LIETUVIU
KALBOTYROS
KLAUSIMAIT
XL
(1998)
Anna
STAFECKA
La ijas
Uni e si a es
La iesu
alodas
ins i ii s,
Riga
IZLOKSNU
IPATNIBAS
GARIGO
DZIESMU
KRAJUMA
,DZISMIES
SWATAS...“
(1801)
1801.
gada
izdo ais
ga igo
dziesmu
k ajums
,,Dzismies
Swa as..“'
i
iens
no
senakajiem
ga igas
dzejas
pieminekliem
augSla iesu
jeb
la galieSu
aks u
a-
loda,
kas
saglabajies
lidz
miisdienam
un
piede
pie
jezui u
pe ioda
da biem.
Tas
piedzi ojis
ai ak
neka
10
izde umu
a i
péc
jezui u
da bibas
izbeigSanas.
A i
1801.
gada
izde ums
na
pi mais.
Pa
o
liecina
ispi ms
jau
ga igas
cenzi as
a zime
Reimp ima u ,
ka
a i
zinas,
ka
él
20.
gadsim a
sakuma
eso
bijusi
sas opami
1786.
un
1793.
gada
izde umi,
ku i
lidz
miisdienam
ai s
na
saglabajusies.”
Na
gan
izslég s,
ka
a zime
Reimp ima u
a é u
bi
a iecina-
ma
a i
uz
kadu
ci u
g ama u,
piemé am,
1771.,
1786.
ai
1793.
gada
izdo o
lig-
Sanu
g ama u
,,Nabozens wo..*,
ku a
a i
i
ie ie o as
ga igas
dziesmas.
G ama a
i
90
ga igo
dziesmu.
Daudzas
no
am
i
ulkojumi,
ka
o
ada
pa-
pild i s aks i
la inu
un
polu
aloda.
Tomé
dalai
dziesmu
i
ikai
la iskie
no-
saukumi,
a ad
as
a é u
bi
a i
o iginalsace éjumi.
Dziesmu
makslinieciskais
limenis,
ka
o
no adijusi
li e a ii zina nieki,
i
i-
sai
ne ienads.
Pama ojo ies
uz
So
a zinu,
i
iz eik a
hipo éze,
ka
pie
g ama as
i
s adajusi
ai aki
au o i.’
A i
alodas
lidzeklu
iz élé,
i
ipasi
mo ologisko
o mu
lie ojuma
é ojamas
a Ski ibas,
ku as
eidojusas,
no
ienas
puses,
jau
pas a oSas
aks ibas
adicijas
iespaida,
no
o as
puses,
ie éjo
izlokSnu
ie ek-
me.
Kau
gan
dziesmu
k ajums
alodas
zina
u pina
iep iekSéjo
la galiesu
aks-
u
adiciju,
omé
aja
sas opamas
a i
ci iem
$4
pe ioda
aks iem
ne adicio-
nalas
ipa nibas.
Vispi ms
jamin
as,
ka,
é éjo
kopuma
$0
dziesmu
k ajumu,
ne a
nepamani ,
ka
as
izcelas
a
ie ¢jam
La gales
izloksném
u aku alodu
neka,
piemé am,
iep iekSéjie
augSla iesu
aks u
aloda
publicé ie
da bi.
Raks a
apliko as
gal enoka
k ajuma
,,Dzismies
Swa as..“
sas opamas
mo ologiskas
Ipa nibas,
omé
jaa zimé,
ka
dziesmu
aks iba
isai
p ecizi
a -
'Ta
pilns
nosaukums
i
,,Dzismies
Swa as
uz
Guda
Diwa
Kunga,
Jump .
Ma yas
un
Diwa
Swa u,
izd ukowo as
Polocka
pi
Baznickungu
Jezui u
1801.
goda*.
>Buk§&s
M.
Vacoki
aks niceibas
piminekli,
Minhené,
1952,
79.
3
Sikak
pa
oska .
Kal ane
S.
La galiesu
li e a i as
sdkumi
(ga igd
li e a ii a
18.
un
19,
gadsim a).
Dise acijas
kopsa ilkums
ilologijas
dok o a
g ada
iegiiSanai,
Riga,
1997,
16-17.
41
spogulo
a i
a se iskas
La gales
izloksném
aks u igas
oné iskas
pa adibas.
