LIETUViIY
KALBOTYROS
KLAUSIMAI,
XXXII
(1993)
BALTY
ONOMASTIKOS
TYRINEJIMAI
OJARS
BUSS
SOMIJAS
UZVARDU
SARAKSTS
BALTU
VALODU
PETNIEKA
LASi
JUMA
!
Ko
bal u
alodu
pé nieks
a
Sada
sa aks a
a as ?
Bez
Saubam,
ne
pa ak
da dz.
Taéu,
ja
jau pa
bal is ikas
ie i zes
onomas ika
pé ijuma
ma e iala
a o u
a
node é
Be lines
ele ong ama a
(ka
o
sa ulaik
spido’i
pie adija
Ana olijs
Nepokupnijs),
ad
ela i i
pilnigs
Somijas
uz a du
sa aks s
a
ome
snieg
ismaz
ikp=
daudz
ie e ibas
cienigas
in o macijas.
Sob id
gan
zina niekiem,
gan
ci iem
in e esen iem
i
pieejami 3
Sadi
sa-
aks i:
Somijas
Pensiju
pa aldes
1970.
gada
saga a o ais,
ka
a i
1985.
g.
un
1990.
g.
Iedzi o aju
uzskai es
cen a
saga a o ie.
Di i
pedéjie
gan
i
jaunaki
un
acim edzo
a i
pilnigaki,
a u
pieejami
ikai
uz
mik o ilmam
kopé a
al-
abé iska
sa aks a
(a
s a is isku
papildin o maciju)
eida.
Tu p e im
1970.
g.
sa aks s
eksis e
3
a ian os
3
biezu
kan o g ama u
izska a:
1)
al abé iskais
sa aks s
a
ek ences
(uz a da
iIpasnieku
skai a)
no adi;
2)
uz a du
sa aks s
ek ences
seciba;
3)
sa aks s
in e sa
al abé a
seciba.
Visi
miné ie
sa aks-
i
glabajas
Helsinkos
Vie éjo
alodu
pé niecibas
cen a
(Ko imais en
kiel en
u kimuskeskus)
Onomas ikas
nodalas
a chi a
(Sei
jaizsaka
si sniga
pa eiciba
Sis
nodalas
adi ajai
D . E ai-Ma ijai
Ne hi
(Ee a-Ma ia
Na hi) pa
laipnu
iepazis inaSanu
a
nodalas
a hi u
un
palidzibu
a
izman oSana).
Izs udeéjo
80s
uz a du
sa aks us,
bal is s
a
iegi
ismaz
ejadu
se
in e esan u
in o maciju.
Pi mka ,
ie
i
dazadi
é ojumi
se
in e esan u
in-
o maciju.
Pi mka ,
ie
i
dazadi
é ojumi,
kas
na
cie8i
sais i i
a
ienas
ai
o as
alodas
konk é o
speci iku
un
ai ak
a iecas
uz
ispa éjo
onomas iku
( ai
a i,
bidami
sais i i
ie3i
a
somu
alodu,
omé
i
in e esan i
dazadu
alodu
specialis iem).
O ka ,
i
japamana
un
ja iksé
ie
somu
uz a di,
kas
a é u
maldina
a
somug is iku
nesais i u
bal u
alodu
pé nicku,
esp.,
ie
uz a di,
kas
.s.
s a p alodu
homonimijas
dél
skie
bal iski,
omé
pa iesiba
na
adi.
Un
eska ,
p o ams,
jaapseko
pa iesi
bal iskie
uz a di,
ieklaujo
aja
ka ego ija
a i
os,
kas
i
bal iski
ikai
no
g ama iski
mo ologiska
no-
o méjuma
iedokla
(be
ne
saknes
mo emas
cilmes
ziya),
piem.,
Ga eckis,
O la icius.
Janem
é a,
ka
bal iskie
uz a di
Somija
ka
izpé es
objek s
i
mazak
ling is iska,
ai ak
és u iska
ka ego ija,
un
a iecigs
pe ijums
a biy
ai ak
ieklaujas
és u é
neka
alodnieciba.
1
Raks a
pama a
Bal ijas
pé ijumu
kon e encé
S okholma
16.V1.1991.
nolasi ais
e e a s,
ku a
saga a
ana
Helsinkos
klu a
iespéjama,
pa eico ies
Ziemel als u
Mi-
nis u
Padomes
pieSki ajai s ipendijai.
