O-celmi ar nāseņa infiksu un sto-celmi Latgales dienvidaustrumu izloksnēs
Full text
ind id ji = para. IC Shakes L = he "ka li: r) i Fo IN Wik. rie 4 1 + ey (4, tē = (> - a tu? ai is ci mizā 2 ta R IK S M7 IEEE SEER Lar C0 RE Se Ie SE į“ INVESTIGACIONES DEL VERBO EN LAS LENGUAS BÁLTICAS S g DE LA "TSR DE LITUANIA UM OKS LV AXADEMIYA | bū _ā oo -rttttb Kota A Pot pe GE irae tot Si MRL Ca TNT AES PATS cerveza Eo Guisantes i a ABA A Pēr cual Loco < em Darton IU, Dentro de Vaasa BROT WE gr Ver uno i edad < PERG oes i ad Sa zs: led Br M. RUDZĪTE ALT VE Febe s Contenedor < rr ruil “A al 12 NR : encender te LER TV A, ole aE 8B. — OCELMI AR NĀSEŅA INFIKSU UN sto-CELMI iki: Reinado be Marea aa LATGALES DIENVIDAUSTRUMU IZLOKSNES = "ps En las lenguas ar bálticas, el infijo ir nasal de ar los temas en o tiene un el mismo significado que los temas en sto'. Fi it 5 Verbos ar tā forman el presente casi todos los ir intransitivos. En la sílaba radical, estos tienen con mucha frecuencia — a ir zudumpakāpe*. El infijo ar o-celmi nāseņa ir también se encuentra en lenguas emparentadas, pero i = Los temas IVA sto-celmi no están representados con seguridad fuera de las lenguas bálticas. Por lo ir tanto, hay ka motivos | para pensar que el sufijo -st no es heredado de un pasado más no remoto en las lenguas bálticas, ir sino que se formó únicamente Je šo en el grupo lingüístico”. Sin embargo, tanto en lituano como en kā letón es muy productivo y muestra una tendencia a ir sustituir a otros sufijos, (= ar formando el tema de presente de los verbos intransitivos. ii Šī la tendencia no es igual de fuerte ne en ambas lenguas mencionane das, ni šo tampoco en las lenguasi Py . -. v = ve. v —jie. wv Į “ en grupos dialectales separados. du Los temas stohan adquirido un ámbito ir de uso más amplio en latķi r en letón. En letón, el presente de la raíz ir ne sto únicamente tiene una estructura de este tipo . . . ww -— . . - i A a ras verbiem, kam lietuviešu valodā ir ar sufijo -stveidota tagadne?, bet arī veras . biem, kam saknes beigās īsa patskaņa ir savienojums piem., bifst, ar r, /, j un v, tē | bira, bit „fallen“, silst, sila, silt „warm werden“, list, lija, lit „strēmen, regnen*, ini = 4 ie 1 gi KS AKA Ce as L Mis om — se hunde, se derrumbó, se desmoronó ,caer juntos®. En parte de la lengua literaria lituana y en los dialectos: en un el presente de estos verbos se conserva el nu antiguo tema en o con infijo nasal: bjir ar Ima, Jų coger, brotar, calentarse, calentó, calentarse, llover, llovió, llover, derrumbarse, se derrumbó, derrumbarse. Solo en una parte de los Ę. dialectos lituanos los verbos presentan ar actualmente tal estructuir ra radical en los temas sf0*. i Ls xe Ji En letón, los temas en o con infijo nasal pueden ser actualmente únicamente verbos cuya raíz, después de una vocal breve, contiene una consonante. No entre las šo vocales en la raíz verbal gah se ir encuentra u, con mayor frecuencia lo raro i, a, e, al final de la raíz, con mayor ir frecuencia las oclusivas sordas" if ni k, p, t, con menor frecuencia las sonoras — g, b, d. El verbo que, después