LETONICA
HUMANITĀRO ZINĀTŅU ŽURNĀLS
LITERATŪRA FO LK LO R A M ĀKSLA
2011
21
IZNĀK KOPŠ 1998. GADA AUGUSTA
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
Dibinā ājs
LITERATŪRAS, FOLKLORAS UN MĀKSLAS INSTITŪTS
Reģis ācijas apliecības n . 000702230
Redakcijas kolēģija
DACE BULA, IEVA E. KALNIŅA, JANĪNA KURSĪTE, RAIMONDS BRIEDIS, LALITA MUIŽNIECE
(ASV), JURIS ROZĪTIS (Z ied ija), ANITA ROŽKALNE, JANA TESARŽOVA (Slo ākija), KĀRLIS
VĒRDIŅŠ (gal enais edak o s), GUNA ZELTIŅA
Redakcijas ad ese:
Akadēmijas laukums 1 - 1315, Rīga LV-1050
Tāl . (371) 67357912, akss (371) 67229017
Žu nāls izdo s a Vals s kul ū kapi āla onda a bals u
Žu nāla numu s saga a o s Vals s pē ījumu p og ammas “Nacionālā iden i ā e” p ojek ā “Iden i ā es es ē ika:
li e a ū a, olklo a un māksla - nacionālās iden i ā es ēs u iskās zīmes un mūsdienu simboli”
Numu a edak o e Ri a T eija
Li e ā ā edak o e Ligi a Bībe e
Tulko āja Ie a Bu čika
Make ē āja Baiba Dūdiņa
Uz āka - olklo is i pi ms došanās ekspedīcijā 1958. gadā. No k eisās: Elza Koka e, Jēkabs Vī oliņš,
Vilma G eble, Jāzeps Rudzī is, Ojā s Ambainis, Mi dza Be zinska, Kā lis A ājs, Alma Ancelāne, Ri a Beb e,
And ejs K ūmiņš, Ri a D īzule un ci i. Fo o: M. Tamaļūns
On he co e : Folklo is s be o e emba king on an expedi ion in 1958. F om he le :
Elza Koka e, Jēkabs Vī oliņš, Vilma G eble, Jāzeps Rudzī is, Ojā s Ambainis, Mi dza Be zinska, Kā lis A ājs,
Alma Ancelāne, Ri a Beb e, And ejs K ūmiņš, Ri a D īzule and o he s. Pho o: M. Tamaļūns
Iespies s Jelga as ipog ā ijā
ISSN 1407-3110
kl I.TI TU
© LU LFMI, 2011
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
Sa u s
IEVADS
Ri a T eija. Cil ēki olklo is ikā............................................................................................................. 7
RAKSTI
Dagmā a Bei ne e. Sociālais aks u s un “pag ieziens” uz la ie ību
(socioloģisko eo iju ska ījumā)..................................................................................................... 9
Dace Bula. Ceļi, kas nek us ojās: Jāzeps Rudzī is un s a p au iskā olklo is ika
20. gs. o ajā pusē............................................................................................................................. 19
Zig īda F īde. Folklo is ikas kon eks i senākā laikposma la iešu li e a ū as ēs u ē
.....................
39
Ie a Ga da-Rozenbe ga. Pe sonisko s ās ījumu eicēji Alsungas no adā 21. gadsim ā
...................
49
Ie a J. Kalniņa. Milda Losbe ga un la iešu olklo is ika.................................................................... 65
Lilija Kudi kiene. Kazis G igs: kon ak i a La ijas olklo is iku....................................................... 73
Toms Ķencis. A eds Š ābe un la iešu olklo is ika.......................................................................... 82
Aiga s Lielbā dis. E nas S allī es bu am ā du man ojums un eikšana bu am ā du
adīcijas kon eks ā Vidzemē......................................................................................................... 93
Elga Melne. Pe sonību loma au asdziesmu akadēmiskā izde uma apšanā
.....................................
109
Ga is Ozoliņš. Folklo is s un skolo ājs Jānis Albe s Jansons: pe sonības c edo
...............................
120
Bea ise Reidzāne. Zinā niece laikme a ainā (pe sonīgās pie edzes s ās s)
Elzai Ko kā ei - 9 0 .............................................................................................................................130
Sani a Reinsone. Pe soniskums, s ās i un kon eks uālās a iācijas.....................................................139
Daina Roze. Jānis Jaunsud abiņš: olklo a, daba un dā zs kā la iskās iden i ā es zīmes................157
Ri a T eija. Kā ie K ons un la iešu olklo is i....................................................................................170
Ju is U āns. E nes a B as iņa pilskalnu g āma as un pilskalnu olklo a...........................................178
* * *
Baiba K ogzeme-Mosgo da. Vī iešu albumi. A miņu albumu adīcija mili ā ajā dienes ā un
apcie inājumā.....................................................................................................................................188
Ie a Pīgozne. Ieska s la iešu olklo as un mi oloģijas da ēšanā
........................................................
203
Ju is U āns. Felixbe g (Laimīgais kalns)............................................................................................... 221
JAUNĀKAS LITERATŪRAS APSKATS
Elga Melne. A ak ās bagā ības Saldus pusē [S eicinā i Saldū! Sak. M. Vīksna]
...............................
229
Aīda Rancāne. Pagāniskais zemes dzī es un auglības p ieks la iešu masku gājienos
[J. A. Jansons. La iešu masku gājieni]........................................................................................... 233
Mā iņš Boiko. Disku su sa ienošana [D. Bula. Mūsdienu olklo is ika. Pa adigmas maiņa]
........
236
Lali a Muižniece. Gaišā, spožā, bal ā saule [V. Vīķe-F eibe ga. T ejādas saules.
Me eo oloģiskā saule. Gaišā saule]...................................................................................................238
Bea ise Reidzāne. Ku ikai nenonākam a kājul [B. Laumane. Kāja un mā kāja:
ā da lie ojuma lauks] 241
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
4 SATURS
p ē īju m i k u l ū a s a p i ē
Zane Radzobe. Teiksma pa Ādama pamošanos..................................................................................243
ZINĀTNES DZlVE. KONFERENCES
Ie a Ga da-Roze ibe ga. Aizs ā ē a dise ācija pa dzī niekiem la iešu olklo ā
...........................
246
Dace Bula. La ie is no jauna pie spoguļa............................................................................................248
Sandis Laime. ISFNR s a pkon e ence Šilongā, Indijā........................................................................251
Dace Bula. Cil ēki ada ie as: SIEF 10. kong ess Lisabonā
..............................................................
254
Ie a Pāne. S a p au iskās balāžu komisijas kon e ence Fa o, Po ugālē...........................................257
Gun is Pakalns. Vispasaules eposu es i ālā Ki gizs ānā
....................................................................
260
Janīna Ku sī e. La ijas Uni e si ā es ekspedīcija Dagdas un K āsla as no adā
.............................
263
JUBILEJAS
Mā a Vīksna. Ieska s La iešu olklo as k ā u es jubilā u kalendā ā...............................................267
Vilim Bendo am - 70 ........................................................................................................................... 277
A nolds Klo iņš. Bāku apsa gāšana.........................................................................................................279
Viļa Bendo a publikācijas.......................................................................................................................281
Gun is Pakalns. “Te aču nemaz na godkā es!” - Ri ai D izulei - 90............................................. 283
IN MEMORIAM
K išs Kapenieks. Oļģe s Tāli aldis Auns............................................................................................. 286
Anda Bei āne. An ona Slišāna piemiņai............................................................................................... 289
Mā a Vīksna. Ma as Lūses piemiņai................................................................................................... 291
Beni a Inā a Smilk iņa. Piemino Aus u In an je u............................................................................293
Vik o s Hausmanis. Dažas a miņu lauskas pa Vili Samsonu
............................................................
296
AUTORI 301
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
Con en s
INTRODUCTION
Ri a T eija. People in olklo is ics ....................................................................................................... 7
ARTICLES
Dagmā a Bei ne e. Social cha ac e and a “ u n” o La ian iden i y
(in he pe spec i e o sociological heo ies).................................................................................. 9
Dace Bula. The oads ha ne e c ossed: Jāzeps Rudzī is and in e na ional olklo e s udies
in he seciond hal o he 20 h cen u y.......................................................................................... 19
Zig īda F īde. Con ex s o olklo e s udies in he ea lies s age o La ian li e a y his o y
..............
39
le a Ga da-Rozenbe ga. Pe sonal na a i e elle s in Alsunga dis ic in he 21s cen u y
............
49
le a ]. Kalniņa. Milda Losbe ga and La ian olklo e s udies
............................................................