15.
Kas
a iecas
uz
pi mo
jau ajumu
loku
—
ispa éjo
onomas iku
—
ad
ispi ms
iz i zas
jau ajums
pa
e i o iali
piesais i a
an oponimijas
kopuma
ai
sis emas
(ja
o
a zis
pa
sis ému)
izpé es
me odem.
Ka
labi
zinams,
adicionali
an oponimija
i
pe i as
e niski
piesais i as
ai
ling is iski
no o-
beZo as
sis emas.
Sako nieéji
sads
e niski
ling is isks
sais ijums
biedi
ien
bija
bi iba
iden isks
a
e i o ialo
piesais i.
Ta u
miisdienu
pasaulé
e niski
" i u”
e i o iju
paliek
a ien
mazak.
Somija
gan
el
jop ojam
i
als s
a
ela i i
iendabigu
iedzi o aju
sas a u
( esp.,
di dabigu,
ja
Ipasi
izdalam
Somijas
z ied iski
unajosos).
Un
omé
a
Sada
als i
i
jau
k ie ni
daudz
adu
pas a igo
iedzi o aju,
ku u
uz a -
di
liek
a ce é ies
gan
ai ak
ai
mazak
ekso iskus
egionus
—
Japanu
(Aoki,
Hawasumi,
Kono,
Nakabe,
Nakagawa,
Suzuki,
Yamakawa),
musulmanu
als-
is
(Abdulla,
Mohammed,
Ib ahim,
Allahwe di,
Ahmed,
Hisa
me din,
Salahe -
din),
Indiju
(Cha e jee,
Rao),
Dien idaus umaziju
(Ph asi hide ,
Nguyen,
Maung),
Kinu
(Chao,
Chen,
Chia-Chi,
Tcheng,
Wang),
gan
a i
isdazadakas
Ei opas
als is
-
Unga iju
(Nagy,
Kiss,
Szabo,
Démé e ),
A méniju
(
Gaspa -
jan,
Sa kissian,
Aghaze ian,
Bagdasa ian,
Ke o
kijan,
Kchecha ou ian s),
G uziju
(Abaschidze,
Re isch ili),
Angliju
(Baske ille,
English,
England,
James,
Robinson,
S anley),
G iekiju
(A hanasakis,
Papa heocha is,
Polemi-
kos),
Se biju
un
Ho a iju
(Bjelog lic,
Dejano ic),
Poliju
(Adamezyk,
Haw y-
luk,
U banowicz),
Rumaniju
(Neg ea),
Islandi
(
K is jansdo i ,
adicionalais
islandieSu
e a ds
—
”K is jana
mei a”
—
Somija
pa apis
pa
uz a du).
Te
miné a
ikai
neliela
dala,
Somijas
uz a du
sa aks a
a
a as
él
daudzus
jo
daudzus
piemé us,
pa ak
daudzus,
lai
os
a é w
ak é
ikai
ka
a se iskus
ku iozus?.
Tu kla
iens
o s
no
miné ajiem
uz a diem
laulibu
ezul a a
i
iekla ies
a i
e nisko
somu
pe son a du
sis ema.
Ka
edzams,
Somijas
an o-
ponimiska
aina a
ai s
na
iedemajama
bez
baga igas
ci alodu
ink us acijas.
Vel
jo
piesa ina aka
Sada
ink us acija
i
adas
als is
ka
Z ied ija
ai
Vaci-
Ja,
a i
La ija
un
Igaunija
(p o ams,
a
a ski igam
ink us acijas
elemen u
p opo cijam).
Ka
pé i
sadu
he e ogénu
an oponimijas
kopumu
—
uz
go
jau ajumu
izsmeloga
a bilde
el
i
mekléjama.
Ka a
zina
skie
skaid s,
ka
a
i i
ling is iskam
me odem
ien
sei
pa ak
daudz
panak
neizdosies.
Un
agad
pie é sisimies
81
aks a
gal enajam
p iekime am,
p o i,
somu
un
bal u
uz a du
pa alélém.
