scieee Science in your language
[en] (orig) [lt] [de] [fr] [it] [es] [pt]

Die Areale Charakteristik von Wörtern und Wortbedeutungen im nichtdifferenzierenden Mundartwörterbuch

Read accessible full text
Machine-translated document

This is a machine-generated translation of the original document and may contain errors, omissions, or changes in meaning. Do not rely on this translation for quotations, citations, or authoritative references. Please consult and cite the original document.

Die Areale Charakteristik von Wörtern und Wortbedeutungen im nichtdifferenzierenden Mundartwörterbuch

Author: Ilga Jansone
Year: 1997
Source: https://journals.lki.lt/actalinguisticalithuanica/article/download/1383/1478
LIETUVIU
KALBOTYROS
KLAUSIMAI XXXVII
LEKSIKOGRAFIJOS
IR LEKSIKOLOGIJOS
PROBLEMOS - Ilga
JANSONE VARDU
UN VARDU NOZIMJU
AREALAIS
RAKSTUROJUMS
NEDIFERENLA
IZLOKSNU
VARDNICA
Speci isks un maz
pé i s dialek alaja
leksikog a ija i
jau a geog a isko
no azu sis ema,
kasibu sniedz zinas
pa a da ai
a da nozimes
izpla . (1997) El
ex o ue
publicado po la
e is a The New
Yo k Times y ha
sido leído po
muchos lec o es.
Sis no ades
se iSki
nepiecieSamas
a dnicas, kas
ap e plaSa
no ada leksiku;
Ta ad a i
oposaja
[…]La ieSu
alodas izlokSnu
a dnica[…]
(BuSmane, Kagaine
1980: 59-75; Kagaine
1985: 64-86), kas
iece é a ka
ela i i pilna ipa
izlokSnu a dnica.
(BuSmane, Kagaine
1980: 59-75; Kagaine
1985: 64-86), kas
iece é a ka
ela i i pilna ipa
izlokSnu a dnica.
Geog a iskas
no ades a ka a no
o ispa iguma ai
conc e uma
pakapes a bu
dazadas: +
ispa igas
no ades dialec os,
izlokSnu g upa ai
kul ii és u iskais
apgabals;
Conc e as
no ades
[…]no icias de
salida.
Nedi e enciala
izlokSnu a dnica
(La ieSu alodas
izlokSnu a dnica)
a ka a no
ma e iala bli uma
pa as i i
lie de igi izman o
abus So no azu
eidus. Tomé
jaie é o, ka iem
abiem i sa i más
un menos.
Vispa igas
no ades aiznem
maz ie as un
uzska ami pa ada
kada a da ai
a da nozimes
localizaciones
luga , acu
iespéjamas
nep ecizi a es
kadu leksisko ai
seman isko
dialek ismu neli
miné a a eala
a se iskas
izloksnés a
a ie o . Konk é u
izlokSnu
uzskai ijums
(se iSki, ja i bli s
ma e ialu akums)
aiznem daudz
ie as, be sniedz
p ecizas zinas pa
leksémas
lie ojumu
no adi aja
izloksné.
Va dnicas
lie o ajam, ku §
pilniba nepa zin
La ijas
adminis a i i
e i o ialo
iedalijumu,
conc e as
no ades ne
ienmé sniedz
pie iekamu
p iekS a u pa
a da ai a da
nozimes
lokalizacijas ie u.
(Es ado po a da
ai a da nozimes
lokalizaciones
ie u) es un
é mino que se
u iliza pa a
e e i se a los
luga es de o igen
de las pe sonas.
Nemo é a, ka
ka ai a dnicai
piemi zinama
abs akciones
pakape (piemé am,
izlokSnu a dnicas
a ealas izpla ibas
zina nedublé
dialek alas
leksikas a lan us,
kas sniedz zinas
pa nedaudzu
izpla ibu
ela i amen e
isas a du
izloksnés),
ispa igas
no ades lie o
ie eicams ad, ja
a ds ai a da
nozime ap e ai
nu plagu izpla ibas
a ealu [sk. b1,
b uceklis
sas ikis1], ai a i
asopams Sau a
kompak a a eala
[sk. blozmé].
Leksikog a iskaja
p aksé é ojams,
ka abi 80 no azu
eidi iek
kombiné i.
(Lexikog a iskaja
p aké é ojams,
ka abi 80 no azu
eidi iek
kombiné i) Es un
é mino que se
u iliza pa a
e e i se a las
p ác icas de la
p ác ica de la
p ác ica de la
p ác ica de la
p ác ica.
Nedi e enciala
izlokSnu a dnica
geog a iskas
no ades
sas opamas
di éjadi: +
pas a pina i pie
ilus a i a
ma e iala un
leksikog a isko
a o u a saucés; +
ieSi ka a disks
( ai a i Si é s)
ispa igo a ealo
no azu ai
konk é o izlok&nu
uzskai ijums un
ka Su eida. Ka a
a dnica (ipaSi
izlokSnu a dnica)
i ne ikai
ling is isko, be
a i
kul i és u isko
ak u a o s
a dnica
ie ie o ais
ilus a i ais
ma e ials sniedz
zinas gan pa
e nog a iskajam
ealijam, gan pa
au as pa aZ4m
un icéjumiem.
