ACTA
LINGUISTICA
LITHUANICA
LIETUVIY
KALBOTYROS
KLAUSIMAT
XLITI
(2000)
Ine a
KURZEMNIECE
Lawijas
Uni e si a es
La iesu
alodas
ins i i s,
Riga
GULZOGU
NOSAUKUMI
LATVIESU
VALODAS
IZLOKSNU
LEKSIKA
No
seniem
laikiem
lidz
pa
musu
dienam
cil éki
i
cen uSies
no obezo
un
aizsa ga
kadu
pieminas
ie u,
apme ni,
élak
lauku
sé u
ai
sa upmaju.
Sim
nolukam
La ijas
e i o ija
cel i
daudzi
a Ski igas
kons ukcijas
Zogi,
ai
skai a
a i
gulzogi
(ska .,
piem.,
e nog a u
pé ijumus
pa
zogu
eidiem:
Cime manis;
Jaunzems;
K as ina;
Kundzin§$).
Péc
a heologu
a zinumiem
gulZogu
aisiSanas
pi msakumi
da éjami
a
1.
g. .
p.m.é.
o o
pusi
(Sedo s
1992:
34).
A heologisko
iz akumu
ap aks i
liecina,
ka
La ijas
pilskalnu
malas
gulZogi
bijusi
plasi
lie o i,
piemé am,
o
paliekas
a as as
Ken es
pilskalna,
kas
bijis
apdzi o s
no
5-9.
gs.
(S uba s
1976:
40),
A aigu
eze pili, kas cel a
ap
830.
g.
(Apals
1993:
6),
MeZo nes
pilskalna,
kas
iz eido s
ap
8.,
9.
gs.(Sedo s
1992:
105).
GulZogi
i
ie obeZojuSi
a i
La ijas
pilsé as.
To
apliecina,
piemé am,
J.
K.
B oces
Rigas
pilsé as
ziméjums
1499.g.
u.
c.
(B oce
1992:
19).
Vélakos
laikos
saimniecibas
un
lopu
celu
malas gulZogus
céla
zemnieki,
ku i
dzi oja
meziem
baga as
ie as.
Gulzogu
aisi8ana
sas opami
lielako ies
di i
pa eidi:
1)
zemé
ap
3
pédu
dziluma
ie ak i
1,5
lidz
2,0
m
ga i
s abi,
kam
abas
pusés
a
ci im
lidzigu
da ba
iku
a
pla u
asmeni
iekal as
enes.
S abi
ak i
apmé am
no
3
lidz
7
m
a aluma
iens
no
o a.
S a p
s abiem
guleniski
lik i
dazada
esnuma
koki,
ku u
gali
ika
nos ip ina i
s abu
enés;
2)
s abi
pa
2
blakus
ie ak i
zemé,
be
gulkoki
pie
iem
pies ip ina i
a
klugam.
Lai
ie aupi u
kokma e ialu,
s a p
gulkokiem
lik i
klucisi.
GulZogi
bija
pazis ami
isa
La ijas
e i o ija,
be
péc
e nog a u
a zinumiem
isilgak
saglabajuSies
Ku zemé,
Ziemel idzemé
un
La galé.
Misdienas
gulzogi
ai s
ne iek
aisi i.
Lai
gan gulzogi
musdienas
ai s
ne iek
lie o i,
omé
gan
aks u
a o os,
gan
izlok’nu
leksika
nosaukumi
i
odami.
Saja
aks a
apliko a
miné a
Zogu
eida
nosaukumu
daudz eidiba
La ijas
no ados,
a i
a dnicas,
pie é So ies
gal e-
noka
nosaukumu
seman iskajam
un
cilmes
aspek am.
Li e a aja
aloda
gulzogu
apziméSanai
lie o i
ai aki
nosaukumi
—
gulZuogs,
gulsé a,
gulkuoku
zuogs
(LLVV
3,
173),
sli a
‘no
gulbalkiem
eido s
zogs’
(LLVV
71,
597),
be
ka
ap id a ds
a dnica
ieklau s
nosaukums
k i enis
(a i
k i enis)
‘zogs,
ku a
Ské skoku
gali
bals as
s abu
g opés’
(LLVV
4,
439).
