scieee Science in your language
[lt] (orig) [de] [fr] [it] [es] [pt]

Kirčio ir priegaidės kaita, arba metatonija, pietvakarių dzūkų tarmėje

Read accessible full text
Machine-translated document

This is a machine-generated translation of the original document and may contain errors, omissions, or changes in meaning. Do not rely on this translation for quotations, citations, or authoritative references. Please consult and cite the original document.

Kirčio ir priegaidės kaita, arba metatonija, pietvakarių dzūkų tarmėje

Author: E. Mikalauskaitė
Year: 1957
Source: https://journals.lki.lt/actalinguisticalithuanica/article/download/2009/2108
se TSU
AVG) APL
BO Tak
ROS) Kak
AGW S.
EoMy Ac
1 e ee 075
TSR
MOKSLY
AKADEMI-
JA KIRCIO
IR
PRIEGAID-
ES KAITA,
ARBA
METATO-
NIJA,
PIETVAK-
ARIU
DZOKU
TARMEJE
E.KA
MILAUSK-
AITE
Me a oni-
ja lie u iy
kal,
comme e
dans les
langues
indocu o-
pie iy
au es,
es un
suje
ès
ancien.
Ta iau
elle
onc ion-
ne e
Siims
jou s.
Désc i e
les ieux
e les
nou eaux
écins de
mé a on-
ie es une
âche pas
acile!.
Todél
dans son
a ail,
qui es
plus
ap aomo-
jo
pobiidZio,
au o é
nemégina
ni aigkin i
me a oni-
es, ni
donne
ses
aidos.
Cia
seuleme-
n
pas en -
ée
su egis -
e des
ai s e
donne y
eiSkiniy
une
ce aine
classi ic-
a ion
dans
ap aomo-
ie a mé.
Me a oni-
jos
eiSkiniai
son
d ejopo
pobiidzio:
g ynai
one iniai
e un
ce ain
sens de
da ybiniai.
| les
de nie s
ékins de
mé a on-
ie i8
ik yju
gal
eiké y
zi i é i
comme j
ienqg i§
da ybiniy
p iemoniy
e odél
su eux,
u bi ,
mieux
ik y
kalbé i
Zodziy
da yboje.
Ta iau
au o é
Cia
obse e
adiciniy
g amma -
iky
o d ekos.
Kad
me a oni-
ja i§
ik yjy
p incipal-
emen
se ia
zodziy
eikSmei
des in e
ce biidu
s o i
a ciau
Zodziy
da ybos
bei
seman ik-
os,
paliudija
e au es
ide
langues,
exemple.:
g aiky k.
Acuxde
(bal as):
Ac xog
( okia
Zu is) ou
sansk i o
k snd-h
(juodas):
k sna-h
(an ilopé),
usy k.
ado (pilis):
s3a JaiK06
(sp),
la iy k.
(la iks,
dk .):
lauks
(la iks,
bd .). Ta
pa ia
p iemone
us oja e
ac ueliné
lie u iy
li e a ii i-
né langue,
exemple.:
dpsiaus -
as
(apsup s):
apsia is -
as
(pal as),
d alyné
(apa as):
a aliné
(apa o
endo u-
é) e k .
Siuses
exemple-
szies
nous
u éjo-
ms non
seuleme-
n
p iegaid-
és, mais
e ki cio
kai a.
Li uiy
kalboje,
aigi e
Sioje
a méje,
pla iau
es
u ilisée
p iegaid-
és kai a,
a iau
su inka-
me e
ki éio
kai os
ei8kiniy,
no s e
eciau.
Siame au
a ail
aucune
dis inc i-
on ne
se a
ai e
en e
ki io e
p iegaid-
és kai os,
e les
deux
eiSkiniai
se on
examiné-
jami
ensembl-
e, ca ils
en e
sa es
son
susije e
daznai
susipyne.
Ki éio e
p iegaid-
és kai a
pié aka-
iy dziiky
a méje
es
p incipal-
emen
u ilisé
d'une
kilmés e
doibes
celles-là
même
Saknies
ne iena -
cikimiams
ZodzZia-
ms
des in,
exemple.:
mé*li ne
(mélyna
démé an
kino):
me‘li*ne
(uoga),
d°uks as
(bd .):
a i.kS as
(dk .),
aii.ki*m-
as, -a :
(pa auk-
o
d abuzio
klos és):
d*uki*-
mas, -ai.
(S auklé-
s) e k .
Ki gio
kai os
pa yzdz-
iy plus
ou a-
me
su eiks-
mions,
exemple.:
où ep
il.gai
é ais.?
(laiko
p ie .):
ilga .
nepjd-uk
(bado
p ie .); a
pas1Plg.
J.
Endzelin-
s, Bal u
langue
skayas
un
o mes,
13, Rigd,
1948.
85
huis
a eissu
(laiko
p ie .):
kumelikas
béga
pa'skui
(biido
p ie .);
ske .sai?
isilgai®
s ié u
pe' aik
i
o'ké-s
ne asi
:
pe' ki sk
pagali*
ske sai.4
i
isilga .>;
s iése _
pa é*jo"m
( emps
p ie .)
:
S iese?.
Isas
(biido p iey.);
d*msei
pa aza:Rom:
amsei.
a las;
aF.gel
gi' as
( os i s)
a gei.
:
is
acei.s
(g eigue il
ne iend a
pas);
pe dail.g
diiodzi:
a
da -k ugi
p iki?. o' ?
—
nepeF.dauk
(nedaugiausia,
nedaug);
pe dsidelis
pé'das
di iciles:
nepeF.dzidelis
(nedidelis)
a ki kas dle
g ai. as.
