BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
LIENE MARKUS-NARVILA
La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s
IEVA OZOLA
Liepājas Uni e si ā e
REĢIONĀLISTIKAS PĒTĪJUMI TOPOŠO SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBAI:
DIENVIDKURZEMES POTENCIĀLS
1
ATSLĒGVĀRDI: ling is ika, eģionālis ika, dialek oloģija, izloksne, skolo āju izglī ība.
ANOTĀCIJA
Raks ā aplūko s eģionālis ikas pē ījumu po enciāls opošo skolo āju izglī ībā, kā a ī snieg as
a se išķas ekomendācijas eģionālis ikas pē ījumu izman ošanai kombinē o mācību p iekšme u sa u a
dažādošanai kompe encēs bals ī ajā izglī ībā, ku as īs enošana sāk a La ijas izglī ības sis ēmā.
Raks a mē ķis: bals o ies Dien idku zemes ling is iskajā izpē ē, snieg ekomendācijas šo
pē ījumu ezul ā u adošai izman ošanai opošo skolo āju izglī ošanā, a īs o cau iju p asmes.
Raks a uzde umi: 1) iz ē ē līdz šim eik o Dien idku zemes alodas pē ījumu po enciālu
opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā; 2) sniedzo a se išķus piemē us, a klā eģionālis ikas
pē ījumu po enciālu kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanā jaunajā mācību modelī.
Ie adā ap aks ī a aks a ak uali ā e, mē ķis, pē ījuma me odes un uzde umi. Pi majā daļā
„Dien idku zemes alodas pē ījumi opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā” snieg s ieska s
eģionālis ikas pē ījumos Liepājas Uni e si ā ē, ap aks ī s, kā eidojama opošo skolo āju in e ese pa
eģionālis ikas pē ījumiem. Raks a o ajā daļā „Reģionālis ikas pē ījumu po enciāls kombinē o mācību
p iekšem u sa u a izs s ādē” snieg as a se išķas ekomendācijas, kā eģionālis ikas pē ījumus iekļau
kombinē o mācību p iekšme u sa u ā. Nobeigumā do i bū iskākie secinājumi un ie eikumi.
ABSTRACT
The a icle looks a he po en ial o he egional s udies in he educa ion o u u e eache s, as
well as p o ides sepa a e ecommenda ions o he use o he egional s udies o he di e si ica ion o
1
Raks s izs ādā s Vals s pē ījumu p og ammas p ojek ā „La iešu aloda“ (N . VPP-IZM-2018/2-0002).
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 2
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
con en o combined subjec s in he compe ence-based educa ion, he implemen a ion o which has
been s a ed in he La ian educa ional sys em.
The aim o he a icle is, a e he e alua ion o exis ing s udies o Sou he n Ku zeme language,
o p o ide ecommenda ions o he inclusion o he esul s o hese s udies in he educa ion o pupils
and u u e eache s by de eloping hei ans e sal skills.
Tasks o he a icle: 1) o assess he po en ial o he Sou he n Ku zeme s udies ca ied ou so a
in he educa ion o u u e humani ies eache s; 2) o iden i y he po en ial o egional s udies in he
di e si ica ion o he con en o combined subjec s in he new lea ning model by p o iding sepa a e
examples.
The in oduc ion desc ibes he opicali y, pu pose, s udy me hods and asks o he a icle. The
i s pa o he a icle “The Sou he n Ku zeme language s udies in he educa ion o u u e humani ies
eache s” p o ides an insigh in o egional s udies a he Uni e si y o Liepāja, desc ibing how he
in e es o u u e eache s in egional s udies should be made. The second pa o he a icle “The
po en ial o he egional s udies in he de elopmen o he con en o combined subjec s” p o ides
sepa a e ecommenda ions o including egional s udies in he con en o combined subjec s. A he
end o he a icle a e gi en he main conclusions and ecommenda ions.
IEVADS
Pē ījuma ak uali ā i nosaka pā maiņas La ijas izglī ības sis ēmā un Vals s izglī ības
sa u a cen a īs eno ais p ojek s „Kompe enču pieeja mācību sa u ā” (PI 2019), ku a mē ķis i
„izs ādā , ap obē , pēc ecīgi ie ies La ijā ādu ispā ējās izglī ības sa u u un pieeju mācīšanai
ecumā no pi msskolas gadiem līdz idusskolai, kā ezul ā ā skolēni gū u dzī ei mūsdienās
nepieciešamās zināšanas, p asmes un a ieksmes” (sk. PP 2019). Kompe enču pieeja pa edz
eicinā noza u in eg i ā i, kā a ī a bils oši skolēna ecumam isinā kompleksus uzde umus,
izman ojo daudz eidīgus esu sus, mazino mācību p iekšme u nošķi ību.