137
Lai maksimali
pa adi u §o0
kul ii és u i-
sko slani,
La ieSu
alodas
izlokSnu
a dnica
leksémas
ka ai nozimei
pie ieno i
izlokSnu
piemé i, kas
iz audzi i a,
lai ie
ap e u
dazadu
kul i és u i-
sko apgabalu
(Vidzemes,
Zemgales,
Ku zemes,
La gales, a i
Sélijas)
izloksnes [sk.
bed e].
Pas a pina i
zinas pa
leksémas
a ealo
izpla ibu a
iegi a i no
leksikog a is-
ko un ci u
publicé o
a o u
a saucém.
[…]La ie8u
alodas
izlok&Snu
a dnicai[…]
nozimigakais
leksikog a is-
kais a o s i K.
Milenbaha un J.
Endzelina
[…]La ieSu
alodas
a dnica[…]
(ME I-IV) un as
papildinajumi
(EH I-II), ku os
odamas
no ades pa
a du
geog a isko
izpla ibu, kas
iek
pa nes as[…]
a i opo uzSo
a dnicu (sk.
blo ca 1,2,
bliks iens).
Bez am iek
izman o as
a i ci as (péc
ME un EH
izdo as)
izlokSnu
a dnicas,
piemé am,
E gemes
izloksnes
a dnica (EIV
I-III), un
izlok&nu
ma e iali,
piemé am,
izlok&8nu
ap aks i
Filologu
bied ibas
aks os un
Valodas un
li e a ii as
ins i i a
aks os [sk.
blumize s..],
a se iskas
monog a ijas,
piemé am,
S endes
izloksnes
ap aks s (DR
1955 u.c.), kas
a i ne ie&i
zinas pa
leksemu
a ealo
izpla ibu.
A sauce uz
La ie8u
li e a as
alodas
a dnicu (LLVV
I-VIII) ada, ka
a ieciga
lekséma iek
uzliko a pa
li e a as
alodas
sas a dalu,
esp. Ta i
pazis ama a i
izlok&nu
pa s a jiem.
(Es oy en el
camino de la
mue e) Ja
a ds ai
a da nozime
na izpla i s
kompak a
a eala jeb, ja
na pie ickami
bli s a da
egis s,
La ieSu
alodas
izlok&nu
a dnica iek
izman o as
ieSas
geog a iskas
no ades, es
deci ,
uzskai i as
izloksnes, iek
ku as
a iecigais
a ds i
egis é s.
(Lai Sis
uzskai ijums
neaiznem u
pa ak daudz
ie as, i
iespéjams
izs ada
izloknu
nosaukumu
saisinajumus,
ka as i
da i s a i ME
un EH). El
nomb e de la
ciudad es el
mismo que el
de la ciudad.
Sa dabigs un
maz se
ex iende ieSo
geog a isko
no azu eids
izlok&nu
a dnica i
ka es
(Vie eck 1988:
101-113), ku u
izman ogana
i ai akas
p iek8 ocibas.
Pi mka ,
ka é a
ap ieno
ai akus
oné iskos un
mo ologiskos
a ian us [sk.
blusa ,
blusuo ;
blusa ies,
blusuo ies],
o ka ,
ka é
pa ska amak
edzama
leksiski
seman isko
dialek ismu
izpla iba
a pus
kompak a
a eala [sk.
b uceklis]. Se
a a de una
de las
a ian es más
comunes de la
lengua inglesa.
Aplikojo
nedi e enciala
izloksnu
a dnica
incluyeamo
a du
k ajumu
a eala
lie ojuma
plaSuma zina,
lie de igi Skie
izdali
ai akas g up.
un
1.
Izloksnés
un
li e a aja
aloda
kopigie
a di. ¿Qué es lo que quie es deci ?
Nemo a é
masu
komunikacijas
lidzeklu
ipa s a u,
li e a as
alodas
ie ekme
nenoliedzama
i
isas izloksnés
li e a as
alodas
un
a dus zin isu
izlok&nu
pa s a ji.
Tomé
daudziem
a diem
no eik a
izlokSnu
g upa a
bi spilg i
iz eik s
li e a isma
aks u s.
(El g upo de
Tomé daudziem a diem izlokSnu a bi spilg i iz eik s li e a isma aks u s) Es un g upo de esc i o es y esc i o es que se encuen an en el mundo de la li e a u a.
Tada gadijuma,
kad iespéjams
kons a é kada
i
li e a as alodas
a da e u
lie ojumu kada
ap idi ai izlokSnu
g upa, bi u
dodamas
ie obezojosas
geog a iskas
no ades: e i; el
uso de la jaunaka
( idéja) paaudze;
El nelie o u.c. [sk.
bed e 1]. ¿Qué es
lo que quie es
deci con eso?
Geog a iskas
no ades dodamas
pie am li e a as
alodas a du
nozimém,
s abilajiem
a du
sa ienojumiem
ai
azeologismiem,
kas a Ski as
li e a as
alodas. Po
supues o que sí.
no
Sis dalijums
nebiis
absolii s,
pa ienigo
jo
k i é iju
li e a as
alodas
a da ai
a da
nozimes
nogki Sana
iek
uzliiko a
La ieSu
li e a as
alodas
a dnica
(LLVV),
ku as
séjums
iznacis jau
gada be
pédéjais
gada él
a odas
ipog a ija.
1972.