65
Lilija Kudi kiene. Kazys G igas: Con ac s wi h La ian olklo is ics ............................................... 73
Toms Ķencis. A eds Š ābe and La ian olklo is ics.......................................................................... 82
Aiga s Lielbā dis. E na S alli e’s magic o mulae and hei use in he con ex
o he magic o mulae adi ion in Vidzeme................................................................................. 93
Elga Melne. The ole o pe sonali ies in wo k on he academic edi ion o La ian olksongs
........
109
Ga is Ozoliņš. Folklo is and eache Jānis Albe s Jansons: he c eed o a pe sonali y..................120
Bea ise Reidzāne. On he 90 h bi hday o Elza Koka e. A s o y o pe sonal expe ience
..............
130
Sani a Reinsone. Pe sonal a i ude, s o ies and con ex ual a ia ions...............................................139
Daina Roze. Jānis Jaunsud abiņš: Folklo e, na u e and ga den as signs o La ian iden i y
............
157
Ri a T eija. Kaa le K ohn and La ian olklo is s................................................................................170
Ju is U āns. E nes a B as iņš’ books on cas le mounds and cas le mound olklo e
.......................
178
X- X- *
Baiba K ogzeme-Mosgo da. Mens albums: The adi ion o memo y albums
in he mili a y se ice and p ison.................................................................................................188
le a Pigozne. An insigh in o he da ing o La ian olklo e and my hology
...................................
203
Ju is U āns. Felixbe g (Happy Hill).....................................................................................................221
REVIEWS
Elga Melne. T easu es unea hed in Saldus a ea [Welcome o Saldus! Edi . M. Vīksna]..................229
Aīda Rancāne. The pagan i ali y and e ili y in La ian masked p ocessions
[J. A. Jansons. La ian Masked P ocessions] ................................................................................233
Mā iņš Boiko. Connec ing discou ses [D. Bula. Con empo a y Folklo e S udies:
A Change o Pa adigm]...................................................................................................................236
Lali a Muižniece. The Fai , he B igh and he Whi e Sun [V. Vīķe-F eibe ga,
The Th ee old Sun, Vol. Ill: The Me eo ological Sun.]
................................................................
238
Bea ise Reidzāne. The many places we can ge o on oo '. [B. Laumane. Kāja and Mā kāja:
The Use o he Wo d].......................................................................................................................241
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
6 CONTENTS
STUDIES AND CULTURE
Zane Radzobe. The legend o Adams’ awakening................................................................................243
SCHOLARLY LIFE. CONFERENCES
le a Ga da-Rozenbe ga. Doc o al hesis on animals in La ian olklo e...........................................246
Dace Bula. The La ian in on o he mi o again..........................................................................248
Sandis Laime. ISFNR In e im Con e ence in Shillong, India
............................................................
251
Dace Bula. People c ea ing places: The 10 h SIEF Cong ess in Lisbon...............................................254
le a Pane. In e na ional Ballad Con e ence in Fa o, Po ugal
..........................................................
257
Gun is Pakalns. A he Wo ld Epics Fes i al in Ky gyzs an
................................................................
260
Janīna Ku s e. Uni e si y o La ia expedi ion o he dis ic s o Dagda and K āsla a
.................
263
JUBILEES
Mā a Vīksna. An o e iew o he jubilee calenda o he A chi es o La ian Folklo e
.................
267
On he 70 h bi hday o Vilis Bendo s................................................................................................. 277
A nolds Klo iņš. Gua ding Ligh houses.................................................................................................279
Vilis Bendo s’publica ions ...................................................................................................................281
Gun is Pakalns. “Bu you ha e no ambi ion a all!” On he 90"' bi hday o Ri a D lzule................283
IN MEMORIAM
K išs Kapenieks. In Memo iam Oļģe s Tāli aldis A uns
....................................................................
286
Anda Bei āne. In Memo iam An ons Slišāns........................................................................................289
Mā a Vīksna. In Memo iam Ma a Lūse............................................................................................. 291
Beni a Inā a Smilk iņa. In Memo iam Aus a In an je a..................................................................293
Vik o s Hausmanis. In Memo iam Vilis Samsons..................................................................................296
AUTHORS 302
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
Ie a Pigozne
Ieska s la iešu olklo as un mi oloģijas da ēšanā
Cenšo ies noskaid o , ai la iešu olklo as ma e iāls a ik izman o s kā a o s
dzelzs laikme a kul ū as un sadzī es pa ādību pē niecības p ocesā un ai olklo as ma
e iāla snieg ās liecības a ik sa ieno as a a heoloģiskā ma e iāla snieg ajām liecībām,
pama o i odas jau ājums pa iespējamo olklo as liecību ecumu. Ja ai umā gadījumu
olklo as pie aks u ecums i zināms, ad līdz šim pē nieku idū na ienp ā ības pa
la iešu olklo as eks os paus ā sa u a ecumu un a i pa o, ai un kā šis liecības a
ik izman o as.
Folklo as da ēšana i s a pdisciplinā a noza e, ku ā sa ijas ēs u es, a heoloģijas,
olklo is ikas, mi oloģijas, alodniecības, muzikoloģijas un dabaszinā ņu pē niecības me
odes un zināšanas. Iespējams, ieši plašo zināšanu nepieciešamība na ļā usi ne ienam
pē niekam pie ē s ies la iešu olklo as da ēšanai kā gal enajai sa as zinā niskās da bības
jomai. Tu klā nepas ā a ī ieno a me odika. Ne ikai plašākā sabied ībā, be dažkā a i
zinā niskajā idē na pazīs ami secinājumi, kādus izda ījuši ie pē nieki, ku i pē niecības
gai ā skā uši olklo as da ēšanu. Šī publikācija eido a, lai ak ualizē u olklo as un mi
oloģijas da ēšanu, jo šajā laukā pa eik ais na icis apkopo s un ē ē s nu jau gand īz
sešdesmi gadus.
Iep iekš his o iog ā iskus apkopojumus pa pi majiem sp iedumiem sais ībā a
olklo as ecumu snieguši Jānis Bē ziņš, Jānis Bičolis un Ha alds Biezais. Šo au o u
analī iskie apska i iks aplūko i ēlāk, saglabājo ēs u iskās pēc ecības p incipu. Viņu
da bos ai ākkā snieg i pā ska i pa olklo as da ēšanas pi mssākumos apušiem da
žādu au o u nelieliem iz eikumiem pa olklo as ecumu. Lai nea kā o os, šī aks a
ie a os ie ne iks apska ī i, be iks pie ē s a lielāka uzmanība 20. gadsim ā apušajiem
pē ījumiem.
Pi mo nozīmīgāko ieguldījumu de is kul ū ēs u nieks Pē e is Šmi s, ku š ilgs ošā
laika posmā pie ē sies olklo as eks u un mi oloģisko p iekšs a u da ēšanas p oblēmai.1
Viņš isinājis au asdziesmu da ēšanas jau ājumus un pie ē sies pasaku mo ī u izcelsmes
pē niecībai, ku as ie a os iz eicis minējumus a ī pa pašu mo ī u ecumu. Nedaudz
P. Šmi s pieskā ies a ī ci u olklo as žan u - eiku, nos ās u, icējumu - da ēšanai.
Mēģino da ē au asdziesmas, P. Šmi s sa us pieņēmumus bals ījis ācu publicis a
O o Bēkeļa eo ijā pa o, ka au a sace dziesmas b ī ības, ne is apspies ības laikos un ka
Ei opā ai ums au u šādu pe iodu piedzī ojušas laika posmā s a p 13. un 16. gadsim u,
kad a ī sace ē a lielākā daļa dziesmu. Tāpa P. Šmi s cen ies no eik dziesmās a spoguļo o
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
2 0 4 IEVA PĪGOZNE
eāliju un uz edības modeļu pas ā ēšanas laiku La ijas ēs u ē, kā a ī pie ē sis uzmanību
alodas izmaiņām gadsim u gai ā un līdzīgu dziesmu piemē iem kaimiņ au ās. Tādējādi
Šmi s aizs ā hipo ēzi, ka lielākā daļa la iešu au asdziesmu adušās laikā no 13. līdz 16. gad
sim am un pēc 16. gadsim a klasisko dziesmu sace ēšana gand īz izsīkusi, o ies ienākušas
Ei opas oman iskās modes dziesmas.