Ki cio kai a
u ilisée alo s,
quand un
i
ce ain
enco e
pleinnes
pa adigmas
daik a a dzio
di e nis a
p ie eiksmiu,
exemple. :
su
Bisai.s
daik ai.s
ac k a us -
e: ddik ais
(lieues)
pali a
dd'ik ais
sailsa;
neacidzauga
sao"
g azumi
ad iok
g a& umu;
:
ai-k déjà ai.k
su
16's
ge umi®
:
e@ umu
nisko
nebis
neduds
i
. .
Comme
déjà
buyo
miné a,
beaucoup
placiau
negu
ki io
kai a
Sioje
a méje
u ilisée
p iegaidés
kai a.
Ji
p incipalem-
en u ilisée
pou les pa en s
(ou i ai ios
i
kilmés)
di é en es
signi icmés
homoniminiams
ZoJ%iams
pou , pyz. :
d:ncis
(paukS is)
:
a .cis
(Skiniy), kd‘l as
(j ankis):kal. as
(bdy.),
mieles
(bd .):
miélas
(gypsus),
d'us a
( i alas):
ai .s a
(aus a),
deiga
~
déngia
(g ei ai
cina): den.
Ga
~
dé igia
(s oga),
da‘?
ke
da‘ ga
~
dé g i
—
dé gia
( e s i,
biau o i)
:
de .ke
—
de?.Ra
~
de k i
—
de kia
(gadin i),
ma ke
~
mé k i
(akj):
me?.ke
~
me k i
(linus,
kanapes),
kd-uksi
~
kiduksi
(kuosa,
kiduké):
Rai .ksi
~
kia iksi
(Suniukas),
od‘ idu
~
(Ziauk iojimo
sono ): dai.
~
ia i
(Suniuko
lojimo
son) .
i
Sioje
a méje
me a onija
da%mos
su connai
en e
i agalés
i
i ap adés
p iegaidés ou
a bulai en e
i ap adés
i agalés.
—
i
Plus
ji
a emen
su ien
en e
i
umpinés
i ap adés
e
a bulai a p
i
i ap adés
o
umpinés,
—
eciausiai
en e
i
umpinés
i agalés
ou idu inés
p iegaidés.
Me a onie
a dazodziues
Jau buyo
miné a, jog
a dazodziy
da yboje
éalia ki y
p iemoniy
u iliséamasi
me a onija.
Ap aomoie
a méje
a dazodziy
i
da yboje
mé a onie
su igama
A ces
occasions:
1,
I8 es a oi es
desik a a dzies,
où, changei us
kamienui, kin a
p iegaide: zymin
di é inga kinine
i
a)
( i agalé
p iegaidé
pakin a
i ap ade
i
a i kSciai
i ap adé
i agale):
il.kas
:
‘lke
(pa elé),
mai.sas:mdige
(la ge, la ge
mus pou
kims i
maigas).
À gios g upés
peu bii y
a ibue els
nou eo iskus
daik a a dinius,
biid a dinés
i
kilmés.
edinius,
exemple:
bd‘Icis (bal as
mei élis):bal.ce
(bal a
kiaulé),
j iodzis
(ca inas
noi ):
jwéde
(juoda
ka é),
md gis
(ma gas
e sis)
:
ma .ge
(ma ga
ely ia),
pd-isis
(pal¥as
cheklys)
:
pal.ée:
(paléa
kumelé),
p -Ikis
(pilkas
ka inas)
:
pil-ke:
||
pi-lke:
(pilka ka é)
. . ;
i
zymin
b)
am ik q
uzsiémima,
businessla
( i ap adé
p iegaidé
pakin a
i agale);
Ad-ilis
:
kai-lus
(kailiy
di béjas),
piodas:puddzus
(puody
ziedéjas)
*~5
Dans ces
de nie s
exemples, la
dis inc ion es
a emen ai e.
*
7
Siuses
exemplesdzZi-
ues ski umg
ai seulemen
la ieille
géné a ion.
86
i
.
P ie
Sios g upés
au é y
a ibue
els
nou eybini-
us da inis,
exemple.:
bi l e:: bul.
Bus
(bul iy
mégéjas),
d one:dud ius
(duonos
mégéjas),
kd-wlas:
hai lus
(kas
mégs a
kaulus
g auz i),
lai : piéus
(pieno
mégéjas)
i
.
9.
Is es i i s
daik a a dziuses
i$
bid a dziy:
a)
conc e iesiems
daik a a dziams
zymé i: d-ukscas:
ail-kS as;
abs ac i s
b)
daik a a dziams
zymé i:
d-ukS as:aii-kicis
a iks is,
~
igas:ilgis,
kd- s as ka¥.icis
ka 8 is, s d- as
:
s 0' is, s@-I as
~
:
:
Salcis.
~
Sal is . .
i
Si dans les
edinai es
nous a ons
me a onijg
en e
i ap adés
i
i agalés
p iegaidés.
3,
IS s a es a oi es
daik a a dZiuses
is
eiksmazodziu:
a)
conc e iens
daik a a dziams
Zymé i
«)
i ap adé
p iegaidé pakin a
i agale:
kd-nda:ka .das
(kandis), é-uke
auk i: ai.kas
(susi aukélis; qui
~
aukosi), d-Igic
algy i: al.gis,
b d-izge c
b igizgé i
(b igz i): b ai-z
(b iz a sgis),
~
b a eé s i scis
~
~
(s i is),
e?
c
~
é i:
aF- ai;
@)
i agalé
p iegaidé
i s a
i ap ade:
li he li k i:
~
i-ikis
(pakinklis,
joi
inclineme-
n ): ké:ja:
skai -da
pa linki:;
mi c
mi i i:
~
monumen-
al s ié o:
:
pami-nklai!
