scieee Science in your language
[en] (orig) [lt] [de] [fr] [it] [es] [pt]

Latvijas PSR dialektologu ekspedīcijas 1960. gadā

Read accessible full text
Machine-translated document

This is a machine-generated translation of the original document and may contain errors, omissions, or changes in meaning. Do not rely on this translation for quotations, citations, or authoritative references. Please consult and cite the original document.

Latvijas PSR dialektologu ekspedīcijas 1960. gadā

Author: M. Graudiņa
Year: 1961
Source: https://journals.lki.lt/actalinguisticalithuanica/article/download/1960/2059
Zemgales
séliskajas
izloksnés
pe sona
ie niek -
a dus es,
més médz
iz una a
Sau u
@-skayu,
daudzskai-
la o mu
bieZi
undjo
saisina
pa mes.
Vidzemé
es, más
ie bieZi
escucha
como, mas
|| mes,
se iski
izloksnés
ap
Madonu.
Japiezimé,
ka,
izlokSnu
pa s a ji-
em
undajo
li e a i,
bieZi
li e ds
alodas
pla a @
ie a i
Sau ais 2,
piem.,
eze s,
déls, éys
u.c.
También
se puede
encon a
en o os
idiomas.
nakamaja
zilbé seko
ela s
pa skanis
ai
di skanis
un s a pa
na j ai
miks inaj-
uma,
gand iz
isas
(ekspedici-
jas
ap e a-
jas)
séliska
lidzjais
izloksnés
médz
pa é s
a pa o.
Vidzemes
séliskajas
izloksnés
§84da
pa é Sa-
na
iespéjama
a ad,
ja seko g,
g, k, j, ¢,
d%, §, 4%,
J, m
sa ienoju-
ms a
pa skani
un So
anyskanu-
Sa na ,
ia, s, p, g,
g, g, g,
kokis (=
kakis),
piema ejs
(=), plo a
(= pla a)
u.c. Da%as
Vidzzmes
séliskajas
izloksnés
pa é Sa-
nu
ne aucé
daZi ci i
lidzskayu
sa ienoju-
mi. A i
piedéklos
un
p iedéklos
a pa é s
pa 0;
pédéja
ipa niba
Zemgales
séliskajas
izloksnés
i gand iz
pilnigi
s eSa
pa adiba.
Ga as
d-skanas
ie a
Vidzemes
séliskajas
izloksnés
bie%i i
i a
d-skana
(mésa),
kamé
Zemgales
pusé ai
dzi d nu
oa (méa e)
isbiezik
aiuo
(mio e)
pédéjo
D ie é,
Pilskalné,
Beb ené,
daléji a i
Sla é.
Iso-skagu
nepa eid-
o, izyemo
sa ienoju-
mu i , ko
pa é s
gan pa
é , piem.,
z é buls
(=
z i bulis),
gan pa
ie , piem.,
es gie Zu
(= es
dzi du).
Es o es lo
que se
llama la
unión de
los dos.
Ga d
i-skana
pa eidoj-
as pa ei
(lielakaja
izlokSyu
dala) ai ij.
(Ga d
i-skana
pa eidoj-
as pa ei)
(Ga d
i-skana
pa eidoj-
as pa ei)
(Ga d
i-skana
izlokSyu
dala) (Ga d
i-skana
pa eidoj-
as pa ei)
(Ga d
i-skana
izlokSyu
dala)
Daz eiz