A jauno mācību sa u a modeli iek saskaņo as skolo āju izglī ības p og ammas, ādēļ
no 2020. gada a ī Liepājas Uni e si ā ē ( u pmāk – LiepU) sāk a jauna s udiju modeļa ap obācija
dažādu mācību p iekšme u skolo āju saga a ošanai. A ī la iešu alodas un li e a ū as skolo āju
s udijas pa edz ienā s udiju ku sā in eg ē ai āku humani ā o zinā ņu aspek us, piem.,
eģionālis ika (dialek oloģija) iekļaujas s udiju ku sā „La iešu alodas un li e a ū as sociālie un
eģionālie aspek i”, ku ā jāa īs a pē nieciskās iemaņas no eik a sociolek a ai eģiolek a izpē ē,
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 3
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
izzino lokālās ides alodas kolek ī u piede ību sociālajai ai e i o iālajai g upai un eidojo
iein e esē u a ieksmi p e dažādiem alodas a ian iem.
Reģionālis ikas pē ījumu ak uali ā i izglī ības kon eks ā nosaka a ī UNESCO
Kon encija pa nema e iālā kul ū as man ojuma saglabāšanu: nema e iālais kul ū as man ojums
i a ī mu ā du adīcijas un izpausmes, ieskai o alodu kā nema e iālā kul ū as man ojuma
nesēju (Kon .NKMS 2003; NKML 2016). A bils oši Kon encijai nema e iālais kul ū as
man ojums ne ikai jādokumen ē, jāpē a, jāsaglabā, jāsa gā, be a ī jāpopula izē un jānodod
nākamajām paaudzēm, i īpaši a o mālās un ne o mālās izglī ības palīdzību. Līdz 2021. gadam
no Dien idku zemes eģiona La ijas nema e iālā kul ū as man ojuma Vē ību sa aks ā iekļau a
ikai Ruca as adicionālā kul ū elpa, kas pā s ā ai ākas jomas, a ī alodu kā nema e iālā
kul ū as man ojuma nesēju (RTK 2018).
Reģionālās iden i ā es jau ājumus ak ualizējusi a ī La ijas adminis a ī i e i o iālā
e o ma (Adminis a ī o e i o iju un apdzī o o ie u likums spēkā s ājies 2020. gada 23.
jūnijā), kas lielāku, ekonomiski spēcīgāku no adu eidošanas un o obežu no eikšanas p ocesā
iz aisīja diskusijas a ī pa kul ū ēs u isko no adu iedzī o āju iden i ā es saglabāšanu.
Vienlaikus La ijas als s p eziden s Egils Le i s osināja izs ādā a ī „La iešu ēs u isko
zemju likumu”, uzs e o : „Ka ā la iešu ēs u iskajā zemē i sa as unikālas un a šķi īgas
la ie ības iezīmes, adīcijas, alodas pa eidi, kā a ī sa dabīga kul ū ēs u iskā ide. La ie ības
iezīmju daudz eidība, di as la iešu aks u alodas adīcijas, la iešu ēs u isko zemju
kul ū ēs u iskā ide un o ilg spēju eicinošās ie ējo kopienu uz u ē ās kul ū elpas i la iešu
nācijas kopēja bagā ība, kas i als iski a bals āma un a īs āma” (Le i s 2020a).
Raks a mē ķis. Bals o ies Dien idku zemes ling is iskajā izpē ē, snieg
ekomendācijas šo pē ījumu ezul ā u adošai izman ošanai opošo skolo āju izglī ošanā, a īs o
cau iju p asmes. Salīdzinājumam izman o i Vācijā (Ba ā ijā) eik a pē ījuma „MundART
WERT oll. Lebendige Dialek a an Baye ischen Schulen” (2019) [MundART WERT oll.
Dzī o spējīgie dialek i Ba ā ijas skolās] ezul ā i, kas apkopo gan eo ē iskās nos ādnes, gan
izs ādā un adap ē me odiku, kā izlokšņu ma e iālus adoši izman o skolās, a ī pilsē as skolās,
piem., ādās mācību p og ammās kā „Dialek ālais ā du k ājums”, „Teā is”, „Li e a ū a un
adošā aks īšana”, „Dialek u ģeog ā ija” (Dialek geog aphie), „Radošais dizains” (K ea i es
Ges al en), „Mūzika”, „Kulinā ija” (sk. MundART WERT oll 2019).
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 4
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Raks a uzde umi: 1. Iz ē ē līdz šim eik o Dien idku zemes alodas pē ījumu
po enciālu opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā; 2. Sniedzo a se išķus piemē us,
a klā eģionālis ikas pē ījumu po enciālu kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanā
jaunajā mācību modelī.
