LIETUVIU
KALBOTYROS
KLAUSIMAI
XL
(1998)
Ilga
JANSONE
La ijas
Uni e si a es
La iesu
alodas
ins i ii s,
Riga
VARDA
CILME
UN
TA
SEMANTISKA
MOTIVACIJA
(a .
piedu kne)
Biezi
neskaid u
ai
s idigu
e imologiju
p ecizéSanai
ick
izman o i
gan
iz-
lokSnu
un
seno
eks u,
os a p
a i
a dnicu,
gan
a i
adu
un
kon ak alodu
do-
umi.
Cilmes
skaid o&ana
se iska
é iba
iek
pie é s a
oné iskajam
aspek am,
p o i,
skanu
pa mainam
no eik a
laika
un
elpa,
be
nepelni i
a s a s
no a a
seman iskais
jeb
mo i acijas
aspek s,
p o i,
konk é u
pazimju
iz éle
nominaci-
ja—,
kas
iscieSak
sais i s
a
domaSanu
un
izzinas
p ocesu.
Ne
ienu
ien
gadsim u
iek
disku é s
pa
la ieSu
li e a aja
aloda
izpla i a
a da
piedu kne
un
a
a ian u
e imologiju.
Pa
o
cilmi
i
iz eik as
ismaz
is
ai ak
ai
mazak
pienemamas
hipo ézes.
1.
Pi ma
hipo éze
sais i a
a
bal u
un
ge manu
cilSu
un
alodu
sa s a pe-
jiem
kon ak iem.
Jau
A.
BilenS eins
(BB
XXII
123,
77)
iz eica
domu,
ka
a ds
pied uokne
i
hib id o ma,
ku
o aja
dala
i
la .
uoka,
be
pi ma-
ja
dala
sena
ge manu
o ma
*pieda
ai
*piede,
kas
saskan
a
go u
paida,
sen acu
p ei ,
sensak8u
peda,
kas
apzimé
s a kus.
Ta ad
piedu kne
sako -
néji
bii u
bijusi
s a ku
oka.
Sa as
alodnieciskas
da bibas
sakuma
(1902.
gada
zu nala
,,Jaunibas
d augs“)
a i
J.
Endzelins
piela a
domu,
ka
a ian i
pied uokne
un
pied uoka
sais ami
a
$0
salik eni.
(Pa
o
ska .
DI
I
211.
-
212.
Ipp.)
2.
La ie’u
piedu kne,
esp.
pied uokne
i
sais ams
a
la ieSu
apd uoks s.
P o i,
da ba
,,Ais iski
s udijai*
1908.
gada
K.
Biiga
aks a,
ka
lie .
anka
i
adies
no
senaka
d anka,
jo
o,
ka
pi ms
i
bijis
d
ado
la ieSu
a di
pied uokne
un
apd uoks s
‘Que del
am
Weibe ock’
(Baga
1908:
143).
So
hipo ézi
sais iba
a
la .
pied uokne
analizéjis
a i
J.
Endzelins
(pa
o
ska .
ME
III
246).
3.
La ieSu
piedu kne
i
salik s
a ds,
ku a
pama a
i
p iedéklis
pie-
un
e bs
du ,
a ad
piedu kne
i
apgé ba
dala,
kas
i
pie ieno a,
pies ip ina-
a
apgé ba
pama am.
Si
hipo éze
ap obé a
jau
A.
Leskina
da ba
,,Die
Bildung
de
Nomina
im
Li auischen“
(uzs e o
iespéjamo
piedékla
n
pa é sanos
pa
piedékli
kn)
'
pa
o
ai akka
pozi i i
iz eicies
'
»
ni-s,
em.
-ne
komm
O en
in
de
Ve bindung
-énis,
- ne
o , die
man
zunachs
i
Wei-
e bildung
des
Pa .
p a .
pass.
ode
al e
i-S amme
hal en
moch e..
Es
sind
abe
un e
diesen
74
J.
Endzelins
(Ska .