,
138
1996.
S a igi
i
no adi
izpla ibas
a ealu a i
iem
a diem
ai a du
nozimém,
kas
LLV
ie ie o i
a
no adi (en inglés)
"ap ". (en inglés)
[Sólo una palab a.
b uceklis a i
1],
ka
e nog a isko
ealiju
apziméjumiem.
(en inglés) El nomb e de la ciudad de B uceklis es el nomb e de la ciudad de B uceklis.
2.
Neli e a as
sa un alodas
a diem, kas
eido
s a pslani
s a p
li e a as
alodas a du
k ajumu
izlokSnu
leksiku, piemi
un
zinams
e i o ials
ie obezojums,
kas pa as i
és u isko
aps aklu
nosaci s. (El
é mino
i
"es ado" se
e ie e a los
es ados en los
que se
encuen a el
e i o io).
Piemé am, en alemán ai ak izpla i i
Vidzemé,
Ku zemé,
Zemgalé,
be
sla ismi (en inglés) También conocido como Vidzemé
—
La galé. ¿Qué es es o?
Daziem (en inglés)
Sis g up
a diem, kas
sais i i
no eik u
a ealu,
a
a é u do
ispa igas
geog a iskas
no ades
(g upos que
se
encuen an en di e en es luga es)
[Sólo una palab a.
los blumize s
..
(iespéjama
ispa iga
no ade:
Ku zemé,
Zemgalé,
Vidzemé),
blida (en inglés)
..].
3.
Dialec alas
leksikas
a diem, kas
sas opami
plaSa a eala,
(ja
pie iekams
ma e ialu
i
akums) bii u
dodamas
ispa igas
geog a iskas
no ades
kompak u
a ealu, a i
uz adamas
uz
conc e as
izloksnes, ku
ka
a ds ai
a da nozime
egis é a
a pus a eala
[Sólo una palab a.
las b uces
..].
Sis a du g upas
a ealo izpla ibu
a é u a spogulo a i
ling ogeog a iskajas
ka és
[Sólo una palab a.
[Su
pa augus]
(Va diem,
ku i
i
ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i)
[…]La i-
eu
alodas
dialek u
a lan a[-
…]
leksikas
ka és, jadod a sauce (dialec o de las lenguas le onas de A lan a)
uz
So
El abajo.
4,
Dialec os
de las
lenguas
a diem,
kas sas opami
Sau a a eala,
nepieciesams
no adi
conc e as
izpla ibas
ie as
izloksnes
—
[Sólo una palab a.
Blozmé,
biksin. ¿Qué es es o?
Sis
dalijums
i
iespéjams
sólo ad,
ja
i
el bli s
su icien e
un
pa baudi s
izlok&nu
ma e ialalu
akums;
Va dnicas
saga a oSanas
posma, lai
iz ai i os
nep ecizi a ém,
no
se ecomienda
ai ak u iliza
conc e as
geog a iskas
no ades.
Ski klu
pa augi
ba inas,
ba ini;
Vsk. ¿Qué es eso?
Bains es
el sus i u o.
Su Bie
(a i
balandu)
lapu zupa
pu aimiem
a
piena ai
un
k éjuma
piede u.
(lapu zupa
pu aimiem piena ai k éjuma piede u) (lapu zupa pu aimiem piena ai k éjuma piede u) (lapu zupa pu aimiem) Es una canción que se escucha en muchos luga es en el mundo.
las
bacinas,
las biésu
bacinas, el
zupé
is a a
pu aimus
miks us,
las lapas
nud a a
a
acse iski,
a
el nazi
sakapé, el liék
1 el
[zupal,
piéle
piénu- as
i
biéSu
bacinas]
Ku si8os,
biésu (en inglés)
Japu
zupu
a a
a
piénu ai
k éjumu,
a ijam
bacinus
zupé és ,
kame
él nebia
(La
cáma a
de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a)
[bieu],
bie es
lapas
kamJe
él no
ue.
a
Piénu a ija,
piébé a pu a
imus kla ,
sag iéza as
lapas,
nuok eldinaja
él biski (se
a a de un
pla o de
made a de
made a de
made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de ie a)
Snike é;
y iempo
ecuoso-
a
s, inu
[biesu zupu]
sauca
~
bacini, po
bacipiem
el de
B ukni;
Sa ic po
el bacinam.
Lapam
uzlei
a udsu
iideni,
s ki siki
sag iéz.
¿Qué es lo que es ás haciendo?
Kadimi
pu a
miks i,
be kla .
¿Qué es lo que es ás haciendo?
é-pa
ka
pie
skabenu
zupas
piéliék
uOlas,
liésu galu,
k éjumu
Zan é. ¿Qué es es o?
El Ku zemes
un
Vidzemes
dien iddala,
Zemgalé. ¿Cuál es su nomb e?
ME
|
247
No es así.
Desde
Essen
Las emolachas
Au os,
Pla inas,
en el su
El be el es un plá ano.
Blidiené; y
Skédé
—
bacing
ode aus
(después de coce )
Saue amp e bla e n (en inglés)
Ku siSos; y
EH
I
197
Béné,
Saldi
(aquí:
in
Leche
cocida
Bee enbla e ),
DZiks é (en inglés)
(aquí:
una
El espejo
aus
Bee enu-
nd y sus de i ados
Meldenbla e n
y
G ii ze),
bacin
Sopa de emolacha
G enCos. ¿Qué es es o?