de una vocal radical breve, ha seguido o Es | s que en z, letón, al igual que en kā lituano, tiene un no infijo ar nasal en los temas en -o a 1 Chr. S. Stang, Das slavische und baltische Verbum, Oslo, 1942, 132. págs. ; J. Otrebski, Ra. Gramatyka jezyka litewskiego, t. 2., Varsovia, 1965, 320. — 321.lpp. ; J. Endzelīns, Baltu vagt į F lodu skaņas un formas, Rīgā, 1948, 190. lpp. iz + J. Endzelīns, op. cit., 188. un 190. lpp. Pike ea * E. Hauzenberga-Sturma, Erginzende Observaciones sobre el báltico -staPrāsens, | PSE ngen; al, D: Rr Lakis * va a. grām. : Donum Balticum, Estocolmo, 1970, 180 págs. ~~ * Chr. S. Stang, op. cit., 132. —133. págs. LA Bika (Kaju * Z. Zinkevičius, Dialectología lituana, Vilnius, (en el texto 1966 — LD), 337.—338. a, págs. ; K. Morkūnas, Morfología del dialecto de los aukštaičiai orientales meridionales, libro. : Lietuviy kalbos graser. ai investigaciones morfológic1969 as, Vilnius, (en el texto — LKK XI), Ipp. ; 134. A. Jonaitytė, Dubingių tarmė, kz 4 La) grām. : Dubingiai, Vilnius, 1971 (tekstā — Dub. ), lpp. 230.—231. ; Lietuvių kalbos gramatika, = J 2.1. Morfología, Vilnius, 1971, 224.—225. lpp. tuja (¡veto! Mkrbiro em wing ryt Se oe M RETR 182 U “Ce ISS SE CE SE Ma Reig Šā La Mk fe aa Daks" SERA a x = = i? *. |-"F < 1 EET] -«ilu * de vi aki ll ds; TE ea Lu? ša" ils + ET Se salai ao - mr rą Pi SE «ij i ft Wy JĀ Jai m L iki , L A tic" iret) ti) sk ah hk Av 2 bara gl ig PE Bi = Ia - y= Th en Ti, yi. KC hig = r SWEET TT E I= ši Mm a a er i) 5 +] poe X ri i is lā it ādā + g F KS ni Gut kos ae iE a AER CVE JE ĒRA se han convertido en raíces sto-, p. ej., kūst, kusa, kust „derretir, descongelarse",
dziēst, dziti sa, dzist „extinguirse**. Tais) ių i oe 2. kr. Aunque en letón hay alrededor de 90 verbos que en presente tienen una raíz ocon un infijo nasal?, en la lengua literaria letona se conocen aproximadamente 30 de ellos (sin contar los derivados-| © con prefijos- ). También en los dialectos de la lengua letona el número de estos verbos oscila entre 20 un 35° La excepción a este respecto son varios dialectos profundos de la zona alta que se hablan en el extremo meridional y sudoriental de Latgale. En Zvirgzdene, Pilda, Nirza y otros dialectos de esta zona, los temas en o con infijo nasal son solamente unos 5–7 verbos. La mayoría de los verbos que en la lengua letona suelen ser temas en o con infijo nasal, si en el dialecto existen en general como tales, son temas en st en el presente. p. | utilizables, aquí son ahora temas en st. Aid bi Desde el punto de vista del vocalismo de la sílaba radical, estos temas en st forman dos grupos. En la parte sudoriental de Latgale estos verbos tienen en el presente la misma vocal que en el infinitivo, por ejemplo, brukst, bruka, brukt, «deslizarse hacia abajo» en Kaunata, Nirza, Pilda y Zvirgzdene. En la parte suroccidental de Latgale, en estos verbos de raíz en *stō*, el vocalismo de la sílaba radical del presente y del infinitivo a veces no coincide; en el jo presente, ir en los ar verbos de raíz en *o*, la vocal esperada del infijo nasal, por ejemplo, *briukst- *® en