Raks ā izman o i 20. gs. 2. puses un 21. gs. sākuma Dien idku zemes izlokšņu
ma e iāli:
1) LiepU Ku zemes Humani ā ā ins i ū a Dien idku zemes ekspedīciju Ruca ā un
S en ājā (2004–2005), Ruca ā (2006–2007), Nīcā (2008–2009, 2011), Vi gā un Bunkā (2012),
Bā ā (2013–2014), P iekules no adā (2018) a ši ē ā daļa (ap id ā du ka o ēka, eks u
manusk ip i), kā a ī izde umos „Mana no ada aloda: Lejasku zeme” (2004), „Ruca ā, u
Pau upē… E nog ā ija, olklo a, aloda” (2007, a k. izd. 2008), „No S en ājas līdz Ancei:
La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā” (2008) publicē ie
Dien idku zemes izlokšņu eks i;
2) La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū a ( u pmāk – LU LaVI) Ap id ā du
ka o ēka, ku ā pā s ā ē as isas Dien idku zemes izloksnes ( ai āk nekā 510000 ienību);
3) LU LaVI p ojek a „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks aspek s”
publicē ais pē ījums „A o i ēl neizsīks : La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā” (2016), ku ā
iekļau s ap 70 lpp. Bā as un Ruca as eks u.
20. gs. 2. puses un 21. gs. in o man i ikai daļēji a bils adicionālās dialek oloģijas
eicēja pazīmēm. Vai s na iespējama pa ecākās paaudzes in o man a piede ība ikai ienam
pagas am (izloksnei): ecāku ģimene pā cēlusies ai pā cel a ( o īpaši ie ekmējušas 2. pasaules
ka a beigas Ku zemē, kā a ī kolek i izācija, pā eja no iensē as uz ciema a cen u), in o man s
iegu is izglī ību pilsē as idusskolā, augs skolā, s ādājis pilsē ā u. c. Ma e iālu ākšanai
izman o as gal enokā socioling is iskās me odes: ap auja, in e ija. Ku zemes Humani ā ā
ins i ū a 21. gs. ekspedīcijās ka ā no pagas iem (izloksnēm) in e ē i a ī kul ū as un izglī ības
da binieki, no adpē nieki, olklo as un e nog ā isko kopu adī āji un dalībnieki.
Pē ījuma me odes:
1) Dokumen u analīze eģionālis ikas pē ījumu kon eks ā. Lai noskaid o u p ojek ā
„Skola 2030” izs ādā o mācību p iekšme u iedalījumu mācību jomās, kā a ī pama nos ādnes
pa kompe enču pieejas bū ību un s a pp iekšme u saikni, ika eik a p ojek a ie nē ie ie o o
mācību sa u a, me odisko no ādījumu un ma e iālu analīze. Lai noskaid o u eģionālis ikas
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 5
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
aspek u lomu opošo skolo āju izglī ības jaunajā modelī, ika analizē i LiepU ESF p ojek a
N .8.2.1.0/18/I/002 „S udiju p og ammu agmen ācijas samazināšana LiepU” p o esionālā
bakalau a s udiju p og ammas „Skolo ājs” ma e iāli. Iden i icē as sa u a ema iskās g upas,
ku ās kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanā iespējama eģionālis ikas ma e iālu
izman ošana;
2) Izlokšņu ma e iālu k ali a ī ā analīze. Pēc izglī ības sa u a ema isko g upu
iden i icēšanas (piem., apģē bs, ēdieni, da bi un da ba īki, augu un dzī nieku nosaukumi) no
Dien idku zemes alodas ma e iālu kolekcijām (sk. alodas ma e iāla a o u ap aks u) a lasī i
šīs g upas leksikas un izlokšņu eks u pa augi.
1. DIENVIDKURZEMES VALODAS PĒTĪJUMI TOPOŠO HUMANITĀRĀS JOMAS
SKOLOTĀJU IZGLĪTOŠANĀ
Vals s pē ījumu p og ammas „La iešu aloda” (2018–2021) apakšp ojek ā
„Reģionālis ika” u pinā a Dien idku zemes izlokšņu izpē e, kas LiepU sada bībā a LU
La iešu alodas ins i ū u ( u pmāk – LU LaVI) no i jau 20 gadu. Tas nebū u iespējams bez
pē nieku (B igi a Bušmane, Beni a Laumane, Liene Ma kus-Na ila, Ie a Ozola u. c.)
sada bības a s uden iem, skolo ājiem, biblio ekā iem, Dien idku zemes no adpē niekiem un
ci iem pē niecībā iein e esē iem en uzias iem. Piem., Bal ijas jū as piek as es izlokšņu eks u
k ājumā „No S en ājas līdz Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs.
Beigās / 21. gs. sākumā” (NSLA 2008) publicē o izlokšņu eks u ākšanā un a ši ēšanā
piedalījušies 26 Liepājas s uden i. Šādu pē ījumu dalībniekiem as bieži i pe soniski nozīmīgs
da bs, jo sais ās a dzim ās ie as izloksni kā paša pē ījuma dalībnieka lokālās iden i ā es iezīmi.
Blakus zinā niskam de umam šādi pē ījumi s ip ina ka a pē ījuma dalībnieka iden i ā i un
paš ē ējumu. S uden i gūs apliecinājumu, ka a ī paši i unikālu zināšanu a o s, un as dod
papildu mo i āciju s udijām.