(negi dé -
as suje );
pas d' e>
nailju
paminkiw
cons ui-
~
é na ija
monumen-
la; e
$6
~
e z i:
d- ga
(j ankis Zu ims
capudy i);
abs aik iesiems
b)
daik a a dziams
Zymec i
( i ap adé
p iegaidé i s a
i agale):
g d‘uS
c
~
g idus i:
g ail.smas
~
g iausmas,
ka ike
~
kéik i:
kei-ksmas
.
i
c)
appelés
géné ales
giminés
daik a a dziams
zymé i
( i agalé
p iegaidé
i s a
i ap ade):
d ini.ba:
d i‘mba
~
d imba
(sud ibélis),
ju e z£a~
niu zgia:
A aga
~
ni zga
(su igélis,
bambeklis),
su .pcie
~
siuip i:
Se pa
~
Si pa
(Spasiiauselis)
e . .
4.
P icsaginiuose
biid a dZiues,
où i ap adé
p iegaidé
i s a
i agale:
bd-l as
a)
bals as, noi
:
juds as,
piclkas
:
pil-ks as,
bd'l as
:
bal.zganas inp
i es
:
b)
su
gaknies
balsiy
kai a:
mé:linas:
mel-s as
i
. .
Me a onija
eiksmazodZiu-
ses
VeiksmazodZiy
sys èmeje
me a onija
pasi eiSkia
beaucoup plus
la ge que
a dazodiziy.
Cia se
ji
à
ne
seuleme-
n nou eaux
Zodziams, mais
nou eaux
i
nécessiméms ainsi
que nou eaux
ca égo ies pou
o me .
VeiksmaZodziuose
mé a onie a ons
Relles
cas:
1.
Suda an
iS es inius
p emie s
ac ionmazodziu-
s, où
i ap adé
p iegaidé i s a
i agale,
exemple. :
noodas: jués a,
ka is
kd- u':ka .s a,
md- gas:
may.ks a
—
ma gs a, pi'lhas
pil.ks a: a'idas
papil-ks a;
~
icigas: p ail-ks a
p ai:lks a
:
p ailgs a:be
dd: bo:
p ail.ks a;
pd- kai (susna):
apa -ks a
||
appa ks a:
iebd-i
~
~
Zamej
bil es
apa -ks a Zamej bil es apa -ks a Zamej bil es apa -ks a Zamej bil es apa -ks a Zamej bil es apa -ks a Zamej bil es apa -ks a
(bul iy
éZiu
suse ga);
no: w
Zoli
aii.ko's
apaj.ks a
(pajuos a).
2.
Suda an
ig es inius
secondai es
eiksmazodzius:
a)
sa aiminius
eiksmazodzius
su
apesaga
-aue?, où
i agalé
p iegaidé
i s a
i iap ade,
exemple.:
ma c?
ma cu: md- auna
md- auja, me ga
||
meF.gu':
mee' gauna
—
me gauja: jaund
87
bupa .me ga au;
||
apsiza-nijau
ma a au
pasena .
-
;
akis
ingijail.,
pa ces
akis paci
islindai .
(aguona);
be?
g dka be
gidéw:
be gédauna
ba- gsdauja:
ij
an i ai
ké e:
mé
be- gédauna;
so'dz ails
pisse: be nii:
mu
baé- g¥dauja
(y a ne ede,
senbe niai);
au oiminius
b)
eiksmazodzius
a achage
su
-uo i, où
i ap adé
p iegaidé i s a
i agale, pyz. :
bd-l as:bal. uoja,
jiodas:
Judduoja,
md gas:
ma .
guoja,
méli nas:
méli-nuojaT-
M, pd:lsas:
pal.suoja,
pi-lkas:
pil-kuoja .
i
:
c)
au oiminius
eiksmazodZius
su
apsesaga
-é¢i, où
i agalé
p iegaidé
i s i ap-
ade: ai. S
a
ei
dide-c~€izé i
an.ko's no
:
:
Béjo:
sud-ige-jo:
(susp oginéjo)
daiksé~da iz i
;
dé-usec~ dausé i:
:
siLka s o'Bé-dama
sudd'use-ja~Silkas
s o édamas
sudduzéja; ke . a:
ke- i he' e:ja:
no: u go'lii
a iko s
ins ke* i
(pajuos a) même
nup aii. Sc ne peu ;
||
klScs i
~
(klaida?):
kld-ide-c: pisi:
nakciés
klé-ide jo m
jusqu
i8@jo-m
k&-lw pise
in
nak iés
~
Kldidéjom
(klydinéjom)
jusqu i8éjom
kélia; s ei-ke
bien: sue-ikec
in
s éike i:
s eihke-wwsi
~
Sas kai
ou is
~
Ro:pu s i s
ni lase:
(kad bii y
sains
zasiukai);
b ikSe
b igz i
~
(b aizgas?)
:
b éizge c
~
b aizgé i:
ankd-Be's
jail.
po
biski+
b éizgeja
(po upu j
b yzga,
b izginéja).
3.
S'agissan des
p odui s
secondai es
eiksmazod3ius
( i ap adé
p iegaidé
i s a
i agale):
dd: bas
:
da?-buja
( a aille).
4.