139
bacinas
[…]biesu
lapu
zupa[…]
Oe, DAS
hielo
CAT
Kehoe
PRK (en inglés)
KAP oh
AR (en
inglés)
RR eae
g ey aS
Lisi Ree
ee 4 años
Cinco
cen a os
pa a la
bacina.
e
las
bacinas ®
CS
© acini
bading
bed e
subs .
¿Qué es lo que pasa?
1.
Padzilinajums,
iedobums
(pa as i
zemes i sma)
También se u iliza pa a el a amien o de en e medades de la piel.
az da z
h éls
bi
dzi[/§
bedg, ku
is asa
idenc
s a ej
iéksa (en
inglés)
S é ciema; y
[mikla]:
juo
ai ak
nem
nuos ,
juo
l elaks
paliek
—
bed i,
ma ku
uok (ma ku uok) [mikla]: Jue ai ak nem nuos , juo l elaks paliek bed i, ma ku uok
Valmie as
apka né;
pa
y el isu
senu
Jaiku jai
a
dumhbé is bi, aga
jai sa ic
bed eNica;
ambién se le
conoce como Jaiku
jai dumhbé is bi.
[Ca upelu]
bed es bij (en
inglés)
uz
Runéa
kallina. ¿Qué es es o?
I'm
i ebé -
em
udeni
Tupujus Saklai (I'm i ebé em udeni Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus)
Sinolé; y [Ziema
uzglabaganai]
[Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai]
Si es así,
dijo A i
Kaped
—
Bauska. ¿Qué es es o?
©
mi uonu bed e,
a i cie me ama
bed eka upelu
uzglabaSanas
bed e, ku as
ka upelus
ziema a a
no
nenem. (Se llama
así po que se
llama así po que
se llama así
po que se llama así po que se llama así)
No enemos
opa pa a las
camas, pe o
sí pa a las
camas.
el ecino
cil éki
saka
—
mi udnu
bed es
El VAE
1
159.
©
Kla ejama
bed e
—
ka upelu
uzglabaganas
bed e, ku as
no
ka upelus
nem a a a i
ziema. Es o
es lo que se
dice en el
ex o.
LLVV
II
49-50;
ME
I
276;
El IVE
I
158;
el e i
(ka
li os)
augSzemnieku
dialek a
la galiskajas
izloksnés,
a
ie a duobe.
(El dialec o de la egión es el mismo que el del país).
2...
Biksin$
es el
sus i u o. ; el demin.
Saloci s
auduma
(pa as i
ma les)
au ins,
ko
liek
zidainim
s a p
kajam. (Saloci s auduma (pa as i ma les) au ins, liek zidainim s a p kajam) También se conoce como saloci s auduma (pa as i ma les).
Soïc biksin,
kué hék
pa
kajs a pina
co i
p iéks ué
diben, lai
nenud a
liélejs d ébs
(en inglés)
También se
puede lee
en inglés
Es la San a.
Biks i iés y sus de i ados
.
Las
baididades, las bicias.
A siks as,
el sol de
ka
ndu.
el ino de
jo
Ne a Labibs
no
Izdzi Je os;
Nebiks iés
skadi, bi s
pa
mana skade,
a
be ed ik
aiga da i
a, lo que
pasa es que
no se puede
deci que no
se pueda
deci lo que
se puede deci .
ka
es
el liéku
Dziks é;
y el a i
Mezamuiza. ¿Qué es es o?
EH
I
223
Augs kalné,
Dziks é. ¿Qué es es o?
Bikis y
sus de i ados.
1.
Amu eida
iks
dzi nakmenu
asinaSanai. ¿Qué es es o? ¿Qué es es o?
las biks
i
a
Kud kapin
dzié gs.
¿Qué es es o?
Vinam gal
ab
spic, ide
kac
(Vinam
gal spic, ide kac) es un juego de juegos en el que los jugado es juegan con los jugado es.
El Wandé;
Sudmaju zellis
kapinajis uo
biki as
a
dzié nas
G obina;
ambién
conocido como
sudmaju zellis
kapinajis uo
biki as
a
dzié nas g obina; Dzié nakme i:s kapan bik (en inglés)
Puzé. ¿Qué es es o?
Qué ápido.
EH
I
219
I andé,
G obina. ¿Qué es es o?
140
//
Riks de
ipo Amu
(a
me ala
dalas
ienu
smailu,
o u
plakanu
galu)
ka
cie a (a me ala dalas ienu smailu, o u plakanu galu) cie a (a me ala dalas ienu smailu, o u plakanu galu)
(piemé am,
sasaluas
ie as, ledus)
smalcinasanai,
d upinaSanai.
las biquias
4,
ku
No lo sé.
Vinam
bi
iéns gals
nuo
dzel za
(en inglés)
Spic,
ud s
plaka is,
idii kac
nuo
ku6ka.
¿Qué es es o? ¿Qué es es o?
P iéks
cié (a)s
ie as
ci san(a)s,
cé zemi
—
ku
Cié u
aig
ci s ,
sasalusu
zemi biki
a
cé (en
inglés)
Nica,
¿cómo es ás? El jaunaka.
