scieee Open visual document viewer

Die Areale Charakteristik von Wörtern und Wortbedeutungen im nichtdifferenzierenden Mundartwörterbuch

Ilga Jansone

Full text

LIETUVIU KALBOTYROS KLAUSIMAI XXXVII LEKSIKOGRAFIJOS IR LEKSIKOLOGIJOS PROBLEMOS - Ilga JANSONE VARDU UN VARDU NOZIMJU AREALAIS RAKSTUROJUMS NEDIFERENLA IZLOKSNU VARDNICA Speci isks un maz pé i s dialek alaja leksikog a ija i jau a geog a isko no azu sis ema, kasibu sniedz zinas pa a da ai a da nozimes izpla . (1997) El ex o ue publicado po la e is a The New Yo k Times y ha sido leído po muchos lec o es. Sis no ades se iSki nepiecieSamas a dnicas, kas ap e plaSa no ada leksiku; Ta ad a i oposaja […]La ieSu alodas izlokSnu a dnica[…] (BuSmane, Kagaine 1980: 59-75; Kagaine 1985: 64-86), kas iece é a ka ela i i pilna ipa izlokSnu a dnica. (BuSmane, Kagaine 1980: 59-75; Kagaine 1985: 64-86), kas iece é a ka ela i i pilna ipa izlokSnu a dnica. Geog a iskas no ades a ka a no o ispa iguma ai conc e uma pakapes a bu dazadas: + ispa igas no ades dialec os, izlokSnu g upa ai kul ii és u iskais apgabals; Conc e as no ades […]no icias de salida. Nedi e enciala izlokSnu a dnica (La ieSu alodas izlokSnu a dnica) a ka a no ma e iala bli uma pa as i i lie de igi izman o abus So no azu eidus. Tomé jaie é o, ka iem abiem i sa i más un menos. Vispa igas no ades aiznem maz ie as un uzska ami pa ada kada a da ai a da nozimes localizaciones luga , acu iespéjamas nep ecizi a es kadu leksisko ai seman isko dialek ismu neli miné a a eala a se iskas izloksnés a a ie o . Konk é u izlokSnu uzskai ijums (se iSki, ja i bli s ma e ialu akums) aiznem daudz ie as, be sniedz p ecizas zinas pa leksémas lie ojumu no adi aja izloksné. Va dnicas lie o ajam, ku § pilniba nepa zin La ijas adminis a i i e i o ialo iedalijumu, conc e as no ades ne ienmé sniedz pie iekamu p iekS a u pa a da ai a da nozimes lokalizacijas ie u. (Es ado po a da ai a da nozimes lokalizaciones ie u) es un é mino que se u iliza pa a e e i se a los luga es de o igen de las pe sonas. Nemo é a, ka ka ai a dnicai piemi zinama abs akciones pakape (piemé am, izlokSnu a dnicas a ealas izpla ibas zina nedublé dialek alas leksikas a lan us, kas sniedz zinas pa nedaudzu izpla ibu ela i amen e isas a du izloksnés), ispa igas no ades lie o ie eicams ad, ja a ds ai a da nozime ap e ai nu plagu izpla ibas a ealu [sk. b1, b uceklis sas ikis1], ai a i asopams Sau a kompak a a eala [sk. blozmé]. Leksikog a iskaja p aksé é ojams, ka abi 80 no azu eidi iek kombiné i. (Lexikog a iskaja p aké é ojams, ka abi 80 no azu eidi iek kombiné i) Es un é mino que se u iliza pa a e e i se a las p ác icas de la p ác ica de la p ác ica de la p ác ica de la p ác ica. Nedi e enciala izlokSnu a dnica geog a iskas no ades sas opamas di éjadi: + pas a pina i pie ilus a i a ma e iala un leksikog a isko a o u a saucés; + ieSi ka a disks ( ai a i Si é s) ispa igo a ealo no azu ai konk é o izlok&nu uzskai ijums un ka Su eida. Ka a a dnica (ipaSi izlokSnu a dnica) i ne ikai ling is isko, be a i kul i és u isko ak u a o s a dnica ie ie o ais ilus a i ais ma e ials sniedz zinas gan pa e nog a iskajam ealijam, gan pa au as pa aZ4m un icéjumiem. 