1.
Vis ai ak
la ieSu
alodas
izloksnés
lie o i
adi
gulzogu
nosaukumi,
ku i
aks u o
Zogu
péc:
1)
aja
izman o ajam
zoga
dalam;
2)
zoga
dalu
no ie ojuma
eida;
136
3)
zoga
dalu
aps ades
eida;
4)
senuma;
5)
da bibas,
kas
aks u iga
Zogu
aiso .
Tie
lielako ies
i
a dkopnosaukumi,
ku os
a ka igais
komponen s
i
ispa i-
na s
zoga
apziméjums,
(s¢a,
ko
lie o
Zemgalé,
Vidzemé
un
dala
La gales
iz-
lokSnu,
Zwogs,
ko
lie o
Ku zemes,
Zemgales
un
dazas
Vidzemes
un
La gales
izloksnés,
sé ina,
ko
lie o
séliskajas
izloksnés
un
sé malis,
ku u
ka
ispa ina u
zogu
nosaukumu
lie o
dala
La gales
izlok&nu).
1.1.
Ta
izlokSnu
leksika
pie aks i i
gulzogu
nosaukumi,
o
a ian i,
ku os
ie e a
no ade
uz
balkiem
ai
esnam
ka im:
a dkopnosaukums
balkénu
sé a
egis é s
Ziemel idzemé,
piem.,
Kiduma
—
balkénu
sé ’s
like
leide iém
un
ciikam,
u
ja i
aiga
ad’s
s ip aks.
s abiem
ka a
pusé
ié ina.
lika
éd’s
pusbalkén’s
iék&G@
omi
ené,
ai
nu
plesc’s
ai
apal’s
(Ap .).
7
Va ds
ba/kis,
no
ku a
celma
a
deminu i a
izskanu
—
éns
a asina s
a ds
balkéns,
lie o s
a
nozimi
‘de
Balken’
un
lidz
a
lie .
balkis,
ig.
pal’k
aizgii s
no
i .
balke
‘Balken’
(ME
I
261;
Sehwe s
1936:
8;
LEV
I
105;
Lg
1478).
Va dkopnosaukums
k i inu
Zuogs
a
su iksu
-in-
a ka igaja
komponen a
zi-
nams
ai s
ikai
no
ME
II
281
Nica,
be
a
su iksu
-en-
a ka igaja
komponen a
a asina ais
k i enu
Zuogs
egis é s
izlok8nu
akumos
G obina
—
bi
ddi
k i ina i
Zudgi
—
esni
s abi
,
izzina
a
adu
pla u
é eli
adu
ié u
un
a
ik
é
k i indja
iéksa
apalus
kudkus
(Ap .).
A
su iksu
-en-,
iespéjams,
aizs a s
seniskakais
-in-
(Ru-
dzi e
1964:
105).
Va ian s
k i ena
Zuogs
a
ienskai la
geni i a
lie ojumu
a dkopnosaukuma
a ka igaja
komponen a
kons a é s
EH
I
656
li e a i a.
Va di
k i enis,
k i inis
miné ajos
nosaukumos
lie o i
a
nozimi
‘diine
Balken
od.
dicke
S angen,
de en
Enden
man
in
die
Rinnen
zweie
P os en
eines
Zaunes
on
oben
hinein allen
las ’
un
a asina i
a
izskanam
-enis,
-inis
no
e ba
k is
(lie .
k is i)
(ME
II
281;
Lg
144-58).
A se iskas
la ieSu
alodas
izloksnés
sas opami
gulzogu
nosaukumi,
ku os
ie e a
no ade
uz
bieziem
déliem.
Gludus
biezus
délus
gulzogiem
apalkoku
ie a
saka
lie o
élakos
laikos,
kad
adas
iespéja
ga e os
balkus
sazagé
délos.
Va dkopnosaukums
blanku
sé s
egis é s
ap id a du
akumos
1936.
g.
S é -
ciema
—
blagjk
séc.
s abu
sdnuos
i
uobi,
ku uos
saliek
blankas,
agad
gludus
apalus
délus,
ag ak
esnas
apalas
ka is,
kam
ad
ap ésa
ikai
galus,
kas
nak
uobuos
(Ap .).
