dzi d
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 16
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
AVOTI UN LITERATŪRA
Aliūkai ė Dai a 2020: Nai io į e in ojo pasakojimas a ba su okimo dialek ologijos
pli imas lie u ių dialek ų y imuose. […] Lie u os dialek ologijos p o iliai: p oblemos i
a adimai, ed. D. Mikulėnienė. Vilnius: Lie u ių kalbos ins i u as, 249266. Galima as i
a : h p://lki.l /wp-con en /uploads/2021/01/KIDP6.pd . DOI doi.o g/10.35321/e-
pub.8.p oblems-and- inding.
B azai ienė Lau a 2020: Pe cepcinės dialek ologijos y imai Lie u oje: Subjek y i dialek inė
Va ia ion o Li huanian Language A ea in Rela ion o Objec i e Va ia ion. – Li huanian
dialek ologija P o ilai: p oblemos i a adimai, ed. D. Mikulėnienė. Vilnius: Lie u ių kalbos
ins i u as, 267291. Galima as i: h plki.l /wp-con en /uploads/h p:2021/01/KIDP6.pd .
DOI.o g/10.35321/e-pub.8. p oblemos i ieškojimas.
Bušmane B igi a 2004: Lejasku zemes izlokšņu bagā ybės J. Janše ska omānā Dzim ene.
Mana no ada aloda: Lejasku zeme, zin. audona. B. Laumane. Liepāja, Liepa, 6180. Bušmane
B igi a, Ma kus-Na ila Liene 2016: Kā ļa Mīlenbaha, Jāņa Endzelīna un Edī es
Hauzenbe gas-Š u mas La iešu alodas ā dnīcā ie e ā Lejasku zemes leksika
šiuolaikiniame kon eks e. Vals s alodas komisijas Raks i, 8. Rīga: Zinā ne, 78109. Pieejams:
h ps: www.p esiden .l /s o age/i ems/PDF://VVK%208_La iesu%20 alodas%20 a d
nica.pd .
E-pupa […] Elek oniskā la iešu alodas ā dnīca […]E-pupa[…]. Pieejams:
h p://epupa. aloda.l . Kon as. NKMS 2003: Kon encija pa nema e iālā kul ū a man ojuma
saglabāšanu, 2003. Pieejams:
h ps://likumi.l / a/l l /s a p au iskie-ligumi/id-1533-kon encija-pa nema e iala-kul u as-man ojuma-saglabasanu.
Laumane Beni a 1973: Zi ju nosaukumi la iešu alodā, Rīga: Zinā ne. Laumane Beni a 1996:
Zeme, jū a, z ej ie as: Z ejniecības leksika La ijas piek as ē, Rīga:
Zinā ne.
Laumane Beni a 2004: Uz ā du un ie ā du liecības pa iedzī o ājiem Lejasku zemē. Mana
no ada aloda: Lejasku zeme, zin. audona. B. Laumane. Liepāja: LiePA, 212227. Laumane Beni a 2005:
Smalki lija zel a lie us: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu kalba, Liepāja:
LiePA.

LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 17
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Laumane Beni a 2013: Jū a la iešu alodā un olklo ā: e noling is iskais aspek s. Liepāja: LiePa.
Laumane Beni a 2015: Vēju un ē u g āma a: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu kalba, 2.
Liepāja: LiePA.
Laumane Beni a 2017: Bā as māj ā di. Bā as dzīpa i: aloda, kul ū a, adicijos, ļaudis, a b.
audona. E. Lāms, A. Hel iga. Liepāja: LiepA, 101[…]173.
LaVI kilimėlis. LU La iešu alodas ins i ū a Dien id ie umku zemes izlokšņu ma e iāli. Lazdiņa
Sani a 2014: A kuo u a i izskaid uo olūdu? Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums
alodniecībā (Bal ina as lauka pē ījuma piemē s). Bal u Filoloģija 23(2), 5174. Le i s Egils 2020a:
La iešu ēs u isko zemju likums. Pieejams:
h ps://likumi.l / a/id/324253la iesu- es u isko-zemju-likums.
