scieee Open visual document viewer

Latvijas PSR dialektologu ekspedīcijas 1960. gadā

M. Graudiņa

Full text

Zemgales séliskajas izloksnés pe sonne ie niek - a dus es, plus médz iz una a Sau u @-skayu, beaucoup- skai la o mu bieZi undjo saisina pa mes. Vidzemé es, plus ie bieZi en end comme, mas || mes, se iski izloksnés ap Madonu. Japiezimé, ka, izlokSnu pa s a ji- em undajo li e a i, bieZi li e ds alodas pla a @ ie a i Sau ais 2, piem., eze s, déls, éys u.c. Il es égalemen connu sous le nom de Japiezimé. nakamaja zilbé seko ela s pa skanis ai di skanis un s a pa na j ai miks inaj- uma, gand iz isas (ekspedici- jas ap e a- jas) séliska lidzjais izloksnés médz pa é s a pa o. Vidzemes séliskajas izloksnés §84da pa é Sa- na iespéjama a ad, ja seko g, g, k, j, ¢, d%, §, 4%, J, m connec e- men s a pa skani un Souk skanuSa na , ia, s, p, g, g, g, kokis (= g), piema ejs (=), okéjs (=), plo a (= pla a) u.c. Da%as Vidzzmes séliskajas izloksnés pa é Sa- nu ne aucé daZi ci i lidzskayu sa ienoju- mi. A i piedéklos un p iedéklos a pa é s pa 0; pédéja ipa niba Zemgales séliskajas izloksnés i gand iz pilnigi s eSa pa adiba. Ga as d-skanas ie a Vidzemes séliskajas izloksnés bie%i i i a d-skana (mésa), kamé Zemgales pusé ai dzi d nu oa (méa e) isbiezik aiuo (mio e) pédéjo D ie é, Pilskalné, Beb ené, daléji a i Sla é. Iso-skagu nepa eid- o, izyemo sa ienoju- mu i , ko pa é s gan pa é , piem., z é buls (= z i bulis), gan pa ie , piem., es gie Zu (= es dzi du). Il es égalemen connu sous le nom de Zi bu. Ga d i-skana pa eidoj- as pa ei (lielakaja izlokSyu dala) ai ij. Je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi. C'es un ai Daz eiz. _ di skani e7 i Jo i Sau a e-skana, piem., upéi e. Je suis un joueu de oo ball. ajona Dauga pi- ls séliskaj- as izloksnés pa s a a ij un e7, kamé ap Iliks i jau sakas ei, piem., éi s (= i s), eic (Ri s) Vela u y él dzi d izloksnés ap Madonu (oylks, myza) un daléji a i Zemgalé izloksnés ap Beb eni. Zemgales pusé y-skanu omé is i égula i nelie o. Viens un as pa s una ajs à pau a du pasaka gan a y, gan a 7. Pa i gal ena oné is- ka ipa niba, kas ski Vidzemes séliskas izloksnes no Zemgale- s, i pa skanu pala ala pa skan- a, kas Dauga as k eisaja k as a i s eSa. Il es égaleme- n connu sous le nom de Vidzemes séliskas izloksnes no Zemgale- s. Vidzemes séliskaj- as izloksnés a>¢g, @>d* ai @, u>u?, uo<ué, ja seko pala ali pa skani ai di skani un s a pa na &, g, k, g, j, ¢ dz, §,%, m. Ja miné ie lidzskani i sa ienoj- uma a , J; m, s, 2, p, b, , ad paskaya ies ajas ne auc- é i, piem., gbi (= abi), edi (= adi), kelpi (= kalpi), ui ki (be : bluki), seci (= saci ), zuebi (= zuobi), md*siza (= masina) u.c. Pa skaya i a i b, p, m, , p iekSa, ja ie bijusi sa ienoj- uma a j, kas iz una zudusi, piem., skepa (= skapja), Re a (= ka a), ku' ma (= ku mja). Il es égaleme- n connu sous le nom de Pa skaya