Va ds
blanka
lie o s
a
nozimi
‘Planke,
Bohle’
un
i
aizgu ums
no
l .
blanke
‘ p.’
(ME
I
309;
Sehwe s
1936:
13).
Va du
sa ienojums
dé u
sé a
a
nozimi
‘gulzogs’
pie aks i s
ie umis
la iesu
alodas
izloksnés,
piem.,
Kaduma
—
ziémel
gala
a
dé"
sé "
nuo
ién's
sién*s
lidz
137
ud ai
bi
nuddali ’
ai u
bid’
(G abis
1991:
67);
a dkopnosaukums
délu
Zuogs
zinams
no
Pla inam
(A.),
be
a du
sa ienojums
délu
sé malis
sas opams
daz-
ie
La galé,
piem.,
Cibla
—
dielu
sa mals.
ap
laida u
(A.).
Va ds
délis
i
aizgu ums
no
l .
dele ‘das
B e ’
(ME
I
462;
Sehwe s
1936:
26;
LEV
I
207).
La ieSu
aloda
i
egis é s
gulzoga
nosaukums,
ku a
ie e a
no ade
uz
zoga
s abiem.
Va dkopnosaukums
s ulpenu
Zuogs
pie aks i s
Ka sa a
un
Gaigala a
(S ods
1991:
49).
Ta
a ka igais
komponen s
a
deminu i a
izskanu
-eys5
da ina s
no
subs an i a
s ulps
‘de
P os e ’
celma
un
izpla i s
La ijas
aus umdalas
izloks-
nés,
piem.,
Kalupé
—
ka
s a 'éné
aisa,
o
sadzan
s ilp'éné
i
p'i
s lp'enu
pisy
k uo c
(Rekéna
1975:
191)
(pa
izskanu
-ens§
sikak
ska .
Lg
146§,
Rudzi e
1964:
317).
Va da
s ulps’
cilme
i
neskaid a.
Sakne
s ulp-,
iespéjams,
a asina a
no
sak-
ném
s elp-
un
s up-.
Va ds
sal.
a
lie .
s ulpas,
k .
cmoanp
un
a .
s ulbs
(ME
III
1104;
LEV
II
313).
1.2.
La ieSu
alodas
izloksnu
leksika
i
izpla i i
gulzoga
nosaukumi,
ku i
aks u o
Zogu
péc
a
dalu
no ie ojuma
gulus.
Ta
bez
li e a aja
aloda
lie o ajiem
nosaukumiem
(ska . iep .)
izloksnés
ie-
umis
egis é i
a
a dkopnosaukumi
guld
sé a,
piem.,
Kaugu os
—
guld
sé a
(R.-D .
46);
guldélu
sé a,
piem.,
Jaunpiebalga
(A.).
Va ds
gulu
‘liegend’
sais .
a
e bu
gui
(ME
I
678;
LEV
I
324).
1.3.
Dazka
izloksnés
gulzoga
apziméSanai
lie o s
nosaukums,
ku a
ie a -
a
no ade
uz
zoga
dalu
aps ades
eidu.
Va dkopnosaukums
g uopu
Zuogs
zinams
pagaidam
ikai
no
Ku sisiem
(VMP).
Va ds
g udpe
lie o s
a
nozimi
‘die
Hohlkehle,
Nu e,
Rinne,
Felze’
un
aizgu s
no
i .
g ope
(ME
I
671).
1.4.
Vie umis
izloksnu
leksika
egis é s
gulzoga
nosaukums,
ku a
ie e a
no ade
uz
zoga
seniskumu.
Va dkopnosaukums
¢é u
sé a
pie aks i s
ap id a du
akumos
Valmie a
—
zéna
gaduos
e3éju
a i
gulkuoku
sé u,
kuo
sauca
pa
é u
sé u.
adai
ajaga
dauz
un
labi
esnu
kuoku
blukus.
Va ds
é s
sal.
a
lie .
é as
un
i
man o s
(ME
IV
177).
1.5.