DI
I
128-129
un
ME
III
246),
o
ka
ienigo
iespéjamo
sniedz
a i
K.
Ka ulis
(pa
o
LEV
II
43).
Péc
isa
ieska a
iespéjamas
Si
a da
e imologijas,
omé
odas
jau ajums:
»A
ko
Sis
apgé ba
dalas
nosaukums
izpelnijies
adu
ie é ibu?“
Adbildes,
Skie ,
a
bi
ai akas.
Un
pi ma
no
am
sais i a
a
a da
piedu -
kne
oné isko
un
mo ologisko
a ian u
daudzumu
la iesu
alodas
izloksnés
un
o
dazado
a spogulojumu
és u iskajas
a dnicas
(a
és u iskajam
a dni-
cam
doma as
dazados
gadsim os
publicé as
la ieSu
alodas
gan
ulkojogas,
gan
skaid ojosas
a dnicas).
Lidz
Sim
la iesu
alodas
izloksnés
(ieskai o
La ju
dainu
a ian us)
egis -
é i
apmé am
30
dazadi
piedu knes
nosaukuma
a ian i,
ku us
a
mégina
g upé
péc
iespéjamas
saknes
un
izmainam
aja:
e
piedu ne,
piedu kne,
piedu kle,
piedu ksne,
piedu ne,
pieduo kne,
pie-
duo ksne,
piede kne,
pieda kne,
pieda kne,
pieda pne
(pédéjais
ikai
La -
ju
dainas);
e
pied uokne,
pied uokns,
pied uoknis;
pied uokle,
pied uoksne,
pied unkne,
pied ukne,
pied iikne,
pied ukle,
pied ekne,
pied aukle,
pied akne,
pied-
akns,
pied aknis;
e
pie dukne,
pi dukne,
pi duokne,
pi dakne,
pi dakne;
©
pi nu e,
pi nuo e.
Bez
am
gan
izloksnés,
gan
li e a aja
aloda
i
nedaudzi
piedu knes
nosau-
kumi,
kas
sais i i
a
seman isko
pa nesumu
no
ke mena
dalas
uz
apgé ba
dalu
(piemé am,
uoka
zinams
li e a aja
aloda
pa aléli
nosaukumam
piedu kne
un
izloksnés
pa aléli
kadam
no
piedu knes
a ian iem;
uokd e
pazis ams
Lejas-
ku zemé
ka
aizgu ums
no
lie u ieSu
alodas).
Gan
J.
Endzelina,
gan
ci u
la ieSu
(un
ne
ikai
la ieSu)
alodnieku
da bos
no é o o
piedu knes
a da
cilmes
skaid ojumu
p e unu
célonis
i
nespéja
o-
né isko
un
mo ologisko
pa mainu
ezul a a
( elpa
un
laika)
a as
ienu
izejas
punk u.
Péc
psiholing is u
un
nominacijas
eo ijas
piek i éju
(Ullmana,
B ekles,
pas a pina i
a i
Pa ela,
Fol ina)
uzska a,
a ian u
daudzums
(izslédzo
diah o-
nas
a ealas
skanu
pa mainas
un
galo nu
mainu
leksi ajas
alodas)
i
iens
no
s eSas
cilmes
adi ajiem.
La ieSu
alodnieciba,
analizéjo
aizgu umus
no
so-
mug u
alodam,
pie
sada
secinajuma
nonakusi
a i
E.
Kagaine
(pa
o
LZA
Vés is
1993,
N .
7,
8.
—
17.
Ipp.)
Be
a g iezisimies
pie
iz i zi a
jau ajuma
un
iespéjamas
o as
a bildes,
kas
sais i a
a
a da
piedu kne
sa dabigo
nominacijas
eidu.
Wo en
ohne
Zwei el
meh e e,
in
denen
‘7
ii
kn,
dieses
ii
kl
s eh ;
zu
dem
Wechsel
on m
und
An...
Wo
mi
kn
und
in
im
Su ix
dii e
hie he
zu
echnen
sein,
z.