P. Šmi a uzska i pa jaunās modes dziesmu ienākšanas mehānismu šķie pama o i
un pieņemami. Taču sp iedumos pa dziesmu izcelsmes laika sākumu i ē ojamas p e
unas, ne ienmē ideju pama ojums i a bals āms. Tā, piemē am, g ū i piek is Šmi a
apgal ojumam, ka la iešu au a 13.-16. gs. bija ela ī i b ī a2 un sace ēja dziesmas līdz
16. gadsim am, jo ikai ad sākās au as apspies ība dzim būšanā un dziesmu sace ēšana
apsīka. Šajā kon eks ā na izp o ams, kāpēc ag īnajos pē ījumos Šmi s gadsim us pēc ācu
ieb ukuma uzska a pa au as b ī ības laiku, be pilnībā noliedz iespēju, ka dziesmas
a ē u bū sace ē as 12. gs., espek ī i, pi ms ācu ieb ukuma La ijas e i o ijā. Vēlākos
pē ījumos gan Šmi s piekāpjas un apgal o, ka dziesmas un dziedāšana i ikpa senas kā
la iešu au a, ikai ag āko laiku dziesmas i aizmi s as un pā eidojušās, kālab na ie
spējams kons a ē saglabājušās dziesmas no 12. gs. ai ēl ag ākiem laikiem.3 Tāpa Šmi s
nea zīs , ka dziesmās a ē u bū apdziedā i kādi pagāniski i uāli. Taču iņš nonāk p e
unās, ienlaicīgi unājo pa ļaužu šķi ām Senla ijā4 un a sauco ies uz o a spoguļojumu
dziesmās. Vēlākos aks os gan iņš šīs ļaužu šķi as piedē ē la iešu au ai pā is gadsim u
ilgā laika posmā pēc ācu ieb ukuma.5
Pasaku da ēšanai P. Šmi s pie ē šas sais ībā a s a p au iski izpla ī o pasaku mo ī u
izcelsmes ie u meklējumiem. Daudzus no la iešu au ā s ās ī o pasaku siže iem Šmi s
uzska a pa nākušiem no Vācijas, Balkāniem, G ieķijas, Ēģip es, Indijas, Ķīnas u.c. zemēm,
kā gal eno a gumen u mino ak u, ka šajās zemēs kāds no pasaku siže iem pie aks ī s
pi mo eizi. Tādējādi daudzus pasaku siže us, pēc iņa domām, iespējams a iecinā uz
1000, 2000 un pa 3000 gadu ecu pagā ni. Kau a ī šie pieņēmumi bals ī i plašā ci u au u
pasaku ma e iāla un ci u als u pē nieku da bu pazīšanā, un jāa zīs , ka mo ī a pie aks s
nenoliedzami palīdz da ē pašu mo ī u, omē jāa zīmē, ka pā āk mazu nozīmi Šmi s
piešķi ispā cil ēciskajam un psiholoģiskajam ak o am. Kau a i iņš a zīs o, ka pa iesi
no ikumi iek ap ī i leģendām, ku ām maz sais ības a eali ā i, Šmi s, āpa kā . s. “somu
skola”, noliedz iespēju, ka līdzīgi s ās i a ē u bū adušies dažādās ie ās. Tomē as, ka
mo ī s kādā ie ā pi mo eizi pie aks ī s, ēl neliecina, ka ieši šajā ie ā as a ī i adies.
Pa as i siže s i pie aks ī s ilgi pēc am, kad as sace ē s. A ī pa i aks ība dažādās au ās
na eidojusies ienā laikā, kas izslēdz iespēju senāku eks u pie aks ī zemē, ku ā aks ī
bas na , piemē am, Ziemeļei opā. A ī o, cik lielā mē ā la iešu zemnieks a ēja saska ies
a ālās als īs s ešā alodā pie aks ī u eks u ai iespaido ies no ā, Šmi s neapsp iež. Kau
gan s a p au isku mo ī u lokalizējumi La ijā i sas opami, jādomā, ka o ienākšanas ceļš
i bijis s ip i pas a pinā s. Kā ēl ienu bū isku ūkumu Šmi a pasaku da ēšanas sis ē
mā jāa zīmē iņa s ip i p o anizē ā pieeja olklo as eks iem. Viņa pē ījumus cau auž p ak iski
aps ē umi, ajos g ū i būs a as ga īgas (īpaši sais ībā a pagānisko eliģiju) mo i ācijas
klā esamību senāku gadsim u cil ēku sadzī ē.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
IESKATS LATVIEŠU FOLKLORAS UN MITOLOĢIJAS DATĒŠANA 2 0 5
A se išķi neizdalo eikas no nos ās iem, P. Šmi s nedaudz skā is a i šo olklo as
žan u da ēšanas jau ājumu. Tas na apska ī s eo ē iskā aspek ā, o ies Šmi s no ē ojis, ka
ģeog ā iskas ie as bieži ien i sais ī as a ļo i seniem no ikumiem, be , s ās o pa šīm
ie ām, iek minē i daudz jaunāku laiku no ikumi. Kā piemē us iņš minējis 10. gadsim a
kapulauku ai kaujas ie u Raunas apkā nē, pa ku u iek s ās ī s kā pa k ie u un z ied u
ka a cīņas ie u. Tāpa Šmi s no ādījis, ka i a odamas eikas pa ēlā dzelzs laikme a
pilskalniem, ku us i kā uzbē uši k ie u zaldā i pi ms im sim iem gadu. Tādējādi Šmi s
uz ādījis likumsaka ību s a p eikām un ie ām, a ku u nākas saska ies olklo as eks u
da ē ājam, aču na izs ādājis šo eo iju ālāk un na apska ījis plašāku piemē u klās u.
P. Šmi s pie ē sies a ī la iešu mi oloģisko p iekšs a u pē niecībai,6 izsako pieņēmu
mus pa o ela ī o ecumu. Tā, piemē am, iņš uzska a, ka ecākie die i isām au ām
i Debess ē s un Zemesmā e, aču gand īz ikpa seni i Die a dēli un Saules mei as, kā
a ī Saule un Mēness, ku us iņš sais a a indoei opiešu kul ū as man ojumu bal u au ās.
Līdzīgās domās Šmi s i pa Pē konu un Laimu ai Laimas, Dēklas un Kā as ijo ni, ku u
iņš a iecina uz indoei opiešu kul ū as man ojumu.7 Taču, salīdzino la iešu un lie u iešu
pagānu die ību ā dus un dzim es, Šmi s iz eicies, ka ī iešu die ības i senākas nekā
dažādās mā es, ku as indoei opiešu au ām sas opamas e i. Tās iņš piedē ē mazāk
a īs ī ām au ām, kā a ī pieļauj domu, ka Vidzemē a ē u bū mi usi kāda sena cil s, ku a
ēlāk asimilē a bal u un somu au ās un ku ai a ē u bū bijušas šīs sie iešu kā as die ības.8
Kopumā Pē e a Šmi a de ums la iešu olklo as da ēšanā i iens no pamanāmāka
jiem un o ēlāk pē ījumos izman ojuši daudzi ci i au o i, piemē am, K. Kā kliņš, A. Ozols,
K. Ka ulis un J. Ku sī e. Tomē laika gai ā liela daļa Šmi a pieņēmumu un pama ojumu
i no ecojuši. Vēl jāpiezīmē, ka ne isos Šmi a aks os iņš i a saucies uz aizņem u ideju
pi ma o u, ādēļ ne e i i g ū i izseko , ai piesauk ie ak i a gumen ācijās i paša ai ci u
au o u da ba ezul ā s.
Sa os “Raks os pa la ju olklo u” ēs u nieks un mi oloģijas pē nieks A eds Š ābe
pie ē sies au asdziesmās sas opamo eāliju un nedaudz a ī pasaku mo ī u da ēšanai.9
Š ābes da bos sas opama nekonsek ence a iecībā uz P. Šmi a hipo ēzi pa au asdzies
mu sace ēšanas ziedu laikiem, jo, kamē ienā aks ā au o s o a bals ījis, ci ie pilnībā
noliedzis un, analizējo Šmi a a gumen us, nosaucis os pa nepama o iem un izdomā
iem.10 Vē īgākie Š ābes a zinumi sais āmi a ka a dziesmās iksē ajiem p iekšme iem un
sabied ības uzska iem. Tā, bals o ies uz zobena a īs ības ēs u i, Š ābe secina, ka dziesmās
minē ais “zaļa a a” zobens a iecas uz senla iešu dzelzs zobeniem, kamē “bal as dzelzs”
un “ ē auda” zobeni jau a iecināmi uz 13. un 14. gadsim u. Vienlaicīgi, sp iežo pēc ā,
ka 1507. g. zemniekiem ika aizlieg s nēsā zobenus, Š ābe secinājis, ka dziesmas, ku ās
bāliņiem i zobeni, a iecināmas uz laiku pi ms šī aizlieguma." Pēc Š ābes domām, dzies
mās sas opamas liecības a ī pa b uņu k ekliem, ku i bijuši izpla ī i 10.-14. gs.12, un pa
ka a ī u 13.-15. gs. p i ilēģiju nēsā ga us ma us un īsus ai “s upus” s ā kus.13 Runājo
pa mi oloģiskajiem p iekšs a iem, ku i sais ī i a ozola un liepas o ēmismu, Š ābe gan
nesniedz konk ē u o da ējumu, aču unā pa šo p iekšs a u ašanos jau pi ms ācie
šu ienākšanas La ijā un ālāku saglabāšanos olklo ā līdz pa 20. gadsim am.14 Tāpa ,
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
2 1 2 IEVA PĪGOZNE
ienākušas no Vācijas kā ālaika modes dziesmas, dažu gadu laikā s ip i la iskojušās, .i.,
pielāgojušās klasisko au asdziesmu melodijām un ak smē am, pa ko liecina o publicē
jumi a nelielu laika a s a pi.