La ieSu
alodas
izloksnés
lie o i
adi
gulzoga
nosaukumi
,
ku os
ie e -
a
no ade
uz
da bibu,
kas
aks u iga
Zogu
aiso .
ME
IV
289
egis é s
nosaukums
a a
Mémelé
un
a e
Mémelé
un
Ne e a.
Musdienu
izloksnu
akumos
odams
a ian s
o a
(LVDA).
Va ds
a a
‘ein
Zaun
aus
ho izon al
liegenden
S angen’
(lie .
o d
‘Zaun’)
a
de i a i am
galo ném
-a,-e
da ina s
no
e ba
e
(ME
IV
289).
Ta
ka
no-
saukums
egis é s
Lie u as
pie obeza,
as
a é u
bu
aizgu ums
no
lie .
o da
‘Zaun,
Hecke,
G enzmaue ’,
ku
sais .
a
ssl.
a m
‘E zeugnis,
Gegens and,
Shop ung’,
p.
wa z
‘Gesich ,
An li z’
u.c.
(F aenkel
1962:
1155).
138
a-celma
nosaukumss
sli a
a
nozimi
‘gulzogs’
sas opams
ai s
ikai
a dnicas
—
ME
III
933-4
La galé,
Mé iené
un
Zasa,
be
o-celma
nosaukums
sli s
—
ME
III
933
Lubana,
Ne e a
un
VMP
ma e ialos
Asiné.
Va dkopnosaukums
sli u
sé ina
a
nozimi
‘ein
aus
liegenden
hdlze n
gemach e e
Zaun’
egis é s
ME
III
934
Zasa
un
uzska ams
pa
a da
sli a
ai
sli s
p ecizéjumu.
Seniskais
no
e ba
s/ie
(lie .
Slié i)
skanu
mija
a
izskanam
- s,
- a
da ina ais
nosaukums
izloksnés
pa nes s
uz
jaunakam
Zogu
o mam
(ME
III
933-4;
LEV
II
230;
F aenkel
1962:
1006;
Lg
199,
201§;
Ska dzius
1943:
181-38).
2.
Bez
jau
miné ajiem
la iesu
izloksnu
leksika
lie o i
adi
gulzogu
nosauku-
mi,
kas
aduSies
me onimiska
pa nesuma
ezul a a,
bals o ies
uz
ealiju
saka u.
Gulzogu
nosaukumos
i
izman o a
sinekdoha
—
“..me onimija,
ku as
pama a
k an i a i a
aks u a
a ieksmes
s a p
pa adibam”
(Paegle,1980:
11).
2.1.
Vai aki
gulzogu
nosaukumi
aduSies
me onimiska
pa nesuma
‘Zoga
dala’
—
‘zogs’
ezul a a.
Ta
balka
ai
esnas
ka s
nosaukumi
k i enis,
k i inis
(ska .
iep .)
izloksnés
a
ik
lie o i
a i
paSa
gulzoga
apziméSanai,
piem.,
ME
II
281
a ds
k i enis
lie o s
a i
a
nozimi
‘Zaun
on
diinnen
Balken
od.
dicken
S angen,
de en
En-
den
man
in
die
Rinne
zweie
P os en
on
oben
hinein
allen
lis ’
li e a i a,
be
EH
I
656
a ds
k i inis
pie aks i s
a
adu
pa
nozimi
Dunika
(sal.
ska .
a i
LLVV
4,
439
egis é o
nosaukumu
k i enis,
k i inis
nozimi).
Iznemamas
Zoga
ka s
nosaukums
a s ulis
izloksnés
a
ik
lie o s
a i
gul-
zoga
nosaukSanai,
piem.,
ME
IV
509
a ds
a s ulis
egis é s
a
nozimi
*=gulsé a’
Gudeniekos.
Va ds
a s ulis
a
izskanu
-ulis
i
a asina s
no
e ba
a s i
celma
(ME
IV
509;
Lg
1638).
2.2.
Viens
gulzoga
nosaukams
la ieSu
alodas
izloksnés
adies
me onimis-
ka
pa nesuma
‘Zogs’
>
‘zoga
dala’
ezul a a.