Le i s Egils 2020b: Likump ojek a Vēs u isko zemju likums ano ācija. Pieejams:
h ps://www.p esiden .l /l media/4771/download. LiepU kilimėlis. Lie u os uni e si e ų
Dien id ie umku zemes izlokšņu ma e ialai. LVDA 2013 La ijos kalbos dialek u a lan s.
Fonē ika, sas . A. Sa kanis. LU: Rīga La iešu alodas ins i ū s.
2019: Mācīšanās iedziļino ies. 2030 m. Skola Pieejams: h ps:
www.skola2030.l /l is enosana/macibu-pieeja/macisanas-iedzilino ies. Mikulėnienė Danguolė,
Meiliūnai ė Viole a 2014: XXI a. p adžios lie u ių a mės: geoling is inis i socioling is inis
y imas (žemėlapiai i jų komen a ai), Vilnius: B iedis. 2019: Mācību sa u s. Skola 2030:
Pieejams: h ps:
www.skola2030.l /l /macibusa u s/macibu-sa u a-piln eide/piln eides-p incipi. Munda
WERT oll 2019: Munda WERT oll. "Lebendige Dialek a" i "Baye ischen Schulen".
Hand eichung, München: Baye isches S aa sminis e ium ü Un e ich und Kul us.
Galima as i: h ps: www.bes ellen.baye n.de
applica ion/eshop_app000001?SID=734250936&AC
TIONxSESSxSHOWPIC(BILDxKEY:%2705000204%27,BILDxCLASS:%27A ikel%2
7,BILDxTYPE:%27PDF%27).
NKML 2016 Nema e ialinės kul ū os man ojuma įs a ymas. Pieejams: NSLA 2008: No S en ājas līdz
h ps://likumi.l / a/en/en/id/285526-in angible-cul u al-he i age-law.
Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. Beigās 21. gs. P adžia, sas . Liene
Ma kus-Na ila, zin. audona. Beni a Laumane. Liepāja: LiePA.
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 18
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Pe e Bi u a 2018: Ola a Gū maņa dzejas ā di: lie ā di, Liepāja: LiePA. 2019: Pā maiņu iemesli.
2030 m. Skola Pieejams:
h pswww.skola2030.l /l /macibusa u s://macibu-sa u a-piln eide/nepieciesamibas-pama oju-
ms. 2019: Pa p ojek u. 2030 m. Skola Pieejams: h ps://www.skola2030.l /l pa -p ojek u.
RBs ies s Ruca as bal ais s ies s, 2018. Pieejams:
h psec.eu opa.eu/in o/ ood- a ming ishe ies:// ood-sa e y-and-quali y/ce i ica ion/quali -
y-labels/geog aphical-indica ions egis e /de ails/EUGI00000014904.
2018 m. - "Ruka as adicionālā kul ū elpa" (Ruka as adicinė kul ū elpa)
Nema e ialinės kul ū os sa aks s. Mu ā du adīcijas un izpausmes, ieskai o alodu kā
nema e iālā kul ū a man ojuma nesēju,. Pieejams: h psnema e ialakul u a.l /Elemen i/ uca as- adicional-kul u elpa-
2018.
Rudzī e Ma a 1964: La iešu dialek oloģija, Rīga: La ijas Vals s izde niecība. Rudzī e
Ma a 2005: Da bi la iešu dialek oloģijā, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Rūmnieks Valdis,
Migla And ejs 1998: Ku šu ikingi, Rīga: Z aigzne ABC. S a ecka Anna, Ma kus-Na ila Liene
2016: A o i ēl neizsīks . La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā, Rīga: LU La iešu alodas
ins i ū s.
VRG […] La ijos kalbos okasg āma a. Pieejams: h p:// alodas okasg ama a.l .
V Talka – Vie ā du alka, 2017. Pieejams: h p://www.lula i.l /da ubazes/ ie a du- alka.
Gau a 2021 11 22
P iim a 2021 12 28
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 19
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
REGIONAL STUDIES FOR THE EDUCATION OF THE FUTURE
Moky ojai: Pie ų Ku zemės po encialas
Apibend inimas
The sys ema ic esea ch o Sou he n Ku zeme subdialec s con inues mo e han 20 yea s.