Sai (en
inglés)
_ di skani
e7 i Jo i
Sau a
e-skana,
piem.,
upéi e.
¿Qué es
lo que
es ás
haciend-
o?
Dauga pi-
ls ajona
séliskaj-
as
izloksnés
pa s a a
ij un e7,
kamé ap
Iliks i jau
sakas ei,
piem.,
éi s (=
i s), eic
(= i s) El
nomb e de la emp esa.
Vela u y
él dzi d
izloksnés
ap
Madonu
(oylks,
myza) un
daléji a i
Zemgalé
izloksnés
ap
Beb eni.
Zemgales
pusé
y-skanu
omé
is i
egula a-
i nelie o.
¿Qué es
es o?
Viens un
as pa s
una ajs
o pau
a du
pasaka
gan a y,
gan a 7.
Pa i
gal ena
oné is-
ka
ipa niba,
kas ski
Vidzemes
séliskas
izloksnes
no
Zemgale-
s, i
pa skanu
pala ala
pa skan-
a, kas
Dauga as
k eisaja
k as a i
s eSa.
Es e es
el caso de
las
pe sonas
que i en
en el
mismo
luga .
Vidzemes
séliskaj-
as
izloksnés
a>¢g,
@>d* ai
@, u>u?,
uo<ué, ja
seko
pala ali
pa skani
ai
di skani
un
s a pa
na &, g,
k, g, j, ¢
dz, §,%,
m. Ja
miné ie
lidzskani
i
sa ienoj-
uma a ,
J; m, s, 2,
p, b, ,
ad
paskaya
ies ajas
ne auc-
é i, piem.,
gbi (= abi),
edi (=
adi),
kelpi (=
kalpi),
ui ki
(be :
bluki),
seci (=
saci ),
zuebi (=
zuobi),
md*siza
(=
masina)
u.c.
Pa skaya
i a i b, p,
m, ,
p iekSa,
ja ie
bijusi
sa ienoj-
uma a j,
kas
iz una
zudusi,
piem.,
skepa (=
skapja),
Re a (=
ka a),
ku' ma (=
ku mja).
Es o es
lo que se
llama la
unión de
las cosas.
Bé zaun-
é,
Sa kano-
s,
Lazdona
un
P auliend
a médz
pa skay-
o pa a*,
un
gadijum-
os, ku a
jau
pa é s-
s pa 0,
pédéjo
pa skano
pa o*,
piem.,
s ops
s ab (=s),
s o*bi
s abi (=),
mos (=
mazs),
mo zigé
(=
mazin§)
u.c.
Zemgales
séliskaj-
is
izloksnés
pa é $
ga o
d-skanu.
¿Qué es
lo que
es ás
haciend-
o?
Lieclaka-
ja
izlok&nu
dala #
ie un
ou, piem.,
skdu d (=
Skiinis),
cduka (=
ciika),
sdunu (=
Siiny, . i.,
Suju)
u.c., be
da%is
Beb ené,
D ie é,
Pilskalné
@ ie a i
iu, piem.,
bide (=
bii ),
Iliiks e (=
idiks e),
iddenc (=
Lliens)
u.c.
Di skani
uo
Dauga as
k eisaja
k as a
pa é s
pa @,
piem., gis
(= guo s),
s s (=
zuoss),
igas (=
uogas) u.
c. Isa
u-skana
palieck
nemaini -
a,
izpemo
sa ienoj-
umu u ,
ko
dazka
pa é s
pa wo ,
piem.,
kizo mis
(=
ku mis),
acu ne
ienmé
un ne
isos
a dos.
Es o es
lo que se
llama la
unión de
los dos.
Di skana
ei iz una
na
iscau
iendda,
Lielikaja
sélisko
izlokSqu
daja o
und a
pla u ¢,
piem.,
mgi a,
gikas,
méijas
u.c., be
dazas
izloksnés
(Beb ené,
187