Ne augo ies uz daudzu pē nieku (piemē am, P. Šmi a) iz eik o nožēlu, ka au a ēlas
ikai mode no, pā ņem jauno un eco pame no ā ā, Z. Sneibes pē ījumā odams ap
s ip inājums am, ka ne ikai dziesmu eks i, be a ī o melodijas, ienāko La ijā no ci ām
au ām, ā i ien ikušas lokalizē as. Tas no āda uz klasisko au asdziesmu spēcīgo ie ekmi,
konse a ī ismu un no u ību pa ad, kad ās ai s na in ensī i sace ē as un ikušas kon
on ē as a jaunlaiku modes dziesmām.
A heologs And ejs Vasks, o namen a pē niece Baiba Vaska un ēs u niece Ri a
G ā e e sa ā kopīgi eido ajā g āma ā63 el ījuši samē ā daudz ie as a ī dažu mi olo
ģisko p iekšs a u un dziesmās sas opamo mo ī u h onoloģijai. Neolī ā izpla ī ās alnieņu
igū iņas au o i sais a a Lielās mā es pe soni ikāciju, kā a ī sp iež, ka p iekšs a i pa Zemes
mā i, ku as klēpī iek guldī s mi ušais, iz eidojušies jau akmens laikme ā.66 Mājas pa a da
kul u, ku š sa ukā a asinā s no dominējošā Saules kul a, iņi a iecina uz b onzas laik
me u. Pēc au o u domām, šajā laikā izpla ī s bijis uzska s pa Sauli, ku a pā ie ojas a os
ai lai ā, un ā a spulgs a odams la iešu au asdziesmās,6' piemē am:
Kas o eica, kas meloja,
Ka saulī e kājām ek;
Pa šiliņu a iņos,
Pa jū iņu lai iņā. (LD 33811)
Tomē au o i na komen ējuši jau ājumu pa alodas izmaiņām kopš b onzas laik
me a, ādā eidā da ējo ikai p iekšs a u, ne is pašu dziesmu. Pēc A. Vaska, B. Vaskas un
R. G ā e es pē ījumiem, Saules kul s dominē a ī ag ajā dzelzs laikme ā, aču am blakus
aizsākas a ī Mēness kul s un pa ādās h oniskā die ība Velns, a ku u iek sais ī i Velna
ā dā dē ē ie dobumakmeņi un pēdakmeņi. Au o i izsaka hipo ēzi, ka, iespējams, šajā
pe iodā adies p iekšs a s a ī pa Debesu kalēju.68 Bals o ies uz pē ījumiem o namen a
a īs ībā, au o i secinājuši, ka idējā dzelzs laikme ā Saules kul s zaudējis sa u dominējošo
nozīmi, kad nos ip inājusies pa ia hālā die u saime a debesu aldnieku Die u p iekšgalā.69
A. Vasks, B. Vaska un R. G ā e e pieņem, ka ēlajā dzelzs laikme ā ne ikai jau sace ē as
au asdziesmas, be bijusi izpla ī a bu donu daudzbalsība. Taču iņi izsaka hipo ēzi, ka
dziesmās saglabājušies uzska i, ku i aks u īgi zemnieku sē ai, kamē , iespējams, ap 12. gs.
bijušas izpla ī as sāgas ( ai ām līdzīga mu ā du olklo a), ku ās a spoguļojušies sabied
ības i sslāņa p iekšs a i, ajā skai ā pa augs ākajām die ībām. Pēc pē nieku domām,
a miņas pa iem a ē u bū zudušas eizē a sabied ības i sslāņa - ķēniņu, labiešu un
bajā u - izzušanu.™ Kau a ī ai āki olklo ā sas opamo mi oloģisko p iekšs a u da ējumi
i a bals āmi un izman ojami ālākos pē ījumos, omē au o u paus ajā ne e i pā ņem s
ci u pē nieku (M. Gimbu iene, P. Šmi s u. c.) iedoklis. Tāpēc diemžēl ne isi pieņēmumi
a zīs ami pa pā baudī iem, jo šiem pē niekiem aks u īga a heoloģiskā ma e iāla pā zinā
šana, ne is plašas zināšanas pa olklo as ma e iālu. Tāpa ie ām au o i nonāk p e unās,
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
IESKATS LATVIEŠU FOLKLORAS UN MITOLOĢIJAS DATĒŠANA 2 1 3
unājo pa au asdziesmām jau sais ībā a b onzas laikme u, aču uz ādo ēlo dzelzs
laikme u kā icamāko dziesmu ašanās laiku.
Folklo is e un mi oloģijas pē niece Janīna Ku sī e sa os pē ījumos pie ē susi uz
manību ne ik daudz pašu olklo as eks u, cik ajos sas opamo pa ādību un mi oloģisko
p iekšs a u da ēšanai. Piemē am, analizējo la iešu au as pasakās populā o siže u pa
eža kažociņu, Ku sī e o a iecina uz iniciācijas mo ī u. Eža simboliku Ku sī e sais a a
p iekšs a u pa ēl neiz eidojušos bē nu, ku š a odas Lielās Mā es miesās. Šādi mi oloģiski
p iekšs a i dažādās Ei opas au ās pas ā ējuši no 5. gadu ūks oša p.m.ē. līdz mūsu ē as
sākumam.71 Daudzus senos p iekšs a us Ku sī e da ē ne ieši. Tā, aplūkojo k āsu simbolisko
nozīmi, iņa o izcelsmi sais a ispi ms a pašā k āsas nosaukumā ie e o jēgu, ku a
sakņojas indoei opiešu alodā un mi oloģijā. 2 Līdzīgā eidā Ku sī e skaid o ai āku ga u
un o ēmu nozīmi. Tādējādi lielāko daļu bal u mi oloģijā sas opamo p iekšs a u izcelsmes
laiku iņa a iecina uz indoei opiešu kopīgā kul ū as man ojuma laiku pi ms mūsu ē as ai
mūsu ē as pi majiem gadsim iem. Tomē daļu no olklo ā sas opamajiem mi oloģiskajiem
p iekšs a iem Ku sī e sais a a pi msindoei opiešu kul ū as laiku akmens laikme ā. Pie ā
pieskai āmi Lielā Mā e jeb Pi mmā e un a o adniecīgās dažādu jomu mā es, bal ās, mel
nās un sa kanās k āsas simboliskā nozīme un nelielā daļā bedību dziesmu saglabājušies
p iekšs a i pa mi ušo kaulu salauzīšanu, lai, iespējams, a ai ī u o spēju a g iez ies dzī o
pasaulē.73 Diemžēl J. Ku sī es pē ījumiem diezgan aks u īga mi oloģiskā pasaules uz e e,
neno ie ojo no ikumus uz lineā ā ( ēs u iskā) laika skalas. Tas palīdz a klā mi oloģijas
pasauli, aču ada papildu g ū ības olklo as da ē ājam. Pa gadījumos, kad Ku sī e a saucas
uz kādu da ē u liecību, bieži ien jū ams, ka pē nieces īcībā na plašs a heoloģiskais
ma e iāls, kas ļau u izda ī ep ezen a ī us sp iedumus. Viņa a ī nepie ē š uzmanību alodas
izmaiņām gadu ūks ošu gai ā.
