Zemgales
séliskajas
izloksnés
pe sona
ie niek -
a dus es,
més médz
iz una a
Sau u
@-skayu,
daudzskai-
la o mu
bieZi
undjo
saisina
pa mes.
Vidzemé
es, más
ie bieZi
escucha
como, mas
|| mes,
se iski
izloksnés
ap
Madonu.
Japiezimé,
ka,
izlokSnu
pa s a ji-
em
undajo
li e a i,
bieZi
li e ds
alodas
pla a @
ie a i
Sau ais 2,
piem.,
eze s,
déls, éys
u.c.
También
se puede
encon a
en o os
idiomas.
nakamaja
zilbé seko
ela s
pa skanis
ai
di skanis
un s a pa
na j ai
miks inaj-
uma,
gand iz
isas
(ekspedici-
jas
ap e a-
jas)
séliska
lidzjais
izloksnés
médz
pa é s
a pa o.
Vidzemes
séliskajas
izloksnés
§84da
pa é Sa-
na
iespéjama
a ad,
ja seko g,
g, k, j, ¢,
d%, §, 4%,
J, m
sa ienoju-
ms a
pa skani
un So
anyskanu-
Sa na ,
ia, s, p, g,
g, g, g,
kokis (=
kakis),
piema ejs
(=), plo a
(= pla a)
u.c. Da%as
Vidzzmes
séliskajas
izloksnés
pa é Sa-
nu
ne aucé
daZi ci i
lidzskayu
sa ienoju-
mi. A i
piedéklos
un
p iedéklos
a pa é s
pa 0;
pédéja
ipa niba
Zemgales
séliskajas
izloksnés
i gand iz
pilnigi
s eSa
pa adiba.
Ga as
d-skanas
ie a
Vidzemes
séliskajas
izloksnés
bie%i i
i a
d-skana
(mésa),
kamé
Zemgales
pusé ai
dzi d nu
oa (méa e)
isbiezik
aiuo
(mio e)
pédéjo
D ie é,
Pilskalné,
Beb ené,
daléji a i
Sla é.
Iso-skagu
nepa eid-
o, izyemo
sa ienoju-
mu i , ko
pa é s
gan pa
é , piem.,
z é buls
(=
z i bulis),
gan pa
ie , piem.,
es gie Zu
(= es
dzi du).
Es o es lo
que se
llama la
unión de
los dos.
Ga d
i-skana
pa eidoj-
as pa ei
(lielakaja
izlokSyu
dala) ai ij.
(Ga d
i-skana
pa eidoj-
as pa ei)
(Ga d
i-skana
pa eidoj-
as pa ei)
(Ga d
i-skana
izlokSyu
dala) (Ga d
i-skana
pa eidoj-
as pa ei)
(Ga d
i-skana
izlokSyu
dala)
Daz eiz
Sai (en
inglés)
_ di skani
e7 i Jo i
Sau a
e-skana,
piem.,
upéi e.
¿Qué es
lo que
es ás
haciend-
o?
Dauga pi-
ls ajona
séliskaj-
as
izloksnés
pa s a a
ij un e7,
kamé ap
Iliks i jau
sakas ei,
piem.,
éi s (=
i s), eic
(= i s) El
nomb e de la emp esa.
Vela u y
él dzi d
izloksnés
ap
Madonu
(oylks,
myza) un
daléji a i
Zemgalé
izloksnés
ap
Beb eni.
Zemgales
pusé
y-skanu
omé
is i
egula a-
i nelie o.
¿Qué es
es o?
Viens un
as pa s
una ajs
o pau
a du
pasaka
gan a y,
gan a 7.
Pa i
gal ena
oné is-
ka
ipa niba,
kas ski
Vidzemes
séliskas
izloksnes
no
Zemgale-
s, i
pa skanu
pala ala
pa skan-
a, kas
Dauga as
k eisaja
k as a i
s eSa.
Es e es
el caso de
las
pe sonas
que i en
en el
mismo
luga .
Vidzemes
séliskaj-
as
izloksnés
a>¢g,
@>d* ai
@, u>u?,
uo<ué, ja
seko
pala ali
pa skani
ai
di skani
un
s a pa
na &, g,
k, g, j, ¢
dz, §,%,
m. Ja
miné ie
lidzskani
i
sa ienoj-
uma a ,
J; m, s, 2,
p, b, ,
ad
paskaya
ies ajas
ne auc-
é i, piem.,
gbi (= abi),
edi (=
adi),
kelpi (=
kalpi),
ui ki
(be :
bluki),
seci (=
saci ),
zuebi (=
zuobi),
md*siza
(=
masina)
u.c.