Ko
gan
eik u
alodnieks,
edzo
adus
uz a dus
ka
Vilkas,
Kaunas,
Rai is,
Asie,
Be nas,
Sa ma,
Wasa a,
Saule,
-
Tiesa,
daudz
se
lie de iga
Saja
sa aks a
a as u
a i
_ku iozu
mekle ajs
—
gan
mi
u
a onu
dubul niekus
(Tok amesh,
Ra,
Ajaz,
Faus ,
Sadko,
Nas e din),
gan
" aks niekus”
(Me ime,
Puschkin,
Tu gene ,
Chlebniko ,
Pas e nak
Sienkiewicz,
Ve gilis,
Ka ka,
Shaw)
gan
”poli ikus” (Chu chill,
Lincoln,
F anklin,
Kennedy,
Nizon,
Remano ,
Goduno ,
Ujano ,
S e dlo ,
W angell,
Kalinin,
Lukjanow,
Sob-
achak,
F anco,
Mouba ak,
Hussain),
gan
spo a
pasaules
pa s a jus
(pa
gand iz
pilnu
Holandes
izlasi
a slidosana
—
Schenk,
Ve ke k,
Visse ),
gan
isdazadako
ci u
noza u
sla enibas
(Fe a i,
Nobel,
Gaga in,
Casano a,
Lis ).
Uzmanibu
se
pie é s
a i
dubul uz a di
a
sa s a péji
kon as éjosiem
elemen iem
(Be g-Ahmed,
ilmonen-Schawo onko ,
Venedik ow-
Vaskelainen,
Singe -Semeno -Tjan-Schans-
kaj)
un
uz a di
a
sa dabigu
cilmes
seman iku
(Filoso ,
A
pelsin,
Asp an a,
Ko-
mandi o ,
Landweh ,
Pikk -Sianoja,
”mazais
ciku
g a is”),
16
Liesma?
Ja
dis
alodnieks
bi u
lie u ie is
ai
la ie is,
ad
ins
bez
mazakas
Zaubiganas
uzska i u
sos
uz a dus
pa
bal iskiem.
Un
ig3
nepa isam
nebi u
pelnijis
pa me umus
pa
nek i isku
pieeju,
jo
gand iz
ienme
Sim
pe niekam
ba u
pilniga
aisniba,
Gand iz
ienme
—
acu
ne
ad,
kad
Sadi
uz a di
i
a odami
Somijas
uz a du
sa aks a.
Sai
pedeja
gadijuma
ie
i
lielako ies
i i
somiski
uz a di,
un
a i
ie
dazi,
ku u
somiskums
nay
gluzi
neapSaubams,
ome
nekada
zina
na
bal iski.
‘
Aplikosim,
piemé am,
uz a du
Vilkas,
kas
1970.
g.
Somijai
egis é s
90
eizes
( a ad
90
Somijas
pilsopiem
ai
pas a igajiem
jedzi o ajiem
i
bijis
Sads
uz a ds);
el
7
eizes
i
egis é s
uz a ds
Vilka,
kas
ik
pa liecinoéi
izska as
péc
la iedu
alodas
sie iesu
dzim es.
S a p
ci u,
a i
ela i i
augs a
ek-
ence
jeb
sas opamiba
lauj
dazos
ne
gluzi
skaid os
gadijumos
pa
icamaku
uzska i
somisku
in e p e aciju.
Be
Saja
konk e aja
gadijuma,
pa
Vilkas
unajo ,
nekada
pama a
gaubam
pa
a
somiskumu
na ,
jo
somu
aloda
i
ispa pazis ams
adjek i s
ilkas
*mund s,
Zi g s”.
P o ams,
ka
Saja
apa
ka
isos
ci os
lidzigos
gadijumos
ne a
gluzi
ka ego iski
apgal o ,
ka
s a p
isiem
Siem
somiem
a
uz a du
Vilkas
na
™nomaskéjies”
a i
kads
lie u ie is
Vilkas.
Sadu
iespéjamibu-ne a
nolieg ,
pa baudi
o
i
g u i,
kau
a i
p in-
cipa
iespéjami,
a u
Sadas
pa baudes
ezul a i
nekadi
nemaina‘pama ézi;
uz a dam
Vilkas
Somija
i
somiska
cilme
( a bi ejais
izjemuma
gadijums
ikai
aps ip inas
likumw).
,:
-
Pa é osim
él
dazus
piemé us.
Uz a ds Kaunas,
kas
gan
egis e s
i-
kai
ée as
eizes,
acim edzo
cilmes
zina
sais ams
a
somu
kauna
"naids,
jaunums”,
na
izsleg s
a
sais ijums
a
somu
kaunis
“skais s”.