Ta
nosaukums
bul e kis
izloksnés
iek
lie o s
zoga
gulkoku
apziméSanai,
piem.,
e nog a iskajos
ap aks os
pa
Ku zemi
odams
a dkopnosaukums
bul-
e ku
Zuogs
(Jaunzems
1940:
20;
Kundzin’
1974:
254),
as
egis é s
a i
izloks-
nu
akumos
S endé
—
bul é k
Zudks
‘ein
aus
dicken
Holzs angen
gemach e e
Zaun’,
ku
bul e ks
lie o s
a
nozimi
‘dicke
Zauns ange’
(Mund.
S
II
75).
Va ian s
a
ienskai la
geni i a
lie ojumu
nosaukuma
bul e ka
Zuogs
a ka i-
gaja
komponen a
egis é s
VMP
ma e ialos
Laidzé,
S azdé,
Spa é,
Lubeze é
un
Libagos.
Daz ie
izloksnés
nosaukums
a
ik
lie o s
ka
a da
bul e kis
p ecizéjums:
sal.
la ieSu
aloda
nemo i éjams
gulzoga
nosaukums
bul e kis
‘Bollwe k’
miné s
aks u
a o os
kop§
18.
gs.,
piem.,
S
I
31;
U
I
40:
bul e kis
‘no
ga iem
esniem
kokiem
aisi a
sé a’
Blidiené
(E n.
III
162).
Nosaukums
odams
a i
au asdziesma,
kas
pie aks i a
Rundalé
—
Ko
més,
b ali,
da isim?
/
Nemsim
més
as
ecas
mei as.
Kamé
kazas
u esim,
/
Tamé
mili
dzi osim;
Kad
jau
kazas
pagalam,
/
Si
pie é,
g id
muca,
[39
Si
pie é,
g iid
muc,
/
Sasi
inas
pul e i
Naks
udenis,
ande zelli
/
Izpi ks
inu
ma cinam,
Pa asa a
izSaudis
/
Pa
iem
Rigas
bul e kiem
(LD
II
13017
8.
a .).
Gulzoga
nosaukumam
bul e kis
izloksnés
kons a é i
daudzi
a ian i,
piem.,
oné iskais
a ian s
bul ekis
pie aks i s
LD
I
13017
8.
a .
no
Mezo nes,
bul-
e gis
sas opams
Z a dé
un
Lu inos
(LVDA),
be
bul égis
—
izlokSsnu
akumos
Ciece é
(buil égis:
mie am
abas
pusés
enes,
anis
ka Su
gali;
s a p
ka im
kluci-
Si
nepilnu
pédu,
lai
ci k*s
ne a
izlis
ca i
LVDA).
Va ian u
baga iba
pa as i
aks u iga
aizgu umiem,
jo
“..
dzi do
una
kadu
s eSu,
mazpazis amu
a du,
as
ne
ienmé
ick
uz e s
adek a i
iz una ajam,
un
lidz
a o
iespéjami
dazadi
indi iduali
pa eidojumi
(Kagaine
1993:
12;
pa
o
ska .
a i
Jansone
1998:
75).
Va ds
bul e kis
un
a
a ian i
i
aizgu i
no
i .
bolwe k
‘Schanz-,
Be es i-
gungs-,
Fes igungswe k’
(Sehwe s
1936:
20).
Aizgi s
no
l .
bolle
‘Bohle’
+
ick
‘lange
S ange’
un
a ad
la ie’u
aloda
nemo i éjams
i
a i
nosaukums
buld ikis,
kas
egis é s
EH
I
250
Dundaga
a
nozimi
‘ein
ziemlich
hoche ,
zwischen
Gebauden
be indliche
gu/Zuogs
mi
g ossen
P ahlen’.
3.
A se iskas
la ieSu
alodas
izloksnés
i
kons a é i
gulzogu
nosaukumi,
ku u
seman iska
mo i acija
un
cilme
i
neskaid a.
Viens
no
iem
i
a dkopnosaukums
k e enu
sé a,
kas
zinams
pagaidam
ikai
no
ME
II
274
bez
ie as
no ades:
k e enu
sé a
‘=sé a,
ku
Skilas
ci a
uz
ci as
salik as
i si ’.