Vispi ms s uden iem jāiegūs pama zināšanas un izp a ne pa la iešu alodas eģionālo
dalījumu, jā od a bildes uz pama jau ājumiem: “Kas i dialek s, kas i izloksne, kāpēc ās
adušās, ai a ien pas ā u. ml.” Tā ad jānoskaid o pama jēdzieni. Šīm a bildēm node ne
ikai la iešu dialek oloģijas akadēmiskie pē ījumi, piem., Ma as Rudzī es „La iešu

LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 6
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
dialek oloģija” (1964), „Da bi la iešu dialek oloģijā” (2005), be a ī elek oniskie mācību
izde umi, piem., La iešu alodas aģen ū as izde umi „La iešu alodas okasg āma a”
(VRG ), ku ā i dialek oloģijai el ī a daļa, „E-pupa” – elek oniskā la iešu alodas ā dnīca
(sk. E-pupa) u. c. Šo esu su adīšanā piedalījušies noza es pē nieki un docē āji, esu si pa edzē i
gal enokā skolēniem un ci iem in e esen iem, be aks a au o u akadēmiskā da ba pie edze
liecina, ka ie no eik i izman ojami opošo skolo āju s udijās: lai noskaid o u un nos ip inā u
pama jēdzienus, pā baudī u kompe enci, eico es us un uzde umus.
Ekspedīciju ākumi i pama s izlokšņu, izlokšņu g upu un dialek u ap aks iem,
aplūkojo gal enās leksiskās, onē iskās, mo oloģiskās, pagaidām e āk – sin ak iskās –
īpa nības. S uden i, lauka pē ījumos s ādājo kopā a pie edzējušiem pē niekiem, apgūs
in e ēšanu, anke ēšanu un ci us alodas ma e iālu ākšanas paņēmienus. Diemžēl jaunajā
la iešu alodas un li e a ū as skolo āju s udiju p og ammā na pa edzē s laiks (k edī punk i)
dialek oloģijas p ak ikumam, a ī ku sā „La iešu alodas un li e a ū as sociālie un eģionālie
aspek i” laika ūkuma dēļ būs sa ežģī i ieplāno a lauka pē ījumu p aksi sais ī us uzde umus.
Radniecīgajā s udiju ku sā „La iešu olklo a” kā iens no p ak isko da bu uzde umiem i
iekļau s ikai neliels olklo as ma e iālu ākums. Tāpēc, iz ē ējo izs ādā o jauno s udiju ku su
sa u u, kā a ī eo ijas un p akses līdzs a u ajos, nepieciešama diskusija pa p aksē bals ī u
s udiju o mu īpa s a a palielināšanu.
Kā liecina LVDA III ka e (sk. 1. a .), publicē o izlokšņu ap aks u un plašāku pē ījumu
pā klājums isā La ijā jop ojām na ienmē īgs, āpēc opošajiem skolo ājiem as a kļū pa
ie osmi gan pašu da bam s udiju laikā, gan skolēnu osināšanai u pmākajos da ba gados. Labais
šīs ka es pā klājums Dien idku zemē i a ī LiepU pē ījumu un s uden u iesais es ezul ā s,
omē a ī e odamas maz pē ī as izloksnes, piem., pa Dunikas izloksni Lie u as pie obežā na
ne ap aks a, ne plašāku publicē u ai nepublicē u pē ījumu.
21. gs. pieaug socioling is isko me ožu un paņēmienu izman ojums, piem., LU LaVI
dialek ologi īs enojuši p ojek u „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks
aspek s” (2013–2016), kas i pi mais plašākais socioling is iskas ie i zes pē ījums pa dialek u
dzī o spēju La ijā (sk. S a ecka, Ma kus-Na ila 2016). Šis pē ījums pa edzēja ikai gadījumu
izpē i – ika eido a izlokšņu izlase, ku ā Dien idku zemi pā s ā ēja di as izloksnes – Bā a un
Ruca a. Iegū i ne ikai dažādu paaudžu unas pa augi, be noskaid o a a ī iedzī o āju a ieksme
p e dzim o izloksni kā sa as iden i ā es zīmi, pē ī s izloksnes lie ojums dažādās saziņas
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 7
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
si uācijās, izloksnes dzī o spējas saikne a saimnieciskās un kul ū as dzī es cen iem – skolu,
kul ū as ies ādēm, baznīcu. Tā kā La ijā līdz šim adicionālo izlokšņu e i o ijā gand īz nemaz
na pē ī a dažādu paaudžu saziņas aloda, p ojek ā iksē as un skaid o as dažādu paaudžu unas
a šķi ības. Apzinā a izlokšņu dinamika, noskaid ojo , ku as izloksnei aks u īgās īpa nības
saglabājušās isu paaudžu unā, cik lielā mē ā unā ājiem i pazīs ami ā di, kas šajās izloksnēs
eģis ē i 20. gs. Vidū – la iešu alodas dialek u ap aujas laikā (ap auju anke u pa augus sk.