B.
pédu kne
Ae mel,
zu
du
s echen.
“
(Leskien
1981:
376)
75
Vispi ms
bi u
lie de igi
pie é s ies
mo i acijas
aspek am
un
noskaid o :
1)
kadas
mo i éjoSas
pazimes
i
izman o as
piedu knes
nosaukumu
da ina-
Sana
bal u,
sla u,
ge manu,
somug u
un
iespéjams
ci as
alakas
alodas;
2)
kadas
i
apgé ba
un
a
dalu
aks u igakas
nominacijas
pazimes
bal u
(la ieSu)
alodas
un
ka
as
sasaucas
a
iespéjamam
piedu knes
nosau-
kuma
nominacijas
pazimém;
3)
kadas
i
polis¢miska
e ba
du
nozimes
la iesu
li e a aja
aloda
un
iz-
loksnés.
Lielakaja
dala
adu
un
kon ak alodu
piedu knes
nominacijai
izman o s
se-
man iskais
modelis
‘ke mena
dala’
>
‘apgé ba
dala,
kas
ap e
§0
ke mena
dalu’.
G ama iski
iek
izman o a
ski éjmo éma,
pa as i
galo ne,
piedéklis,
a i
saknes
pa skana
mija.
DaZi
piemé i
no
ka as
alodu
g upas:
bal u
—
lie u ie’u
anka
—
anko é,
sei
a i
la .
oka
‘ke mena
dala’
>
uoka
‘apgé ba
dala’,
izl.
uoka e
‘piedu kne’;
sla u
—
k ie u
pyka
>
pykae;
polu
eka
—
ekaw;
échu
ukd
—
ukd ;
dk .
pykd
—
pykay;
;
ge manu
—
acu
A m
—
A mel;
z ied u
a m
—
a m;
anglu
a m
—>
slee e
<
senanglu
s/é e,
ziemel izu
s/é ,
sli ;
omanu
—
anéu
b as
>
manche
‘pa ie
du
é emen
qui
ecou e
le
b as’
(pi mo eiz
iksé s
ancu
aloda
ap
1150.
gadu)
<
la .
manica,
manus
‘longue
manche
de
é emen
(a eignan
la
main)’;
i alu
mano
>
manica;
somug u
—
igaunu
kasi
—
kdis;
libie’u
kids
>
kdduks,
be
somu
kasi,
kasi-
a si
>
hiha
<
pi mssomu
*SiSa
<
*iSa.
Ka
edzams
no
miné ajiem piemé iem,
isas
kon ak alodas,
ismaz
o
li e-
a ajos
a ian os,
piedu knes
nosaukSanai
iek
izman o s
miné ais
seman is-
kais
modelis
‘ke mena
dala’
—>
‘apgé ba
dala,
kas
ap e
0
ke mena
dalu’.
La iesu
alodas
nominacijas
sis éma
a i
Sis
modelis
na
s e§s,
piemé am,
mu-
gu a,
p iekSa,
kaja/s a a,
kakls
—
apkakle
u.c.
La iegu
aloda,
se i8ki
as
izloksnés
ai aki
apgé ba
un
a
dalu
nosaukumi
sais i i
a
e bu,
kas
no ada
uz
da bibu,
ku as
ezul a a
apgé bs
ai
a
dala
iek
pie ieno a
(da ina a):
piesii
+
piesu e
‘di daliga
k ekla
apakSéja
(pakulu
ai
upjaka
auduma)
dala;
pie iek
—
pie iekums
‘di daliga
k ekla
apakSéja
(pa-
kulu
ai
upjaka
auduma)
dala’,
aus
—
aus ene,
aus ine
‘gal as
ai
plecu
sega’,
seg
—»
sagéa
‘plecu
sega’
u.c.
Iznemo
pédéjo
piemé u,
miné ais
seman iskais
modelis
izpla i s
ikai
izloksnés,
be
ka s
ci a
a eala.