Jauka
egada i
biki ienu
a
galu pla u
sasalusas
zemes
ci ganai
ci aém
ajadzibam
un
G obina. (La
imagen de la
ie a es
muy pequeña, pe o es muy pequeña. Qué an ápido.
EH
I
219
G obina. ¿Qué es es o?
2.
Es un Keksis.
bikis nuo
/
dzelZa
uskale
kuoka
uz
ka u,
iéns
za s (en
inglés)
i
uz
P eéksu
un
ué s
i
liks, a
ka
pas um
pié ilk
un
(en inglés)
Nica, ¿cómo es ás?
3.
La es ampa.
k°apus us
bikéja
muca biki
a
(en inglés)
Sinolé; y kap u
s ampajamais,
kad kapuos i
saé elé i
salik i muca,
uos sas ampa
un
jeb sabiké
bikipasmagu
kuoku, kam
apa a ipa gala
a
Aliksné. ¿Qué es es o?
EH
I
219
Malupé,
Gulbené. ¿Qué es es o?
Los
p oduc os de ab icación de los p oduc os de ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación. No lo sé.
EH
I
219:
las
d.
Bicke. ¿Qué es es o?
Lo que se
e es lo
que se e.
El
acús ico.
Ka e
ace so s
bliks is.
¿Qué es es o?
bliks in
kad
emieg,
aizk i
cie : (en inglés)
Dundaga;
es
y Jai gaid,
mils
ka
mei ens
d iz saks
a
male os
bliks iéns
zils zaJs
(En inglés)
Es un
juego de
a
béisbol en el que los jugado es juegan con los jugado es.
en el caso
de las especies mencionadas en el a ículo 2, apa ado 1, del Reglamen o (UE) n.o el biiks ip
a
1
No obs an e, en el caso de los p oduc os de o igen animal, se conside a que no son suscep ibles de a ec a a la salud de los animales.
(gobij)
ié
i
uz
el ac.
ja
Vis gul
aizmidziés,
acs cié.
a
¿Qué es
i
es o?
ja
Vis gul
laiike
g emuo,
un
inam
a
acs
aJem (El
i
juego de las manos)
El callejón.
EH
I
229
El Talsos.
Blozmé
lok.,
nelok. ¿Qué es es o?
Ba a,
kaudzé. ¿Qué es es o?
el a nak
[k oga],
aizjem
im,
ka s […]-
pa
es kak em. [K oga], aizjem im, ka s […]es kak em. [K oga], aizjem im, ka s […]es kak em. [K oga], aizjem im, ka s […]es kak em.
Da o y echa
un
[Vídeo de
la
ka
película]
[Vídeo de
la
película]
Puzé; y
a
Sass ies-
s iéne
blozme (en inglés)
Ugalé; y el
a i
El Pil ené.
EH
I
231
Ugalé. ¿Qué es es o?
Plida ,
blidé ,
blidi (en inglés)
.
las
Maldi as;
No me impo a. No me impo a.
el ku ik
u
i
g
Bhudeji,
¿cómo es ás?
ka
is
¿Qué es
es o, Sa u Naguoji?
P eilos; y
ysu
nak
blud'a
m'ezu (se
pa
escucha el sonido de la noche)
Pilda; y el
pi ma
aizi, el
ka
beju
Réiga,
blid'‘ieju
'in (en inglés)
El Kalupé.
La galé.
¿Qué es
es o? Los p oduc os de ab icación de los p oduc os de ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación. el sal.
Se a a de un c .
61yquTb
[…]OmyKgaT-
b, m y a s[…]
CPA (en inglés)
I
116.
los
blumize s,
los
blumize is,
los blimize s, los bliimize is subs i .
Se mu an
las a mónicas.
Blumize i
—
u6 pis
mu i a,
a
lai ska.
¿Qué es
ka
es o?
¿Qué es es o?
Smukas
meldinas
a
espelé
Ku si8os; y el
ma e nudpi ka
nud
mugu buddniéka
)
blumize i, lai
b ali is pis
I la a; y
Be niém
bij mu es
plésinas
ai
blimize s
Bauska;
(El juego
de los
mu es es
muy
di e ido,
a
pe o es
muy
di e ido) no había nequéda balle u , blumize u ién spéléja
Kuldiga; y
sosa de
a muonikas
mu es po
blimize i
Sinolé; y
espe
uz
ke mém,
un
bij
a
acleja
blimize s
Mezo né;
las
ise as
de los blumize s.
Kad aig, ad
uzpis s6u
blumize
Dundaga; lo
sien o mucho.
blizé s
kodd ais
aice
—
Dignaja; el
blumize is
Pil ené, el
Zan é;
Kanda a,
Laidzé y sus
al ededo es
(G audina) El nomb e de la egión es G audina.
VI), Puzé,
Vandzené:
las lo es
(In o de la Comisión)
- c) El núme o de miemb os de la Comisión.
S endé y sus de i ados
(DR) El nomb e de la emp esa
1955,
111).
Los
<
nd
p oduc os de ab icación de los p oduc os de ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación. El b ummise n
DR
1955,
111.
el blusa ;
Se ha uel o ojo.
.
1.
...
2.
Siki
bu bulo
an es de
las a iSanas.