Ta,
piemé am,
p iekSéjas
indas
pa skani
@
un
G
apzimé i
a
ia
un
id,
piemé am,
ziamia,
laimid.
Tapa ,
neska o ies
uz
ga igo
dziesmu
isai
ie obezo o
leksikas
slani,
sas opamas
a i
ai akas,
a se iskam
La gales
izloksnu
g upam
aks u i-
gas
leks¢mas
ka,
piemé am,
Dien idla galé
aks u igais
ciema
nosaukums
so-
la,
a i
ei iskas
‘b okas is’,
aidi
‘ka ’’,
La gales
aus umu
izloksnés
izpla i ais
dyzan
‘lo i’.
Tomé
lielaku
uzmanibu
piesais a
izloksnu
mo ologisko
ipa nibu
a spogu-
lojums.
Taja
a é u
izdali
is
gal enas
g upas.
I.
Vispi ms
minamas
adas
izloksnu
mo ologiskas
pa adibas,
ku as
aks u-
igas
ai umam
La gales
izlokSnu,
be
ku as
na
lie o as
ne
senaka
posma
la -
galieSu
aks os,
ne
a i
klu uSas
pa
la galieSu
aks u
alodas
no mu
as
elaka-
ja
no méSanas
gai a.
Ka
spilg akais
piemé s
e
b u
minamas
sie ieSu
dzim es
nomenu
ienskai la
geni i a
un
daudzskai la
nomina i a
un
akuza i a
o mas
a
galo ném
-is,
-ys.
Kau
gan
dziesmu
k ajuma
ai uma
gadijumu
lie o as
no
lejasla ieSu
aks ibas
pa nem as
o mas
a
galo ném
-as,
-es
ka,
piemé am,
jau
pasa
g ama as
nosaukuma
lasam
,,Dzismies
Swa as“
ne is
,,Dzismis
Swa-
ys*
ka
as
skané u
ai uma
La gales
izlokSnu,
omé
isai
biezi
lie o as
a i
ga-
lo nes
-is,
-ys,
piemé am,
a aun
si di
munu
nu
milibas
ziamis
13;
Raudi
pi
smie is
47;
Wyssas
yucis
ley a 47;
Uz
Diwa
walis
wyss
adsadudamis
82;
Kas
man
nu
naudys
un
bogo ieybys,
Jo
na u eszu
swa as
myuzeybys
?
89
Tomé
galo nu
-is
un
-ys
lie ojums
dziesmas
ne
ienmé
i
konsek en s,
ies-
péjams,
ka
daZ eiz
o
no eikusi
a skanu
nepiecieSamiba.
Ta,
piemé am,
dzies-
ma
s .
Ju a
godam
lasam:
Tys
launigs
Ceza s,
byudams
op om
apnys,
Ap oka
Tiewi
dzil
iksz
ko s as
wapnys
71.
Sa uka
ienskai la
geni i a
o ma
no
a da
zeme
pa as i
i
a
izloksn¢m
aks u igo
galo ni
-is,
piemé am,
nu
milibas
ziamis
13;
s 0ios
uz
ziamis
k aia
24;
nu
sausas
ziamis
upi
acinowi
120.
Ka
edzams
jau
ci é ajos
piemé os,
blakus
lie o i
sie ieSu
dzim es
no-
meni
a
ienskai la
geni i a
un
daudzskai la
nomina i a
un
akuza i a
galo -
ném
-as, -es.
”
Ci é s
péc
1821.
gada
izde uma.
42
Nemo
é a
o,
ka
iep iekSéjos
Si
pe ioda
la galieSu
aks u
a o os
jau
pa
adi-
ciju
bija
klu is
galo nu
-as
un
-es
lie ojums,
biezi
sas opamas
galo nes
-is
un
-ys
k a-
juma
,,Dzismies
Swa as“
liecina
pa
isai
sp€cigu
ie éjo
izlok8nu
ie ekmi.
Plasa
a eala
La gales
aus umu
un
dien idaus umu
izloksnés
é-celma
lic -
a du
daudzskai la
da i a
un
ins umen ala
galo ne
i
-om,
pi ms
ku as
seko
miks ina s
lidzskanis
ka
aglom,
up’om
u.
ml.
Tacu
la galieSu
aks os Sadas
o -
mas
na
ie iesusas.