Galēni, *brdukst- *®* en Vārkava (de = || , *brūkst*- ), *bruara ka*, *brukt*. (1 En 1933, en Rēzekne, se publicó para las necesidades de la escritura de los altoletones el diccionario *Pareizraksteibas vērdneica* de P. Strods. Para varios verbos cuyo presente en la lengua literaria letona, en los dialectos de las tierras bajas y en los dialectos de las tierras altas de Vidzeme y de Latgale septentrional es un verbo de raíz en *o* con infijo nasal, en este diccionario se propone como norma para la lengua escrita de los altoletones el presente de los verbos de raíz en *stō*. 4 ? Dentro de los límites del material obtenido es posible ofrecer una breve visión sobre los verbos de raíz en *o* con = Ir x poh ay Š0. F. =. | —infijo nasal y el uso de los verbos de raíz en *stō* en los dialectos de la parte meridional de Latgale. Letón | Ae... Tn. —v_--+. wr - --> kr —en la literatura lingüística hasta ahora se ha prestado poca atención a este fenómeno. También se han utilizado datos de algunos dialectos del norte de Latgale. [53 Para evitar repeticiones y hacer más fácil de percibir lo analizado Ki. ai ē.. T. =») Vara ”. R --“a En primer lugar, se ha mencionado el infinitivo sin las transformaciones fonéticas con a características de los dialectos de las tierras altas: drupt, y no drupt’ o drupt', smakt, y no smakt Kira vai smokt'. <) biki lime Jai =; on Se menciona la forma de la tercera persona del presente. Ja tani parādās augšzemnieku izloksnēm raksturīgi fonētiski pārveidojumi, tad vispirms šī forma sniegta senāF i an = -..... - © kaja skaņu sastāvā pustrekniem taisniem burtiem. Después del signo > sigue en cursiva IE La. . -"S 9 y las formas dialectales concretas, p. ej., Ibrūkst > bryukst* en Kalupē, Nautrēnos, ini Ai F = —brdukst* en Vārkavā. ia Ž Chr. S. Stang, op. cit., pág. ; 132. J. Endzelīns, Latviešu valodas gramatika, Rīgā, El i 1951 (en lo sucesivo y en el texto —Lgr.), págs. 762.—763. at *" P. Arumaa, Von der Eigenart des Ablauts und der Diathese im Baltischen, —ZfsIPh, XXVI, pág. 125. Talka 8 Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca, Rīgā, 1951. * K. Draviņš, V. Rūķe, Formas verbales y partes invariables del discurso del dialecto de Stende, Lund, 1958, 11.—12. pág. ; S. Rage, fonética y morfología de los dialectos de Ērģeme, Lugaži y Valka, —Escritos del Instituto de la Lengua y la Literatura, 8, Riga, 1964, 93.—94. págs. ; M. Graudiņa, el dialecto de Laidze y Kandava, —ibíd., 210.—211. págs. F, dei kiai | at R < Tr Oti a mk Ca ira ary a Eso CP, | a il "ii Be iL | pl. 7 I Ev imi r 4, F oe "| al a = F m” tdi aki“ Fr nl . It if "+ | r_ hy - = Led — [a A | Br atsi pē ry Fo] tea į Ci: sl M šį N jin jā šā + BE a L PARK: iet av. T ri = TE) a: si. dvd RR IE SE aiti VĒ da Tila Āri pla RA CER TRY te CE SESE Eg ee at NL ant. Dolor iais