137 Lai maksimali pa adi u §o0 kul ii és u i- sko slani, La ieSu alodas izlokSnu a dnica leksémas ka ai nozimei pie ieno i izlokSnu piemé i, kas iz audzi i a, lai ie ap e u dazadu kul i és u i- sko apgabalu (Vidzemes, Zemgales, Ku zemes, La gales, a i Sélijas) izloksnes [sk. bed e]. Pas a pina i zinas pa leksémas a ealo izpla ibu a iegi a i no leksikog a is- ko un ci u publicé o a o u a saucém. […]La ie8u alodas izlok&Snu a dnicai[…] nozimigakais leksikog a is- kais a o s i K. Milenbaha un J. Endzelina […]La ieSu alodas a dnica[…] (ME I-IV) un as papildinajumi (EH I-II), ku os odamas no ades pa a du geog a isko izpla ibu, kas iek pa nes as[…] a i opo uzSo a dnicu (sk. blo ca 1,2, bliks iens). Bez am iek izman o as a i ci as (péc ME un EH izdo as) izlokSnu a dnicas, piemé am, E gemes izloksnes a dnica (EIV I-III), un izlok&nu ma e iali, piemé am, izlok&8nu ap aks i Filologu bied ibas aks os un Valodas un li e a ii as ins i i a aks os [sk. blumize s..], a se iskas monog a ijas, piemé am, S endes izloksnes ap aks s (DR 1955 u.c.), kas a i ne ie&i zinas pa leksemu a ealo izpla ibu. A sauce uz La ie8u li e a as alodas a dnicu (LLVV I-VIII) ada, ka a ieciga lekséma iek uzliko a pa li e a as alodas sas a dalu, esp. Ta i pazis ama a i izlok&nu pa s a jiem. (Es oy en el camino de la mue e) Ja a ds ai a da nozime na izpla i s kompak a a eala jeb, ja na pie ickami bli s a da egis s, La ieSu alodas izlok&nu a dnica iek izman o as ieSas geog a iskas no ades, es deci , uzskai i as izloksnes, iek ku as a iecigais a ds i egis é s. (Lai Sis uzskai ijums neaiznem u pa ak daudz ie as, i iespéjams izs ada izloknu nosaukumu saisinajumus, ka as i da i s a i ME un EH). El nomb e de la ciudad es el mismo que el de la ciudad. Sa dabigs un maz se ex iende ieSo geog a isko no azu eids izlok&nu a dnica i ka es (Vie eck 1988: 101-113), ku u izman ogana i ai akas p iek8 ocibas. Pi mka , ka é a ap ieno ai akus oné iskos un mo ologiskos a ian us [sk. blusa , blusuo ; blusa ies, blusuo ies], o ka , ka é pa ska amak edzama leksiski seman isko dialek ismu izpla iba a pus kompak a a eala [sk. b uceklis]. Se a a de una de las a ian es más comunes de la lengua inglesa. Aplikojo nedi e enciala izloksnu a dnica incluyeamo a du k ajumu a eala lie ojuma plaSuma zina, lie de igi Skie izdali ai akas g up. un 1. Izloksnés un li e a aja aloda kopigie a di. ¿Qué es lo que quie es deci ? Nemo a é masu komunikacijas lidzeklu ipa s a u, li e a as alodas ie ekme nenoliedzama i isas izloksnés li e a as alodas un a dus zin isu izlok&nu pa s a ji. Tomé daudziem a diem no eik a izlokSnu g upa a bi spilg i iz eik s li e a isma aks u s. (El g upo de Tomé daudziem a diem izlokSnu a bi spilg i iz eik s li e a isma aks u s) Es un g upo de esc i o es y esc i o es que se encuen an en el mundo de la li e a u a. Tada gadijuma, kad iespéjams kons a é kada i li e a as alodas a da e u lie ojumu kada ap idi ai izlokSnu g upa, bi u dodamas ie obezojosas geog a iskas no ades: e i; el uso de la jaunaka ( idéja) paaudze; El nelie o u.c. [sk. bed e 1]. ¿Qué es lo que quie es deci con eso? Geog a iskas no ades dodamas pie am li e a as alodas a du nozimém, s abilajiem a du sa ienojumiem ai azeologismiem, kas a Ski as li e a as alodas. Po supues o que sí. no Sis dalijums nebiis absolii s, pa ienigo jo k i é iju li e a as alodas a da ai a da nozimes nogki Sana iek uzliiko a La ieSu li e a as alodas a dnica (LLVV), ku as séjums iznacis jau gada be pédéjais gada él a odas ipog a ija. 1972. , 138 1996. S a igi i no adi izpla ibas a ealu a i iem a diem ai a du nozimém, kas LLV ie ie o i a no adi (en inglés) "ap ". (en inglés) [Sólo una palab a. b uceklis a i 1], ka e nog a isko ealiju apziméjumiem. (en inglés) El nomb e de la ciudad de B uceklis es el nomb e de la ciudad de B uceklis. 