Suda an
p èsZas inius
eiksmazodzius:
a)
i8
a dazodziy:
lyau is bjai u:
—
bjd-u ina, dailis
:
dai.lu::dd-ilina:
ep susiddilinai?
—
(sulysai); kal. as:
k@
kd‘Icina kal ina,
Sa l.sas:
sdusina, s ei.has
s a*ikina,
s ehi- as
~
a-ncina
:
:
~
S én ina,
ille
meF-gu
:
me ginasi
(mylisi),
a .gas
a gina,
:
smai.las
smei.las:
||
smdilina
sme‘ling!
lI
:
nusismd-ilino:
g azu kai
( isiskai
nusigy eno),
ka ands bi
lai .
pabupis bi
mi s isdi
nusméilinis
(bai y
nugy enes,
nusku dines)
;
b)
i8
pi miniy
eiksmazodziy:
a .2a eizia:
~
d- zina e zina,
bi .ba bi- bina,
~
di -ha:
:
& kina,
hi . Ra
:
ké- kina
||
ké- ko-,
zi
2a:
s - zina,
ci'la ¥la:
~
ci:Ido-,
gila
gi-ldo-,
:
pila:
pi'ldo-,
3i:la:
Hldo-,
e .ka:
- gdo:
~
i kdo .
i
Sio ype
eiksmazodiiuses
yi agalé
p iegaidé isados
i s a
i ap ade.
5.
Suda an
épo inius
eiksmazodéius:
a)
eigkian¢ ius
simple ka o inj
eiksma, où
i agalé
p iegaidé i s a
i ap ade:
ka i -o::
ké-mSoja
kamSioja,
«)
aF- o:
d' elo‘ja,
~
Fla i.ga
:
~
8,
®
Siuses
exempleszies
mé a onie
se nauja
i
ZodZio
besoinmei
des in:
md au i,
mé gau i
eigkia
bu i
me ga,
ma cia,
0
ma du i,
me gdu i
ei§kia
ie$ko i
ma cids,
me gés,
Ta iau
Sis
di é um
déjà isy
ne
doomas.
Les ieux
enco e
sépa e, les
o
jeunes
bo h
eik&mes
ki ciuoja
p éesagoje.
©
Sio ype
eiksmazodzZiai
pa allag eéiai
ki giuojami
p éesagoje,
i
exemple.:
me‘li*n oja,
pilkiioja . .
i
Aussi
isadas
p ésago à
ki iués
di é en -
i
es
eikSmés
Sios iSies
eiksmazZodiZiai,
exemple:
me'li‘n ioja,
audo*nioja
( audonai, mélynai
epa, dazo), Siame
1
Zodyje
me a onija
ya ojama
i
Zod%io
eikSmei di e:
di ec emen i-
né. sensmés
eiksmazZodis
a i agale
p iegaide, pa
exemple, da%
plupa di :
no' a'gu
smai.lina
||
‘smei.lina,
kudlu
smei.lina, mais
nusismd*ilino
(nusci enu),
88
Slia izia
:
Fid-uzoja
~
slidu zioja,
kai-io:
:
kd-ikoja
~
kai8ioja k .
i
8)
(su
gaknies
balsiy
kai a):
na
pa
:
non‘?
plo‘ja,
el.ka
:
d'Iko-ja,
néca:
dicoja,
gni -
ba
:
gnéibo:;
b)
eiSkiancius
ka o inj
pamazi
a lickamg
eiksmg:
«)
i ap adé
p iegaidé
i s a
i agale:
smd-uga:
sma igo:
ou is
pa sukis
ismaiige:
ousis
~
pa siukis
iSsma igé
(plg.
iSska dé,
y.
po
ieng
isske dé);
gnd-ibo:
gnai.bo :
nespé'
bulpike's
usimékSc
i
elle.
gnai.bo
~
nespé&jo
bul ikés
udsimégz i
i
elle gnaibo
(po
upu j
kasinéja);
8)
umpiné
p iegaidé
(j ykus
balsiy
kai ai)
e s a
i agale:
knisa
:
knai-so::
kaii.le:
nené- i
és
c
knai-so:
~
kia ilé
neno i
és i
seuleme-
n knaiso
(po
upu j
knisinéja);
kisa kai-So
:
u .
i
c)
js angos
épo inius
eiksmazodzius,
qui oujou s
on i ap ade
p iegaidg:
i agalé
p iegaidé i s a
4)
i ap ade
(Saknis
nepakin a)
:
1)
dip.ka éi kia
~
c kauna,
:
gai.li: gdilauna,
k i Za
k i igia
k i-gauna
~
k i igauna,
:
p ui.k3 a
~
p i nks auna
wil.pa
:
~é ilpia
:
S ‘lpauna,
u 2ha~
u zgia
:
w zgauna,
e .ka
~
e kia a.
:
‘ kauna®
i
.,
2)
su
Saknies
balsiy
kai a:
gei.dza
~
geidzia
:
gd-idauna:
iz
gdida au
gdida au
in
Vi-lnu
nu akioc
ale peu
elle,
ne éks
is
~
gdida au,
gaida au
(labai
no éjau)
in
Vilniy
nu a-
Zi o i, Ale
gal jail
ne éks;
enca.
e i ia
aéniauja:
~
sé:dzi
:
dn auja
li:k
i
senesédi
dn auja
lyg sén¢
~
i
(pasakoja,
ie ia);
spiéZa
:
spi'gauna,
Z iéSa:
So 'gauna,
k ai.pa
~
k eipia
:
k i‘pcoja
~
k ¥p ioja,
iPa ipia
~
:Coja~
uiddioja,
gan
Ga~zeiigia:
&NReoja~ ing ioja,
k aii. o::k imS¢
o:ja~k imséio-
ja
i
. .