Ei KR es 0 aa como SY Liga Si no se Ja menciona ninguna fuente junto al nombre del dialecto, se han utilizado los materiales de ir la autora, obtenidos al m entrevistar a representantes de los dialectos mencionados- ", Las formas obtenidas de las fuentes también pueden presentarse en singular. en 1.ª persona. Si en la fuente correspondiente ya habían sido trasladadas a una composición fónica más antigua, se imprimieron en letras rectas, p. ej., brūkstu en Varakļānos EH I 245. + En varios dialectos se utilizan paralelamente formas del presente. ir En Nirza, p. ej., no iv Cada palabra aparece en formas del presente con -/ y -H-. Del verbo brukt hay formas del presente: brukst, brugļa, brugņa. || || En otros un lugares ir se indican las ar formas del presente || ig, -Į-: brukst brugļa. Para no hacer más šo abigarrado el panorama sobre el infijo ar del o-tema i y el uso del tema sto, no se muestran las formas paralelas con -/resp. -pnav se muestran. i Por 2 Para mostrar qué tema examina el — infijo del ar x o-tema o el tema sto en cuestión — Una lista elaborada ir para su uso ir en el índice, que incluye aquellos verbos presentes en estos dialectos que en K kr letón tienen constatado un tema de presente o con infijo nasal; así como los verbos cuyo tema está ampliado con Bi ar -st-. Los verbos ir están 4 agrupados según el — vocalismo de la sílaba radical. Dentro de los límites de cada grupo, el orden es alfabético. ial oa < uf CER Set" Galea 0. Towgion,, Sati x dik uke Agiotā. Hei a AL SAN ali Cola < gl i rake” ! Hetabrutestion: Son streichen* SUA Slsaust Td M zi brūk briuk* Galēnos, bryuk? > Stirnienē, Šķilbēnos, bršuk* Līvānos saaa britkstu — Varakļānos EH I 245, ¿brūkst > briukst? Galēnos, bryukst Strods 61, ut {hed į bryukst* Kalupē, Nautrėnos, br3ukst- *? Varkava | il ! se rompe en Auleja EH I 245, en Aglona, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdene, se rompe) se quiebra > „greif tan“ en Andrupene, t Ezernieki < fiba čupt „greifen, gewinnen® = rezi 0 ~~ cap > čžup* en Aglona, Galēni, Stirniene, čyup Strods 66 ji VAR: pst a: > čšupst* Vārkavā os Ca Te čupst Kaunatā, Zvirgzdenē, apčupst „fūhlt* Nirza, „verliert das Bewusstia © ein“ Pilda Ais wi drupt „,brēckeln, krūmeln* E Samm akli bar vet gi drip > dryup* Kalupē Rek. 256, droup® Līvānos "avto, -temlsly ati i = driipst > drjupst* Kalupē Rek. 256, Nautrēnos pinti J drupst KE Aizkalnē, Ezerniekos, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 71 Pt" duzt „entzweigehen* eri ia dūst Kaldabruņā, Skaistā, Varakļānos EH I 345 > djusr® Kalupē, Stirnienē, tī rs. sadūst > sadyust Strods 152, džust* Vārkavā, sadžust* Līvānos riet) dust Aglonā, Andrupenē, sadust Aizkalnē, Ezerniekos, Kaunatā ris 10 Han proporcionado información sobre ir su dialecto natal las estudiantes de filología: V. Stupāne (Aglona), pē I. Zaharāne (Aizkalne- ), J. Rapša (Andrupene), R. Ruduka (Bērzpils- ), V. Kūliņa (Galēni), Ē. Loz-TE. da (Kalupe), I. Čulča (Kārsava), R. Gudreniece (Kaunata), A. Ribaka (Kaunata), V. Seile (Livāni), S. —— Gavare (Vārkava), V. Patmalniece (Zvirgzdene); además, han proporcionado información las siguientes perso-2 F į nas: prof. H. Mauriņa (Nautrēni- ), doc. E. Soida (Nirza), filol. cand. de ciencias A. Breidaks (Pilda), — maestra A. Skutele (Stirniene), filol. zin. kand. B. Reidzāne (Šķilbēni). Par Baltinavas, Bērz- — iF gales, Ezernieku, Ozolaines un Rēznas izloksni ziņas iegūtas studentu diplomdarbiem, no bet par ZUS. p. También el dialecto de Kalupes no A. La disertación del candidato Reķēnas (en el texto — Rec. ). La autora agradece — sinceramente a todos los ayudantes. fey ge g as A Bor Me i ST ha EE A ISO ESE a HE ETS ih ats bs SEAS RE ip VIS ais Mari SR i: i RE nil a k mas 245 Ee Ti CE nika au rly or LI Ure ust CR 2 sa AEE