2. Neli e a as sa un alodas a diem, kas eido s a pslani s a p li e a as alodas a du k ajumu izlokSnu leksiku, piemi un zinams e i o ials ie obezojums, kas pa as i és u isko aps aklu nosaci s. (El é mino i "es ado" se e ie e a los es ados en los que se encuen a el e i o io). Piemé am, en alemán ai ak izpla i i Vidzemé, Ku zemé, Zemgalé, be sla ismi (en inglés) También conocido como Vidzemé — La galé. ¿Qué es es o? Daziem (en inglés) Sis g up a diem, kas sais i i no eik u a ealu, a a é u do ispa igas geog a iskas no ades (g upos que se encuen an en di e en es luga es) [Sólo una palab a. los blumize s .. (iespéjama ispa iga no ade: Ku zemé, Zemgalé, Vidzemé), blida (en inglés) ..]. 3. Dialec alas leksikas a diem, kas sas opami plaSa a eala, (ja pie iekams ma e ialu i akums) bii u dodamas ispa igas geog a iskas no ades kompak u a ealu, a i uz adamas uz conc e as izloksnes, ku ka a ds ai a da nozime egis é a a pus a eala [Sólo una palab a. las b uces ..]. Sis a du g upas a ealo izpla ibu a é u a spogulo a i ling ogeog a iskajas ka és [Sólo una palab a. [Su pa augus] (Va diem, ku i i ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i) (Va diem, ku i ieklau i) […]La i- eu alodas dialek u a lan a[- …] leksikas ka és, jadod a sauce (dialec o de las lenguas le onas de A lan a) uz So El abajo. 4, Dialec os de las lenguas a diem, kas sas opami Sau a a eala, nepieciesams no adi conc e as izpla ibas ie as izloksnes — [Sólo una palab a. Blozmé, biksin. ¿Qué es es o? Sis dalijums i iespéjams sólo ad, ja i el bli s su icien e un pa baudi s izlok&nu ma e ialalu akums; Va dnicas saga a oSanas posma, lai iz ai i os nep ecizi a ém, no se ecomienda ai ak u iliza conc e as geog a iskas no ades. Ski klu pa augi ba inas, ba ini; Vsk. ¿Qué es eso? Bains es el sus i u o. Su Bie (a i balandu) lapu zupa pu aimiem a piena ai un k éjuma piede u. (lapu zupa pu aimiem piena ai k éjuma piede u) (lapu zupa pu aimiem piena ai k éjuma piede u) (lapu zupa pu aimiem) Es una canción que se escucha en muchos luga es en el mundo. las bacinas, las biésu bacinas, el zupé is a a pu aimus miks us, las lapas nud a a a acse iski, a el nazi sakapé, el liék 1 el [zupal, piéle piénu- as i biéSu bacinas] Ku si8os, biésu (en inglés) Japu zupu a a a piénu ai k éjumu, a ijam bacinus zupé és , kame él nebia (La cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a de la cáma a) [bieu], bie es lapas kamJe él no ue. a Piénu a ija, piébé a pu a imus kla , sag iéza as lapas, nuok eldinaja él biski (se a a de un pla o de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de made a de ie a) Snike é; y iempo ecuoso- a s, inu [biesu zupu] sauca ~ bacini, po bacipiem el de B ukni; Sa ic po el bacinam. Lapam uzlei a udsu iideni, s ki siki sag iéz. ¿Qué es lo que es ás haciendo? Kadimi pu a miks i, be kla . ¿Qué es lo que es ás haciendo? é-pa ka pie skabenu zupas piéliék uOlas, liésu galu, k éjumu Zan é. ¿Qué es es o? El Ku zemes un Vidzemes dien iddala, Zemgalé. ¿Cuál es su nomb e? ME | 247 No es así. Desde Essen Las emolachas Au os, Pla inas, en el su El be el es un plá ano. Blidiené; y Skédé — bacing ode aus (después de coce ) Saue amp e bla e n (en inglés) Ku siSos; y EH I 197 Béné, Saldi (aquí: in Leche cocida Bee enbla e ), DZiks é (en inglés) (aquí: una El espejo aus Bee enu- nd y sus de i ados Meldenbla