S a ecka, Ma kus-Na ila 2016: 501–510). Lie u ā šādu socioling is isku pē ījumu, kas ap e
isus izlokšņu punk us (p ojek s „Šiuolaikiniai geoling is ikos y imai Lie u oje: punk ų inklo
op imizacija i in e ak y ioji a minės in o macijos sklaida“ (2010–2013), eicis Lie u iešu
alodas ins i ū s: kons a ē i s ip ie, ājie un jau iznīkušie izlokšņu punk i, eģiolek u un eģionu
s anda u eidošanās (Mikulėnienė, Meiliūnai ė 2014).
1. ATT. Izlokšņu publicē o ap aks u un plašāko pē ījumu ka e (LVDA 2013: III ka e, 198).
21. gs. dialek oloģija (ģeoling is ika) i ēl daudzpusīgāka, āpēc jaunu me ožu
ienākšana la iešu dialek oloģijā ļau u dialek u iepazīšanu un izpē i s udiju p og ammās pada ī
in e esan āku gan iem s uden iem, kas kādā izloksnē unā p o , gan iem, kam dzim as saiknes
a adicionālajām izloksnēm ai s na dzī as. Viena no šādām me odēm i pe cep ī ā
dialek oloģija (21. gs. jau izman o a lie u iešu ģeoling is ikā, sk., piem., Aliūkai ė 2020;
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 8
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
B azai ienė 2020). Šī me ode pa edz dažādu paaudžu alodas pa adumu, alodu uz e es,
unā āju ling is iskās a ieksmes, izlokšņu subjek ī ā ē ējuma noskaid ošanu. La iešu
eģionālis ikā ieska u šai me odoloģijā un lauka pē ījuma ezul ā os, skaid ojo olkling is ikas
( olk linguis ics) bū ību un pē ījumu i zienus, sniedz, piem., Sani a Lazdiņa (Ma ena) aks ā
„A kuo u a i izskaid uo olūdu? Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums alodniecībā
(Bal ina as lauka pē ījuma piemē s)” (Lazdiņa 2014). Dien idku zemē šādi pē ījumi pagaidām
eik i epizodiski un ikai izlases eidā – daļēji iekļaujo ies LU LaVI p ojek ā „La iešu alodas
dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks aspek s” eik ajās ap aujās.
Pieaug ādu opošo la iešu alodas un li e a ū as skolo āju īpa s a s, kam saikne a
adicionālajām izloksnēm (la iešu alodas eģionālajiem a ian iem) i minimāla ai ās na
ispā . Pa edzams, ka šādu s uden u īpa s a s u banizācijas ezul ā ā palielināsies a ī La ijā,
os a p Ku zemē. Tāpēc, no ienas puses, pieaug ajadzība pēc daudz eidīgiem izlokšņu
ma e iāliem un pē ījumiem: ne ikai adicionālie zinā niskie aks i, monog ā ijas, izlokšņu
ā dnīcas, dialek u a lan i, be a ī izlokšņu ie aks i, ideoma e iāli, a ēli, kas ilus ē 21. gs.
s uden iem nepazīs amas lauku dzī es, dabas u. c. eālijas. A ien ak uālāka i opošo skolo āju
izp a nes eidošana pa la iešu klasiskajā li e a ū ā ēlo o lauku idi un ās apzīmēšanai
lie o ajiem ap id ā diem: li e a ū as s udiju ku su docē āji ne a iz ik bez eģionālis ikas
pē ījumiem. Ap id ā di iekļaujas a ī mūsdienu la iešu li e ā ajos eks os, piem., Valda
Rūmnieka un And eja Miglas omānā „Ku šu ikingi” (Rūmnieks, Migla 1998) Jū pilī
(mūsdienu G obiņa) 9. gs. unā ā aloda ne iek imi ē a, be Rie umku zemes alodas idi palīdz
eido daudz eidīgs ku sismu lie ojums ( eks a uz e ei o nozīme jāizp o ), piem., klanga
‘ ilnis’, denk s ‘spēcīgs, d ukns’ u. c. Dien idku zemes leksika iepazīs ama, laso No as Kalnas,
Ola a Gū maņa dzeju ai Jēkaba Janše ska kul ū ēs u isko omānu „Dzim ene”, ku lie o as
ādas Dien idku zemes izloksnēm aks u īgas leksēmas kā an iķi ‘uzacis’, āzenis
‘dien id ie umu ējš’, gand s ‘s ā ķis’, go ena ‘ ele, jauna go s’, neķielis ‘slik a aks u a cil ēks’,
sku uls ‘bļoda’, ī e ‘biezpu a’ u. c. (plašāk sk., piem., Bušmane 2004: 73–75; Pe e 2018).