Las
expedici-
ones
iegii s
p a s
ie a -
du
k ajums,
kopsum-
ma pa i
21000
luga
nomb e.
No, me lo
enseña -
ás, me lo
enseña -
ás en el
15500. A
Siem
a diem
a és
papildin-
a
ins i i a
esoSos
ie a -
du
k ajum-
us un
izlie o
os
u pmak-
aja
aba a
ie a d-
iem.
Sa ak a-
jos nos
nosukum-
os i
muchas
alodnie-
ciski
in e esa-
n a.
Vie u
nosauku-
miem,
se iSki
iem, kas
sayu
nosauku-
mu
saglabaj-
usi
gadsim -
us ilgi, i
sa a
és u e.
(El
nomb e
de la
ciudad es
el
nomb e
de la
ciudad)
In e esa-
n i, ka
Vidzemes
séliskaja
apgabala
i ai aki
igaunisk-
as cilmes
nosauku-
mi. ¿Qué
es lo que
quie es
deci ?
Ta, piem.,
Pa kulé
i majas
Mus i (ig.
mus
[…]melns),
upe Lisa
(ig.
piede a).
Es e es
el
nomb e
de la
ciudad.
A i
pa skul-
es a ds
(iz .
Pakile) i
igaunisk-
as cilmes.
El
nomb e
de la
ciudad es
el
nomb e
de la
ciudad.
To paSu
a deci
pa
Pikdniem
maju
P aulien-
a,
Mipgiem
maju
Ces ainé
u.c. Si el
luga
a di liek
doma ,
ka ap idii
a é u
eiz bi
dzi ojusi
igauni. Si
el luga
a di liek
doma ,
ka ap idii
a é u
eiz bi
dzi ojusi
igauni.
Li uania
pi obe-
Z4
muchos
luga
a di i
a
lie u is-
ku cilmi.
Ta, piem.,
Gi sené
i meZs
I/gab ad-
e. ¿Qué
es es o?
Diezgan
lielajam
meZam,
kas Ski
La iju
no
Lie u as,
gajis
cau i Jo i
izb auk-
s ce]§,
apéc
ajadzé-
jis ilgi ie
ai
b auk ,
lai ik u
meZam
cau i.
Ga senes
izloksné
a du iigs
lie o a i
ga §
nozimé
apa ka
lie u ie-
Su
aloda.
Ta meZa
a da
a é u
bi
incluye a
a i Si
nozime.
A i pla a
Gé a
kaklis i
nosauk a
lie u iski.
¿Qué es
lo que
quie es
deci ? 5i
pJa a
eso Jo i
s aigna
un apéc
aja
a o
icie sólo
dzé es.
Lie u os
pie obe-
Z4 bez
am
daudz
m@ju
a du,
kas
beidzas
a -iski,
piem.,
Bal iski,
Gi iski,
Ragaunis-
ki u.c.
También se puede consul a en el siguien e enlace: Jaa zimé, ka Jo i muchas luga es sa us nosaukumus iegu uSas ai nu a a-
Las
zonas de
a ena o
las cadas
ie ai
aks u i-
gas
ipa nibas
dé]. Ta,
piem.,
Ga a
pla a
Asa é i
Sau a,
ai akus
kilome -
us ga a
pJa a,
kalns Aza
mugu a
Pa kulé
i
pasmails
kalns, kas
a gadina
42a
mugu u.
Es o es
lo que se
llama el
mo imie-
n o de las
cosas.
BieZi
sas opa-
mi adi
nosauku-
mi ka
Vilku
kalnips
Ces ainé,
ku pa i
kalninam
s aigaju-
Si ilki,
Ai u licis
Asa é,
ku ilki
bieZi
saplosij-
usi ai as,
jo im
nebijis
ku bég .
Es o es
lo que se
llama la
mayo ía
de las
cosas en
el mundo.
Ces ainé
i
Sc adu
bi ze, ku
dzi o
daudz
s azdu,
Vi sum-
pu Jo i
mancha
los pu s,
is s diinu
i ums,
pla a
Zu enica,
ku eso
ik
slapj8, ka
u pa
zi is
dzi ojug-
as. Las
zonas de
apziméj-
ums han
cambiado
mucho.
Ta
Lubana
kadu
ap idu
sauc
E gala.
¿Qué es
lo que
es ás
haciend-
o? Sai
ap idii
kad eiz
eso
biju3i
sas opa-
mi é gli
un
agadéj-
ais
nosauku-
ms
acim ed-
zo
adies no
E g/u
gals.
Daz eiz
luga
nosauku-
mam
izcelSan-
ds na ik
iegli
iedomaj-
ama. (La
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción
de la
canción)
Asa é i
ha sido
pusmuiza
Pa malni-
eki.
Apmé am
an es de
150 años
a
sauk a
pa
G enca -
u, kas i
la isko-
s acu
G enzho-
. Ta ka
muizZina
i pédéji,
kas
piede éj-
usi
Asa es
kungam,
iegli a
sap as ,
kapéc o
a
nosauku-
si. Tad $i
muizZina
pa sauk-
a po los
Pa mal.
Dzi na u
Sai ie
nekad
neeso
bijis, bez
am
Asa é
dzi ma -
as sauc
pa
sudmalim,
ne pa
pa malim.
(Se a a
de una de
las
cancion-
es más
popula -
es de la
canción)
Va bi e
a ds, ja
ien as
na
nejausi
izdomi s,
célies no
nosauku-
ma Pa i
mala, . i.,
pie obez-
a? ¿Qué
es lo que
quie es
deci con
eso?
Lo iem
mol i
ie u
a diem
i saka s
a kadu
no ikum-
u. (Lo iem
luga
a diem
i saka s
a kadu
no ikum-
u) Es un
juego de
juegos
en el que
los
jugado -
es
juegan
con los
jugado -
es. Ta,
piem.,
Asa é i
Anéa
leja.
¿Qué es
es o? Sai
leja
klauSu
laikos
pakd ies
kads
Ancis,
kam
muiza
uzlikusi
ik lielas
klauSas,
ka inS
as
ne a éj-
is pildi .
Es o es
lo que
es á
pasando
en el
mundo.
Cuando
lauka
u pa i
bed e, ko
sauc pa
Madalinu
[…] u
ilks
saplosij-
is
mei eni.
Bed e
nosauk a
Sis
mei enes
a da.
¿Qué es
es o?
Pa kulé
i majas
Te]akas,
ku as él
aho a a
dé é
apéc, ka
pie Sim
majim
gani i
muizas
eli.
Ka o gas
kalns
(Pa kulé)
sa u
nome
dabiijis
no a, ka
Sai kalna
bijis g i i
s ada
u gajis
kd
ka o gd.
(La his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia de la his o ia) Ces ainé y Nuopii u se inclinan. Aiz il a i s a s kalns, ku g ii i uzkdp , apéc jau uz il a isi nopiiSo ies, zino , ka p iekSa i smags cela gabals. Es o es lo que ocu e cuando se a a de una especie de abla.
191