Iznémums
i
aplikojamais
dziesmu
k ajums,
ku
as
a o-
damas
ijas
dziesmas:
a ..dzismiom
25;
Diwu
gudynoy
a
dzismiom
112;
A
zwaygzniom
k uniey a
115.
II.
K ajuma
,,Dzismies
Swa as..“
sas opamas
a i
La gales
cen alajam
un
aus umu
izloksném
aks u igas
mo ologiskas
Ipa nibas,
ku as
na
aks u igas
senaka
posma
la galieSu
aks iem.
Te
ispi ms
bi u
minami
a
p iedékliem
a -
asina o
e bu
a g iezenisko
o man u
a ian i,
ku i
izloksnés
eido
s abilus
un
no u igus
a ealus
a i
misdienas.
Jaa zimé,
ka
pi majos
la galieSu
aks u
a o os,
i
Ipasi
1753.
gada
izdo aja
e angéliju
ulkojuma
,,E angelia
To o Anno..*
dominé
a g iezeniskais
o -
man s
-si-.
Tas
isai
biezi
sas opams
a i
ci os
Si
pe ioda
aks os.
Tacu
k ajuma
,,Dzismies
Swa as..“
as
kons a é s
e ak,
piemé am,
apsywie szonu,
apsig izies
56,
pa as i
-si-
sas opams
a da
apsizaloj
‘apZélojies’
(a i
isos
élakajos
Si
pe i-
oda
izde umos).
Vai uma
gadijumu
dziesmas
lie o s
La gales
dien idu
un
ie-
umu
izloksném
aks u igais
a ian s,
kad
a g iezeniskais
o man s
-sa-
lie o s
aiz
p iedékliem,
ku i
beidzas
a
pa skani
ai
nebalsigu
lidzskani,
un
-za-
aiz
p iedékliem
a
z.
A i
k ajuma
,,Dzismies
Swa as..“
dominé
Sis
a ian s,
piemé am,
pasas ey-
dzas
12,
nasa oda
96,
izapildieios
25.
Tomé
di as
dziesmas
a odam
a i
La ga-
les
cen alajam
un
aus umu
izloksném
aks u igo
-sa-
un
-za-
lie ojuma
a-
ian u
—
-sa-
ikai
aiz
p iedékliem,
ku i
beidzas
a
nebalsigu
lidzskani,
be
pa é-
jos
gadijumos
-za-.
Ta
Sajas
dziesmas
lasam:
nazanias
le uma
90;
wie is
nazag yb
91;
Layks
pazaciel is
91.
Di as
dziesmas
sas opami
a i
gal enoka
La gales
aus umu
un
cen ala-
jam
izloksném
aks u igie
adjek i i
a
su iksiem
-ink-
ai
-enk-:
i
mozinkus
ba nus
[na e]
szkin
kay
d ywa
zie nus
91,
Un
uz
winia,
mozenkinia,
ay
ab
pasiwie simies’
25.
K ajums
,,Dzismies
Swa as..“
apa
ka
pa éjie
senaka
posma
la galieSu
aks-
i,
konsek en i
a spogulo
Dien idla gales
izloksném
aks u igas
éléjuma
iz-
eiksmes
o mas
a
-m-
un
a Ski igam
galo ném
ka ai
pe sonai.
Tomé
a se i8-
43
kas
dziesmas
sas op
ienskai la
1.
un
2.
pe sonas
o mu
lie ojumu
daudzskai la
1.
un
2.
pe sonas
ie a,
piemé am,
Kab
diel’
ewis
p acawo um,
Debes
dabo um
2.
pp.
kab
mes
celus
Towus
so go um
2;
kab
mes
Debes’
nupielniey um
94.
Na
izslég s,
ka
as
i
dzejas
i ma
labad,
acu
ikpa
labi
e
a é u
bi
a -
spogulo s
La gales
cen alajam
un
aus umu
izloksném
aks u igais
pe sonas
o mu
jaukums.
Dziesmu
k ajuma
spo adiski
iks¢ a
a i
daudzskai la
2.
pe so-
nas
o ma
a
- u ( u
i u
15),
kas
aks u iga
plaSam
izloksSnu
a ealam
La gales
aus umos
un
ziemelos.
III.
A se iskas
dziesmas
a spogulo as
Sau i
lokalas
La gales
izlokSnu
ipa nibas.
