Benennungen des Zaunes aus liegenden Hölzern in der Lexik lettischer Mundarten

ACTA LINGUISTICA LITHUANICA LIETUVIŲ KALBOTYROS KLAUSIMAI XLITII (2000) Ineta KURZEMNIECE Latvijas Universitates Latviešu valodas institūts, Riga GULŽOGU NOSAUKUMI LATVIEŠU VALODAS IZLOKŠNU LEKSIKA No seniem laikiem lidz pat mūsu dienam cilvėki ir centušies norobežot un aizsargat kadu pieminas vietu, apmetni, vėlak lauku sétu vai savrupmaju. Sim nolukam Latvijas teritorija celti daudzi atSkirigas konstrukcijas žogi, tai skaita ari gulzogi (skat., piem., etnografu pétijumus par zogu veidiem: Cimermanis; Jaunzems; Krastina; Kundzins). Péc arheologu atzinumiem gulZogu taisiSanas pirmsakumi datéjami ar 1. g.t. p.m.€. otro pusi (Sedovs 1992: 34). Arheologisko izrakumu apraksti liecina, ka Latvijas pilskalnu malas gulzogi bijusi plasi lictoti, pieméram, to palickas atrastas Kentes pilskalna, kas bijis apdzivots no 5.9. gs. (Stubavs 1976: 40), Araišu ezerpili, kas celta ap 830. g. (Apals 1993: 6), MeZotnes pilskalna, kas izveidots ap 8., 9. gs.(Sedovs 1992: 105). Gulzogi ir ierobezojusi ari Latvijas pilsétas. To apliecina, pieméram, J. K. Broces Rigas pilsétas zimėjums 1499.g. u. c. (Broce 1992: 19). Vėlakos laikos saimniecibas un lopu celu malas gulZzogus céla zemnieki, kuri dzivoja meziem bagatas vietas. Gulzogu taisiSana sastopami lielakoties divi paveidi: 1) zemé ap 3 pédu dziluma ierakti 1,5 lidz 2,0 m gari stabi, kam abas pusės ar cirvim lidzigu darba riku ar platu asmeni iekaltas renes. Stabi rakti apméram no 3 lidz 7 m attaluma viens no otra. Starp stabiem guleniski likti dazada resnuma koki, kuru gali tika nostiprinati stabu renės; 2) stabi pa 2 blakus ierakti zemé, bet gulkoki pie tiem piestiprinati ar klugam. Lai ietaupitu kokmaterialu, starp gulkokiem likti klucisi. Gulzogi bija pazistami visa Latvijas teritorija, bet péc etnografu atzinumiem visilgak saglabajusies Kurzemé, Ziemelvidzemé un Latgalé. Musdienas gulzogi vairs netiek taisiti. Lai gan gulzogi musdienas vairs netiek lietoti, tomér gan rakstu avotos, gan izlokšnu leksika nosaukumi ir rodami. Saja raksta apliikota minéta žogu veida nosaukumu daudzveidiba Latvijas novados, ari vardnicas, pievérSoties galve- nokart nosaukumu semantiskajam un cilmes aspektam. Literaraja valoda gulzogu apziméSanai lietoti vairaki nosaukumi — gulZuogs, gulséta, gulkuoku Zuogs (LLVV 3, 173), slita ‘no gulbalkiem veidots žogs' (LLVV 71, 597), bet ka apvidvards vardnica ieklauts nosaukums kritenis (ari kritenis) ‘zogs, kura Skérskoku gali balstas stabu gropés’ (LLVV 4, 439). 1. Visvairak latviešu valodas izloksnés lietoti tadi gulzogu nosaukumi, kuri raksturo zogu péc: 1) taja izmantotajam zoga dalam; 2) zoga dalu novietojuma veida; 136 3) žoga dalu apstrades veida; 4) senuma; 5) darbibas, kas raksturiga žogu taisot. Tie lielakoties ir vardkopnosaukumi, kuros atkarigais komponents ir vispari- nats zoga apziméjums, (sėta, ko lieto Zemgalé, Vidzemé un dala Latgales iz- lokSnu, Zuogs, ko lieto Kurzemes, Zemgales un dažas Vidzemes un Latgales izloksnés, sétina, ko lieto séliskajas izloksnés un sétmalis, kuru ka visparinatu zogu nosaukumu lieto dala Latgales izlokšnu). 