Folklo is e Elza Koka e pie ē susies la iešu mi oloģijas pē niecībai, īpašu uzmanību
el o kosmiskajām die ībām, Die am un lik eņa lēmējām die ībām.74 Viņas da bā ai
ākkā a kā o a a ziņa pa o, ka šie mi oloģiskie p iekšs a i saglabājušies la iešu olklo ā
kā daļa no indoei opiešiem kopīgiem p iekšs a iem/5 ādējādi ne ieši da ējo o ašanos
ismaz a 2000 gadu senu laiku. Kau a ī no isiem iep iekšējiem pē ījumiem la iešu mi
oloģijā E. Koka e is ai āk uz eikusi olklo is a H. Biezā da bu, omē iņas iedoklis
a šķi as ai āku die ību, īpaši Mā as un Dēklas kā senu īs eni la isko die iešu ak ējumā.'6
E. Koka e i iena no e ajiem pē niekiem, ku a sniedz k i isku olklo as eks u analīzi,
īpaši pie ē šo ies au asdziesmām kā mi oloģijas a o am. Viņa iz i zījusi ai ākus bū is
kus ak o us, ku i nosaka olklo as eks u kā a o u ē īgumu: olklo as lielā loma au as
dzī ē, olklo as ma e iālu ākums pēc zinā niskiem k i ē ijiem, iksējo o eicējus, eks u
izcelsmes ie u u. c. pē niecībā node īgas ziņas, kā a ī eks u lielais skai s. Tu klā E. Koka e
uzs ē usi, ka mi oloģijas pē niekam nepieciešamas p asmes saska ī un izman o olklo
is ikā saglabā ās liecības.77 Viņa izcēlusi a ī ai ākas la iešu olklo as kā a o a īpašības,
piemē am, o demok ā isko aks u u p e s a ā “no augšas” uzspies ajām eliģiskajām dok
īnām, olklo as ilglaicīgumu un slāņainību, ku a a spoguļo dažādu laikme u p iekšs a us,
kā a ī o, ka p e ēji ēs u isku h oniku, ceļojumu ap aks u un baznīcas dokumen ācijas
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
2 1 4 IEVA PIGOZNE
eks iem olklo as eks os ūks endenciozi ā es.78 A zīmējo o, ka ne isi olklo as eks i
i au en iski, .i., u pa desmi dažādi iesū ī āji, iespējams, iesnieguši La iešu olklo as
k ā u ei pašu sace ē u ma e iālu, E. Koka e pā s eidzīgi secinājusi, ka ien a ian a
dziesmas pa as i i nesenu laiku ažojums, ādēļ na nopie ni disku ējams pa lielākās
daļas mi oloģijā sas opamo māšu senumu.79 Vēlāk gan E. Koka e mīks ina šo apgal o
jumu, aks o , ka dziesmu a ian u daudzums d īzāk a spoguļo o, ka ajos apdziedā ajam
i bijusi lielāka nozīme au as dzī ē.80 Kau a ī ai āku mi oloģisko ēlu, piemē am, Velna
izpē e E. Koka es da bā na pie iekoši iz ē s a, bū isks i iņas ieguldījums olklo as
un īpaši dziesmu kā a o a analīzē, jo a šiem jau ājumiem lielākā daļa pē nieku noda
bojušies e i.
A heologs Ju is U āns olklo as da ēšanas jau ājumam pie ē sies sa os populā
zinā niskajos aks os,81 pē o La ijas ie ā dus sais ībā a Velna ā du82 un padziļinā ā
pē ījumā pa Pas amuižas Velnakmeni.81 J. U āns a nos ās iem un eikām, kādas iksē as
pa ģeog ā iskām ie ām, salīdzinājis a heoloģiskajos pā baudes iz akumos iegū ās senlie as.
Pē o pilskalnus un kapulaukus, U āns kons a ējis, ka nea ka īgi no au ā s ās ī ā no iku
ma da ējuma senlie as a ik a iecinā as pa uz ik seniem laikiem kā 1.-12. gadsim s.84
Taču iņš pā liecinājies a ī pa , piemē am, 18. gs. no ikumu dzī ām a miņām au ā. Šie
J. U āna snieg ie piemē i ļauj izgaismo gan au as a miņas dziļumu, kad mi oloģizē ā
eidā saglabājušās ziņas pa pa 2000 gadu seniem no ikumiem, gan o, ka ne e i nos ās os
minē ie no ikumi i daudz senāki, nekā pa iem iek s ās ī s. Pas amuižas Velnakmens
eiku un aks ī ajos a o os pa akmeni iksē o liecību salīdzinošā izpē ē J. U āns a klājis,
ka eiku siže s pa Velna nes o akmeni i bijis izpla ī s jau ismaz 15. gs. idū, ādējādi šī
siže a da ējumu a bīdo ie ē ojami senākā pagā nē.85 Iep iekš H. Biezais o a iecinājis uz
16. gs. beigām, kad k is ie ības iespaidā no ā da “ elis” eso eidojusies die ība Velns.86
Pē o a Velna ā du sais ī os ie u nosaukumus La ijā, J. U āns secinājis, ka o i ai āk
nekā a jebku u ci u mi oloģisku die ību sais ī o, un as liecina pa adīciju no u ību.
Tu klā liela daļa šo ie u i kapulauki, dzī es ie as ai kul a ie as, ku as izde ies da ē no
1. gadu ūks oša p.m.ē. līdz mūsu ē as 1. gadu ūks o im.87
Šī aks a au o e pie ē susies olklo as da ēšanas jau ājumiem, pē o dzelzs laikme a
apģē bu, apa us un ēdienu ga a ošanu. A iecībā uz seno apģē bu un apa iem I. Pīgozne
kons a ējusi, ka la iešu olklo as eks os, īpaši dziesmās, aču a ī icējumos, pasakās,
sakām ā dos un bu am ā dos saglabājušās sadzī iskas liecības pa o, kā ikušas alkā as
eālijas, ku as pēc sa a ap aks a a bils a heoloģiskajām liecībām no dzelzs laikme a.88
Aplūkojo ēdiena ga a ošanu māla podos, au o e uz ādījusi, kādas liecības pa iem
sas opamas icējumos un kā senāku laiku eālijas ans o mējušās jaunāku laiku eks os,
ēl a ien saglabājo seno nozīmi. Pē niece na sniegusi dažādu ēdiena ga a ošanas pa
ņēmienu da ējumu, ikai uz ādījusi saka ības olklo as eks u izmaiņās gadsim u laikā
a bils oši sadzī es p ocesu ēs u iskajai a īs ībai.89
Aplūkojo isu pē nieku kopējā da ba ezul ā us, iespējams izda ī ai ākus secinā
jumus. Folklo as da ēšanas laukā izšķi ošais na as, kādi olklo as žan i iek analizē i,
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
IESKATS LATVIEŠU FOLKLORAS UN MITOLOĢIJAS DATĒŠANĀ 2 1 5
jo dažādi pē nieki, pē o dažādus olklo as žan us - dziesmas, pasakas, eikas, mīklas,
ie ā dus u ., a nonāk pie līdzīga o da ējuma, p o i, a ajos a as iešas liecības
gan no 13.-18. gs„ gan a ī senākiem gadsim iem, kā a ī saglabājušos p iekšs a us no
dzelzs, b onzas un pa akmens laikme a. Bū iskāka olklo as da ēšanas ezul ā u iegu ē
šķie a se išķu jomu pā zināšana. Viss a īgākās zināšanas, ku as nepieciešamas olklo as
da ē ājam, i a heoloģijas un ēs u es, īpaši sabied isko p ocesu, sadzī es, ama niecības,
apģē ba u.c. a īs ības pā zināšana, kā a ī plaša olklo as ma e iāla, ēlams dažādu žan u
pā zināšana. Folklo as eks u apzināšana nepieciešama ādēļ, ka ka ā no iem saglabāju
šās ci as liecības, ku as salīdzino un sasais o , iespējams iegū pilnīgāku ainu. Kā ešo un
gand īz ikpa s a īgo noza i jāa zīmē zināšanas mi oloģijā un iedziļināšanās pagāniskajā
pasaules uz e ē. Pā ējās noza es, piemē am, alodniecība, ģeog ā ija, bioloģija u.c. a
snieg pē niekam node īgus da us, ko a ī ie eicams izman o , aču olklo as da ē ājam na
bū iska specializācija ieši šajās jomās.