El blusud
de ic, el
i
lin saks y
las
a iedades
la leche de leche;
..ka as
idéns
blusuo,
ad
maizes
a
jaugana
Jé cénos;
(El maíz
es el maíz
más
ue e
ka
del
mundo)
ab ina
ieléja adu, jau blusudja idénc, mil i (en inglés)
[kla ],
néma
saklapéja
i igi [kla ], néma saklapéja i igi [kla ], néma saklapéja i igi [kla ], néma saklapéja i igi [kla ], néma saklapéja i igi [kla ]
[Miklu] ¿Qué es es o?
Bu niekos;
y Ayudé con
el blusuo.
a
el ka idénc
blusuo, el ad is
i igadkais y el
maíz Rencénos;
el a i blusuo
141

Jaunbu n-
iekos,
ambién
conocido
como
T ika a.
Sal, ¿cómo
es ás? b
a iusa iés
(2),
blusuo ies.
3....
blusa iés; y
Blus iés
con a el
1... 2. Siki
bu bulo
an es de
las
a iSanas.
Busuojas y
Tidenc.
idenc a
ka kus as,
él
ne a as,
be
blusuojas
NaukSéno-
s; Ka sak
idenc
bluso es,
ka medici
a iksa
ads ka
blusins, a
lei mil im
i su
Je os; lo
que es lo
que es lo
que es lo
que es lo
que es lo
que es lo
que es lo
que es lo
que es el
mismo
éduds
bu bulisu-
és se
encon ó,
blusajas,
a esud
laps[miklas
jauSanai]
E elé;
ddenc sak
blusuo ies,
a ku] mil s
iéksaKono-
s; Tidénc
blusudjas,
meé , si
aiksa
[bu bulisu-
s], a i iés
ne a ais ,
mil i
pa deg, a i
éda
glidaina
[maíz],
ga aiizu si
aJa
Rencénos;
y el
siguien e
pá a o se
e ie e a
las
especies
de maíz
que se
encuen -
an en la
Unión
Eu opea.
blusa iés
a i
Jé cénos;
y Blus iés
Ka kos.
¿Qué es
es o? EH I
232
blusu6 iés
sub .
blusud
Je os; ELV
1 177
blusa iés.
¿Qué es
es o? Sal,
¿cómo
es ás? El
a l blusa ,
el blusu6
(2). 3.... @
dlusa ,
blusuo O
blusa ies,
blusuo ies
blo ca .
1. ¿Qué es
lo que
quie es
deci ? El
sello.
Blo cé
malus
miica, la
siks i
Veca é.
¿Qué es
es o? MET
321 Dun é,
S iené.
¿Cuál es su
nomb e? 2.
b is ,
b ada (pa
dubliem,
ne i iem,
dulkainiem
ideniem)
(pa dubliem,
ne i iem,
dulkainiem
ideniem)
(pa dubliem,
ne i iem,
dulkainiem
ideniem)
(pa dubliem,
ne i iem,
dulkainiem
ideniem)
(pa dubliem,
ne i iem,
dulkainiem
ideniem)
(pa dubliem,
ne i iem,
dulkainiem
ideniem)
(pa b ada )
(pa
b ada ))
(pa b ada )
(pa b ada )
(pa b ada )
(pa b ada )
(pa b ada )
(pa b ada )
(pa b ada )
Newiénc
neg ib pa
ne i im
idenim pa
ud blo cu
blo ca
Veca é;
¡Neblo ca
pa dublim!
¡S é ciem-
a! ¿Qué es
es o? MEI
321
bjo caé ;
y EH 1 234
bjo cé
Lielsalaca.
¿Cuál es su
nomb e? 3.
Kus ina
(piemé am,
ko skalo
Skid uma),
ado
Slaks iem
lidzigu
oksni.
(Kus ina
es el
nomb e de
la ciudad de
Skid uma,
en inglés)
Léj ka ip
ku imm
iden i sa
u
b o ces,
kus inej
ué ku u
Vainizos.
¿Qué es lo
que es ás
haciendo?
4. Maisi ,
jauk
(Skid umu),
ado
Slaks iem
lidzigus
ok8nus.
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus)
142
(T ok8nus)
es
(T ok8nus)
i
(T ok8nus)
(T ok8nus)
Ja
(T ok8nus)
(T ok8nus)
la
(T ok8nus)
(T ok8nus)
(T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8us) (T ok8us) (T ok8us) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) ¡Nebo ca, apues a po él! Es la San a. 5. Mazga . ¿Qué es eso? Los Limbazos. el b uceklis; El sus i u o de B uselas. 1. Galoda (pa as i izkap s asinaSanai). El nomb e de la ciudad es Galoda. Tu salchichas se golpean. [Ja ecids sa ic pa b ucek] [Ja ecids sa ic pa b ucek] [Ja ecids sa ic pa b ucek] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] iskap§ b ucek]s. nu jai pa s ik sa ic Dundaga; [Tie i igié b ucek] 1 ad kudk déli , kam abas pusés uzsme é ad como g a i . [Tad i igié b ucek] 1 ad kudk déli , kam abas pusés uzsme é ad as g a i . e g an e, duéma, piéja ike cemeiic, ip, sábados, in nebié s nuos . ¿Qué es lo que quie es deci ?
a
7
Tad
akmen
b ucekl
a
iém
kudks
ne-maz
nau. ¿Qué es lo que es ás haciendo?
Tas is
b ucekJs
nuo ién
1
akmen.
¿Qué es
es o?