e n y G ii ze), bacin Sopa de emolacha G enCos. ¿Qué es es o? 139 bacinas […]biesu lapu zupa[…] Oe, DAS hielo CAT Kehoe PRK (en inglés) KAP oh AR (en inglés) RR eae g ey aS Lisi Ree ee 4 años Cinco cen a os pa a la bacina. e las bacinas ® CS © acini bading bed e subs . ¿Qué es lo que pasa? 1. Padzilinajums, iedobums (pa as i zemes i sma) También se u iliza pa a el a amien o de en e medades de la piel. az da z h éls bi dzi[/§ bedg, ku is asa idenc s a ej iéksa (en inglés) S é ciema; y [mikla]: juo ai ak nem nuos , juo l elaks paliek — bed i, ma ku uok (ma ku uok) [mikla]: Jue ai ak nem nuos , juo l elaks paliek bed i, ma ku uok Valmie as apka né; pa y el isu senu Jaiku jai a dumhbé is bi, aga jai sa ic bed eNica; ambién se le conoce como Jaiku jai dumhbé is bi. [Ca upelu] bed es bij (en inglés) uz Runéa kallina. ¿Qué es es o? I'm i ebé - em udeni Tupujus Saklai (I'm i ebé em udeni Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus Saklai) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) (Tupujus) Sinolé; y [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] [Ziema uzglabaganai] Si es así, dijo A i Kaped — Bauska. ¿Qué es es o? © mi uonu bed e, a i cie me ama bed eka upelu uzglabaSanas bed e, ku as ka upelus ziema a a no nenem. (Se llama así po que se llama así po que se llama así po que se llama así po que se llama así) No enemos opa pa a las camas, pe o sí pa a las camas. el ecino cil éki saka — mi udnu bed es El VAE 1 159. © Kla ejama bed e — ka upelu uzglabaganas bed e, ku as no ka upelus nem a a a i ziema. Es o es lo que se dice en el ex o. LLVV II 49-50; ME I 276; El IVE I 158; el e i (ka li os) augSzemnieku dialek a la galiskajas izloksnés, a ie a duobe. (El dialec o de la egión es el mismo que el del país). 2... Biksin$ es el sus i u o. ; el demin. Saloci s auduma (pa as i ma les) au ins, ko liek zidainim s a p kajam. (Saloci s auduma (pa as i ma les) au ins, liek zidainim s a p kajam) También se conoce como saloci s auduma (pa as i ma les). Soïc biksin, kué hék pa kajs a pina co i p iéks ué diben, lai nenud a liélejs d ébs (en inglés) También se puede lee en inglés Es la San a. Biks i iés y sus de i ados . Las baididades, las bicias. A siks as, el sol de ka ndu. el ino de jo Ne a Labibs no Izdzi Je os; Nebiks iés skadi, bi s pa mana skade, a be ed ik aiga da i a, lo que pasa es que no se puede deci que no se pueda deci lo que se puede deci . ka es el liéku Dziks é; y el a i Mezamuiza. ¿Qué es es o? EH I 223 Augs kalné, Dziks é. ¿Qué es es o? Bikis y sus de i ados. 1. Amu eida iks dzi nakmenu asinaSanai. ¿Qué es es o? ¿Qué es es o? las biks i a Kud kapin dzié gs. ¿Qué es es o? Vinam gal ab spic, ide kac (Vinam gal spic, ide kac) es un juego de juegos en el que los jugado es juegan con los jugado es. El Wandé; Sudmaju zellis kapinajis uo biki as a dzié nas G obina; ambién conocido como sudmaju zellis kapinajis uo biki as a dzié nas g obina; Dzié nakme i:s kapan bik (en inglés) Puzé. ¿Qué es es o? Qué ápido. EH I 219 I andé, G obina. ¿Qué es es o? 140 // Riks de ipo Amu (a me ala dalas ienu smailu, o u plakanu galu) ka cie a (a me ala dalas ienu smailu, o u plakanu galu) cie a (a me ala dalas ienu smailu, o u plakanu galu) (piemé am, sasaluas ie as, ledus) smalcinasanai, d upinaSanai. las biquias 4, ku No lo sé. Vinam bi iéns gals nuo dzel za (en inglés) Spic, ud s plaka is, idii kac nuo ku6ka. ¿Qué es es o? ¿Qué es es o? P iéks cié (a)s ie as ci san(a)s, cé zemi — ku Cié u aig ci s , sasalusu zemi biki a cé (en inglés) Nica, ¿cómo es ás? El jaunaka. Jauka egada i biki ienu a galu pla u sasalusas zemes ci ganai ci aém ajadzibam un G obina. (La imagen de la ie a es muy pequeña, pe o es muy pequeña. Qué an ápido. EH I 219 G obina. ¿Qué es es o? 2. Es un Keksis. bikis nuo / dzelZa uskale kuoka uz ka u, iéns za s (en inglés) i uz P eéksu un ué s i liks, a ka pas um pié ilk un (en inglés) Nica, ¿cómo es ás? 3. La es ampa. k°apus us bikéja muca biki a (en inglés) Sinolé; y kap u s ampajamais, kad kapuos i saé elé i salik i muca, uos sas ampa un jeb sabiké bikipasmagu kuoku, kam apa a ipa gala a Aliksné. ¿Qué es es o? EH I 219 Malupé, Gulbené. ¿Qué es es o? Los p oduc os de ab icación de los p oduc os de ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación. No lo sé. EH I 219: las d. Bicke. ¿Qué es es o? Lo que se e es lo que se e. El acús ico. Ka e ace so s bliks is. ¿Qué es es o? bliks in kad emieg, aizk i cie : (en inglés) Dundaga; es y Jai gaid, mils ka mei ens d iz saks a male os bliks iéns zils zaJs (En inglés) Es un juego de a béisbol en el que los jugado es juegan con los jugado es. en el caso de las especies mencionadas en el a ículo 2, apa ado 1, del Reglamen o (UE) n.o el biiks ip a 1 No obs an e, en el caso de los p oduc os de o igen animal, se conside a que no son suscep ibles de a ec a a la salud de los animales. (gobij) ié i uz el ac. ja Vis gul aizmidziés, acs cié. a ¿Qué es i es o? ja Vis gul laiike g emuo, un inam a acs aJem (El i juego de las manos) El callejón. EH I 229 El Talsos. Blozmé lok., nelok. ¿Qué es es o? Ba a, kaudzé. ¿Qué es es o? el a nak [k oga], aizjem im, ka s […]- pa es kak em. [K oga], aizjem im, ka s […]es kak em. [K oga], aizjem im, ka s […]es kak em. [K oga], aizjem im, ka s […]es kak em. Da o y echa un [Vídeo de la ka película] [Vídeo de la película] Puzé; y a Sass ies- s iéne blozme (en inglés) Ugalé; y el a i El Pil ené. EH I 231 Ugalé. ¿Qué es es o? Plida , blidé , blidi (en inglés) . las Maldi as; No me impo a. No me impo a. el ku ik u i g Bhudeji, ¿cómo es ás? ka is ¿Qué es es o, Sa u Naguoji? P eilos; y ysu nak blud'a m'ezu (se pa escucha el sonido de la noche) Pilda; y el pi ma aizi, el ka beju Réiga, blid'‘ieju 'in (en inglés) El Kalupé. La galé. ¿Qué es es o? Los p oduc os de ab icación de los p oduc os de ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación. el sal. Se a a de un c . 61yquTb […]OmyKgaT- b, m y a s[…] CPA (en inglés) I 116. los blumize s, los blumize is, los blimize s, los bliimize is subs i . Se mu an las a mónicas. Blumize i — u6 pis mu i a, a lai ska. ¿Qué es ka es o? ¿Qué es es o? Smukas meldinas a espelé Ku si8os; y el ma e nudpi ka nud mugu buddniéka ) blumize i, lai b ali is pis I la a; y Be niém bij mu es plésinas ai blimize s Bauska; (El juego de los mu es es muy di e ido, a pe o es muy di e ido) no había nequéda balle u , blumize u ién spéléja Kuldiga; y sosa de a muonikas mu es po blimize i Sinolé; y espe uz ke mém, un bij a acleja blimize s Mezo né; las ise as de los blumize s. Kad aig, ad uzpis s6u blumize Dundaga; lo sien o mucho. blizé s kodd ais aice — Dignaja; el blumize is Pil ené, el Zan é; Kanda a, Laidzé y sus al ededo es (G audina) El nomb e de la egión es G audina. VI), Puzé, Vandzené: las lo es (In o de la Comisión) - c) El núme o de miemb os de la Comisión. S endé y sus de i ados (DR) El nomb e de la emp esa 1955, 111). Los < nd p oduc os de ab icación de los p oduc os de ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación de los p oduc os de la ab icación. El b ummise n DR 1955, 111. el blusa ; Se ha uel o ojo. . 