Ta,
piemé am,
dazas
dziesmas
sas op
i iesu
dzim es
lie a du
daudzskai la
akuza i a
o mas
a
galo nes
pa skana
zudumu,
kas
aks u igs
dazam
La gales
ie umu
izloksném,
piemé am,
g aks
mozgojam
7,
Zéboks
uz
Towu
maucia
kdju
72,
Judins.. ey ums
neayzley
96,
yka
mie diey
ba ns
112;
sal.
izloksnés:
ync
pl’iés
Nicgalé,
ak.
k ks
P eilos.
Di as
dziesmas
sas opama
péc
i-
celma
pa auga
da ina a
no eik a
ie niek-
a da
pa s
ienskai la
akuza i a
o ma
pa i,
kas
misdienas
kons a é a
ikai
a -
se iskas
Dien idla gales
izloksnés;
pa i
Kungu
uz
k ys a
pako a
49,
Un
pec’
Tawu
pa i,
I
us
ba nu
mo i
smie s
nukaun
91.
Dziesmu
k ajuma
iksé as
a i
dazas
misdienu
La gales
ie umu
un
dien i-
du
izloksnés
sas opamas
sie ieSu
dzim es
lie a du
daudzskai la
nomina i a
un
akuza i a
kopigas
o mas
aiz
p ie a diem,
piemé am,
kas
ne edz
a
acis
35,
cau
os
owas
mukas
41,
a
Debies
moksoy
42,
Smie s’
uz
lauds’
s ieydzas
92;
z
sal.
izloksnés:
m’ezs
klausuds
a
auss,
ei ums
e as
a ac&
Kalupé,
ai
auzys,
ai
g yiidim
ni kaiseja
Skauné,
b auc
da
k ozys
Liksna.
Vél
a é u
miné
dziesmu
k ajuma
sas opamas
kompa a i a
kons ukcijas
a
p epoziciju
aiz,
piemé am,
ayz
wyssu
do gumu
oboku
u
skays umu
24,
Skays oku
pamie s’
misu
ayz
lilijay
82,
ayz
wysu
miliga
67.
44
Sadas kons ukcijas
ka
no ecojusas
iksé as
a i
daz4s
miisdienu
La gales
iz-
loksnés,
piemé am,
skdis uéka
Muo and
diz
ysys
d audzig
Asiiné,
ja ineibd
jis
b’eja
s yp okais
aiz
ysim,
Li anos.
Kons a é a
a i
ai umam
izlokSnu
aks u iga
kons ukcija
a
p epoziciju
pa .
Skays oks
biei
pa
liliju
117.
Kopuma
ga igo
dziesmu
k ajuma
,,Dzismies
Swa as..“
é ojama
mo olo-
gisko
o mu
a ian u
dazadiba.
Dziesmas
sas opamas
dazadiem
ie éjo
izloks-
nu
a ealiem
aks u igas
alodas
pa adibas
lauj
secina ,
ka
k ajumu
a é u
bi
eidojusi
ai aki
au o i
no
dazadam
La gales
ie am.
Gau a
1998
04
15
TARMINES
YPATYBES
GIESMIU
RINKINYJE
,,DZISMIES
SWATAS...“
(1801)
San auka
S aipsnyje
nag iné os
egionines
a mines ypa ybés
giesmiy
inkinyje
“Dzismies
Swa as...“.
Pag indinis
demesys
ski as
mo ologiniy
o my
a ian ams.
Analizuo a
medZiaga
leidzia
da y i
is ada,
kad
Sia
knyga
suda e
keli
au o iai,
a s o aujan ys
ski ingiems
La galos
egionams.
REGIONAL
DIALECTAL
PECULIARITIES
IN
THE
COLLECTION
OF
HOLY
SONGS
,,DZISMIES
SWATAS..“
(1801)
Summa y
The
a icle
deals
wi h
he
analysis
o
he
egional
dialec al
peculia i ies
e lec ed
in
he
col-
lec ion
o
holy
songs
,,.Dzismies
Swa as..“.
Main
a en ion
is
paid
o
he
a ia ions
o
he
mo p-
hological
o ms.
The
analized
ma e ial
le s
o
d aw
a
conclusion
ha
his
book
has
been
compi-
led
by
a ious
au ho s
ep esen ing
di e en
egions
o
La gale.
45