El senak
ya no es
el
b ucekJs
aisi.
Az aisi
ad ku6k
laps in
en nuo
un
a
a
abam
pusem in
lab
sadud s i.
¿Qué es
es o?
¿Qué es es o? ¿Qué es es o?
a
nudsmé é
abs as
pus da
uzkaisi
a
son ió
un
ié s.
as
Su son isa
ama iési
a
iék§ sus
ca i uminuds.
a
Ja am
nudkals
nudda ué
un
a
nudkaisi
un
akal
smil .
a
¿Qué es es o? ¿Qué es es o?
a
el iempo,
el
came o
bi
diézgan
biéz ka .
i
Senak
iene una
co ba a
bi
de
b ucek.
a
Tic ad
bi
sadud s i
ku6k
léps in.
¿Qué es lo que es ás haciendo?
ka
ga
Pla ,
a
paném
ade
kuli e
son ió el
llo .
ka
Vaidzé
b ucind ,
a
uzkaisi
uo smil
uo
uz
b ucek{
b ucina.
un
¿Qué es es o? ¿Qué es es o? ¿Qué es es o?
Ja
a
Smil labak
u é iés kla ,
uo b ucek]
apslapina pa:
a
p iéks
biddens andé;
las b uces
ku
i
El pas el es
galudda, el
kuo
uzasina
eskap i.
¡Jedu6é
man sa u
b ucekli
uzb ucina
iskap i!
¡Qué es es o? ¡Qué es es o?
Nica,
¿cómo
es ás?
b ucek/i
aisi i
nud smi gela akmena. ¿Qué es lo que es ás haciendo?
En onces
galuddina.
pa
Tud zudbigu
nuds iks ina.
¿Qué es es o?
Tad a kal
pié kudka
léja
Ala adu
pika
masu
kudpé
smi geli.
a
¿Qué es lo que es ás haciendo?
b ucekli h
bij ada
ah
udcina.
¿Qué es lo
que es ás
haciendo?
¿Qué haces aquí?
Rudké ai
kaba é
(en inglés)
Nig anda; y
V.
iskep[…]c[…]
b u:cyna
a
b ii:c[…]ekli
Saika a;
b uceklis
[…]galuddi-
na ai
maksliks
smil[…]akmi-
a
nc déli i
ida. (La ida es una his o ia que se desa olla a a és de los acon ecimien os de la ida).
B ucek/us
pi ka
buddé
izkapsu
asinasanai
Veca é.
(En onces,
¿qué es lo
que
quie es
deci con eso?) El ex o de la p esen e Decisión se basa en el Reglamen o (UE) n.o 1079/2010 del Pa lamen o Eu opeo y del Consejo. A pus a eala Veca é, Saika a. ¿Cuál es su nomb e?
ME
|
338
las b uces
Dundaga
y Kuldiga;
EH
I
244
El a i de
B uceklis
Saldi,
I andé y
Saika a;
EH
I
244
las b ucelas
Dunika,
G obina,
Kalé os,
Ba a,
Ruca a. ¿Cuál es su nomb e?
LLVV
I
130
el ap .
2.
Linu
kuls amé
ie ice. ¿Qué
es es o?
b/
[kuls i8anai]
akal ada
déle ac
un
b uceklis bi,
ac
b a iceklis
bi, ku6 linus
kulks i
ambién
a
conocido
como
Nica, ¿cómo es ás?
3.
EH
I
244
las b uces
el siguien e:
Sch apeisen. ¿Qué es es o?
Biks os. ¿Qué es es o?
4.
Las
men i as,
las men i as de los ce dos.
Tas
b uceklis
g udzas
—
idu (en
pa
inglés)
Nica, ¿cómo es ás?
ME
I
338
las b uces
"un
iibe liissige " o "un ibe liissige " o "un ibe liissige " o "un ibe liissige " o "un ibe liissige " o "un ibe liissige "
El
homb e,
un iin es
Rad […]
G obina. ¿Qué es es o?
5.
ME
I
338
las b ucelas
Es un
homb e
deso denad-
amen e deso denado.
Zasa. ¿Qué es es o?
b uceklis
[…]galoda[…]
@
b ucekli-
s, b ucekls (en inglés)
143
LITERATURA
BuSmane
B.,Kagaine
E.
1980:
IzlokSnu
a dnicu
ipi
un
la ieSu
dialek alo
a dnicu
eidoganas
jau ajumi.
—
La ijas
PSR
ZA
Vés is
8,
59-75.
DLJ
-
Dialek alas
leksikas
jau ajumi,
Riga:
Zina ne,
1986.
DR
1955:
D a ins’
K,
Riike
V.
Leu e
und
Nominal o men
de
Munda
on
S enden
1
Einlei ung,
Akzen
und
In ona ion,
Lau leh e.
Lund.
EHI-II-Endzelins
J.un
Hauzenbe ga
E.
Papildindjumi
un
labojumi
K.Mi ilenbacha
La iesu
alodas
a dnicai
1-2,
Riga,
1934
-
1946.
EIVI-IlI-Kagaine
E,
Rage
S.
E gemes
izloksnes
a dnica
1-3,
Riga:
Zina ne,
1977—
1983.
G audina
M.1958:
Laidzes
un
Kanda as
izloksne.