1.1. Ta izlokšnu leksika pierakstiti gulzogu nosaukumi, to varianti, kuros ietverta norade uz balkiem vai resnam kartim: vardkopnosaukums balkénu séta registréts Ziemelvidzemeé, piem., Kuduma — balkénu sét’s like leideriem un cakam, tur jad vaiga tūd's stipraks. stabiem katrd pusė riévina. lika tūd's pusbalkén’s iéksa tomi rené, vai nu plesc’s vai apal’s (Apv.). i Vards balkis, no kura celma ar deminutiva izskanu — ėns atvasinats vards balkėns, lietots ar nozimi ‘der Balken' un lidz ar liet. balkis, ig. pal’k aizgūts no vlv. balke ‘Balken’ (ME I 261; Sehwers 1936: 8; LEV I 105; Lgr 1478). Vardkopnosaukums kritinu Zuogs ar sufiksu -in- atkarigaja komponenta zi- nams vairs tikai no ME II 281 Nica, bet ar sufiksu -en- atkarigaja komponenta atvasinatais kritenu Zuogs registréts izlokSnu vakumos Grobina — bi tadi kritindti Zudgi — resni stabi , izzina a tadu platu éveli tūdu riévu un ta tik ta kritindja iéksa apalus kuokus (Apv.). Ar sufiksu -en-, iesp€jams, aizstats seniskakais -in- (Ru- dzite 1964: 105). Variants kritena Zuogs ar vienskaitla genitiva lietojumu vardkopnosaukuma atkarigaja komponenta konstatéts EH I 656 literatura. Vardi kritenis, kritinis minétajos nosaukumos lietoti ar nozimi ‘diine Balken od. dicke Stangen, deren Enden man in die Rinnen zweier Pfosten eines Zaunes von oben hineinfallen last’ un atvasinati ar izskanam -enis, -inis no verba krist (liet. kristi) (ME II 281; Lgr 144-58). AtseviSkas latviešu valodas izloksnés sastopami gulzogu nosaukumi, kuros ietverta norade uz bieziem déliem. Gludus biezus délus gulzogiem apalkoku vieta saka lietot vėlakos laikos, kad radas iespéja gateros balkus sazagét dėlos. Vardkopnosaukums blanku séts registréts apvidvardu vakumos 1936. g. Svét- ciema — blak sėc. stabu sanuos ir ruobi, kuruos saliek blankas, tagad gludus apalus délus, agrak resnas apalas kartis, kam tad aptésa tikai galus, kas nak ruobuos (Apv.). Vards blanka lietots ar nozimi ‘Planke, Bohle’ un ir aizguvums no vlv. blanke ‘.p.” (ME I 309; Sehwers 1936: 13). Vardu savienojums deélu séta ar nozimi ‘gulzogs’ pierakstits vietumis latviešu valodas izloksnés, piem., Kiduma — ziémel* gala ar dėl“ sét* nuo vién®s sién‘s lidz 137 udtrai bi nuodalit“ aitu būd“ (Grabis 1991: 67); vardkopnosaukums dėlu žuogs zinams no Plavinam (A.), bet vardu savienojums dėlu sėtmalis sastopams daž- viet Latgalė, piem., Cibla — dielu satmals. ap laidaru (A.). Vards dėlis ir aizguvums no vlv. dele ‘das Brett’ (ME I 462; Sehwers 1936: 26; LEV 1 207). Latviešu valoda ir registréts gulzoga nosaukums, kura ietverta norade uz zoga stabiem. Vardkopnosaukums stulpenu Zuogs pierakstits Karsava un Gaigalava (Strods 1991: 49). Ta atkarigais komponents ar deminutiva izskanu -ens darinats no substantiva stulps ‘der Pfoster’ celma un izplatits Latvijas austrumdalas izloks- nės, piem., Kalupé — ka stat'énc taisa, to sadzan stulp'énc i p'i stulp'enu pisyt kūorc (Rekéna 1975: 191) (par izskanu -enš sikak skat. Lgr 1468, Rudzite 1964: 317). Varda stulps? cilme ir neskaidra. Sakne stulp-, iespéjams, atvasinata no sak- ném stelp- un stup-. Vards sal. ar liet. stulpas, kr. cmoans un latv. stulbs (ME III 1104; LEV II 313). 1.2. Latviešu valodas izlokSnu leksika ir izplatiti gulzoga nosaukumi, kuri raksturo zogu péc ta dalu novietojuma gulus. Ta bez literaraja valoda lietotajiem nosaukumiem (skat. iepr.) izloksnés vie- tumis registréti ari vardkopnosaukumi gula séta, piem., Kauguros — gula séta (R.