8)
umpiné
p iegaidé
i s a
i ap ade
(Saknis
jgauna
pailgin a
balsio
deg nj):
sika
:
s kina
||
si-Roja: kds
eb dionw
aps kino:?
(plu as ap~
lauzé);
neso ki
lai-k od?o-!
~
ne ouchez
pas
l'ho logezio!
(nesukinéki );
:
supa
s pauna
pas pauk mani
(pasupk);
d)
palengu a
épo inius
eiksmazZodzius,
où i ap adé
p iegaidé pakin a
i agale:
Id-uka
:
li ku auna,
sndéudZa:
sni -du auna,
s d'uZa
:
s i‘gu auna
e : .
€)
mazybés eikslo
épo inius
eiksmazodzius:
kld-uSa kldusia
klai sine
~
:
ja
||
klausing:ja.
Cia aussi
bien
i ap adé
p iegaidé
i s a
i agale.
6.
Akimi kas
eikslo
eiksmaZodziai
peu aussi
a oi é i
mé a onie.
Cia
géné aleme-
n i agalé
p iegaidé
a liepia
i ap adei,
exemple.:
k ai-pc
~
k eip i
:
k -p e ec -
~
e é k yp i,
la .kc le ik i
~
:
-k e e c
~
link e é i,
siéke siék i
~
s h e e c
:
syk e é i,
~
s il.pe
s ilp i
~
so -Ip e e'c
:
~
S ilp e é i,
s el.ke
~
i elg i:
g -lkee e'c
~
Z ilg e é i
i
. .
Pa appo à des
su
giminingais
eiksmazZodziais,
p iegaidés kai a a
i& ik ukai,
i agalé
i
p icgaidé i s a
i ap ade,
a)
exemple.: la i.ke
le ik i:
~
Ake
<
*link i,
siéke
: s ke
syk ,
~
Hépe
~
Zi€b i
:
Sipe
~
ZY¥b ,
Zan ke
~
Ze ig i
:
ake
~
Zing ;
b)
i agalé
ou
i ap adé
p iegaidé
i s a
umpine
(gaknis a
silpnajj
balsio
deg ni):
d é-pe
d éb i
~
d ipe
:
d ib ,
~
dziéke
diég i
~
:
2
Zodis
,, e kau i®
i§
ik yjy ei&kia
c upu j e k i,
po
odél eikSmés
a Z ilgiu il
mieux ik y à
paleng os
ka o iniy
eiksmaZodZiy.
Cia seulemen
ai eyba elle
même comme
js angos
ka o iniy
eiksmaZodziu.
89

dzike
~
dig ,
spd‘uSe
~
spaus i:
spaSc
~
spis ,
e d-uke
~
auk i
:
ke
~
ik
Wa ik yjy
Ig
akimi kos ac e
de
eiksmazodzius,
a siZ elgian
o igme, au
j
jy
considé e
mé a onies, ca
ils son
p oche ie
be
susije
is ik ukais,
auxquels on
commune gaknj
su
su
i
(a ec le
mêmeciu
gaknies
osiu)
i
a
pacia
p iegaide.
Jie
Gia jdé i
seulemen dél
eiksmazodzio
sys ème
pleineumu.
Me a onija
ac ionmaZodZ-
iy ki ia ime
Ligi
Siol buyo
pa lée su
mé a onies
eiSkinius,
qui plus
maziau son
conneg
da ybinémis
a
p iemonémis.
su
Ta iau
Sioje
a méje
pa coiko
i
punai
phe inio
pobiidzio
me a onijos
ei8kiniy.
Ils se
encon en
eiksmazodziy
ki ia imo
sys ème de.
Veiksmazodziy
ki ia ime
mé a onie
a ons
A ces
occasions:
1.
Veiksmazodziai
mi .cy gim.c
mii i, na i
~
esamajame
laike a
me a onija
mé i a, gi'ms a
gma.
||
Zodyje
,,meu i
me a oniia
es ie
(plg.
la .
k.
mis ), mais
du second
exemplezio
me a onie
es le
c éa u de
analogie
selon
,,de i‘.
Be
o,
a méje
pla iau es
u ilisée
ly is ge'ma
géma.
~
2.
D iskiemeniy
i ap adés
gaknies
eiksmazodziy
biisimojo du
emps
3 asm.,
comme
i
Ik, a
mé a onie:
i ap adé
a)
p iegaidé
i s a
i agale:
d:ukSu,
d-uksi, ai.ks
dugsiu,
augsi, aligs;
~
dzi‘ psu,
dzi- psi,
dzi .ps
di bsiu,
di bsi, di bs;
déSu, dé'si,
~
dé's désiu,
dési, dés . .
;
i ap adé
p iegaidé
e s a
~
umpine:
buSu, bi'si,
bi s biisiu,
i
bisi, bis;
b)
pu'su, pu si:
pis} lic ly i:
~
~
As, ic
¥ i is,
~
dz -ke
:
dyg i:
dziks~
~
digs,
pl Sé
plys i pls,
mais:
~
:
sic si i i
~
:
si is Fis;
~
o c ¥s i
s ys.
~
:
W
Cia, oi , dél
nécessimés
di é umo
me a onia
ne pa i
(plg.
sasc~
silis i
:
Sis si s,
~
iSc is i
is).
~
:
Bisimojo emps
me a onija j yko
selon commune
lie u iy langues
désnj:
ienskiemenyje
Zodyje
i ap adé
p iegaidé, si
skiemuo
nesu umpéja,
i s a i agale.