Sads
modelis
sas opams
a i
lie u ieSu
aloda,
piemé am,
lie .
p idu kas
‘mo e i8ky
ma Skiniy
apacioje
p idu oji
dalis’
LKZ
X
612-613;
padu kas
‘seno isky
mo e isky
ma Skiniy
p as esniy
sidily
s o o
audeklo
p idi imas,
apacioje
p idu kas’
LKZ
IX
61.
Ve bs
-du
( esp.
piedu )
i
polisémisks
gan
la ieSu
li e a aja
aloda,
gan
izloksnés.
Li e a as
alodas
a dnica
am
iksé a
a i
nozime
‘pies ip ina
ko
(pie
ka,
kam
kla ),
Si
nozime
zinama
a i
izloksnu
una ajiem,
be
abos
gadiju-
76
mos
é ojama
seman iska
nianse
‘pies ip ina
uz
neilgu
laiku,
pies ip ina
ie-
na
ie a
( ai
nedaudzis
ie as)’.
Je u
izloksné
1933.
gada
ma e ialu
akumos
iksé s
piemé s
,,ka
élak
sak
a
celinim
Su
k eklam
k i s,
a
b iesmig
smalk
nud-
du
ué
k ekl“,
ku
e bam
nuodii
i
nozime
‘nosi ’,
aéu
as
i
ienigais
pa-
gaidam
egis é ais
piemé s
a
So
nozimi.
Analizéjo
aks u igakos
nominacijas
p incipus,
.
i.,
izdalo
gal enas
mo i-
éjosas
pazimes,
edzams,
ka
la ieSu
aloda
a da
piedu kne
nominacija
ei-
dojas
sa dabiga
si uacija
—
Si
nosaukuma
mo i éjosas
pazimes
(ja
adas
més
a am
izdali )
a Ski as
gan
no
adu
alodas,
gan
és u iski
u akajas
kon ak -
alodas
izman o ajim
pazimém.
Ne
la icsu
li e a aja
aloda,
ne
plaSos
a ea-
los
izloksnés
apgé bu
nosaukumu
da inaSana
ne iek
izman o s
seman iskais
modelis
‘da biba,
ku as
ezul a a
apgé bs
ai
a
dala
ick
pie ieno a’,
a i
e -
bam
-du
aloda
na
nos ip inajusies
nozime
‘si ’.
Pa
i spuséja
nominacijas
un
seman iska
aspek a
izpé e
lick
doma ,
ka
lidz
Sim
iz i zi ajam
e imologijam
na
odams
ne
oné iskais,
ne
a i
seman iskais
pama ojums.
Ka
zinams,
ne iena
no
bal u
cil im
na
dzi ojusi
izolé i,
adé]
a i
cil éku
domaSana
ne a éja
as ies
pilnigi
ci i
p iekSs a i
un
asociacijas.
Va da
piedu kne
cilmes
mekléjumi
bi u
ja u pina:
e
bal u
alodu
és u é
(noskaid ojo
ai
mi uSaja
p iisu,
ai
lie u ieSu
alo-
das
senajos
a o os
na
lidzigs
piedu knes
nosaukums
un
analogs
seman-
iskais
modelis);
e
pasa
la ieSu
aloda
(noskaid ojo
ai
la ieSu
aloda
ispi ms
bija
pazis-
ams
nosaukums
uoka
‘apgé ba
dala’,
ai
kads
no
a da
piedu kne
a-
ian iem).
Jaa zis ,
ka
o
bis
iespéjams
eik
ikai
ad,
kad
biis
iz eido a
és u iska
la ieSu
alodas
a du
k ajuma
da u
baze;
e
ilgs osas
un
islaicigas
kon ak alodas.
Gau a
1998
04
15
LITERATURA
BB:
Bei iige zu
Kunde
de
indoge manischen
Sp achen.
He ausgeben
on
D .
Adalbe
Bezzen-
be ge
(und
D .
W.
P elwi z).
Gé ingen,
1877-1906.
B ekle
H.
1972:
Seman ik.