Pa skaya
i a i b, p,
m, ,
p iekSa,
ja ie
bijusi
sa ienoj-
uma a j,
kas
iz una
zudusi,
piem.,
skepa (=
skapja),
Re a (=
ka a),
ku' ma (=
ku mja).
Es o es
lo que se
llama la
unión de
las cosas.
Bé zaun-
é,
Sa kano-
s,
Lazdona
un
P auliend
a médz
pa skay-
o pa a*,
un
gadijum-
os, ku a
jau
pa é s-
s pa 0,
pédéjo
pa skano
pa o*,
piem.,
s ops
s ab (=s),
s o*bi
s abi (=),
mos (=
mazs),
mo zigé
(=
mazin§)
u.c.
Zemgales
séliskaj-
is
izloksnés
pa é $
ga o
d-skanu.
¿Qué es
lo que
es ás
haciend-
o?
Lieclaka-
ja
izlok&nu
dala #
ie un
ou, piem.,
skdu d (=
Skiinis),
cduka (=
ciika),
sdunu (=
Siiny, . i.,
Suju)
u.c., be
da%is
Beb ené,
D ie é,
Pilskalné
@ ie a i
iu, piem.,
bide (=
bii ),
Iliiks e (=
idiks e),
iddenc (=
Lliens)
u.c.
Di skani
uo
Dauga as
k eisaja
k as a
pa é s
pa @,
piem., gis
(= guo s),
s s (=
zuoss),
igas (=
uogas) u.
c. Isa
u-skana
palieck
nemaini -
a,
izpemo
sa ienoj-
umu u ,
ko
dazka
pa é s
pa wo ,
piem.,
kizo mis
(=
ku mis),
acu ne
ienmé
un ne
isos
a dos.
Es o es
lo que se
llama la
unión de
los dos.
Di skana
ei iz una
na
iscau
iendda,
Lielikaja
sélisko
izlokSqu
daja o
und a
pla u ¢,
piem.,
mgi a,
gikas,
méijas
u.c., be
dazas
izloksnés
(Beb ené,
187
Las
expedici-
ones
iegii s
p a s
ie a -
du
k ajums,
kopsum-
ma pa i
21000
luga
nomb e.
No, me lo
enseña -
ás, me lo
enseña -
ás en el
15500. A
Siem
a diem
a és
papildin-
a
ins i i a
esoSos
ie a -
du
k ajum-
us un
izlie o
os
u pmak-
aja
aba a
ie a d-
iem.
Sa ak a-
jos nos
nosukum-
os i
muchas
alodnie-
ciski
in e esa-
n a.
Vie u
nosauku-
miem,
se iSki
iem, kas
sayu
nosauku-
mu
saglabaj-
usi
gadsim -
us ilgi, i
sa a
és u e.
(El
nomb e
de la
ciudad es
el
nomb e
de la
ciudad)
In e esa-
n i, ka
Vidzemes
séliskaja
apgabala
i ai aki
igaunisk-
as cilmes
nosauku-
mi. ¿Qué
es lo que
quie es
deci ?
Ta, piem.,
Pa kulé
i majas
Mus i (ig.
mus
[…]melns),
upe Lisa
(ig.
piede a).
Es e es
el
nomb e
de la
ciudad.
A i
pa skul-
es a ds
(iz .
Pakile) i
igaunisk-
as cilmes.
El
nomb e
de la
ciudad es
el
nomb e
de la
ciudad.
To paSu
a deci
pa
Pikdniem
maju
P aulien-
a,
Mipgiem
maju
Ces ainé
u.c. Si el
luga
a di liek
doma ,
ka ap idii
a é u
eiz bi
dzi ojusi
igauni. Si
el luga
a di liek
doma ,
ka ap idii
a é u
eiz bi
dzi ojusi
igauni.
Li uania
pi obe-
Z4
muchos
luga
a di i
a
lie u is-
ku cilmi.
Ta, piem.,
Gi sené
i meZs
I/gab ad-
e. ¿Qué
es es o?
Diezgan
lielajam
meZam,
kas Ski
La iju
no
Lie u as,
gajis
cau i Jo i
izb auk-
s ce]§,
apéc
ajadzé-
jis ilgi ie
ai
b auk ,
lai ik u
meZam
cau i.
Ga senes
izloksné
a du iigs
lie o a i
ga §
nozimé
apa ka
lie u ie-
Su
aloda.
Ta meZa
a da
a é u
bi
incluye a
a i Si
nozime.
A i pla a
Gé a
kaklis i
nosauk a
lie u iski.