Su
Siuooju dés
communniu
ne
s'acco dka
seulemen
zemai iy
i
ce aines
aukS ai¢iy
aka ieciy
a més: ils
bisimajame
laike i8laiké
i ap ade
p iegaide
saine.
3.
Daugiaskiemeniai
eiksmazodziai,
ku iy bend a ies
kamiengalyje es
(-y-) ou
i;
<-in-,
bisimojo
emps
3
asm.
a égalemen
mé a onie:
cia
su umpéja
longgasis
oix,
i ap adé
o
p iegaidé
i s a
umpine,
exemple.:
aisu, as si,
asis...;
saké-Su,
sak -si,
sakis...
~
asysiu,
a8ysi,
a s...;
disysiu,
disysi,
dis¥s;
adz ‘Su,
adz :si,
adzis...~
adinsiu,
adinsi,
adi is;
kw iSu,
kw si,
kw is...~
ki insiu,
ki insi,
k i i is
(ki énsiu,
ki énsi,
kii e is)
.
i
4.
Diskiemennies
i ap adés
Saknies
eiksmazodiiai
p é endameo-
je déposakoje
a égalemen
mé a onija,
au emen
di ,
p é endamej-
ojaye
déposakoje a
i agale
p iegaide,
exemple:
ail-k au,
ail-k ai,
ai -k u ai -k ;
kei-k au,
kei.k ai, kei.k-
||
u
||
kei-R ;
kel au,
kel ai,
kel. u'||kel. ;
dzi .p au,
dzi .p ai,
dzi -pu
||
dzi -p ;
s um- au,
s uM- ai,
s um. u
|| s um
.
i
90
Ta iamo-
sios
nuosakos
me a on-
ija es
ès
la ge
eiSkinys
lie u iy
langue
a mése.
Ja
pazjs a
i
aukS ai iai
aka ie iai
(kapsai),
i
zemaiciai
(dinininkai),
e , en in, la
majo i é
y y
auks aiciy
a miy.
Si
mé a onie
es ,
ela i eme-
n , écen e
chose.
Ji
es appa u au
momen ,
quand sumi§o
i ap adés
gaknies
galininis
ki ia imas
su
Sakniniu.
Ancienneme-
n els
zodziai,
comme: d i,
dug i, bég i,
bii i, es i,
sés i, Sdl i,
i i, d&i i i
.
i
on é é
ci iuées
en galiiné
(plg.
usy
6),
0
elseey,
comme:
i i,
kd i,
im ,
sépa ,
skil i,
é i .
i
on é é
ki iués
saknyje.
Ceci
paliudija
di é en es
la iy
langues
p iegaidés.
P emiè es
g upés
Zodziai
p ésen iné-
je la iy
pa lan on
lauZ ine
p iegaide:
a , a ig ,
bég , bi ,
és , sés ,
sal , i ,
€i
(dzi i),
o
an osios
kylan igja:
i , ka e,
imi , shi ,
sil , é e
.
i
Galininio
ki éia imo
( i ap adés
Saknies)
pédsaky es
missy
i
a mése
Pie iniai
dz kai
main enan
i
ebesako
bu d'u,
bu' d:i; cela
indique galiinini
ki ia ima
Siokiy okiy
gio
ki éia imo
nuo upy
anks iau
es bu e
ap asomoje
a méje.
i
Pou §
quelus
d ideSim
penke ius
années esu
uZ asiusi
els
exempleszi-
us: kab
de:jai .s
la:do'~kaip
an
déja is su
lédo
(sma kiai
k i au);
é@yo°
&jo:
i
Fe dds
(éjo, éjo
a sisédo);
i
kab
gai-lesc s
s oyé'si
cela
i
20-dZai
add'si
~
comme
gailes is
s ojési, c
i
ZodZiai
addsi
(kai pasida é
pâ e, cela
appa u
zodziai
ougei); okis
i
madzi kas
e si kas
adé‘s~ okis
mazi kas
e si ikas
adés.
AukS ai iy
aka ieciy
a més
(Kiduliy
apylinkéje)
esu
pasizyméjusi
els posakius:
uojaii
nubégaii
pa sinesiau;
saka , que
a§
mokais, ce
mdkykis.
i
Sie
quelques
exemples-
dziai aussi
pa emia
misy
a i mims
de
Sakninj
i
galininj
eiksmazodzi-
y¢ ki ia ima.
T i ap adé
p iegaidé
iS i o
i agale
p incipaleme-
n galiin du
ype
eiksmazodziy
ki giuo ése
a kelian ki j
galiinés
is
j
Saknj,
exemple.:
bu du
>
bii au,
aug i
>
aiig yTM
i
. .
Véliau selon
ipa a é é
8j
déc i end in
du second
ype y.
i
gakninien
ype,
ki ¢ia emen-
. Vadinasi,
selon: a g y,
bég y, bii y,
a y, és y
sés y, i y
.
i
p is de
di e:
Fey,
se y,
ski y,
skil y .
i
biidu
Tokio
Siandien
pie aka iy
dziky a méje
d iskiemeniy
eiksmazodziy
p é amosios
nuosakos
es a
seulemen un
ki éia imo
ipas, bii en :
il ne es a que
i agalé
p iegaidé, mais
akninis
ki cia imas.
li é a u
Misyi iné
pa le,
iSlygindama
p é amosi-
os
nuosakos_
ki cia ima,
nuéjo
p iegingu keliu.