Meklējo a bildi uz jau ājumu, ai i iespējams, ka la iešu olklo ā bū u saglabā
jušās liecības no dzelzs laikme a, jāsecina - ai ums pē nieku domā, ka šādas liecības i
saglabājušās, īpaši no ēlā dzelzs laikme a (9.-12. gs. jeb no laika pi ms ācu k us nešu
ienākšanas La ijas e i o ijā). Taču jānošķi pašu olklo as eks u ecums, ku š ne e i
i da ējams a o pie aks īšanas b īdi, ā ad isbiežāk a 19. gs., no olklo ā paus o ideju,
dzī es modeļu, no ikumu un īpaši mi oloģisko p iekšs a u da ējuma, ku š sa ukā a
iesnieg ies pa akmens laikme ā. Tajā pašā laikā, meklējo senāku laiku liecības olklo ā,
jāņem ē ā iens no s a īgākajiem aps ē umiem, ka au as kolek ī ajai apziņai un a
došajam ga am piemī mī iskā domāšana un ne ik daudz ēs u iskā jeb lineā ā laika
izp a ne, un no ikumi, kas bijuši pagā nē, pa as i iek a iecinā i uz nekonk ē iem “seniem
laikiem”. Pa o, cik ilgi au as mu ē spēj neg ozī i saglabā ies pa iesi no ikumi, jau aks ījis
umāņu izcelsmes mi oloģijas pē nieks Mi ča Eliade, secino , ka nelaimes gadījumu un
a oņu dzī ess ās u pa ieso no ikumu a s ās ījums au as mu ē pieņem mī a o mu jau
40-200 gadu laikā.90
Vienlaicīgi jāa zīmē, ka ai āki pē nieki, piemē am, P. Šmi s, J. U āns, J. G audonis,91
kons a ējuši, ka nos ās os pa ģeog ā iskām ie ām no ikumi, kas a ām sais ī i, ne e i iek
da ē i a daudz nesenākiem laikiem un pe sonām. Pa pa ieso da ējumu un au as s ās ī ajā
adušos laika nobīdi iespējams pā liecinā ies, šajās ie ās eico a heoloģiskos iz akumus.
O s bū isks olklo as eks u da ēšanas aspek s sais āms a alodu, kādā ie adušies,
un alodu, kādā ie pie aks ī i. Pē nieki, ku i pie ē sušies me iski no mē ajiem olklo as
žan iem, piemē am, au asdziesmām un sakām ā diem, a zīs , ka ie saglabājuši senākās
alodas o mas un ādējādi uzska āmi pa senāko no ikumu un p iekšs a u paudējiem.92
Tomē , pē o seno apģē bu un ci as sadzī iskas kul ū as pa ādības un a ām sais ī os
mi oloģiskos p iekšs a us, aloda i s a īgs, aču ne pa s bū iskākais in o mācijas a o s.
Ja pē niecības objek s i paus ās idejas un p iekšs a i, ad os iespējams meklē a ī ci os
olklo as žan os: pasakās, icējumos u. c„ jo iespējams, ka ieši alodas izmaiņas laika gai ā
ļā ušas senākajiem p iekšs a iem nepazus , be līdz a alodas a īs ību ik nodo iem no
paaudzes paaudzē.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
2 1 6 IEVA PĪGOZNE
Papildus alodas a īs ībai un izmaiņām pē niecībā izman ojo olklo as eks us, jāpa
u p ā ā laika gai ā adušos izmaiņu kopums, kas se ī ie e jau minē o pa ieso no ikumu
mi oloģizāciju, kā a ī o, ka mu ā du adīcijā a as ies pā klausījumi, pā p a umi, aiz-
mi sumi, jaun eidojumi un dažādu eks u saplūsme.93
A se išķi aplūkojo au asdziesmas, kā iens no bū iskākajiem dziesmu senuma k i
ē ijiem olklo as pē nieku idū i izpla ī s uzska s - jo dziesma senāka, jo plašāk ā izpla ī a
un ai i ai āk a ian u. Kau a ī ien a ian a eks us ne e i iesū ījuši . s. “neuz icamie”
ācēji, ne ajadzē u pieņem , ka ā i isos gadījumos, jo ikpa labi issenākās dziesmas a
bū izzudušas ai a ī saglabājušās ikai dažos a ian os. Piemē am, E. Koka e sp iež, ka i
isai maz dziesmu, ku ās bū u pieminē as mā es (zemes, meža, k ūmu u .), kas liecina pa
šo mi oloģisko ēlu izcelsmi jaunākos laikos. Tomē liela daļa mi oloģijas pē nieku sliecas
domā , ka daudzas mā es kā die ības adušās jau akmens laikme ā, kad bijis izpla ī s lielās
pi mmā es un ci u ma icen isko die ību kul s.94
Vai āki pē nieki95 pieminējuši dziesmu:
Nosaucies u, sūb i i,
Nu jāj a i medenieki;
Nu būs a i bal i agi
Bajā am alus dze . (LD 30493)
Tās ašanās isd īzāk a iecināma uz laiku līdz 13. gadsim am,96 kad La ijas e i o
ijā ēl dzī ojuši sumb i. Tomē Dainu skapī97 šī dziesma pieejama ien če os a ian os.
Tādējādi edzam, ka ne ienmē dziesmas a ian u daudzums i iešs pie ādījums ās
senumam.
A iecībā uz mi oloģisko p iekšs a u da ēšanu jāņem ē ā di i s a īgi aps ē umi. Pi
mais sais āms a o, ka mi oloģiskie p iekšs a i isbiežāk, ja eiz adušies, u pina sa u
eksis enci a ī ēlākos laikos, kad jau adušies ci i p iekšs a i. Pa o liecina, piemē am,
M. Gimbu ienes, J. Ku sī es, A. un B. Vasku, J. U āna pē ījumi. Tādējādi ienu p iekšs a u
nozīme mazinās ai ans o mējas, ci i odas no jauna un a ieņem s a īgāku lomu,
ag ākie un ēlākie o ganiski sa ijas un saaug kopā, aču pilnīga izzušana no iek ļo i lēni, un
pa as i ienlaicīgi pas ā ai āku laiku mi oloģisko p iekšs a u slāņi.
Tau as apziņā pas ā ošo mi oloģisko p iekšs a u kopums jaunākos laikos ie e a ī
k is īgās baznīcas ie ekmē adušos p iekšs a u uzslāņojumus. Šei pa e as jau ājums pa
k is ie ības ie ekmi un nozīmi la iešu olklo as eks os sas opamo p iekšs a u da ēšanā un
nodalīšanā. Iespējams disku ē pa o, kad a ē u bū iesakņojusies pa iesa k is īgās domas
ie ekme pie la iešu zemniekiem. Kā iens no izpla ī ākajiem iedokļiem pas ā uzska s,
ka as, iespējams, no icis ne ag āk kā 17. gs., omē d īzāk ikai 18. ai pa 19. gadsim ā.98
Taču ienlaicīgi nākas secinā , ka a ī jaunākajos laikos bijusi pa alēla pagānisko un k is īgo
p iekšs a u pas ā ēšana,99 kas ļauj meklē senus mi oloģiskos p iekšs a us pa ādos eks os,
ku os jū ama a ī k is īgās baznīcas ie ekme.
Visbeidzo jāpiemin, ka pēdējā puso a gadsim a laikā a ien biežāk pē nieki dažādu
neskaid ību gadījumos meklē līdzības a kaimiņu au ām, mi oloģijas un ekspe imen ālās
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
IESKATS LATVIEŠU FOLKLORAS UN MITOLOĢIJAS DATĒŠANA 2 1 7
a heoloģijas pē nieki a ī mazāk a īs ī ās sabied ībās. Izman ojo sociālās an opoloģijas
me odes, iespējams no ē o senus sabied iskos, kul ū as un ama niecības modeļus o
pas ā ēšanas laikā. Velko pa alēles a no ē ojumiem šādās sabied ībās, iespējams ne ikai
apgū zināšanas, ku as indus ializācijas un u banizācijas ezul ā ā daudz ie Ei opā jau
i zudušas, be a ī pā baudī pieņēmumu un secinājumu pa eizību. Taču a ī šī me ode
i jāizman o a lielu piesa dzību. Ne ajadzē u jau iep iekš pieņem , ka, ie ē ojo kādas
līdzības, i pie iekams pama s šo līdzību kopumu iešā eidā a iecinā uz pē niecības
objek u.
Šis pā ska s āda, ka la iešu olklo as da ēšana aizņēmusi dažādu noza u pē nieku
p ā us jau ai āk nekā sim gadu. Aplūkojo līdzšinējo pē ījumu ezul ā us ienkop, eidojas
zināms p iekšs a s pa olklo ā paus o liecību senumu, ku š izman ojams un ienlaicīgi
papildināms a ien ālākos pē ījumos. Iespējams, nāko nē a ē u ik eido s kāds lineā s
pā ska s pa jau da ē ajām olklo as liecībām: mi oloģiskajiem p iekšs a iem, pa ažām,
olklo as eks os minē ām sadzī iskām eālijām u.c. Vieno a plašāka pē ījuma ie a os
a ē u ik iesais ī i dažādu jomu speciālis i, ā palielino sp iedumu objek i i ā i un
eicino la iešu olklo as da ēšanas p ocesu. Pēc iespējas eksak āki šāda da ba ezul ā i
palīdzē u paplašinā olklo as kā ēs u es izpē es a o a izman ošanu, kā a ī u inā u olklo
is iku ām ēs u es noza ēm, ku as pē a La ijas kul ū as man ojumu, sadzī i, ama niecības
un lauksaimniecības a īs ību un ci as a au as dzī i sais ī as jomas.