i a i b, p, m, , p iekSa. Bé zaun- é, Sa kano- s, Lazdona un P auliend a médz pa skay- o pa a*, un gadijum- os, ku a jau pa é s- s pa 0, pédéjo pa skano pa o*, piem., s ops s ab (=s), s o*bi s abi (=), mos (= mazs), mo zigé (= mazin§) u.c. Zemgales séliskaj- is izloksnés pa é $ ga o d-skanu. Lieclaka- ja izlok&nu dala # ie un ou, piem., skdu d (= Skiinis), cduka (= ciika), sdunu (= Siiny, . i., Suju) u.c., be da%is Beb ené, D ie é, Pilskalné @ ie a i iu, piem., bide (= bii ), Iliiks e (= idiks e), iddenc (= Lliens) u.c. Di skani uo Dauga as k eisaja k as a pa é s pa @, piem., gis (= guo s), s s (= zuoss), igas (= uogas) u. c. Il es égaleme- n connu sous le nom de Di skani uo Dauga as k eisaja k as a pa é s. Isa u-skana palieck nemaini - a, izpemo sa ienoj- umu u , ko dazka pa é s pa wo , piem., kizo mis (= ku mis), acu ne ienmé un ne isos a dos. Il es égaleme- n connu sous le nom de "Kizo mi- s". Di skana ei iz una na iscau iendda, Lielikaja sélisko izlokSqu daja o und a pla u ¢, piem., mgi a, gikas, méijas u.c., be dazas izloksnés (Beb ené, 187 Les expédi i- ons iegii s p a s ie a - du k ajums, kopsum- ma pa i 21000 lieu nom. Je ne sais pas, je ne sais pas ce que c'es . A Siem a diem a és papildin- a ins i i a esoSos ie a - du k ajum- us un izlie o os u pmak- aja da ba a ie a d- iem. Je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi, mais je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi. Il y a beaucoup de langues in é ess- an es. Vie u nosauku- miem, se iSki iem, kas sayu nosauku- mu saglabaj- usi gadsim - us ilgi, i sa a és u e. Je suis désolé, mais je suis désolé, mais je suis désolé. In e ess- an i, ka Vidzemes séliskaja apgabala i ai aki igaunisk- as cilmes nosauku- mi. Il s'agi d'une égion si uée dans l'oues de l'Allemag- ne. Ta, piem., Pa kulé i majas Mus i (ig. mus melns), upe Lisa (ig. piede a). Il es égaleme- n connu sous le nom de Pa kulé i majas Mus i. A i pa skul- es a ds (iz . Pakile) i igaunisk- as cilmes. Il es égaleme- n connu sous le nom de Pa kules. To paSu a di e pa Pikdniem […]maju P aulien- a, Mipgiem […]maju Ces ainé u.c. Le lieu a di liek doma , ka ap idii a é u eiz bi dzi ojusi igauni. Le lieu a di liek doma , ka ap idii a é u eiz bi dzi ojusi igauni. Le lieu a di liek doma , ka ap idii a é u eiz bi dzi ojusi igauni. le li huani- en pi obe- Z4 beaucoup de lieux a di i a lie u is- ku cilmi. Ta, piem., Gi sené i meZs I/gab ad- e. Je suis désolé. Diezgan lielajam meZam, kas Ski La iju no Lie u as, gajis cau i Jo i izb auk- s ce]§, apéc ajadzé- jis ilgi ie ai b auk , lai ik u meZam cau i. Je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi. Ga senes izloksné a du iigs lie o a i ga § nozimé apa ka lie u ie- Su aloda. Ta meZa a da a é u bi comp en- d a a i Si nozime. Je ne sais pas ce que u eux di e. A i pla a Gé a kaklis i nosauk a lie u iski. Il s'agi d'une ille si uée dans le sud de la Li uanie. 