Tiesa,
Si
uz a da
ipasnieku
nelielais
skai s
Somija
lauj
a i
lie u isku
in e p e aciju
uz-
liko
pa
ne
gluZi
neiespajamu.
Uz a dam
Rai is
(51
pasnieks)
sa uka
na
neka
kopéja
a
la ieSu
adjek i u
a s
ai
no
a’a asina o
la iesu
pe son a -
du
Rai is.
Somu
aloda
i
adjek i s
a is
"neno eibis;
s aigs”,
un
miné ais
uz a ds
neapsaubami
sais ams
a
o.
Uz a dam
Wasa a
i
kopeja
cilme
ne is
a
la iedu
un
lie u ieSu
apela i u
asa a,
be
gan
a
somu
asa a
amu s”,
kas,
ka
zinams,
piede
pie
ienas
e imologiskas
ligzdas
a
la iedu
alodas
somug ismu
ese is.
Somija
i
a
adi
uz a di
ka
Suni
un
As e.
Kau
gan
ie
izska as
ik
la iski,
o
cilme
omé
is icamak
i
a odama
somu
aloda.
Jo
as e
i
ne
ikai
la iesu
suna
lepnums,
be
a i
somiski
*pakape,
g ads”.
Jaa zis
gan,
ka
a ds
a
§adu
nozimi
ne a
diez
cik
labi
node e
an oponima
mo i acijai.
Ne
jau
el i
a ieciga
uz a da
ek ence
i
1
—
a ad
1970..g.
Somija
i
bijis
iens
ienigs
cil eks
a
Sadu
uz a du.
Sis
uz a ds
omé
a
bi
i i
somisks;
s a p
ci u,
i
el
daudz
ci u
neapSaubami
somisku
uz a du
a
ikai
ienu
ipasnieku,
piem.,
Haulapaakkonen,
Hielinen,
Hyé ildinen,
Ileskinen,
Ryssa,
Kus aanpo ka
u.d.c.
Uz a da
As e
la iska
cilme
i
maz
icama
a i
apéc,
ka
la iesu
aloda
as
na
popula s
3
kau
gan
a iecigais
apela i s
piede
pie
leksikas
pama slana.
Va bi
i
e s
aps e
a
kadu
ci u
&
uz a da
cilmes
3
V.S al manes
akuma
Sada
uz a da
ispa
na ,
be
ien eiz
egis é s
Vilkas e
(C an mane
B,
Jla smickas
anTpononMMus.
@amunun.
M.,
1981,
C.
126).
17
iespéju
(no
ge magu
alodam?)?
Nedaudz
sa adaka
i
si uacija
a
uz a diem
Be nas
(24
egis éjumi),
Ba nas
(16
egis éjumi).
Kopa
a ad
40
egis éjumu,
un
as
i
pa ak
daudz,
lai
skaid o u
50s
uz a dus
ka
bal iskus,
kau
gan
a i
somiski
ie
na .
Tiem
na
a bilsmju
somu
alodas
man o aja
apela i aja
leksika
un
nemaz
a i
ne-
a
bu
jau
i i
oné isku
iemeslu
dél,
jo
b-skana
somu
aloda
i
ie ies a
ikai
dz
a
aks u
alodas
a is ibu.
Va bi
sie
uz a di
i
z ied iski?
Z ied ija
sa opami
uz a di*
Ba ne,
Be n,
Be na,
Be nas,
a i
ci i
a
go
a da
celmu,
omé
o
ek ence
i
s ip i
neliela
(mis
is ai ak
in e eséjogais
Be nas
i
egis é s
4
eizes,
be
ispopula akais
no
gis
g upas
—
Be n
—
12
eizes).
Un
omé
Somijas
uz a du
Be nas,
Ba nas
z ied iska
cilme
Skie
daudz
i-
camaka
neka
bal iska
(jo
ai ak
apéc,
ka
lie u iesu
aloda
an
i
apela i s
be nas,
be
a bils os
uz a ds
na
iksé s®).
lespéjams,
ka
ie
sais ami
a
popula o
skandina u
pe son a du
Bjé n?