Meta Cag | 8 I MS A] RR ataa ei "i. "TDI | La hi Li "I ri ¥ he 1 * ar | K = ow de = ca or Fuats 1 = i tą 4 ri = U Le” ras ka. Ala Lara „zvēieiekeit, Hitiēm", akzkēšt tes — Ll grust „glimmen, schwelen, kohlen* ~~ ool ils ria "M 7 EE a , [S 3 ŠĪ Tha CE grūst > gryust Strods 80, grjust* Bērzpilī, Stirnienē, Šķilbēnos THRE oF S = = aT A 5 A 145 iy KR ra. 8RHSt: Bērzgalē EH I 411, Aglonā, Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Pildā, i r. ia Zvirgzdenē | aršstid, Na Bove, šias i —jukt „auseinandergehen; volverse loco” dined sity smokīvd meio sak jūk > jiuk® Galēnos, Nautrēnos, Šķilbēnos, jauk® Līvānos 3 J a a 1 jūkst > jyukst Strods 87, jiukst* Aizkalnė, Bėrzpili, Kalupē Rek. 256, KrāsTR, Fo lava FBR XII 39, Stirnienē, jšukst* Vārkavā T: Had Jjukst Aglona, Andrupenē, Bērzgalē, Ezerniekos, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, © Pilda, Zvirgzdenē EH I 566 | oi) 8 ji; Šai just „sentir, percibir- “! Lit jūt > jyut Strods 87, jyut* Pilda, jiut* Aizkalnē, Kalupē Rek. 255, Nautrēnos, | BIE a i a r Ee be: Nirzā, Šķilbēnos, jšut* Vārkavā rs ti: ngjūst er sods: kit WT 38 ai nizylqug ants: $e me daw, Ari vigi nūjyus 2 ią; Var 1; dum ri, Vv $ N intiepdopatar gs raliai atnailiojos, padi klupt — „tropezar M. bri i PIE! +) klip > kljup* Nautrēnos, klyup* Kalupē Rek. 256, klšup* Līvānos — tai Sig klūpst > kfyupst* Kalupē Reķ. 256, k/šupst* Vārkavā R F (7 fa R = Mo klupst © Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 93 ri T atimta "arų pr | Sēnndēe:- vārtgivs x radai nutyla „still werden, verstummen* lā ai “a apklast apklaust a ~~ > Vārkavā vē mē >I TIP ao LER eat par rim nutyla =. Ezerniekos, Pilda, Nirza had Goršiyja VE Brulsd dvi a uk I saknupt resp. susigūžti „sich ducken“ ia sakņūp sakņiup* K > Kārsavā rā nai inte. ania dadauds vesi Wi i Tn Ska a) = xXx 9 -į rij vāki sakņūpst > sakriiupst* Kalupē, saknčupst* Vārkavā: a — saknupst Galēnos, Kaunatā, Nirzā, Zvirgzdenē, saknupst Aglonā, Andrupenē 3 mā kust „fundirse, derretirse“ | a kūst > Kiust* Bērzpilī, Kalupē FBR XVIII 47, kyust* Šķilbēnos, kyust Strods [oa | Pi 3 P [Fl 100, kšust * Vārkavā X” > Tia . - + = . - . . . { Ry kust Andrupenē, Nirza, Pilda, Zvirgzdenē, izkust > iskust Ezernickos ——| ~~ piekust „ermūden” -1 —piekiist > pikiust* Galēnos, Bērzpilī, Kalupē, Kārsavā, Stirnienē, pik just’ | m Škilbėnos, pikčust* Vārkavā 3 Lm piekust > pikust* Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kaunatā, Kārsavā, PilJ vija dā, pīkust Strods 134 tr mai Mariai terminai Aa | —(ap)lukt „colgar flácidamente” WY auth £21 zbotīš Morisu < tata HA Allg = 3 gi ik] k pi i: _apļūk > ap/iuk* Aglonā Jean, as ui. Li (ap)ļūkst > Jiukst* Kārsavā, apļčukst* Vārkavā imedlokui: Glreāāb evs ut ā al ri j a apļukst