A sauces un piezīm es
1 Šmi s P. O. Bokeļa au as dzejas psicholoģija un la iešu au as dziesmas. E n o g ā isku ak s u k ā jum s.
Rīga: J. Misiņš, 1912. 58.-65. lpp.; Šmi s P. La iešu au as dziesmas kā ēs u es a uo i. E n og ā isku
a ks u k ā ju m s. 73.-85. lpp.; Smi s P. Folklo a. V ēs u es liecības p asa kā s. [A se išķs no ilkums.] B. „
b.g. 321.-338. lpp.; Šmi s P. Ie ads. L a iešu p a sa k a s u n eikas. Rīga; Val e s un Rapa, 1925. 1. sēj.
5.-134. lpp.
2 Pa La ijas maz au u pakļaušanu un uzlik ajiem iesību ie obežojumiem, klaušām un node ām jau
13. gs. sk. Š e ns I. L a ijas ēs u e. 1180-1290: K us aka i. Rīga: La ijas ēs u es ins i ū a apgāds, 2002.
577.-614. lpp. Pa o, kāds bijis La ijas pama iedzī o āju uz u s, idējais mūža ilgums un ķe meņa
ga ums sk. Ge ha ds G. La ijas iedzī o āju ķe meņa uzbū es izmaiņas pēdējo di u gadu ūks ošu laikā.
L a ijas Vēs u es In s i ū a Ž u n ā ls. 2004. N . 1. 5.-28. lpp.
3 Šmi s P. Sena nes dzī es aps ākļi pēc mūsu au as dziesmām. L a ijas a chaioloģija. Red. R Balodis.
Rīga: Val e s un Rapa, 1926. 148.-149. lpp.
4 Šmi s P. La iešu au as dziesmas kā ēs u es a uo i. 73.-78. lpp.
5 Šmi s P. Seno la iešu icība. L a ija s a chaioloģija. 167. lpp.
6 Šmi s P. La iešu m i o loģija . Rīga: Val e s un Rapa, 1918. 152 lpp.; Šmi s P. Seno la iešu icība. L a ija s
a chaioloģija. 186 lpp.
7 Šmi s P. Seno la iešu icība. L a ijas a chaioloģija. 177.-178. lpp.
8 Tu pa , 178.-179. lpp.
9 Š ābe A. R a ks i p a la ju o lk lo u . Rīga: J. Rozes apgādībā, 1923. 1. sēj. 111 lpp.
10 Tu pa , 4. lpp.; Š ābe A. La ju dainu ecums. L a ju G ām a a. 1923. N . 9/10. 13.-19. lpp.; 1924. N . 2.
117.-122. lpp.
11 Š ābe A. R ak s i p a la ju o lklo u . 34.-37. lpp.
12 Tu pa , 38.-39. lpp.
13 Tu pa , 43. lpp.
14 Tu pa , 80. lpp.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
218 IEVA PIGOZNE
15 Tu pa , 87. lpp.
16 Tu pa , 97. lpp.
17 Bē ziņš J. Pa mūsu au as dziesmu kā ēs u es a o u izlie ošanu. Izg lī īb as M in is ija s M ēn eš a ks s.
1925. N . 6. 579.-597. lpp.
18 П а м я т н и к и л а т ы ш с к а г о н аро д н а го т в о р ч е ст ва . Собраны и изданы Иваномь Спрогисомь.
Вильна, 1868. С. IV.
19 Lau enbahs J. О чер к и изь л и т о в с к о -л а т ы ш с к а г о на род н аго т в о р ч е с т в а . П а р а л л ель н ы е т е к ст ы
и и зс ль д о ва т я . [Maģis a dise ācija.] Юрьевь, 1896.
20 L a ju d a in a s. Кг. B a o na un H. V isen do a izd o a s. Jelga a: J. D a iņ-D a nieks, 1894. 1. sēj. 1. lpp.
21 Bē ziņš J. Pa mūsu au as dziesmu kā ēs u es a o u izlie ošanu. 586.-587. lpp.
22 Tu pa , 589. lpp.
23 Tu pa , 594.-595. lpp.
24 Tu pa , 596. lpp.
25 Balodis F. Me als un me ālā o u lie as sena nē un au as dziesmu a miņā. L a ju a u a s da inas. Red.
J. Endzelīns, sak. R. Klaus iņš. Rīga: Li e a ū a, 1930. 5. sēj. 309.-320. lpp.
26 Za iņa A. La gaļu ainagi laikā no 6. līdz 13. gadsim am. A heoloģija u n e nog ā ija. Rīga: La ijas PSR
Zinā ņu akadēmijas izde niecība, 1960. 2. laid. 80.-81. lpp.
27 Balodis F. Me als un me ālā o u lie as sena nē un au as dziesmu a miņā. 318.-319. lpp. Pa šīm
dziesmām un g edzenu alkāšanas adīciju sk. V. U āna aks u, ku š analizē s ālāk šajā aks ā.
28 Balodis F. Me als un me ālā o u lie as sena nē un au as dziesmu a miņā, 320. lpp.
29 Bičolis J. La iešu au as dziesmu ch onoloģijas p oblēma. Ceļi. Rīga: Rama es apgāds, 1936. 7. sēj.
171.-212. lpp. [A se išķs no ilkums.]
30 Spekke A. L a ijas ēs u e. Rīga: Juma a, 2003. 382 lpp.
31 Tu pa , 66. lpp.
32 Spekke, A nolds. L a ieši u n L i o nija 16. gs. Rīga: Zinā ne, 1995. 304 lpp. 2. izd.
33 Tu pa , 197., 201. lpp.
34 Tu pa , 229., 236. lpp.
35 Tu pa , 230.-231. lpp.
36 Bē zkalne A. D ziesm a p a žē lu m ā n o m i u š o pu isi. Rīga: La ju G āma a, 1942. 112 lpp.
37 Tu pa , 3. lpp.
38 Tu pa , 23. lpp.
39 Ozols A. La iešu au as poē iskās daiļ ades ēs u es p oblēmas. K a ogs. 1952. N . 7. 742.-761. lpp.;
Ozols A. L a iešu o lklo a s ēs u es p o spek a p ojek s. Manusk ip s. Rīga, [1953]; Ozols A. Pa la iešu
au asdziesmām. R a ks i olklo is ikā. Rīga: Zinā ne, 1968. 224.-279. lpp; Ozols A. L a iešu au asd ziesm u
aloda. Rīga: Z aigzne, 1993. 431 lpp.
40 Ozols A. L a iešu a u a sd ziesm u a lo da. 11.-12. lpp.
41 Ozols A. Pa la iešu au asdziesmām. 232. lpp.
42 Tu pa , 230.-231. lpp.
43 Tu pa , 238. lpp.
44 Tu pa , 277.-278. lpp.; Ozols A. La iešu au as poē iskās daiļ ades ēs u es p oblēmas. 742., 759. lpp.
45 Ozols A. La iešu au as poē iskās daiļ ades ēs u es p oblēmas. 757. lpp.
46 Tu pa , 753. lpp.
47 Tu pa , 743., 757. lpp.
48 Tu pa , 760. lpp.
49 Dā ziņš V. Tau as dziesmu ecums (No “Dziesmu Vai ogam” 1956. gadā nolasī ā e e ā a). Sid abene.
N . 3. 1994. 41.-45. lpp.
50 Biezais H. Sen o la iešu g a l enā s die ie es. Rīga: Zinā ne, 2006. 16. lpp.
51 Tu pa , 24.-26. lpp.
52 Tu pa , 28.-42. lpp.
53 Tu pa , 55. lpp.; Biezais H. S en o la iešu debesu d ie u ģ im ene. Rīga: Mine a, 1994. 224., 231., 279. lpp.
54 Biezais H. S en o la iešu g al enā s die ie es. 51.-52. lpp.
55 Sal. Biezais H. Sen o la iešu g al en ās die ie es. 34. lpp.; Biezais H. S en o la iešu d ebesu d ie u ģim e ne.
224. lpp.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
IESKATS LATVIEŠU FOLKLORAS UN MITOLOĢIJAS DATĒŠANĀ 219
56 Gimbu iene M. B al i aiz ēs u iskajos laikos. E noģenēze, m a e iālā kul ū a un m i oloģija. Rīga: Zinā ne,
1994. 226 lpp.