Vācijā Ba ā ijas zemes skolās īs eno ajā dialek a dzī o spējas p ojek ā skolēni osinā i
da bo ies gan adicionālās adošās da bības o mās, piem., ies udē eā a iz ādi dialek ā, gan
eido „dzejas slamu”, imp o izāciju, a īs ī adošo aks īšanu dialek ā, eido ideoklipus
(MundART WERT oll 2019: 9). Ne iens no šiem uzde umiem na iespējams, ja skolēni
iep iekš na iepazinuši izloksnes leksiku, iz unas un eks eides īpa nības.
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 9
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Ap id ā du nozīmju skaid ošanai gan opošie skolo āji, gan skolēni izman o dažādas
ā dnīcas. To pa edz a ī elek oniskie mācību esu si, piem., „La iešu alodas okasg āma a”,
ku as nodaļā „Dialek oloģija” 5. uzde ums dialek ālās leksikas iepazīšanai jau dod no ādi uz
elek onisko la iešu alodas ā dnīcu ezau s.l (sk. 2. a .). Tā kā uzde umā iekļau i
ap id ā di, kas nosauc La ijas eģioniem speci iskus ēdienus, ku us skolēni un s uden i pa as i
na ēduši, bez piedā ā ās ā dnīcas izman ošanas uzde ums na pa eicams.
5. Ie aks i ā du, kas nepieciešams daudzpunk es ie ā! Uzde uma eikšanai
izman o ie ni ezau s.l !
N .
Ap id ā ds
Ēdiena aks u ojums
1.
Ķiļķeni
Klimpas, ko ga a oja no miežu, k iešu, e āk udzu mil iem,
ā ī iem a ai gaļu.
2.
S aks
G auzdē u, sag ūs u kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju
.
3.
D ebene
Gale s, gaļa.
4.
Biguzis
Mil u ai ka upeļu ēdiens a .
5.
Pīle
Cep s pildījums.
6.
Tī e
Biez .
7.
Kuģelis
Rī ē u sacepums.
8.
Žū e
Miežu .
9.
K eķens
Jaun .
10.
Žildiņi
Uzsildī s, a sulo s , no kā ga a o sie u.
2. ATT. „La iešu alodas okasg āma as” nodaļas „Dialek oloģija” 5. uzde ums dialek ālās leksikas
iepazīšanai (VRG ).
Dien idku zemes izlokšņu pē ījumos kons a ē s, ka pagas os, ku da bojas e nog ā iskie
kolek ī i, olklo as un adīciju kopas, a ī bē nu olklo as g upas, p iekšnesumiem ai ū is u
izklaidēšanai iek adī i eks i (pe o mances), ku os apzinā i blī ē i ādi izloksnes elemen i
(iz unas a šķi ības, ā di, ā d o mas), kādus ikdienas unā ai s nedzi d ai dzi d spo ādiski
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 16
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
AVOTI UN LITERATŪRA
Aliūkai ė Dai a 2020: The Na a i e o A Naï e Es ima o o he Sp ead o Pe cep ual
Dialec ology in Li huanian Dialec Resea ch. – Li huanian Dialec ology P o iles: P oblems
and Findings, ed. D. Mikulėnienė. Vilnius: Lie u ių kalbos ins i u as, 249–266. A ailable
a : h p://lki.l /wp-con en /uploads/2021/01/KIDP6.pd . DOI doi.o g/10.35321/e-
pub.8.p oblems-and- inding.
B azai ienė Lau a 2020: Resea ch on Pe cep ual Dialec ology in Li huania: Subjec i e Dialec al
Va ia ion o Li huanian Language A ea in Rela ion o Objec i e Va ia ion. – Li huanian
Dialec ology P o iles: P oblems and Findings, ed. D. Mikulėnienė. Vilnius: Lie u ių kalbos
ins i u as, 267–291. A ailable a : h p://lki.l /wp-con en /uploads/2021/01/KIDP6.pd .
DOI doi.o g/10.35321/e-pub.8.p oblems-and- inding.
Bušmane B igi a 2004: Lejasku zemes izlokšņu bagā ības J. Janše ska omānā Dzim ene. –
Mana no ada aloda: Lejasku zeme, zin. ed. B. Laumane. Liepāja, LiePA, 61–80.
Bušmane B igi a, Ma kus-Na ila Liene 2016: Kā ļa Mīlenbaha, Jāņa Endzelīna un Edī es
Hauzenbe gas-Š u mas „La iešu alodas ā dnīcā” ie e ā Lejasku zemes leksika
mūsdienu kon eks ā. Vals s alodas komisijas Raks i, 8. Rīga: Zinā ne, 78–109. Pieejams:
h ps://www.p esiden .l /s o age/i ems/PDF/VVK%208_La iesu%20 alodas%20 a d
nica.pd .
E-pupa – Elek oniskā la iešu alodas ā dnīca „E-pupa”. Pieejams: h p://epupa. aloda.l .