To,
ka
iena
ai
o a
uz a da
cilme
na
mekléjama
s edas
zemés,
a
apgal o
ne
ikai
ad,
kad sim
uz a dam
i
same a
liels
egis éjumu
skai s,
be
a i
ad,
kad
as
ieklaujas
esela
uz a du
i kné,
ku i
a asina i
no
ie-
na
un
a
pasa
a da
celma.
Ta,
piem.,
uz a dam
Sa ma
Somija
i
ikai
iens
ienigs
ipasnieks,
a i
a bils o3s
somu
alodas
apela i s
na
ik
ieg-
li
a odams.
Tadéjadi
bal iska
cilme
lik os
gluzi
iespéjama.
Taéu
jagem
e a
uz a du
i kne,
kas
sas a
no
Sa mas,
Sa me,
Sa mi,
Sa mia,
Sa mio,
Sa mo,
Sa mu,
Sa mas o,
Sa ma uo i
u.
c.
(s a p
ci u,
Siem
uz a diem
ek ence
i
neliela).
Sadas
i kues
eksis enci
a
uzliko
pa
pie iekamu
pie adijumu
am,
ka
isi
Sie
uz a di,
ai
skai a
a
Sa ma
(lai
kada
bi u
o
konk é a
e imologija),
omé
galu gala
i
somiski.
‘
Un,
nobeidzo
&
uz a du
ipa
( os
a é u
sauk
pa
pseidobal iskiem)
isu
apska u,
japiemin
el
iena
uz a du
i kne:
La a, La e,
La ela,
La ala,
La i,
La io,
La is o,
La onen,
La us,
La us o,
La anne,
La as.
Sei
na
nekadu
p oblému
—
i
diezgan
augs a
ek ence
(piem.,
La us
—
21,
La io
—
38
un
La a
—
pa
625
egis ejumi),
un
a
a bils ogo
somu
alo-
das
apela i u
na
g i i
a as ,
as
i
la a
"lapo ne”.
Ta ad
Saja
gadijuma
japienem
ikai
zinasanai,
ka
miné ajai
uz a du
i knei
a
La iju
na
nekada
sais ijuma
—
gluzi
apa ,
ka
uz a diem
Lie o,
Lie u,
Lie u
—
a
Lie uyu
(80
uz a du
pama a
i
somu
Ipagibas
a ds
lie o
”maigs”).
Nobeiguma
—
dazi
aps e umi
pa
pa iesi
bal iskajiem
uz a diem
Somija.
Somu
alodniece
Pi ko
Nuolije i
(Pi kko
Nuolija i)
aks a
”Monikielinen
Suomi”
”Daudz alodiga
Somija”)®
i
iekla usi
skai lus,
kas
ada
Somijas
iedzi o aju
sadalijumu
a bils osi
inu
dzim ajai
alodai.
Saskana
a
giem
skai liem
(kas
aizgi i
no
o icialas
S a is ikas)
1990.
g.
1
jan a i
Somija
eg
Z ied ijas
uz a du
sa aks s
a
enk ences
no adém
a i
pieejams
mik o ilmas
i
Vie éjo
alodu
pé .ecibics
cen ?
Onomas ikas
nodalas
a chi a,
5
sha .
Lie u iy
pa a dziy
Zodynas
/
A s.
ed.
A.Vanagas.
V.,
1985.
T.
1.
P.
239.
§
1991.
&-
ap ili
au o e
laipni
iepazis inaja
a
sa a
ob id
él
nepublicé a
aks a
manusk ip u.
.
18
scales
dzi ojuéi
11
cil eki,
kas
pa
sa u
dzim o
alodu
a zinusi
la ieSu
alodu,
un
10
—
lie u iesu
(Sajos
skai los
na
ieklau i
da i
pa
cil ekiem,
kas
Somija
uz u as
pagaidam).
S a p
ci u,
abas
g upas
—
gan
la iesu,
gan
lic u ie-
Su
—
sie ieSu
i
s ip i
ai ak
neka
i
ieSu,
apec
a
doma ,
ka
ne
isiem
21
i
a i
bal iski
uz a di.
Tomé
o
Somijas
iedzi o aju
skai s,
kam
i
ne-
apSaubami
bal iski
uz a di
(ieskai o ,
ka
jau
sakuma
eik s,
a i
ikai
o mas
zina
bal iskos),
i
k ie ni
lielaks
—
a bu
ée as
eizes,
a bi
a i
piecas,
gluzi
p ecizi
o
ne a
pa eik
nepa a amo
in e p e acijas
g u ibu
del.