Des insi,
selon
Saknini ipa a
é é
déc i end in
galaninis ype
i
ki ia emen ,
odél
main enan
ous
i ap adés
Saknies
eiksmazodzZiai
son ki ¢iuojami
gaknyje a
i ap ade
p iegaide.
i
Sioje a méje
quand ku iy
i ap adés
Saknies
diskiemeniy
eiksmazodziy
a iamojoje
nuosakoje
longgasis oix
su umpéja,
i ap adé
p iegaidé
i s a
0
umpine,
exemple.:
dz kc dyg i
dz k au,
dzik a ,
dzik u: dzik
~
dig au, dig ai,
:
dig y dig ;
||
~
|!
LiSé~
ldz i i au,
:
lis ai, lis
||
Mas
~
Waz au,
luz ai,
lhz y
||
Wa ;
pleSé
~
plys i
:
plii w:
|)
pl8 s
i ke
~
ig i
:
izkew
||
i ke:
ka
h
u ik e-
s!
~kad
i
su ig ai!
(Sou è em-
en se
change);
~
shike sliig i
:
slizkeu:
|!
sluk , Kad,
18
a i aukus
ki j
galiinés
i8
j
Saknj,
i ap adé
p iegaidé
i s a
i agale,
pa o
do
i
Siau és
cukS ai iy
a més,
exemple:
a kijs
>
a .klis,
mais
&PkTa
(kilm.), gal a
gal. a, mais
>
gd'l o ike
ik i
e i kew
(gal.).
91
e i ke, mais:
~
pz pli' au,
:
pa pli-i ai,
||
pee- pli-i w:
pa plis
pé ply8 au,
pé plyS ai,
pé ply8s y
|!
pé plis .
~
||
Di icile
de dé e mine
3iy
exemplezdz-
iy
mé a onies o igme.
G ei iausiai
cela es
analogia
selon
biisimajj
laika.
Tam
comme
i
p i a y
le de nie
misy
exemple,
don
Saknis
i
ki ia imas
isigkai
accep e du
su
u u
emps
gaknimi
i
ki cia imu:
pe pli-su,
pe plis,
pé- plis
~
pé plysiu,
pé plysi,
pé plis.
Be
o, sioje
e méje
p é amosi-
os nuosakos
asm.
3
beaucoup
dazniau son
consommées
su u nées
ly ys: dzike,
i , uk dig ,
luz , ug ,
où selon
commune
~
désnj,
su umpéjus
gakniai,
i
u éjo i yk i
me a onija.
Véliau
3
exemplziu
pe sonne
su umpéjo
au es
o mes
i yko
i
me a onija
ou e
p é amojo-
je
nuosakoje.
D'ailleu s, ces
de nie s
exemplesdzia
enco e ois
con i men
qu'allégée
sedakosie
me a onie
es une
nou elle
chose, bii en :
es jaunesné
ienskiemeniy
ji
uz
Zodziy
Su
i ap ade
p iegaide
su umpéjima.
Me a onija
dans
sudu iniens ZodZiues
1.
Me a onie
ac ion dans
p icsdélinai es
a dazodies,
Désninga
me a onie
ac ion dans plus
acile peu se
sui e
p iesdélinai es
a dazodies,
susidedan ies
p elinksnio
kai omosios
e balinés pa s
ig
de la langue:
i
a@pe en i on,
ne
api-, apiapi-gal is
a)
<
:
(pa ie
apinas io-
),
ap -dai a
(apy oka,
liuoba), apj-pie e
(pic y poilsis),
api e pine:
(s o as lininis
audeklas)..., mais:
apigamas
(apgamas),
apinas is
(apinas is),
apl a a
(kelinéms ou
au ams
pasi iS i_ i elé-
), biid a dziai:
ap -aukidis
apyauks is,
api-ilgis,
api'senis,
ap 's o is,
ap -alis . .
~
i
b)
be
:
diona
:
bedudne
( emps,
quand
duonos
né a, le
pain
pas aigia)
galgo's
(dgs.)
:
begal. is,
dd- bas
:
beda .bis
(cas a ail
n'a),
pld-ukas
beplai .kis,
:
he-Ine's
bekel.nis...,
mais:
:
kd-ulas
bekd-ulis,
kéja:
:
bekdjis,
pli ksna,
(plunksna)
bephi ksnis,
$d-ndas
:
begd-ndzis
. .
:
i
Cc) nud
||
nd
:
n iob auko's,
n iog e-bo's
nuiosema,
n io eka
(nuo aka),
nzjo a ascis
nuo a as is
~
(j a imas,
nuo a is),
néo auko's
. .
i
d)
pe s; pé- auda
(audZian
pada y a
e uma),
pa' slieke-
( e pian
paleis as
plonesnis
siiilas),
pe s o ge
-
(pe s ojimas),
pe laidzini:s
pa‘ laidzini:
( ezimo
—
pe laidas)...,
mais: pe -nagis
(pe nas):
bon
pe .nagis
se a;
peF-pe es
(d abuZio
pa ie de
apikaklés ligi
hando és),
pe .pie e-
(apypie é):
pa .gena
pe .pie e's?
a
; pe . akis
(lieu, où
ous
aik8cioja):
paso-dzino
medé'li:
oké
an
pe . ako:
nea .ks,
pe .seja
(apylanka,
pada y a
séjan ):
p -lno's
a- igo's
pe .seju
p ida i‘ a;
pe . agis
(apylanka,
pada y a
a ian ) . .
i
mé a onies
n'on .
Di ku di e,
codél
de niè es
exemples-
dziai a
i agale
p iegaide.