1995.
g.
eik aja
ap auja
Mé dzené
pie aks i s
a dkopnosaukums
/iksnu
sé malis. A i
a
a ka iga
komponen a
cilme
un
seman iska
mo i acija
i
neskai-
d a.
4.
Vie umis
la ieSu
izloksnu
leksika
un
aks u
a o os
i
saglabajusies
gulzo-
gu
sas a dalu
nosaukumi,
a
ku iem
iespéjams
bijusi
da ina i
a i
gulzogu
no-
saukumi.
Pagaidam
ikai
no
aks u
a o iem
zinams
nosaukums
a
sakni
kamp-
—
kam-
pine
‘k i enis,
zoga
koks,
ko
ieliek
s a p
di iem
s abiem
guleniski’
E n.
I
121
Nica
un
ME
II
151.
Nosaukums,
Skie ,
da ina s
no
e ba
kamp
celma
a
izskanu
-ine
un
iespéjams
no ada
uz
da bibu,
kas
aks u iga
zogu
aiso
(Lg
144-5§$§).
Saja
gadijuma
gulZogu
aiso ,
Zoga
koki
ika
guleniski
ies ip ina i
jeb
iekamp i
ne is
iena
s aba
ené,
be
gan
s a p
di iem
s abiem.
VMP
ma e ialos
D ie é
kons a é s
zoga
gulkoku
nosaukums
Ze gi.
Vaku-
mos
no
izloksném,
ka
a i
aks u
a o os
zogu
nosaukumi
a
So
a du
na
oda-
mi.
Va ds
Ze gi
i
aizgu ums
no
k .
oicepde
‘cpy6meHHOe
LeTMKOTS
U
OUNICHHOe
nepeso’
(Jlanp
1989:
I,
534),
be ,
piemé am,
bijusas
Vladimi as
Suzdalskas
kna-
zis es,
ku a
pas a éja
12.,
13.
gs.,
e i o ija
K ie ija
nosaukums
nozimes
pa ne-
suma
‘Zoga koks’
—
‘zogs’
ezul a a
apzimé
a i
gulzogu
(Menpunuenxo
1974:
129).
140

Ka
edzams,
La ijas
e i o ija
lie o i
dazadi
nosaukumi
gulZogu
aks u o-
Sanai.
Nosaukumiem
izman o i
gan
man o i,
gan
gal enoka
no
acu
alodas
aizgu i
a di.
Lidz
a
gulzogu
izzuSanu
no
La ijas
iedzi o aju
sadzi es,
a i
ap aks i ie
nosaukumi
neglabjami
izzid
no
misdienu
una aju
alodas
ai
ie-
gus
ci u
nozimi.
SAISINAJUMI
g.
—
gads
gs.
—
gadsim s
g. .
—
gadu
iiks o is
ig.
—
igaunu
k .
—
k ie u
la .
—
la ieSu
lie .
—
lie u ieSu
piem.
—
piemé am
p.m.é.
—
pi ms
miu
é as
p.
—
polu
sais .
—
sais ams
sal.
—
salidzinams
ska .
—
ska i
ska .
iep .
—
ska i
iep ieks
ssl. —
sensla u
p.
—
as
pa s
u.c.
-
unci i
a .
—
a ian s
i .
—
iduslejas acu
LITERATURA
A.:
1995.
au o es
o ganizé a
ap auja
pa
Zogu
nosaukumiem.
Apals
J.
1993:
A aisu
eze pils,
Césis.
Ap .
:
La ieSu
ap ieno a
ap id a du
ka o éka.
B oce
J.
K.
Ziméjumi
un
ap aks i
1-2,
Riga,
1992-1996.
Cime manis
S.
1994-1998:
Ba es
un
o
izman o¥ana
libiegu
ciemos.
—
Li li,
Riga,
1994,
N .
8-
12;
1995,
N .
1-7;
1996,
N .
1-12; 1997,
N .
1-4;
1998,
N .
1-2.
Cime manis
S.
1990:
La ijas
sé a
gadsim u
gai a.