1. ... 2. Siki bu bulo an es de las a iSanas. El blusud de ic, el i lin saks y las a iedades la leche de leche; ..ka as idéns blusuo, ad maizes a jaugana Jé cénos; (El maíz es el maíz más ue e ka del mundo) ab ina ieléja adu, jau blusudja idénc, mil i (en inglés) [kla ], néma saklapéja i igi [kla ], néma saklapéja i igi [kla ], néma saklapéja i igi [kla ], néma saklapéja i igi [kla ], néma saklapéja i igi [kla ] [Miklu] ¿Qué es es o? Bu niekos; y Ayudé con el blusuo. a el ka idénc blusuo, el ad is i igadkais y el maíz Rencénos; el a i blusuo 141 Jaunbu n- iekos, ambién conocido como T ika a. Sal, ¿cómo es ás? b a iusa iés (2), blusuo ies. 3.... blusa iés; y Blus iés con a el 1... 2. Siki bu bulo an es de las a iSanas. Busuojas y Tidenc. idenc a ka kus as, él ne a as, be blusuojas NaukSéno- s; Ka sak idenc bluso es, ka medici a iksa ads ka blusins, a lei mil im i su Je os; lo que es lo que es lo que es lo que es lo que es lo que es lo que es lo que es lo que es el mismo éduds bu bulisu- és se encon ó, blusajas, a esud laps[miklas jauSanai] E elé; ddenc sak blusuo ies, a ku] mil s iéksaKono- s; Tidénc blusudjas, meé , si aiksa [bu bulisu- s], a i iés ne a ais , mil i pa deg, a i éda glidaina [maíz], ga aiizu si aJa Rencénos; y el siguien e pá a o se e ie e a las especies de maíz que se encuen - an en la Unión Eu opea. blusa iés a i Jé cénos; y Blus iés Ka kos. ¿Qué es es o? EH I 232 blusu6 iés sub . blusud Je os; ELV 1 177 blusa iés. ¿Qué es es o? Sal, ¿cómo es ás? El a l blusa , el blusu6 (2). 3.... @ dlusa , blusuo O blusa ies, blusuo ies blo ca . 1. ¿Qué es lo que quie es deci ? El sello. Blo cé malus miica, la siks i Veca é. ¿Qué es es o? MET 321 Dun é, S iené. ¿Cuál es su nomb e? 2. b is , b ada (pa dubliem, ne i iem, dulkainiem ideniem) (pa dubliem, ne i iem, dulkainiem ideniem) (pa dubliem, ne i iem, dulkainiem ideniem) (pa dubliem, ne i iem, dulkainiem ideniem) (pa dubliem, ne i iem, dulkainiem ideniem) (pa dubliem, ne i iem, dulkainiem ideniem) (pa b ada ) (pa b ada )) (pa b ada ) (pa b ada ) (pa b ada ) (pa b ada ) (pa b ada ) (pa b ada ) (pa b ada ) Newiénc neg ib pa ne i im idenim pa ud blo cu blo ca Veca é; ¡Neblo ca pa dublim! ¡S é ciem- a! ¿Qué es es o? MEI 321 bjo caé ; y EH 1 234 bjo cé Lielsalaca. ¿Cuál es su nomb e? 3. Kus ina (piemé am, ko skalo Skid uma), ado Slaks iem lidzigu oksni. (Kus ina es el nomb e de la ciudad de Skid uma, en inglés) Léj ka ip ku imm iden i sa u b o ces, kus inej ué ku u Vainizos. ¿Qué es lo que es ás haciendo? 4. Maisi , jauk (Skid umu), ado Slaks iem lidzigus ok8nus. (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) 142 (T ok8nus) es (T ok8nus) i (T ok8nus) (T ok8nus) Ja (T ok8nus) (T ok8nus) la (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8nus) (T ok8us) (T ok8us) (T ok8us) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) (T oks) ¡Nebo ca, apues a po él! Es la San a. 5. Mazga . ¿Qué es eso? Los Limbazos. el b uceklis; El sus i u o de B uselas. 