Juk ils son
plus ieux
les
p emie s.
uZ
Peu bi
odél, que
les
p emie s
son plus
eiksminés
kilmés, c
jy
i
p ieSdélis a
pacia p iegaide
q
comme
eiksmazodziy,
i
o
14
V aimen ,
ès
daznai
peu
iSgi s i
iS a ian
su
umpuoju
,,i dans
ou es
les pe sonnes
(plg.
,,plys i*).
48
P ieSdélis
,,pe
su
eiksmazZoddiais
i
yeiksmazodiniais
daik a a dZiais
isados, comme
lk, a i ap ade
i
p iegaide.
92
an uosi
dans, qui
son
daik a a di-
nés kilmés,
plus
jauciamas_p-
ielinksnisku-
mas, odél
cia i
p iegaidé es
p ielinksnidk-
a. Ta iau
oi , que
pas a yjy.
pa yzdziy
me a onija
es seny
laiky
c éa u e. €)
po, pa:
po-adis ~
pbezis,
pé-aza i: ~~
péeze e,
péd-duk e:,
pé-su nis,
pdg o‘zis
(pasig ozéji-
mas, sa es
pa odymas
e ki y
pama ymas),
pd-mocéjnis
(pasizmonim-
as,
pasis eciayi-
mas),
biid a dziai:
pd-aukscis ~
pdaukS is,
pd ilgis,
pémadzis,
pé umpis e
.
Daik a a dz-
iai a ec
p ieSdéliu,,p-
a‘‘ p esque
isados a
me a onijg:
da .gu- ( ns.
gal.):
padd-nges,
gd:l a: ~ gil a:
selon. e:
(indi idualus
mokes is,
mazaSeimio
mokes is),
jios a:
pajuds e-(p-
ijuos é),
kd-k aas:
pakal.ne
pas iii-pas:
pakd-mpe's,
k aii.
pak d-n e*,
d-denes
(p izi::
p ilyja a
su i pkai
pa asa ):
snowd's
pa a o~
pa a i.dene's
nemagné's
is a oc ~
pa a i~
pa asa io,
nemazééééé-
éééééééééé-
éééééééééé-
éééééééééé-
éééééééééé-
éééééééé e
. Sios igies
p ie eiksmiai
a égalemen
mé a onija:
sd-ule::
pasai -lui
(nuo saulés
nusik eipus),
d-ndeni:
(gal.):
pa a i.denui,
éjas: pa éji
|| pa éjui e
. Ta iau
nous a ons
pa yzdziy e
sans
mé a onies:
ba- éas:
pabe' iis
( oks
champybas),
gi kii::
paew kli-(ga-
l.), Rd-usas:
pakd-usis,
lé-ngas:
pald-nge,
s dé-gas:
pas ége,
Sd: mas:
pasd me's,
lgas: pai
kepigis
(py agoalas),
i-gas/:
pa igas-
(bd .). ) p ié:
p iegal i: ~
p iegal i,
p ie aka is,
p emo'le: ~
p iemolé
(Zemé a ec
moliu):
p emo:le's
ès.
indzws a;
p ie ema
(p ie aka is-
), a an u e:
( upu j
ku ia),
p éekuslis
(apyZlibis). g)
p iés:
p ésesakis,
p ieXgina ~
p iesgina,
p iespiecai ~
p ieSpie iai,
p iespus i-c
ai ~
p ieSpus yC-
iai e . . h)
p d-, p a:
p é-s ais e:,
p é- a pis,
p é-meco'm
( ik akj
uZme us): as
c k
p émecom
pasw éjau ~
as ik
p émeciom
paziii éjau;
hee' sas:
p ake?.sum,
mais:
p akd-ulis,
p askiépas,
p apiéscis ~
p apies is e
k . es sans
me a onijos.
i) a ec:
s e emo's,
si aupo's,
s aus is
( aus as),
sipilkis,
s Ba as
(aus as
sii a ai,
c'es .
eglu e),
szZalis
(apyzalis),
mais:
sug a's ai ~
sug az ai
(a g azZ ai),
suge' uge's
e . . ; j) su
<san-:
simalinus
mala; s na u
skail.da ~
s§na ius
skauda;
susmauga,
s Ra o's
(su é u és-
), s e-la
(susi élélis)
e . . k)
uguo, uz:
u& ogana,
uéioma sa,
us oRa a
(uzsispy éli-
s)... Pa ois
e p iesdélis
u& jgauna
pailgin a
balsj e
i ap ade
p iegaide
(plg.
p ieSdeélj
su): usku i's
wsku i: ~
uzku ¥s
ku j z.
1) an , in:
a i- juosc-
is ~
aii juos is
(juosmuo),
a i- heseni-
s,
a . Bodei
. in-kilas,
i -klonis,
in.migis,
im.pilas,
i .daginis:
d'u ai-ka
ga o
in-gagino:
(ge os
yks és),
Sie duelinks,
odos,
me a onij-
os niekados
n'a pas. 2.
L'ac ion de
Me a onie
dans
dwikamieni-
aux
a dazodz-
Ziuses,
Dwikamieni-
aux
a dazodzi-
uses
enco e plus
di icile à
dé e mine
du
me a onie
désnius que
p èsSdélini-
uose,
exemple. : a)
buoggal is
(kiju is),
mais:
uGapji e,
oska i'lne:
lno su
o-ska i ln ~
ilnos su
oZka ilne
(Siu kScios-
);
gi aplaii.kei,
#ala a -ne
b)
( oks
pauk& is),
g ai ada -be,
k ai agal. is
e ., mais:
audongi kl-
is ( oks
pauks is),
ilga e ide:
(kiaulé
su elnin ai),
bal-
93