57 Tu pa , 176.-177., 181.-182., 184. lpp.
58 Tu pa , 183.-185., 187. lpp.
59 Tu pa , 187., 191.-192., 196.-197. lpp.
60 Tu pa , 209. lpp.
61 Apals J. Vai eikām a icē ? Klās u mī nes eze u dzelmē. D zim en es Balss. 1965. N . 13 (ma s). 3. lpp.;
Apals J. Teikas s ās a pa iesību. P a d o m ju Ja u n a ne. 1965. 23. ok . [2.] lpp.; Apals J., Zelmenis M. Ā a išu
eze pils. Rīga: AKO dizains, 1998. 32. lpp.
62 U āns V. Zel a g iez i g edzen iņi. P a do m ju Ja u na ne. 1987. 28. jan . 4. lpp.
63 Bendo s V. La iešu au asdziesmu melodikas elemen u senums un cilme. L a ija s P S R Z in ā ņ u
A ka d ēm ija s Vēs is. 1988. N . 10 (495). 73.-77. lpp.
64 Sneibe Z. Ziņģe. Melodikas cilme un a īs ība. L a ijas P SR Z in ā ņ u A k a d ē m ija s Vēs is, 1988. N . 10
(495). 63.-72. lpp.
65 Vasks A., Vaska B., G ā e e R. L a ijas a iz ēs u e 8500. g. p . K . - 1200. g. p ē c K . Rīga: Z aigzne ABC,
1997. 223 lpp.
66 Tu pa , 62.-63. lpp.
67 Tu pa , 110. lpp.
68 Tu pa , 137.-139. lpp.
69 Tu pa , 162. lpp.
70 Tu pa , 202., 205. lpp.
71 Ku sī e J. La iešu o lk lo a m ī u spogulī. Rīga: Zinā ne, 1996. 32.-34. lpp.
72 Tu pa , 44.-138. lpp.
73 Tu pa , 391.-401. lpp.
74 Koka e E. L a iešu g al en ie m i oloģ iskie ēli o lklo a s a eidē. Rīga: Mācību apgāds NT, 1999. 200 lpp.
75 Tu pa , 4. lpp.
76 Koka e E. Lik eņa die ības la iešu olklo ā. M is ē ija. 2006. N . 10. 7.-9. lpp.
77 Koka e E. L a iešu g a l en ie m i oloģ iskie ēli o lk lo a s a eidē. 10.-11. lpp.
78 Tu pa , 5., 26. lpp.
79 Tu pa , 179., 189. lpp.
80 Koka e E. Lik eņa die ības la iešu olklo ā, 7. lpp.
81 U āns J. Skud a p ie ka ln a. A heo log a s ās i. Rīga: No dik, 2004. 190 lpp.
82 U āns J. Velna ā ds La ijas ie ās un ie ā dos. L a ijas V ēs u e. 1993. N . 4. 55.-61. lpp.
83 U āns J. Pas amuižas Velnakmens olklo a un da ēšanas p incips p o s q u a m . Le onica . 2005. N . 13.
144.-155. lpp.
84 Piemē am, U āns J. S ku d a p ie ka lna . A h eologa s ās i. 16., 22. lpp.
85 U āns J. Pas amuižas Velnakmens olklo a un da ēšanas p incips p o s q u a m . 150.-151. lpp.
86 Biezais H. Vēs u e un s uk ū a bal u un slā u olklo as un eliģijas pē niecibā. L a ija s Z in ā ņ u
A ka d ē m ija s Vēs is. 1990. N . 10. 7.-28. lpp.
87 U āns J. Velna ā ds La ijas ie ās un ie ā dos. 56.-57., 60. lpp.
88 Pīgozne-B inkmane I. Senā apģē ba aks u ojuma meklējumi la iešu olklo as eks os. K u l ū a s
k u s p u n k i. Rīga: Man ojums, 2008. 4. laid. 102.-116. lpp.; Pīgozne-B inkmane I. Apa i kā senā goda
apģē ba daļa. Le on ica . 2008. N . 18. 202.-214. lpp.
89 Pigozne-B inkmane I. In e ac ion be ween expe imen al a chaeology and olklo e. E u oR EA . R econs uc
ion a n d E x p e im e n in A ch aeo logy - E u op ea n P la o m . 2008. No. 5. Pp. 30-32.
90 Eliade M. M ī s p a m ū žīg o a g iešanos. Riga: Mine a, 1995. 51., 46. lpp.
91 G audonis J. Pa dažiem a heoloģijas pieminekļu nosaukumiem. D a b a s u n ēs u es ka len d ā s 1973.
Rīga: Zinā ne, 1972. 307.-311. lpp.
92 Ozols A. L a iešu au a sd ziesm u aloda. Rīga: Z aigzne, 1993. 11. lpp.
93 Bē zkalne A. D ziesm a p a žē lu m ā n o m i u šo p uisi. 12. lpp.
94 Gimbu iene M. B a l i a iz ē s u iska jos laikos. 176.-179. lpp.; Vasks A., Vaska B., G ā e e R. L a ija s
aiz ēs u e.. 62. lpp.
95 P. Šmi s, A. Ozols u. c.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
2 2 0 IEVA PĪGOZNE
96 La ijas e i o ijā kād eiz dzī ojušas di as ē šu apakšdzim as lielākās sugas - nu jau izmi ušais au s
(Bos p im ig e n iu s) un sumb s (B ison bonasus). Sumb s e bija sas opams ēl līdz 13. gadsim am. L a ijas
daba. h p://la ijas.daba.l /dzi nieki/ (Ska ī s 04.06.2006.)
97 Dainu skapis, h p://www.dainuskapis.l (Ska ī s 04.06.2006.)
98 Adamo ičs L. La ieši un ka oļu baznīca. La ieši. Rīga: Val e s un Rapa, 1936. 2. sēj. 193. lpp.; S ods H.
La iešu zemnieku 17. gs. dzī es eida un adīciju apska s. A heoloģ ija un e nog ā ija . Rīga: Zinā ne,
1970. 9. laid. 105. lpp.
99 Adamo ičs L. La ieši un e aņģēliskā baznīca. L a ieši. 231. lpp.
An insigh in o he da ing
o La ian olklo e and my hology
The a icle has been w i en as an o e iew o s udies by esea che s o a ious ields
conce ning he da ing o La ian olklo e and my hology. The au ho has no analyzed
he i s publica ions ha ha e been published be o e and du ing he 19lh cen u y, bu
a close look has been gi en o s udies o he 20 h and 21s cen u ies. The a icle p o
ides a ch onological e iew o esea ch by his o ians Pē e is Smi s and A eds S ābe,
a chaeologis F ancis Balodis, his o ian A nolds Spekke, olklo e esea che s Anna Bē z
kalne and A u s Ozols, musicologis Vol gangs Dā ziņš, he esea che o ea ly eligions
Ha alds Biezais, a cheologis s Ma ija Gimbu as, Jānis Apals and Vladisla s U āns,
musicologis s Vilis Bendo s and Zaiga Sneibe, a cheologis s And ejs Vasks, Baiba Vaska
and Ri a G ā e e, olklo e esea che s Janīna Ku sī e and Elza Koka e, as well as a cheo
logis s Ju is U āns and le a Pigozne. The a icle also deals wi h heo e ical s udies by
Jānis Bē ziņš (1925), Jānis Bičolis (1936) and Ha alds Biezais (1953) on he achie emen s
and me hodology o olklo e and my hology esea ch. Resea ch in his ield has no been
summed up and assessed o nea ly 60 yea s. Fac s ha can be used o da ing olklo e and
my hology can be ound in nea ly all gen es o olklo e: songs, ai y ales, belie s, p o e bs,
legends, magic o mulae, place names. Gene ally, he e is an imp ession ha olklo e con
ains elemen s om e y ancien imes (e en he S one Age) o he pe iod when he i s
eco dings o olklo e ex s we e made. The main a eas, in which a olklo e da ing expe
should be well e sed, in he au ho s opinion, a e a cheology and his o y, especially
he e olu ion o social p ocesses, public li e, ade, clo hing and o he sphe es, as well as
a b oad ange o olklo e ma e ial, desi ably o a ious gen es, as well as paganism. Auxi
lia y b anches would include linguis ics, musicology, geog aphy, biology, e c. The e a e
also se e al conside a ions esea che s should bea in mind when da ing olklo e ma e ial,
o ins ance, changes in language occu ing o e cen u ies and he sp ead o olksong
a ia ions. The au ho o he a icle calls on esea che s o a ious ields o ge in ol ed in
da ing olklo e ma e ials and o use he esul s ob ained om his esea ch in a ious
sub-b anches o his o y, especially hose explo ing he li e condi ions o a pa icula na ion
and he e olu ion o social p ocesses.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