—
Dabas
un
és u es
kalenda s
1
991,
Riga,
187-197.
EH:
Endzelins
J..Hauzenbe ga
E.
Papildinajumi
un
labojumi
K.
Milenbaha
La iesu
alo-
das
a dnicai
1-2,
Riga,
1934-1946.
E n.:
E nog a iskas
zinas
pa
la iesiem.
—
Laik aks a
,,Dienas
lapa“
pielikums
1-4,
Riga.
F aenkel
E.
1962:
Li auisches
e ymologisches
Wo e buch
1-2,
Heidelbe g-Gé ingen.
G abis
R.
1991:
Kiiduma
izloksnes
eks i,
Riga.
Jansone
I.
1998:
Va da
cilme
un
a
seman iska
mo i acija
(la .
piedu kne).
—
Lie u iy
kalbo y-
os
klausimai
40,
Vilnius,
74-79.
Jaunzems
J.
1943:
Ku zemes
sé a.
E nog a isks
apce éjums,
Riga.
Kagaine
E.
1993:
Dielek alas
un
ispa lic ojamas
leksikas
a ieksmju
aks u ojums.
—
LZA
Vés is,
N .
7.,
8-17.
141
K as ina
A.
1963:
Zemnieku
cel nes
Vidzemé
19.
un
20.
gs.
—
A heologija
un
e nog a ija
5,
Riga,
159-192.
Kundzin§
P.
1974:
La ju
sé a,
S okholma.
LD:
Ba ons
K.,Visendo s
H.
La yju
Dainas
1-6,
Jelga a-Pé e bu ga,
1894-1915.
LEV:
Ka ulis
K.
La iesu
e imologijas
a dnica
1-2,
Riga,
1992.
Lg :Endzelins
J.
La iesu
alodas
g ama ika,
Riga,
1951.
LLVV:
La iesu
li e a as
alodas
a dnica
1-8,
Riga,
1972-1996.
LVDA:
La ieSu
alodas
dialek u
a lan a
ma e iali.
ME:
Milenbahs
K.
La iesu
alodas
a dnica
14,
Redigéjis,
papildinajis,
u pinajis
J.
En-
dzelins,
Riga,
1923-1932.
Mund.
S .:
D a in’
K.,
Rike
V.
Leu e
und
Nominal o men
de
Munda
on
S enden
1-2,
Lund,
1955-1956.
Paegle
Dz.
1980:
Mo i acijas
aspek s
nominacija,
Riga.
R.-D .:
Rike-D a ina
V.
Senie
Zogi
Ziemel idzemé
ap
Valmie u.
—
Bal u
ilologija
5,
Riga,
1995,
44-51.
Rekéna
A.
1975:
Ama niecibas
leksika
dazas
La gales
dien idu
izloksnés
un
as
saka i
a
a bils o-
Siem
nosaukumiem
sla u
alodas,
Riga.
Rudzi e
M.
1964:
La iesu
dialek ologija,
Riga.
Sedo s
V.
1992:
Bal i
sena né,
Riga.
Sehwe s
J.
1936:
Sp achlich-kul u his o ische
Un e suchungen
o nehmlich
ibe
de
deu schen
Ein luss
im
Le ischen,
Leipzig.
Ska dzius
P.
1943:
Lie u iy
kalbos
Zodziy
da yba,
Vilnius.
S :
Le isches
Lexicon...
on
Go ha d
F ied ich
S ende
1-2,
Mi au,
1789.
S ods
H.
1991:
La gales
e nog a isko
e minu
skaid ojums,
Riga.
S uba s
A.
1976:
Ken es
pilskalns
un
apka ne,
Riga.
U:
Le isches
Wo e buch.
Teil
1.
Le isch-deu sches
Wé e buch
on
Bischo
C.
C.
Ulmann,
Riga,
1872.
VMP:
La ijas
Vés u es
muzeja
Emog a ijas
nodalas
bij.
Piemineklu
aldes
(V)
dokumen u
kolekcija
N .
2503;
2592;
2415;
2904;
2748;
2671;
1932;
2945;
2822;
3153;
1918.