1. Galoda (pa as i izkap s asinaSanai). El nomb e de la ciudad es Galoda. Tu salchichas se golpean. [Ja ecids sa ic pa b ucek] [Ja ecids sa ic pa b ucek] [Ja ecids sa ic pa b ucek] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] [Ja ec] iskap§ b ucek]s. nu jai pa s ik sa ic Dundaga; [Tie i igié b ucek] 1 ad kudk déli , kam abas pusés uzsme é ad como g a i . [Tad i igié b ucek] 1 ad kudk déli , kam abas pusés uzsme é ad as g a i . e g an e, duéma, piéja ike cemeiic, ip, sábados, in nebié s nuos . ¿Qué es lo que quie es deci ? a 7 Tad akmen b ucekl a iém kudks ne-maz nau. ¿Qué es lo que es ás haciendo? Tas is b ucekJs nuo ién 1 akmen. ¿Qué es es o? El senak ya no es el b ucekJs aisi. Az aisi ad ku6k laps in en nuo un a a abam pusem in lab sadud s i. ¿Qué es es o? ¿Qué es es o? ¿Qué es es o? a nudsmé é abs as pus da uzkaisi a son ió un ié s. as Su son isa ama iési a iék§ sus ca i uminuds. a Ja am nudkals nudda ué un a nudkaisi un akal smil . a ¿Qué es es o? ¿Qué es es o? a el iempo, el came o bi diézgan biéz ka . i Senak iene una co ba a bi de b ucek. a Tic ad bi sadud s i ku6k léps in. ¿Qué es lo que es ás haciendo? ka ga Pla , a paném ade kuli e son ió el llo . ka Vaidzé b ucind , a uzkaisi uo smil uo uz b ucek{ b ucina. un ¿Qué es es o? ¿Qué es es o? ¿Qué es es o? Ja a Smil labak u é iés kla , uo b ucek] apslapina pa: a p iéks biddens andé; las b uces ku i El pas el es galudda, el kuo uzasina eskap i. ¡Jedu6é man sa u b ucekli uzb ucina iskap i! ¡Qué es es o? ¡Qué es es o? Nica, ¿cómo es ás? b ucek/i aisi i nud smi gela akmena. ¿Qué es lo que es ás haciendo? En onces galuddina. pa Tud zudbigu nuds iks ina. ¿Qué es es o? Tad a kal pié kudka léja Ala adu pika masu kudpé smi geli. a ¿Qué es lo que es ás haciendo? b ucekli h bij ada ah udcina. ¿Qué es lo que es ás haciendo? ¿Qué haces aquí? Rudké ai kaba é (en inglés) Nig anda; y V. iskep[…]c[…] b u:cyna a b ii:c[…]ekli Saika a; b uceklis […]galuddi- na ai maksliks smil[…]akmi- a nc déli i ida. (La ida es una his o ia que se desa olla a a és de los acon ecimien os de la ida). B ucek/us pi ka buddé izkapsu asinasanai Veca é. (En onces, ¿qué es lo que quie es deci con eso?) El ex o de la p esen e Decisión se basa en el Reglamen o (UE) n.o 1079/2010 del Pa lamen o Eu opeo y del Consejo. A pus a eala Veca é, Saika a. ¿Cuál es su nomb e? ME | 338 las b uces Dundaga y Kuldiga; EH I 244 El a i de B uceklis Saldi, I andé y Saika a; EH I 244 las b ucelas Dunika, G obina, Kalé os, Ba a, Ruca a. ¿Cuál es su nomb e? LLVV I 130 el ap . 2. Linu kuls amé ie ice. ¿Qué es es o? b/ [kuls i8anai] akal ada déle ac un b uceklis bi, ac b a iceklis bi, ku6 linus kulks i ambién a conocido como Nica, ¿cómo es ás? 3. EH I 244 las b uces el siguien e: Sch apeisen. ¿Qué es es o? Biks os. ¿Qué es es o? 4. Las men i as, las men i as de los ce dos. Tas b uceklis g udzas — idu (en pa inglés) Nica, ¿cómo es ás? ME I 338 las b uces "un iibe liissige " o "un ibe liissige " o "un ibe liissige " o "un ibe liissige " o "un ibe liissige " o "un ibe liissige " El homb e, un iin es Rad […] G obina. ¿Qué es es o? 5. ME I 338 las b ucelas Es un homb e deso denad- amen e deso denado. Zasa. ¿Qué es es o? b uceklis […]galoda[…] @ b ucekli- s, b ucekls (en inglés) 143 LITERATURA BuSmane B.,Kagaine E. 1980: IzlokSnu a dnicu ipi un la ieSu dialek alo a dnicu eidoganas jau ajumi. — La ijas PSR ZA Vés is 8, 59-75. DLJ - Dialek alas leksikas jau ajumi, Riga: Zina ne, 1986. DR 1955: D a ins’ K, Riike V. Leu e und Nominal o men de Munda on S enden 1 Einlei ung, Akzen und In ona ion, Lau leh e. Lund. EHI-II-Endzelins J.un Hauzenbe ga E. Papildindjumi un labojumi