-Dr. 46); guldelu séta, piem., Jaunpiebalga (A.). Vards gulu ‘liegend’ saist. ar verbu gult (ME I 678; LEV I 324). 1.3. Dazkart izloksnés gulzoga apziméSanai lietots nosaukums, kura ietvar- ta norade uz zoga dalu apstrades veidu. Vardkopnosaukums gruopu Zuogs zinams pagaidam tikai no KursisSiem (VMP). Vards gruope lietots ar nozimi ‘die Hohlkehle, Nute, Rinne, Felze’ un aizguts no viv. grope (ME I 671). 1.4. Vietumis izlokšnu leksika registréts gulzoga nosaukums, kura ietverta norade uz žoga seniskumu. Vardkopnosaukums tėvu séta pierakstits apvidvardu vakumos Valmiera — zéna gaduos rejėju ari gulkuoku sétu, kuo sauca par tėvu sétu. tadai vajaga dau; un labi resnu kuoku blukus. Vards révs sal. ar liet. tėvas un ir mantots (ME IV 177). 1.5. Latviešu valodas izloksnés lietoti tadi gulzoga nosaukumi , kuros ietver- ta norade uz darbibu, kas raksturiga Zogu taisot. ME IV 289 registréts nosaukums fvara Mémelé un tvare Mémelé un Nereta. Musdienu izlokšnu vakumos rodams variants tvora (LVDA). Vards tvara ‘ein Zaun aus horizontal liegenden Stangen’ (liet. tvora ‘Zaun’) ar derivativam galotném -a,-e darinats no verba tvert (ME IV 289). Ta ka no- saukums registréts Lietuvas pierobeza, tas varétu but aizguvums no liet. tvora ‘Zaun, Hecke, Grenzmauer’, kurs saist. ar ssl. rvarm ‘Erzeugnis, Gegenstand, Shopfung’, p. twarz ‘Gesicht, Antlitz’ u.c. (Fraenkel 1962: 1155). 138 ū-celma nosaukums slita ar nozimi ‘gulzogs’ sastopams vairs tikai vardnicas — ME III 933-4 Latgalė, Mėtrienė un Zasa, bet o-celma nosaukums slits — ME III 933 Lubana, Nereta un VMP materialos Asūnė. Vardkopnosaukums slitu sėtina ar nozimi ‘ein aus liegenden hoėlzern gemachteter Zaun' registréts ME III 934 Zasa un uzskatams par varda slita vai slits precizėjumu. Seniskais no verba sliet (liet. sliéti) skanu mija ar izskanam -ts, -ta darinatais nosaukums izloksnės parnests uz jaunakam žogu formam (ME III 933-4; LEV II 230; Fraenkel 1962: 1006; Lgr 199, 201$; Skardžius 1943: 181-3$). 2. Bez jau minétajiem latviešu izlokšnu leksika lietoti tadi gulžogu nosauku- mi, kas radušies metonimiska parnesuma rezultata, balstoties uz realiju sakaru. Gulžogu nosaukumos ir izmantota sinekdoha — “..metonimija, kuras pamata kvantitativa rakstura atticksmes starp paradibam” (Paegle,1980: 11). 2.1. Vairaki gulzogu nosaukumi radušies metonimiska parnesuma ‘zoga dala’ — ‘zogs’ rezultata. Ta balka vai resnas karts nosaukumi kritenis, kritinis (skat. iepr.) izloksnés var tikt lietoti ari paša gulzoga apziméSanai, piem., ME II 281 vards kritenis lietots ari ar nozimi ‘Zaun von dinnen Balken od. dicken Stangen, deren En- den man in die Rinner zweier Pfosten von oben hinein fallen last’ literatura, bet EH I 656 vards kritinis pierakstits ar tadu pat nozimi Dunika (sal. skat. ari LLVV 4, 439 registréto nosaukumu kritenis, kritinis nozimi). Iznemamas zoga karts nosaukums varstulis izloksnés var tikt lietots ari gul- zoga nosauksanai, piem., ME IV 509 vards varstulis registréts ar nozimi ‘=gulséta’ Gudeniekos. Vards varstulis ar izskanu -ulis ir atvasinats no verba vūrstit celma (ME IV 509; Lgr 1638). 