Kon .NKMS 2003: Kon encija pa nema e iālā kul ū as man ojuma saglabāšanu, 2003.
Pieejams: h ps://likumi.l / a/l /l /s a p au iskie-ligumi/id/1533-kon encija-pa -
nema e iala-kul u as-man ojuma-saglabasanu.
Laumane Beni a 1973: Zi ju nosaukumi la iešu alodā, Rīga: Zinā ne.
Laumane Beni a 1996: Zeme, jū a, z ej ie as: Z ejniecības leksika La ijas piek as ē, Rīga:
Zinā ne.
Laumane Beni a 2004: Uz ā du un ie ā du liecības pa iedzī o ājiem Lejasku zemē. – Mana
no ada aloda: Lejasku zeme, zin. ed. B. Laumane. Liepāja: LiePA, 212–227.
Laumane Beni a 2005: Smalki lija zel a lie us: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, Liepāja:
LiePA.

LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 17
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Laumane Beni a 2013: Jū a la iešu alodā un olklo ā: e noling is iskais aspek s. Liepāja: LiePa.
Laumane Beni a 2015: Vēju un ē u g āma a: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, 2.
Liepāja: LiePA.
Laumane Beni a 2017: Bā as māj ā di. – Bā as dzīpa i: aloda, kul ū a, adīcijas, ļaudis, a b.
ed. E. Lāms, A. Hel iga. Liepāja: LiepA, 101–173.
LaVI ma . – LU La iešu alodas ins i ū a Dien id ie umku zemes izlokšņu ma e iāli.
Lazdiņa Sani a 2014: A kuo u a i izskaid uo olūdu? Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums
alodniecībā (Bal ina as lauka pē ījuma piemē s). – Bal u Filoloģija 23(2), 51–74.
Le i s Egils 2020a: La iešu ēs u isko zemju likums. Pieejams: h ps://likumi.l / a/id/324253-
la iesu- es u isko-zemju-likums.
Le i s Egils 2020b: Likump ojek a „Vēs u isko zemju likums” ano ācija. Pieejams:
h ps://www.p esiden .l /l /media/4771/download.
LiepU ma . – Liepājas Uni e si ā es Dien id ie umku zemes izlokšņu ma e iāli.
LVDA 2013 – La iešu alodas dialek u a lan s. Fonē ika, sas . A. Sa kanis. Rīga: LU La iešu
alodas ins i ū s.
MI 2019: Mācīšanās iedziļino ies. Skola 2030. Pieejams:
h ps://www.skola2030.l /l /is enosana/macibu-pieeja/macisanas-iedzilino ies.
Mikulėnienė Danguolė, Meiliūnai ė Viole a 2014: XXI a. p adžios lie u ių a mės: geoling is inis
i socioling is inis y imas (žemėlapiai i jų komen a ai), Vilnius: B iedis.
MS 2019: Mācību sa u s. Skola 2030: Pieejams: h ps://www.skola2030.l /l /macibu-
sa u s/macibu-sa u a-piln eide/piln eides-p incipi.
MundART WERT oll 2019: MundART WERT oll. Lebendige Dialek a an Baye ischen Schulen.
Hand eichung, München: Baye isches S aa sminis e ium ü Un e ich und Kul us.
A ailable a :
h ps://www.bes ellen.baye n.de/applica ion/eshop_app000001?SID=734250936&AC
TIONxSESSxSHOWPIC(BILDxKEY:%2705000204%27,BILDxCLASS:%27A ikel%2
7,BILDxTYPE:%27PDF%27).
NKML 2016: Nema e iālās kul ū as man ojuma likums. Pieejams:
h ps://likumi.l / a/en/en/id/285526-in angible-cul u al-he i age-law.
NSLA 2008: No S en ājas līdz Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. Beigās /
21. gs. Sākumā, sas . Liene Ma kus-Na ila, zin. ed. Beni a Laumane. Liepāja: LiePA.
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 18
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
Pe e Bi u a 2018: Ola a Gū maņa dzejas ā di: lie ā di, Liepāja: LiePA.
PI 2019: Pā maiņu iemesli. Skola 2030. Pieejams: h ps://www.skola2030.l /l /macibu-
sa u s/macibu-sa u a-piln eide/nepieciesamibas-pama ojums.
PP 2019: Pa p ojek u. Skola 2030. Pieejams: h ps://www.skola2030.l /l /pa -p ojek u.
RBs ies s – Ruca as bal ais s ies s, 2018. Pieejams: h ps://ec.eu opa.eu/in o/ ood- a ming-
ishe ies/ ood-sa e y-and-quali y/ce i ica ion/quali y-labels/geog aphical-indica ions-
egis e /de ails/EUGI00000014904.
RTK 2018: Ruca as adicionālā kul ū elpa. – Nema e iālās kul ū as sa aks s. Mu ā du
adīcijas un izpausmes, ieskai o alodu kā nema e iālā kul ū as man ojuma nesēju,.