Pa
lie u iskiem
a
uzska i
Somijas
iedzi o aju
uz a dus
A
b ai is,
Gaizulis,
G asu is,
G uzdai is,
Jasbulis,
Kai as,
Kheimonas
(?),
Kinai is,
Klima i-
cius,
Lydeck,
Loley is,
Ma gana ic us,
Ma schulaidis,
Mikalu .as,
Miklowa ,
Mo ai is,
Naujoks,
O la icius,
Pan elei ,
Wisch uka ;
pa
lie u iskiem
ai
la iskiem
—
Boleckis,
B uklis,
Dauksz,
Galinis,
Ga eckis,
No ila,
No wall,
Rimeika,
pa
la iskiem
—
Beb isch,
Beh sin,
Beh ns
(be
sal.
jau
eik o
pa
Be nas,
Ba nas),
Zip us,
Zih uls,
Tchi schis,
Dauguls,
D iksna,
Dsinnejs,
G ibus ,
G audums,
Kad_ik,
Kaleij,
Kal a
(be
sal.
somu
kal aa
"g auz ”,
kal o”
ple e”),
K uming,
Ku mis,
Leijneck,
Mellais,
No bu s,
Ozolins,
Pee-
balg
(1
cil eks,
ku
1990.
g.
sa aks a
jau
a zimé s
ka
mi is),
Pla iais,
P ei s-F eimanis,
Puki ,
Pu in,
Upmal,
Vi ol
un
Vi oll,
Zemi is,
Z a gzne
( ikai
1990.
g.
sa aks a).
Bez
am
i
egis ée a
esela
i kne
uz a du,
ku u
in e p e acija
na
d oga,
omé
ismaz
dalai
no
iem
acim edzo
i
bal is-
ka
cilme
(dazka
a
liek
doma
ne is
alodiski,
be
es u iski
aps é umi)
:
Abol,
Ai is,
Apala,
Ape,
Asa a,
Bemelei ,
Bundul,
D eijmann,
Dunda ,
Egli,
Eglon-Te ho,
Elks,
Esa s,
Gab an,
Hennieks,
Jaa an,
Jacobi
(ka
zinams,
8ads
i aliska
ipa
uz a ds
sas opams
a i
s a p
la iesu
pseidoi aliskajiem),
Je-
ing,
Ju asch,
Kaba a,
Kal ing,
Kama a,
Ka asch,
Ka ing, Keyze s,
Ke kis
un
Ka kis,
Kylkis,
Kischis, Klin he,
Kluss,
Kup i,
Laisma,
Lapina,
Lej-
man,
Lohse,
Mal usch,
Mellen,
Nabba,
Namda ,
Nie a,
Nykull,
Ogle,
O o-
Sp unck,
Plewe,
P esas,
Pulkkis,
Punda s,
Pu es,
Pusa ,
Rabeneck,
Raini
un
Rainis,
Rieks,
Rosen hal,
Sa kano,
Seme,
Silke,
Sk i a s,
Sk ode us,
Skuj,
Spa e
un
Spa ,
Spo is,
S aa as ,
S idis,
Tolkis,
T eij,
Valkasun
Walk, Vaa -
nas,
Voi is,
Zaleman,
Zei e .
Daudzas
Saubas
e
a e u
ela i i
ienka si
a isina
a
in e ijas
me odi,
acu
as
p asa
ai ak
laika
neka,
uz u o ies
So-
mija,
bija
Si
aks a
au o a
iciba.
Tas
pa s
jasaka
pa
el
ienu
g upu
—
uz a -
diem,
pa
ku u
a bi éju
sais ibu
a
la iesu
alodu
a é u
doma
o
izskagas
-s
dél.
Vai uma
gadijumu
3adas
sais ibas
omé
acim edzo
na ,
apéc
Sei
ikai
pa is
piemé u:
Adol s,
A nolds,
Daniels,
Edmunds,
Ehwalds,
Hen ichs,
He be s,
Geo gs;
Ake s,
Bi ge s,
Dahls,
Ge s,
Jage s,
Meine s,
Sande s,
Smul e s,
Vilsons,
Vollme s,
Zei is
u.c.