2.2. Viens gulzoga nosaukums latviešu valodas izloksnés radies metonimis- ka parnesuma ‘zogs’ — ‘Zoga dala’ rezultata. Ta nosaukums bulverkis izloksnés tiek lietots žoga gulkoku apziméSanai, piem., etnografiskajos aprakstos par Kurzemi rodams vardkopnosaukums bul- verku žuogs (Jaunzems 1940: 20; Kundzinš 1974: 254), tas registréts ari izlokš- nu vakumos Stendė — bulvérk zuéks ‘ein aus dicken Holzstangen gemachteter Zaun', kur bulverks lietots ar nozimi ‘dicke Zaunstange’ (Mund. St II 75). Variants ar vienskaitla genitiva lietojumu nosaukuma bulverka Zuogs atkari- gaja komponenta registréts VMP materialos Laidze, Strazd€, Sparė, Lubezere un Libagos. Dazviet izloksnés nosaukums var tikt lietots ka varda bulverkis precizéjums: sal. latviešu valoda nemotivéjams gulzoga nosaukums bulverkis ‘Bollwerk’ minéts rakstu avotos kopš 18. gs., piem., St I 31; U I 40; bulverkis ‘no gariem resniem kokiem taisita séta’ Blidiené (Etn. III 162). Nosaukums rodams ari tautasdziesma, kas pierakstita Rundalė — Ko més, brali, darisim? / Nemsim més tas vecas meitas. Kamért kazas turesim, / Tamért mili dzivosim; Kad jau kazas pagalam, / Sit pieré, grūd muca, 139 Sit pierė, grid muca, / Sasit vinas pulveri Naks rudenis, vanderzelli / Izpirks vinu marcinam, Pavasara izSaudis / Pa tiem Rigas bulverkiem (LD II 13017 8. var.). Gulzoga nosaukumam bulverkis izloksnés konstatéti daudzi varianti, piem., fonétiskais variants bulvekis pierakstits LD II 13017 8. var. no Mezotnes, bul- vergis sastopams Zvardé un Lutrinos (LVDA), bet bulvégis — izlokSnu vakumos Cieceré (bulvégis: mietam abas pusės renes, tanis karšu gali; starp kartim kluct- ši nepilnu pédu, lai cuk®s nevar izlist caiiri LVDA). Variantu bagatiba parasti raksturiga aizguvumiem, jo “.. dzirdot runa kadu sveSu, mazpazistamu vardu, tas ne vienmeér tiek uztverts adekvati izrunatajam, un lidz ar to iesp€jami dazadi individuali parveidojumi (Kagaine 1993: 12; par to skat. ari Jansone 1998: 75). Vards bulverkis un ta varianti ir aizguti no vlv. bolwerk ‘Schanz-, Befesti- gungs-, Festigungswerk’ (Sehwers 1936: 20). Aizguts no viv. bolle ‘Bohle’ + rick ‘lange Stange’ un tatad latviešu valoda nemotivéjams ir ari nosaukums buldrikis. kas registréts EH I 250 Dundaga ar nozimi ‘ein ziemlich hocher, zwischen Gebauden befindlicher gulžuogs mit grossen Pfihlen’. 3. Atseviskas latviešu valodas izloksnés ir konstatéti gulzogu nosaukumi, kuru semantiska motivacija un cilme ir neskaidra. Viens no tiem ir vardkopnosaukums kretenu séta, kas zinams pagaidam tikai no ME II 274 bez vietas norades: kretenu séta ‘=séta, kur škilas cita uz citas saliktas virsū'. 1995. g. veiktaja aptauja Mérdzené pierakstits vardkopnosaukums lūkšnu sétmalis. Ari ta atkariga komponenta cilme un semantiska motivacija ir neskai- dra. 4. Vietumis latviešu izlokšnu leksika un rakstu avotos ir saglabajusies gulzo- gu sastavdalu nosaukumi, ar kuriem iespéjams bijusi darinati ari gulzogu no- saukumi. Pagaidam tikai no rakstu avotiem zinams nosaukums ar sakni kamp- — kam- pine ‘kritenis, zoga koks, ko ieliek starp diviem stabiem guleniski’ Etn. I 121 Nica un ME II 151. Nosaukums, $kiet, darinats no verba kampt celma ar izskanu -ine un iespéjams norada uz darbibu, kas raksturiga Zogu taisot (Lgr 144-588). Saja gadijuma gulZogu taisot, zoga