Andrupenē, Aglonā, Galénos, Zvirgzdené 4 ik atlupt „soltarse, desprenderse” ku a A) rr ae api in | T Tag T V 2 rą roy 3 2 Tuvā cy v ’ Te 3 4 J. atlūp > atljup St atloup Livanos lb nt i gh,; ” Hak vai : atlūpst > atlyupst* Kalupē, atlaupst* Varkava Ey siika LA olkokuse 1 + atlupst Aglonā, Kaunatā, Zvirgzdenē ilgi oeižinīky wide audze 1 L į = =, PV ake m ram * * ji | En muchos dialectos de la zona alta, este verbo heredado ha sido desplazado por el préstamo čustavāt. gt 4 "TE 23 C var a do $n ā iš EAR EE PL EL dh I | Tā 4 Fi: v mal J CIK Lu citra 7 « ip T = = 1 g So FN Tali + IE Lt MHL, Mal = BT SE «1 Er šv x il ae "za fir ka | Kai) į Tt: ara aa niai B Lera bi mukt skerabrutščhenė apėldikaat?" AF He aL S55 arā padai L AS jį io Li
se He Azinos x Mg Lilis, por WL mūk mjuk > * Bērzpilī, Galēnos, Nautrēnos, Šķilbēnos, Kalupē Reķ. 255, Jer, RE mšuk* Līvānos elt = © mikst Varakļānos EH I 830 > moukst* Kalupē Rek. 255, mjyukst? * Vārkavā i ķi AR mukst Aglonā, Kaunatā, Kārsavā FBR XII 56, Nirza, Zvirgzdenē, Strods oh muzt, volverse romos (de los dientes)* saitas 5) note PL Hie kā mūstu Vārkavā, Varakļānos ME II 676 Milošą Ai Elio m Gai ath i art plukt «descolorar» 4) 2 ~~ plak > p/yuk* Bērzpilī, Galēnos, Šķilbēnos, p/yuk* Kalupē Reķ. 256, pluk® Vīts M m Livanos at AH iš plūkst > p/vukst* Kalupē Rek. 256, nuoplūkst > nūplyukst Strods 124 Tal HE plukst Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kārsavā, Kaunatā, Nirza, Pildā, bi) Zvirgzdends corto cl wp < visor CL abenaku <. mūs sarukt „encogerse* AEs. ; J i, bustas ARO ti: T | yd sarūk > sariuk* Galēnos, Kārsavā Tā są! pi Lk Es Fa vii a Earl sarūkst > sardukst* Vārkavā rā Yarkļūdas. Lr 146 2 sarukst Aglonā, Kaunatā, Zvirgzdenē As ās ds {Ley. Kā) : i i M Liu "niedzbidrāi" wih F zu sprukt „soltarse, echarse a andar, correr de un lugar a otro Ci a sprūk > spriuk* Bērzpilī, Galēnos, spryuk* Kārsavā, Stirnienē, Šķilbēnos, Sa) HLF sprouk* Līvānos ra IIA <. 4 4 dēļi ral sprūkst > spryukst Strods 163, spršukst* Varkava a = Sti he 1 etal! sprukst Aglonā, Andrupenē, Kaunatā, Nirza, Pilda, Zvirgzdenē —ati piespugt „hincharse* grāvet, | Vikos Cu TX 358 a T I AE piespūgst > pispyugst Strods 135 BRAGG A, šuolgA inā x "bud re Bh t a. kvaztādi 22L oši Soule „zonšlsū "pā sust „recalentarse, hincharse rap sūt > sjut* Baltinavā, Bērzpilī, Galēnos, Kalupē Rek. 255, Rēznā, Šimienē, | mi: Ci Šķilbēnos, sšut* Līvānos via i Aa "m, X oy sist > syust Strods 167, sšust* Varkava T AT ri] sust Aglonā, Andrupenē, Aulejā EH II 604, Bērzgalē, Ezerniekos, Kārsavā, KS IFA NĒ Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē A šļukt „resbalarse, deslizarse* | Šā šļūk > šļiuk* Bērzgalē, Bērzpilī, Galēnos, Kalupē Reķ. 256, en Kārsava, šfjuk*; en Tajan y Baltinava, Šķilbēni, §/éuk®; en Līvāni “IE ki a šļūkst > šfiukst*; en Kalupe, Reķ. 256, en Stirniene, š/ēukst*; en Vārkava jak aš < šfukst; en Aglona, Andrupene, Ezernieki, Kaunata, Nirza, Pilda, Zvirgzdene, Ap Strods 171 Hp AEs ir) he aE šmukt „enmohecerse, frotarse* pas, AG Hoe Eo, dake tākā šmūk šmyuk* > Bērzpils, Galēni, Rēzna, Kalupe Reķ. 255, šmšuk* en Līvāni: rija. šmūkst > šmjyukst* en Kalupe, Reķ. 255, en Rēzna, Stirniene, šmšukst- *; en Vārkava — fi tą šmukst; en Aglona, Andrupene, Kaunata, RA Pilda, Zvirgzdene, Strods m. iš šprukt „deshelarse, ponerse en marcha, echar a correr* — nA IVA Tímido Tonelada ig is kr 8 šprūk > špryuk* Kalupē Reķ. 256 jas ptu ——_—a i a Bt ide 4 vis Rams Reb Fad fol Sigs! i < Fuga i hm g Be SEES Eh a es Re EE IEM