K.Mi ilenbacha La iesu alodas a dnicai 1-2, Riga, 1934 - 1946. EIVI-IlI-Kagaine E, Rage S. E gemes izloksnes a dnica 1-3, Riga: Zina ne, 1977— 1983. G audina M.1958: Laidzes un Kanda as izloksne. — Valodas un Ji e a i as ins i i a aks i 6, Riga, 1958, 257-297. Kagaine E. 1985: Ap ieno as la ieSu izlokSnu a dnicas eidoSanas p oblémas. — Va/odas ak uali a es 1984, Riga: Zina ne, 1985, 64-86. LLVV I-VI — La iesu li e a as alodas a dnica 1-8, Riga: Zina ne, 1972-1996. ME I-IV -Milenbachs K. La iesu alodas a dnica. Redigéjis, papildinajis, u pinajis J.Endzelins 14, Riga: Kul ii as onda izde ums, 1923-1932. Vie eck W. 1988: A Dic iona y o English Dialec s - he Da e o he Su ey o English Dialec s Dic iona ized. - Symposium on Lexicog aphy IV. P oceedings o he Fou h In e na ional Symposium on Lexicog aphy Ap il 20-22, 1988 an he Uni e si y o Copenhagen. Lexicog aphica Se ies Maio 26, Tiibingen, 101-113. VLIR VI -— Valodas un Ii e a ii as ins i i a aks i 6, Riga: Zina ne, 1958. CPA I- C osaps pyccxo o a3piKa 1, Mocxsa: Tocynapc seHHoe u3qaTembcTBO MHOCTpaHHBIX 1 HallMOHA@IbHEIX cnopapei , 1957. ZODZIV IR JU REIKSMIY AREALO CHARAKTERISTIKA NEDIFERENCINIAME TARMIY ZODYNE San auka Siame s aipsnyje nag inéjama speci iné a miy leksikog a ijos p oblema — geog a iniy nuo ody pa eikimo sis ema, ku ig suda o bend osios nuo odos ( a mé, is o iné s i is, ajonas) i konk ediosios nuo odos (8nek a). Tokios nuo odos, aiSkinan¢ios Zodzio a am ik os jo eikimés papli img, nedi e enciniame a miy Zodyne pa eik inos d ejopai — ne iesiogiai (p ie ilius acinés medzZiagos) i iesiogiai (a ealo nuo ody a Snek y sa aSas bei Zemélapiai). A ealo i a ojimo poziu iu ikslinga iSski i kelias Zodziy g upes, ku ios Gia analizuojamos smulkiau: 1) a miy i bend inés kalbos bend oji leksika; 2) neli e a i iné Snekamosios kalbos leksika; 3) a miy leksika, a ojama placiame a eale; 4) a mybés, a ojamos ienoje a keliose Snek ose. DIE AREALE CHARAKTERISTIK VON WORTERN UND WORTBEDEUTUNGEN IM NICHTDIFFERENZIERENDEN MUNDARTWORTERBUCH Zusammen assung In de dialek alen Lexikog aphie is das P oblem des Sys ems geog aphische Angaben, die die In o ma ion ibe Ve b ei ung des Wo es esp. de Wo bedeu ung bie en, spezi isch. In 144 de le ische Sp achwissenscha ha sich dieses P oblem wah end de A bei am “Wo e buch le ische Munda en” ak ualisie . Geog aphische Angaben kénnen hinsich lich des G ades ih e Ve allgemeine ung ode Konk e isie ung un e schiedlich sein: 1) allgemeine Angaben — Dialek , die Munda g uppe ode kul u his o isches Gabie , Region; 2) konk e e Angaben — eine bes imm e Munda . Im nich di e enzie enden Wo e buch (abhanging on de Dich e des Ma e ials) is in de Regel angemessen, diese beide Typen de Angaben zu e wenden, die am en sp echenden Wo bzw. de en sp echenden Wo bedeu ung zu bie en sind: 1) e mi el — bei illus a i em Ma e- ial und lexikog aphische Quelle; 2) di ek — als wé liche (ode auch kodie e) Au lis ung on allgemeinen a ealen Angaben ode konk e en Munda en sowie als Ka en. Es e schein zweckmaBig, bei Be ach ung des ins nich di e enzie ende Wé e buch einzu iigenden Wo gu es in a eale Hinsich und be ach lich seine Geb auchsdynamik meh e e G uppen au zus ellen: 1. Fii Munda en und Li e a u sp ache gemeinsame Wo e . 2. Nich li e a ische umgangssp achliche Wo e . 3. Wo e de dialek alen Lexik, die in b ei em A eal o kommen. 4. Wo e de dialek alen Lexik, mue e en el es echo Vo kommen del á ea. 145