koki tika guleniski iestiprinati jeb ieckampti nevis viena staba rené, bet gan starp diviem stabiem. VMP materialos Dvieté konstatéts žoga gulkoku nosaukums Zergi. Vaku- mos no izloksném, ka ari rakstu avotos zogu nosaukumi ar So vardu nav roda- mi. Vards Zergi ir aizguvums no Kr. »xcepdo ‘cpy0iaeHHOE 1ETHKOTh H OUKINEHHOC nepeso’ (ans 1989: I, 534), bet, pieméram, bijusas Vladimiras Suzdalskas kna- zistes, kura pastavéja 12., 13. gs., teritorija Krievija nosaukums nozimes parne- suma ‘Zzoga koks’ — ‘Zogs’ rezultata apzimė ari gulzogu (Mensuuuenko 1974: 129). 140 Ka redzams, Latvijas teritorija lietoti dažadi nosaukumi gulžogu raksturo- šanai. Nosaukumiem izmantoti gan mantoti, gan galvenokart no vacu valodas aizgūti vardi. Lidz ar gulžogu izzušanu no Latvijas iedzivotaju sadzives, ari aprakstitie nosaukumi neglabjami izzūd no mūsdienu runataju valodas vai ie- gūst citu nozimi. SAISINAJUMI g. gads gs. gadsimts g.t. gadu tūkstotis ig. igaunu kr. krievu latv. latviešu liet. lietuviešu piem. piemėram p.m.č. pirms mūsu €ras p. polu saist. saistams sal. salidzinams skat. skatit skat. iepr. skatit iepriekš ssl. senslavu t.p. tas pats u.c. un citi var. variants viv. viduslejasvacu LITERATURA A.: 1995. autores organizéta aptauja par žogu nosaukumiem. Apals J.1993: Araisu ezerpils, Cėsis. Apv. : Latviešu apvienota apvidvardu kartotéka. Broce J. K. Ziméjumi un apraksti 1-2, Riga, 1992-1996. Cimermanis S. 1994-1998: Buves un to izmantoSana libieSu ciemos. — Livli, Riga, 1994, Nr. 8— 12; 1995, Nr. 1-7; 1996, Nr. 1-12; 1997, Nr. 1-4; 1998, Nr. 1-2. Cimermanis S. 1990: Latvijas séta gadsimtu gaita. — Dabas un véstures kalendars 1991, Riga, 187-197. EH: Endzelins J, Hauzenberga E. Papildinajumi un labojumi K. Milenbaha Latviešu valo- das vardnicai 1-2, Riga, 1934-1946. Etn.: Etnografiskas zinas par latvieSiem. — Laikraksta „Dienas lapa“ pielikums 1-4, Riga. Fraenkel E. 1962: Litauisches etymologisches Worterbuch 1-2, Heidelberg-Gottingen. Grabis R. 1991: Kūduma izloksnes teksti, Riga. Jansone I. 1998: Varda cilme un ta semantiska motivacija (latv. piedurkne). — Lietuvių kalboty- ros klausimai 40, Vilnius, 74-79. Jaunzems J. 1943: Kurzemes séta. Etnografisks apceréjums, Riga. Kagaine E. 1993: Dielektalas un visparlictojamas leksikas atticksmju raksturojums. — LZA Vestis, Nr. 7., 8-17. 141 Krastina A. 1963: Zemnieku celtnes Vidzemé 19. un 20. gs. — Arheologija un etnografija 5, Riga, 159-192. Kundzinš P. 1974: Latvju sėta, Stokholma. LD:Barons K., Visendorfs H. Latvju Dainas 1-6, Jelgava-Pėterburga, 1894-1915. LEV:Karulis K. Latviešu etimologijas vardnica 1-2, Riga, 1992. Lgr: Endzelins J. Latviešu valodas gramatika, Riga, 1951. LLVV: Latviešu literaras valodas vardnica 1-8, Riga, 1972-1996. LVDA: Latviešu valodas dialektu atlanta materiali. ME: Milenbahs K. Latviešu valodas vardnica 1-4, Redigéjis, papildinajis, turpinajis J. En- dzelins, Riga, 1923-1932. Mund. St: Dravinš K., Rūke V. Leute und Nominalformen der Mundart von Stenden 1-2, Lund, 1955-1956. Paegle Dz. 1980: Motivacijas aspekts nominacija, Riga. R.