5i pJa a eso Jo i s aigna un apéc aja a o icie seulemen dzé es. Li uanie pie obeZ4 sans am beaucoup m@ju a du, kas beidzas a -iski, piem., Bal iski, Gi iski, Ragauniski u.c. Jaa zimé, ka Jo i beaucoupas ie as sa us nosaukumus iegu uSas ai nu a a- Les sables ou les kadas ie ai ca ac é- isen les ipa nibas dé]. Ta, piem., Ga a pla a Asa é i Sau a, ai akus kilome - us ga a pJa a, kalns Aza mugu a Pa kulé i pasmails kalns, kas a gadina 42a mugu u. Il es égaleme- n connu sous le nom de Asa é i Sau a. BieZi sas opa- mi adi nosauku- mi ka Vilku kalnips Ces ainé, ku pa i kalninam s aigaju- Si ilki, Ai u licis Asa é, ku ilki bieZi saplosij- usi ai as, jo im nebijis ku bég . Il es égaleme- n connu sous le nom de BieZi. Ces ainé i Sc adu bi ze, ku dzi o daudz s azdu, Vi sum- pu Jo i aigne les pu s, is s diinu i ums, pla a Zu enica, ku eso ik slapj8, ka u pa zi is dzi ojug- as. Il es égaleme- n connu sous le nom de "Jo i s ains pu s, is s diinu i ums, pla a Zu enica- ". Il y a des end oi s où l'on peu s'imagin- e des années qui passen . Ta Lubana kadu ap idu sauce E gala. Elle es là. Sai ap idii kad eiz eso biju3i sas opa- mi é gli un agadéj- ais nosauku- ms acim ed- zo adies no E g/u gals. Daz eiz lieu nosauku- mam izcelSan- ds na ik iegli iedomaj- ama. Il es éc i pa Daz eiz. Asa é i a é é pusmuiza Pa malni- eki. Il a é é sau é 150 ans a an pa G enca - u, kasmé i la isko- s acu G enzho- . Ta ka muizZina i pédéji, kas piede éj- usi Asa es kungam, iegli a sap as , kapéc à a nosauku- si. Tad $i muizZina pa sauk- a pa les Pa mal. Dzi na u Sai ie nekad neeso é é, bez am Asa é dzi ma - as sauc pa sudmalim, ne pa pa malim. Va bi e a ds, ja ien as na nejausi izdomi s, célies no nosauku- ma Pa i mala, . i., pie obez- a? Ce n'es pas le cas, mais c'es le cas, c'es le cas, mais c'es le cas, mais c'es le cas. Lo iem mol i ie u a diem i saka s a kadu no ikum- u. (J'ai beaucoup de choses à di e su le suje ). Ta, piem., Asa é i Anéa leja. Je ous en p ie. Sai leja klauSu laikos pakd ies kads Ancis, kam muiza uzlikusi ik lielas klauSas, ka inS as ne a éj- is pildi . Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'une idée qui n'a ien à oi a ec le ai que l'on es en ain de pa le . Lauka u pa i Kada bed e, ko sauc pa Madalinu […] u ilks saplosij- is mei eni. Il es le plus g and des deux. C'es pas ai, c'es pas ai. Pa kulé i majas Te]akas, ku as él main en- an a dé é apéc, ka pie Sim majim gani i muizas eli. Ka o gas kalns (Pa kulé) sa u nomi dabiijis no a, ka Sai kalna bijis g i i s ada u gajis kd ka o gd. Il s'agi d'une pièce qui a é é dé ui e pa un acciden de oi u e. Ces ainé e Nuopii u son inclinés. Aiz il a i s a s kalns, ku g ii i uzkdp , apéc jau uz il a isi nopiiSo ies, zino , ka p iekSa i smags cela gabals. Ce n'es pas le cas, mais c'es le cas, e c'es le cas aussi, e c'es le cas aussi. 191