— trupt „desmoronar177007 se* Šohion ei Mi seat syst, bis 5: al trūpst > tryupst* Stirnienē ibaa žiū ijā 1 K a. trupst Aulejā EH II 699, Zvirgzdenē, aptrupst Aglonā TR Shute Pda," trust „volverse escamoso“ I Taiki A il j trūst > tryust* Bērzpilī, Šķilbēnos, muotrūst > nutršust* Vārkavā + An S a. hi confiar en Kārsavā, confiar en Aglonā, Andrupenē, Zvirgzdenē gi ; i tuk „engordar; engordando, morir" TD 5. Sp ją © (ap)tik > aptjuk* en Aglonā, Galēnos, tūku* en Aulejā EH II 701 a. CES li | aptūkst > aptyukst* Bērzpilī, Kalupē oc og tukst Aulejā EH II 701, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, aptukst Andrupenē, Pilda zust Va „perderse, desaparecer" zūd zjut? a. > Galēnos, Kalupē Reķ. 255, Stirnienē, Šķilbēnos, zdut* Var- — ti kavā L = — zist > zyust Strods 190, muozūst > nūzyust Strods. 126: Stirnu, D zust Aglonā, Zvirgzdenē gavute,. la i | a Atuat“, pein” a T ēka Shuler < fies a ® 4 bu Se lp pj 2. Verbi ar i saknē | ir ais adi izd KU "dribt „zerbrēckeln* — airē ARDEA Fiat = | © drib > drēipš Šķilbēnos MESPal tel dak, me, ; vs dribst > drypst Pilda, Šķilbēnos, Zvirgzdenē np eg iy ae uk Lota Wey ne : k r a Āsi dript „Zerreissen, sich abtragenTM wg „CAT hone rekūyvyu < solārija is AK: apdripst > apdrypst Kārsavā, Nirzā šas Ai A Be tą M Agallas „caído“ : 2 be krīt > krēit* En Aglona, Andrupene, Baltinava, Bērzgale, Bērzpils, Ezernieki, R ķi Galénos, Kalupē Abrev. 255, En Kārsava, Kaunata, Nira, Dilga, Sumicne, aprox. | | Šķilbēni, Vārkava, Zvirgzdiene, Strods 97 į doncellas RE Smt x Ca ; A — lipt „pegar” jai tiks a TH L Rg A lip čip* > Baltinavā, Bērzpilī, Skilbénos HE lipst > "ēipst* Baltinavā, Aglonā, Galēnos, Kalupē Reķ. 255, Līvānos, Réz- —— r nā, en Stirniene, Vārkava, leipst Strods 105 2 1 kd A lipst > /ypst en Aglona, Aizkalne, Andrupene, Kārsava, Kaunata, Nirza, Pilda, sa 1 R en Zvirgzdene, dalypst en Ezernieki 4 į d en Kalupes, forma utilizable junto a /ēipst* "ip* probableir mente no adoptada i a i de la lengua literaria. A | 5 ik paru Sa a FA Gali odu < Pi ge: mīt a Strods’ 113 iA dane zodsumssi saogvikīā g ĒOGIBA. LAAN pie 3 Hs nuomizt „stumpf werden (von Zāhnen)" tek | i. 24 Rosy īss 2h nuomīst nwhéist® > Vārkavā, nūmīzt Strods sig 123 „odinag doz, Puro ul. M nuomist > namyst® Šķilbēnos, Nirzā tind “natok = ant a i _mikt „desaparecer, degenerarseTM BAe, ary < | Fs Eh nikst > neikst Strods 105, ričikst* Kaunatā, Kalupē, Vārkavā Vežu (paraíso | ia nikst > nykst Aglona, Ezerniekos, Nirza tv Ararat Samet doe, tivrgi apnikt „iūberdrissig a werden“ fof i Sol Srtuj < fing (i | agatilk > aprēik? Bērzpili, Rēznā | lt aus varas Ha | ||» sm iL i. Ē | ; 2 sit a Rand ts VVS Es vads AMA ti) ili