Jlanb
B.:
ToaKoepii
c ogapb
xcueozo
eeaukopycckozo
A3bika
1-4,
Mocxsa,
1989-1991.
Meabuunuenko
I.T.
1974:
Cnopa
o603Haua oulne
u3 oponb.
—
Hexomopple
nexcuyeckue
epynnbl
6
cogpemennbix
2osopax
Ha
meppumopuu
Baadumupo-Cy3daa cKozo
Kuancecmea
XII
—
nay.
XIII
6.,
Apocnapme.
GULSCIU
TVORY
PAVADINIMAI
LATVIU
KALBOS
TARMIU
LEKSIKOJE
San auka
Daugiausia
la iy
kalbos
a mése
a ojami
gulsciy
o y
pa adinimai,
ku ie
apibudina
o a
pagal:
1)
jose
a ojamas
o os
dalis,
p z.,
ba/kénu
s@ a,
s ulpenu
Zuogs,
2)
o os
daliy
iSdés ymo
biida,
p z.,
gu/sé a;
3)
o os
daliy
apdi bimo
biida,
p z.,
g uopu
Zuogs;
4)
senuma,
pVZ.,
(@ u
sé a;
5)
eiksma,
ku is
bidingas
da an
o a,
p z.,
sli a,
wa e.
Keli
guls¢iy
o u
pa adinimai
a si ado
kaip
me onimisko
pe kélimo
ezul a as:
“ o os
da-
lis’
>
‘ o a’,
p z.,
k i inis,
bei
‘ o a’
>
‘ o os
dalis’,
p z.,
bul e ku
Zuogs.
Pa adinimai
—
ai
i
pa eldé i,
i
dazniausiai
i
okie¢iy
kalbos
pasiskolin i
ZodZiai.
Kadangi
gulséios
o os
kaip
ealijos
nebelieka
La ijos
gy en ojy
bui yje,
i
jy
pa adinimai
dings a
is
daba inés
kalbos
a o ojy
kalbos
a ba
jie
igauna
ki a
eiksme.
142
BENENNUNGEN
DES
ZAUNES
AUS
LIEGENDEN
HOLZERN
IN
DER
LEXIK
DER
LETTISCHEN
MUNDARTEN
Zusammen assung
Im
A ikel
we den
munda liche
Benennungen
ii
Zaune
aus
liegenden
H6lze n
behandel .
Am
meis en
we den
in
den
Munda en
des
Le ischen
solche
Benennungen
des
Zaunes
aus
liegenden
Hdlze n
geb auch ,
die
den
Zaun
olgende massen
cha ak e isie en:
1)
nach
Geb auch
de
Zaun eile,
z.
B.balkénu
sé a,
s ulpenu
Zuogs;
2)
nach
de
Weise
de
Un e b ingung
on
Zaun eilen,
z.B.
gu/sé a;
3)
nach
de
Bea bei ung
on
Zaun eilen,
z.B.
g uopu
Zuogs;
4)
nach
Al e iimlichkei ,
z.B.
@ u
sé a;
5)
nach
de
Ta igkei ,
z.B.
sli a,
a e.
Meh e e
Benennungen
des
Zaunes
aus
liegenden
H6lze n
sind
als
E gebnis
de
me ony-
mischen
Ube agung
‘Zaun eile’
—
‘Zaun’,
z.B. k i inis,
‘Zaun’
>
‘Zaun eile’,
z.B.
bul e ku
Zuogs,
en s anden.
Als
Benennungen
we den
sowohl
e e b e
als
auch
haup sachlich
aus
dem
Deu schen
en lehn e
Wo e
e wende .
Mi
dem
Ve schwinden
des
Zaunes
aus
liegenden
Hélze n
aus
dem
All agsleben
de
Be élke ung
Le lands
e schwinden
auch
ih e
Benennungen
aus
de
Sp ache
heu ige
Munda age ,
ode
abe
sie
e hal en
eine
ande e
Bedeu ung.
Ine a
KURZEMNIECE
Gau a
1999
05 22
La ijas
Uni e si a es
La iesu
alodas
ins i ii s
Akadémijas
lauk.
1
LV-1050,
Riga,
La ia
El.
pas as
[email p o ec ed]
143