Eine
Ein iih ung
in
die
sp achwissenscha liche
Bedeu ungsleh e,
Miinchen.
Biga
1908:
Ais iski
s udijai,
Pe e bu gas.
DI:Endzelins
J.
Da bu
izlase.
I
sé.
Riga,
1971.
EH:
Endzelins
J,Hauzenbe ga
E.
Papildinajumi
un
labojumi
K.
Milenbaha
La iesu
alodas
a dnicai.
1-2.
séj.
Riga,
1934-1946.
Fol in
H.
F.
1963:
Die
Kop bedeu ung
und
ih e
Bezeichnungen
im
Deu schen.
—
Deu sche
Wo o schung
in
eu opdischen
Beziigen
3,
Giessen.
G eimas
A.
J.
1992:
Dic ionnai e
de
l'ancien
ancais,
Pa is,
La ousse,
364.
Le
dic ionnai e
1996:
Le
dic ionnai e
du
ancais
langue
é ange e,
Pa is.
Leskien
A.
1891:
Die
Bildung
de
Nomina
im
Li auischen,
Leipzig.
77
LEV:
Ka ulis
K.
La iesu
e imologijas
a dnica
1-2,
Riga,
1992.
LKZ
IX-X:
Lie u iy
kalbos
Zodynas
9,
Vilnius:
Min is,
1973;
10:
Mokslas,
1976.
ME:
Milenbahs
K.
La iesu
alodas
a dnica.
Redigéjis,
papildinajis,
u pinajis
J.
En
dz
e-
lins
1-4,
Riga,
1923-1932.
Picoche
J.
1979:
Dic ionnai e
é ymologique
du
angais.
Pa is,
Les
usuels
du
angais,
404.
SKES:
Suomen
kielen
e ymologinen
sanaki ja
1,
Helsinki,
1955.
Ullmann
S.
1972:
G undziige
de
Seman ik.
Die
Bedeu ung
in
sp achwissenscha liche
Sich ,
Be lin-New
Yo k,
347.
ZODZIO
KILME
IR
JO
SEMANTINE
MOTYVACIJA
(la .
piedu kne)
San auka
S aipsnyje
méginama
aiskin i
la iy
kalbos
Zodzio
piedu kne
kilme
seman ines
mo y acijos
aspek u.
Remian is
ankSciau
pa eik omis
Sio
ZodZio
e imologijomis
(1.
pied uokne
<
la .
uoka
+
ge m.
*pieda;
2.
piedu kne,
pied uokne
<
bal .
*d anka;
3.
piedu kne
la .
pie-
+
la .
du )
nus a y a,
jog
nei
iena
i8
jy
neapima
isy
uZ asy y
a ian y.
Kad
bi y
iSaiskin a
Sio
ZodzZio,
.
y.
a ski y
kilmé,
eikalingi
olesni
seman iniai
y imai
kon ak uojanciose
kalbose,
giminingose
kalbose,
la iy
kalbos
diach oninéje
sis emoje.
ORIGIN
AND
SEMANTIC
MOTIVATION
OF
THE
le .
piedu kne
‘a
slee e’
Summa y
The
a icle
deals
wi h
possible
explana ions
o
he
o igin
o
he
wo d
piedu kne
om
he
aspec
o
seman ic
mo i a ion.
Judging
om
he
be o e
men ioned
e ymologies
o
he
wo d
(1.
pied uokne
<
le .
uoka
+
ge m.
*pieda;
2.
piedu kne,
esp.
pied uokne
<
bal .
*d anka;
3.
piedu kne
<<
le .
pie-
+
le .
du ),
he
conclusion
is
d awn
ha
none
o
hem
goes
wi h
all
he
ixed
a ian s.
In
o de
o
ind
he
o igin
o
his
wo d
o
a he
i s
sepa a e
a ian s,
u he
seman ic
esea ch
is
necessa y
in
con ac -languages,
cogna e
languages,
diach onic
sys em
o
he
La ian
language.
78