—
Valodas
un
Ji e a i as
ins i i a
aks i
6,
Riga,
1958,
257-297.
Kagaine
E.
1985:
Ap ieno as
la ieSu
izlokSnu
a dnicas
eidoSanas
p oblémas.
—
Va/odas
ak uali a es
1984,
Riga:
Zina ne,
1985,
64-86.
LLVV
I-VI
—
La iesu
li e a as
alodas
a dnica
1-8,
Riga:
Zina ne,
1972-1996.
ME
I-IV
-Milenbachs
K.
La iesu
alodas
a dnica.
Redigéjis,
papildinajis,
u pinajis
J.Endzelins
14,
Riga:
Kul ii as
onda
izde ums,
1923-1932.
Vie eck
W.
1988:
A
Dic iona y
o
English
Dialec s
-
he
Da e
o
he
Su ey
o
English
Dialec s
Dic iona ized.
-
Symposium
on
Lexicog aphy
IV.
P oceedings
o
he
Fou h
In e na ional
Symposium
on
Lexicog aphy
Ap il
20-22,
1988
an
he
Uni e si y
o
Copenhagen.
Lexicog aphica
Se ies
Maio
26,
Tiibingen,
101-113.
VLIR
VI
-—
Valodas
un
Ii e a ii as
ins i i a
aks i
6,
Riga:
Zina ne,
1958.
CPA
I-
C osaps
pyccxo o
a3piKa
1,
Mocxsa:
Tocynapc seHHoe
u3qaTembcTBO
MHOCTpaHHBIX
1
HallMOHA@IbHEIX
cnopapei ,
1957.
ZODZIV
IR
JU
REIKSMIY
AREALO
CHARAKTERISTIKA
NEDIFERENCINIAME
TARMIY
ZODYNE
San auka
Siame
s aipsnyje
nag inéjama
speci iné
a miy
leksikog a ijos
p oblema
—
geog a iniy
nuo ody
pa eikimo
sis ema,
ku ig
suda o
bend osios
nuo odos
( a mé,
is o iné
s i is,
ajonas)
i
konk ediosios
nuo odos
(8nek a).
Tokios
nuo odos,
aiSkinan¢ios
Zodzio
a
am
ik os
jo
eikimés
papli img,
nedi e enciniame
a miy
Zodyne
pa eik inos
d ejopai
—
ne iesiogiai
(p ie
ilius acinés
medzZiagos)
i
iesiogiai
(a ealo
nuo ody
a
Snek y
sa aSas
bei
Zemélapiai).
A ealo
i
a ojimo
poziu iu
ikslinga
iSski i
kelias
Zodziy
g upes,
ku ios
Gia
analizuojamos
smulkiau:
1)
a miy
i
bend inés
kalbos
bend oji
leksika;
2)
neli e a i iné
Snekamosios
kalbos
leksika;
3)
a miy
leksika,
a ojama
placiame
a eale;
4)
a mybés,
a ojamos
ienoje
a
keliose
Snek ose.
DIE
AREALE
CHARAKTERISTIK
VON
WORTERN
UND
WORTBEDEUTUNGEN
IM
NICHTDIFFERENZIERENDEN
MUNDARTWORTERBUCH
Zusammen assung
In
de
dialek alen
Lexikog aphie
is
das
P oblem
des
Sys ems
geog aphische
Angaben,
die
die
In o ma ion
ibe
Ve b ei ung
des
Wo es
esp.
de
Wo bedeu ung
bie en,
spezi isch.
In
144
de
le ische
Sp achwissenscha
ha
sich
dieses
P oblem
wah end
de
A bei
am
“Wo e buch
le ische
Munda en”
ak ualisie .
Geog aphische
Angaben
kénnen
hinsich lich
des
G ades
ih e
Ve allgemeine ung
ode
Konk e isie ung
un e schiedlich
sein:
1)
allgemeine
Angaben
—
Dialek ,
die
Munda g uppe
ode
kul u his o isches
Gabie ,
Region;
2)
konk e e
Angaben
—
eine
bes imm e
Munda .
Im
nich di e enzie enden
Wo e buch
(abhanging
on
de
Dich e
des
Ma e ials)
is
in
de
Regel
angemessen,
diese
beide
Typen
de
Angaben
zu
e wenden,
die
am
en sp echenden
Wo
bzw.
de
en sp echenden
Wo bedeu ung
zu
bie en
sind:
1)
e mi el
—
bei
illus a i em
Ma e-
ial
und
lexikog aphische
Quelle;
2)
di ek
—
als
wé liche
(ode
auch
kodie e)
Au lis ung
on
allgemeinen
a ealen
Angaben
ode
konk e en
Munda en
sowie
als
Ka en.
Es
e schein
zweckmaBig,
bei
Be ach ung
des
ins
nich di e enzie ende
Wé e buch
einzu iigenden
Wo gu es
in
a eale
Hinsich
und
be ach lich
seine
Geb auchsdynamik
meh e e
G uppen
au zus ellen:
1.
Fii
Munda en
und
Li e a u sp ache
gemeinsame
Wo e .
2.
Nich li e a ische
umgangssp achliche
Wo e .
3.
Wo e
de
dialek alen
Lexik,
die
in
b ei em
A eal
o kommen.
4.
Wo e
de
dialek alen
Lexik,
mue e en
el
es echo
Vo kommen
del á ea.
145