Nepie é So ies
So eiz
augs akminé o
bal isko
esp.
bal ie’u
uz a du
de-
alizé ai
ling is iskai
analizei,
jaa zimé
omé
kada
o
g a ikas
ipa niba,
p o-
i,
ai aki
la ieSu
uz a di
i
saglabajusi
isai
senas
(20.
gadsim a
saku-
mam
aks u igas)
o og a ijas
ipa nibas,
piem.,
Peebalg
(misdienu
aks iba
Piebalgs),
Beh sin
(Be zins),
Pla ais
(Pla ais),
Zih uls
(Ci ulis),
Kaddik
(Kadikis),
K uming
(K iming),
Dsinnejs
(Dzinéjs).
So
uz a du
Ipasnieki
esp.
igu
dzim as
a ad
Somija
dzi o
jau
sen,
ai ums
no
iniem
acim e-
dzo
kop3
miisu
gadsim a
pi majiem
di iem
gadu
desmi iem.
Va é u
iz eik
19
hipo ezi,
ka
lielak&
dala
no
éiem
cil ékiem
i
izcelojuai
no
La ijas
ali
péc
1905.
gada
e olicijas.
Vés u isks
pé ijums
pa
o,
ka
ie
cil eki
nonakugi
Somija
un
kadas
i
bijugas
ignu
u pmakas
lik engai as
kopa
a
gimeném
lidz
pa
misu
dienam,
bi u,
bez
gaubam,
ne
ikai
in e esan s,
be
a i
pamacoés,
Va bi
a adisies
és u nieks,
kas
uzgemsies
Sadu
uzde umu?
Pe son a du
.
ling is iska-analize
gai
gadijuma
eido u
analizes
pi mo
pakapi.
SUOMIY
PAVARDZIY
SARASAS
BALTY
KALBU
TYRINETOJO
AKIMIS
Reziumé
1y
sg asy,
esanciy
Helsinkio
ie iniy
kal
y
y imo
cen o
Onomas ikos
sky iaus
y e.
Pag indinis
s aipsnio
ikslas
—
suomiy
i
bal y
pa a dziy
pa alelés.
Tokios
pa a des
kaip
Vilkas,
Kaunas,
As e,
Be nas,
Sa ma,
Vasa a
i
k . ik
ié
pi mo
z ilgsnio
a odo
bal iskos.
IS
ik yjy
ai
dazniausiai
suomiskos
pa a dés,
kilusios
ig
bend inés
kalbos
a i ikmeny
(p z.:
Vilkas
ig
suomiy
bid a dzio
ilkas
”Z alus,
gu-
us”;
Kaunas
is
suomiy
apelia y o
kauna
"p ie’iskumas,
blogybe”
a ba
bid a dzio
kaunis
”g azus”;
Vasa a
is
suomiy
apelia y o
asa a
*plak ukas”;
plg.
la .
ase is,
kilusi
is
Suomiy—ug y
kalby
i
. .
Siek
iek
ki okia
si uacija
y a
su
pa a démis
Be nas
i
Ba nas.
Suomiy
apelia-
y ineje
leksikoje
jy
a i ikmeny
né a,
o
ga sas
6
—
isi es as
ik
i
aS y.
Galimas
daik as,
kad
gios
pa a dés
sie inos
su
skandina y
asmen a dziu
Bjo n.
Pa a dés
La a,
La e,
La ela,
La ala,
La i,
La io,
La is o,
La onen,
La us
i
k .
i
pi mo
Z ilgsnio
a odo
la iskos
kilmés.
Vis
dél o
nesunkiai
anda-
masijy
suomiskas
apelia y as,
ai
la ua
*lapai,
lapija”,
aigi
Sios
pa a dés
su
La ija
ne u i
jokio
y3io.
Tas
pa s
i
s/
Lie o,
Lie u,
Lie a
(suomiy
ke o
Agne a
Reike y
akcen uo i
ai,
ad
dauguma
la iy
pa a dziy
Suomijoje
y a
islaikiu-
sios
ik ai
senas
(20
amziaus
p pdziai
bidingas)
o og a ijos
ypa ybes,
p z.:
Peebalg
(daba
Piebalgs),
Zih uls
(Ci ilis),
Kaddik
(Kadikis),
Dsinnejs
(Dzinejs)
i
k .
S aipsnyje
pa eik y
y inéjim
duomenys
im i
i
ijy
Suomijos
gy en ojy
pa-
:
x
yim
gy