¿Qué es
lo que
quie es
deci ? 5i
pJa a
eso Jo i
s aigna
un apéc
aja
a o
icie sólo
dzé es.
Lie u os
pie obe-
Z4 bez
am
daudz
m@ju
a du,
kas
beidzas
a -iski,
piem.,
Bal iski,
Gi iski,
Ragaunis-
ki u.c.
También se puede consul a en el siguien e enlace: Jaa zimé, ka Jo i muchas luga es sa us nosaukumus iegu uSas ai nu a a-
Las
zonas de
a ena o
las cadas
ie ai
aks u i-
gas
ipa nibas
dé]. Ta,
piem.,
Ga a
pla a
Asa é i
Sau a,
ai akus
kilome -
us ga a
pJa a,
kalns Aza
mugu a
Pa kulé
i
pasmails
kalns, kas
a gadina
42a
mugu u.
Es o es
lo que se
llama el
mo imie-
n o de las
cosas.
BieZi
sas opa-
mi adi
nosauku-
mi ka
Vilku
kalnips
Ces ainé,
ku pa i
kalninam
s aigaju-
Si ilki,
Ai u licis
Asa é,
ku ilki
bieZi
saplosij-
usi ai as,
jo im
nebijis
ku bég .
Es o es
lo que se
llama la
mayo ía
de las
cosas en
el mundo.
Ces ainé
i
Sc adu
bi ze, ku
dzi o
daudz
s azdu,
Vi sum-
pu Jo i
mancha
los pu s,
is s diinu
i ums,
pla a
Zu enica,
ku eso
ik
slapj8, ka
u pa
zi is
dzi ojug-
as. Las
zonas de
apziméj-
ums han
cambiado
mucho.
Ta
Lubana
kadu
ap idu
sauc
E gala.
¿Qué es
lo que
es ás
haciend-
o? Sai
ap idii
kad eiz
eso
biju3i
sas opa-
mi é gli
un
agadéj-
ais
nosauku-
ms
acim ed-
zo
adies no
E g/u
gals.
Daz eiz
luga
nosauku-
mam
izcelSan-
ds na ik
iegli
iedomaj-
ama. (La
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción)
Asa é i
ha sido
pusmuiza
Pa malni-
eki.
Apmé am
an es de
150 años
a
sauk a
pa
G enca -
u, kas i
la isko-
s acu
G enzho-
. Ta ka
muizZina
i pédéji,
kas
piede éj-
usi
Asa es
kungam,
iegli a
sap as ,
kapéc o
a
nosauku-
si. Tad $i
muizZina
pa sauk-
a po los
Pa mal.
Dzi na u
Sai ie
nekad
neeso
bijis, bez
am
Asa é
dzi ma -
as sauc
pa
sudmalim,
ne pa
pa malim.
(Se a a
de una de
las
cancion-
es más
popula -
es de la
canción)
Va bi e
a ds, ja
ien as
na
nejausi
izdomi s,
célies no
nosauku-
ma Pa i
mala, . i.,
pie obez-
a? ¿Qué
es lo que
quie es
deci con
eso?
Lo iem
mol i
ie u
a diem
i saka s
a kadu
no ikum-
u. (Lo iem
luga
a diem
i saka s
a kadu
no ikum-
u) Es un
juego de
juegos
en el que
los
jugado -
es
juegan
con los
jugado -
es. Ta,
piem.,
Asa é i
Anéa
leja.
¿Qué es
es o? Sai
leja
klauSu
laikos
pakd ies
kads
Ancis,
kam
muiza
uzlikusi
ik lielas
klauSas,
ka inS
as
ne a éj-
is pildi .
Es o es
lo que
es á
pasando
en el
mundo.
Cuando
lauka
u pa i
bed e, ko
sauc pa
Madalinu
[…] u
ilks
saplosij-
is
mei eni.
Bed e
nosauk a
Sis
mei enes
a da.
¿Qué es
es o?
Pa kulé
i majas
Te]akas,
ku as él
aho a a
dé é
apéc, ka
pie Sim
majim
gani i
muizas
eli.
Ka o gas
kalns
(Pa kulé)
sa u
nome
dabiijis
no a, ka
Sai kalna
bijis g i i
s ada
u gajis
kd
ka o gd.
(La his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia) Ces ainé y Nuopii u se inclinan. Aiz il a i s a s kalns, ku g ii i uzkdp , apéc jau uz il a isi nopiiSo ies, zino , ka p iekSa i smags cela gabals. Es o es lo que ocu e cuando se a a de una especie de abla.
191