Pieejams: h ps://nema e ialakul u a.l /Elemen i/ uca as- adicionala-kul u elpa-
2018.
Rudzī e Ma a 1964: La iešu dialek oloģija, Rīga: La ijas Vals s izde niecība.
Rudzī e Ma a 2005: Da bi la iešu dialek oloģijā, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds.
Rūmnieks Valdis, Migla And ejs 1998: Ku šu ikingi, Rīga: Z aigzne ABC.
S a ecka Anna, Ma kus-Na ila Liene 2016: A o i ēl neizsīks . La iešu alodas dialek i 21.
gadsim ā, Rīga: LU La iešu alodas ins i ū s.
VRG – La iešu alodas okasg āma a. Pieejams: h p:// alodas okasg ama a.l .
V Talka – Vie ā du alka, 2017. Pieejams: h p://www.lula i.l /da ubazes/ ie a du- alka.
Gau a 2021 11 22
P iim a 2021 12 28
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 19
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
REGIONAL STUDIES FOR THE EDUCATION OF THE FUTURE
TEACHERS: THE POTENTIAL OF SOUTHERN KURZEME
Summa y
The sys ema ic esea ch o Sou he n Ku zeme subdialec s con inues mo e han 20 yea s.
I o en is a pe sonally signi ican wo k o he esea ch pa icipan s (s uden s, eache s, s uden
o local lo e, e c.) because i is ela ed o a subdialec o hei bi hplace as a ea u e o he
pa icipan ’s local iden i y. Along wi h he scien i ic con ibu ion, such s udies s eng hen he
iden i y and sel -es eem o each pa icipan .
The aim o he a icle is, a e he e alua ion o exis ing s udies o Sou he n Ku zeme
language, o p o ide ecommenda ions o he inclusion o he esul s o hese s udies in he
educa ion o pupils and u u e eache s by de eloping hei ans e sal skills.
Tasks o he a icle: 1) o assess he po en ial o he Sou he n Ku zeme s udies ca ied
ou so a in he educa ion o u u e humani ies eache s; 2) o iden i y he po en ial o egional
s udies in he di e si ica ion o he con en o combined subjec s in he new lea ning model by
p o iding sepa a e examples.
The in oduc ion desc ibes he opicali y, pu pose, s udy me hods and asks o he a icle.
The i s pa o he a icle “The Sou he n Ku zeme language s udies in he educa ion o u u e
humani ies eache s” p o ides an insigh in o egional s udies a he Uni e si y o Liepāja,
desc ibing how he in e es o u u e eache s in egional s udies should be made. The second
pa o he a icle “The po en ial o he egional s udies in he de elopmen o he con en o
combined subjec s” p o ides sepa a e ecommenda ions o including egional s udies in he
con en o combined subjec s. A he end o he a icle a e gi en he main conclusions and
ecommenda ions.
The esea ch on egional ypes o language, hei o igins, changes, he ela ionship
be ween subdialec and w i en language can be used in a ious ways in he de elopmen o
pe sonali y and s udies o u u e eache s o he La ian language and li e a u e, no only in
he con en o lec u es. T adi ionally s uden s a e in ol ed in in ield s udies, p ocessing and
digi izing al eady exis ing language collec ions, decoding o eco dings, p epa a ion o
publica ions, e c. Thus, he esea ch me hods in dialec ology a e lea ned in p ac ice. In La ia
LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai:
Dien idku zemes po enciāls | 20
doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10
BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204
s a ed La ian language and li e a u e eache 's s udy model en isages o in eg a e se e al
aspec s o humani ies in o one s udy cou se. Such an in eg a ed app oach is o be suppo ed,
bu he implemen a ion o he new s udy p og am was only s a ed in he au umn o 2020,
he e o e o pe ec ion o he p og am quali y i equi es moni o ing o he expe ience and
p oposals o eaching s a and esea che s.
Main conclusions: 1) In he new educa ional model o he a ious subjec s o u u e
eache egional s udies has po en ial no only in humani ies, bu also in acqui ing o he
educa ional ields, like, na u al sciences, echnology, social and ci il educa ion; 2) I is
necessa y o moni o and imp o e he con en o new s udies o ind op imal ela ionships
be ween heo y and p ac ice wi hou losing he adi ions o ield s udies; 3) The de eloped
examples (e. g. names o ools, names o egional dishes, names o he elemen s o he egional
cos umes) con i m ha he coope a ion be ween esea che s and eade s o he egional s udies
wi h eade s om o he educa ional ields can deepen in e disciplina y links in he s udy
p ocess, making i mo e pe sonal.
KEYWORDS: linguis ics, egional s udies, dialec ology, subdialec , eache educa ion.
LIENE MARKUS-NARVILA
La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s
Kalpaka bul ā is, Rīga LV-1050, La ija
[email p o ec ed]
IEVA OZOLA
Liepājas Uni e si ā e
Lielā iela 14, Liepaja, La ija
[email p o ec ed]