-Dr.: Riike-Dravina V. Senie žogi Ziemelvidzemé ap Valmieru. — Baltu filologija 5, Riga, 1995, 44-51. Rekéna A. 1975: Amatniecibas leksika dažas Latgales dienvidu izloksnés un tas sakari ar atbilsto- Siem nosaukumiem slavu valodas, Riga. Rudzite M. 1964: Latviešu dialektologija, Riga. Sedovs V.1992: Balti senatnė, Riga. Sehwers J. 1936: Sprachlich-kulturhistorische Untersuchungen vornehmlich iiber der deutschen Einfluss im Lettischen, Leipzig. Skardžius P. 1943: Lietuvių kalbos žodžių daryba, Vilnius. St: Lettisches Lexicon ... von Gotthard Friedrich Stender 1-2, Mitau, 1789. Strods H. 1991: Latgales etnografisko terminu skaidrojums, Riga. Stubavs A. 1976: Kentes pilskalns un apkartne, Riga. U: Lettisches Worterbuch. Teil 1. Lettisch-deutsches Worterbuch von Bischof C. C. Ulm ann, Riga, 1872. VMP: Latvijas Véstures muzeja Etnografijas nodalas bij. Piemineklu valdes (V) dokumentu kolekcija Nr. 2503; 2592; 2415; 2904; 2748; 2671; 1932; 2945; 2822; 3153; 1918. Hans B.: Toakoseitl crosaps sxcueozo seaukopycckoeo azvika 1-4, Mocksa, 1989-1991. MejnsHnuenko I.T. 1974: Cnosa 0603Hauatomne H3ropojib. — Hexomopbie nekcuyeckue 2pynnbi 6 co6peMennbix 2060pax Ha meppumopuu Braoumupo-Cysoanbcko2o knuaxcecmea XII — nau. XIII e., SlpocnaBis. GULSČIŲ TVORŲ PAVADINIMAI LATVIŲ KALBOS TARMIŲ LEKSIKOJE Santrauka Daugiausia latvių kalbos tarmėse vartojami gulsčių tvorų pavadinimai, kurie apibūdina tvorą pagal: 1) jose vartojamas tvoros dalis, pvz., balkėnu sėta, stulpenu žuogs; 2) tvoros dalių išdėstymo būdą, pvz., gulsėta; 3) tvoros dalių apdirbimo būdą, pvz., gruopu žuogs; 4) senumą, pvz., tėvu sėta; 5) veiksmą, kuris būdingas darant tvorą, pvz., slita, tvare. Keli gulsčių tvorų pavadinimai atsirado kaip metonimiško perkėlimo rezultatas: "tvoros da- lis’ — ‘tvora’, pvz., kritinis, bei ‘tvora’ — "tvoros dalis’, pvz., bulverku žuogs. Pavadinimai — tai ir paveldėti, ir dažniausiai iš vokiečių kalbos pasiskolinti žodžiai. Kadangi gulsčios tvoros kaip realijos nebelieka Latvijos gyventojų buityje, ir jų pavadinimai dingsta iš dabartinės kalbos vartotojų kalbos arba jie įgauna kitą reikšmę. 142 BENENNUNGEN DES ZAUNES AUS LIEGENDEN HOLZERN IN DER LEXIK DER LETTISCHEN MUNDARTEN Zusammenfassung Im Artikel werden mundartliche Benennungen fiir Zaune aus liegenden Holzern behandelt. Am meisten werden in den Mundarten des Lettischen solche Benennungen des Zaunes aus liegenden Holzern gebraucht, die den Zaun folgendermassen charakterisieren: 1) nach Gebrauch der Zaunteile, z. B.balkėnu sėta, stulpenu žuogs; 2) nach der Weise der Unterbringung von Zaunteilen, z.B. guls¢ta; 3) nach der Bearbeitung von Zaunteilen, z.B. gruopu zZuogs; 4) nach Altertiimlichkeit, z.B. tęvu s¢ta; 5) nach der Tatigkeit, z.B. slita, tare. Mehrere Benennungen des Zaunes aus liegenden Holzern sind als Ergebnis der metony- mischen Ubertragung ‘Zaunteile’ — ‘Zaun’, z.B. kritinis, ‘Zaun’ — ‘Zaunteile’, z.B. bulverku Zuogs, entstanden. Als Benennungen werden sowohl ererbte als auch hauptsachlich aus dem Deutschen entlehnte Worter verwendet. Mit dem Verschwinden des Zaunes aus liegenden Holzern aus dem Alltagsleben der Bevolkerung Lettlands verschwinden auch ihre Benennungen aus der Sprache heutiger Mundarttrager, oder aber sie erhalten eine andere Bedeutung. Ineta KURZEMNIECE Gauta 1999 05 22 Latvijas Universitates Latviešu valodas instituts Akadémijas lauk. 1 LV-1050, Riga, Latvia El. pastas [email protected] 143