Dažnai ai y a asmeniškai eikšmingas da bas mokslinių y imų daly iams (mokininkams, moky ojams,
ie inių žinių s uden ams i . .), nes jis y a susijęs su jų gim osios ie os subdialek u kaip daly io
ie inės apa ybės b uožu. Be mokslinio indėlio, okie y imai s ip ina kiek ieno daly io apa ybę i
sa iga bą.
S aipsnio ikslas - po esamų Pie ų Ku zeme kalbos y imų e inimo pa eik i ekomendacijas dėl šių
y imų ezul a ų į aukimo į mokinių i būsimų moky ojų š ie imą, ku ian jų ske sinius įgūdžius.
S aipsnio užduo ys: 1) į e in i iki šiol a lik ų Pie ų Ku zeme y imų po encialą būsimų
humani a inių mokslų moky ojų mokyme; 2) a ski ų pa yzdžių pa eikimu nus a y i egioninių s udijų
po encialą di e si ikuojan kombinuo ų dalykų u inį naujame mokymosi modelyje.
Įžangoje ap ašoma s aipsnio ak ualumas, ikslas, s udijų me odai i užduo ys. Pi moje s aipsnio
dalyje "Pie ų ku zemų kalbos s udijos būsimų humani a inių mokslų moky ojų mokyme"
pa eikiamas įž algas į egioninius s udijas Liepājos uni e si e e i ap ašoma, kaip u ė ų bū i
ska inamas būsimų moky ojų susidomėjimas egioniniais s udijomis. An oje s aipsnio dalyje
"Regioninių s udijų po encialas kombinuo ų dalykų u inio kū ime" pa eikiamos a ski os
ekomendacijos dėl egioninių s udijų į aukimo į kombinuo ų dalykų u inį. S aipsnio pabaigoje
pa eikiamos pag indinės iš ados i ekomendacijos.
Ty imai apie egioninius kalbos ipus, jų kilmę, pokyčius, subdialek ų i ašy inės kalbos yšį gali
bū i į ai iais būdais naudojami būsimų la ių kalbos i li e a ū os moky ojų asmenybės ugdymui i
y imams, o ne ik paskai ų u iniui. T adiciškai s uden ai daly auja lauko y imuose, jau esančių
kalbų kolekcijų apdo ojime i skai meninime, į ašų deši a ime, p adė ų La ijos kalbos i
li e a ū os moky ojo s udijų modelio engime.
publica ions, e c. Thus, he esea ch me hods in dialec ology a e lea ned in p ac ice. In La ia
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po encialai | 20
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
aspec s o humani ies in o one s udy cou se. Such an in eg a ed app oach is o be suppo ed,
p oposals o eaching s a and esea che s.
Pag indinės iš ados: 1) Naujajame š ie imo modelyje į ai ių a ei ies moky ojų dalykų egioniniai
y imai u i po encialą ne ik humani a inėse s i yse, be i įgyjan ki as š ie imo s i is, okias kaip
gam os mokslai, echnologija, socialinis i pilie inis š ie imas; 2) bū ina s ebė i i obulin i naujų y imų
u inį, kad bū ų galima as i op imalius eo ijos i p ak ikos yšius nep a andan lauko y imų
adicijų; 3) iš ys y i pa yzdžiai (p z., į ankių pa adinimai, egioninių pa iekalų pa adinimai, egioninių
kos iumų elemen ų pa adinimai) pa i ina, kad egioninių s udijų y ėjų i skai y ojų
bend ada bia imas su ki ų š ie imo s ičių skai y ojais gali gilin i a pdisciplininį yšį s udijų p ocese,
pada an jį labiau asmeniniu.
Rak iniai žodžiai: ling is ika, egioniniai y imai, dialek ologija, subdialek as, moky ojų ugdymas.
LIENE MARKUS-NARVILA
La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s
Kalpaka bul a is, Rīga LV-1050, La ija
[e-paš as apsaugo as]
IEVA OZOLA
Liepājas Uni e si ā e
Lielā iela 14, Liepaja, La ija
[e-paš as apsaugo as]