a DEIVA ST pa S Fi YR) rin, IM J (gra? < 3 r ai ag yp | om (ik Fs A 2, „Alkų R ss T us M ai A 5 Tri. Maino kai i ei a Se ier i BR 44 DHE + BR 1 hE RC.) LIE nnn a 3)? = is Eh t I ght ika m mē ar il» S = ka Er apnikst > apneikst Strods 51, apriéikst® Aizkalnē, Kalupē, Līvānos, Rēznā, gay - Ca Stirnienē, Vārkavā nimas“ i U - . _ z - - i - " - m J N fa Rta ~~ apnikst > apnykst Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Zviggzdenē ||| ||| r, Ta ii t nra atsl. X 4 rai ira“ atnikt „7? * ghd © Atia ob lh atnik > atričik* Kalupē Reķ. 256 = | ‘fangoso. dhe bz x atnīkst atričikst* > Kalupē Reķ. 256 decir Žas P ias Ku < rikt „gerinnen* Pl sias as el ji A ; Asi ati rikst rykst > Nirza TE Li od fer} Okas AUS saitai; Eline al sikt,,versiegen, fallen“ Li ad x a 4 "== zz a i Ce t > rā - yf als ge i TT sai ti = siol ie) pi sīkst > $čikst* Vārkavā — Eika by SRE dee id M pi a as Mau kvtdrīv. Pd *dtmtn < Siloso — ir snigt „nevar in gr YS Ane ai] =. 3 o > EY [= pi Lī * kilo T Peal snig > $ričik* Kārsavā ——————- , ei kanos ia dt rā nieva, > niega Aglonā, Andrupenē, Pilda, Zvirgzdenē EH II 543 at ad že r kit iztikt „arreglárselas* CL Alio escribe a mano =. “rois ps «terms ao gh Her Letti 1 0... iztik Soiree VAIRAVE ©, rut Saud) eth reso Nias | nuotikt „suceder*” es: nuotik nut'čik* i: ka > Kalupē, Kaunatā, Vārkavā, Varakļānos Lgr. 746 S: Sa T -Nf 9 - mat «= = nuotikst nut'čikst* > Vārkavā 3 ay gustar „gustar* él. al gustar > pat'čik* En Aizkalne, Aglona, Andrupene, Bērzpils, Galēni, Kaunata, S ki -Līvāni, Nirza, Pilda, Stirniene, Šķilbēni, Vārkava; AR fas patīkst pat'čikst* 3 | R ji > Varkava au akto sat) | id AP encontrarse „llevarse bien* Vía - x ‘ime ts = = m i iai satik sat'ėik* > Nirzā, Pilda, Zvirgzdenē, Viškos Caminos IX 388, Kaunatā, na . a IJ a STI Bērzpilī, Dagdā Lgr. 746 yo pi tikt „werden“ st tik > 7'¢ik® Aizkalnē, Aglonā, Andrupenē, Bērzpilī, Galēnos, Kaunatā. Lia, SL] Pa teniss 145 tenienā ŠLiiks 5 "= . I ua salpa. Vānos, Nirzā, Pilda, Stirnienē, Šķilbēnos, Vārkavā y un en otros lugares, 4 S iy i deseo / LS T V us F comedor ASL īve K REE Ane A ERE. Verbi ar a sakné ARTI A vaik Sb IR DSL rā: (Mk |. can J a es lakt „trinken* ik luok lūk* Ga . - ll > Andrupenē, Bērzpilī, Ezerniekos, Kalupē Reķ. 255, Kaunatā, ARS Līvānos, Rēznā, lūk Strods 101 aci gi = plakt resp. saplakt „coincidir, encogerse* vi šv > SIE. rą sapluok > saplik® Aglonā, Galēnos, Kārsavā, Līvānos vaike By Ti ¿sapluok- > st saplūkst? Vārkavā 1 habs] i RU (sa)plakst > plokst Nirza, Pilda, Zvirgzdenē, Strods kr" saplokst 136, — ef ti Bērzgalē, Kaunatā flan JHE aną tl Srablalsi Said au prast „kd6nnen, verstehen ** 1a 285 be Jo „PASI Ei „LTE Ry HE pruot prūt* > Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Galēnos. aiš Kalupē Reķ. 255, Kaunatā, Kārsavā, Nirza, Līvānos, Pildā, Stirnienē, vikis ui Zvirgzdenē ap Mio ms ss X adc i sd Le . : aa 12 Más detalles šā sobre el presente del verbo Lgr. 746. lpp. ¡nis radon ky pAsinmonis! ha 32 x ŠĮ Ā | x gas 7 | Vs S. vs R esi hata C.) Se I IE Tr E Sha Sika. fic. Atia Aaaa ni) ii vii AEK. ye Eu LE IR ata pe kuoka) suks ES Tf a en aE jā ui Tai M ah rai ral A is kra i į "al lai "ie A) . "Bi Ēri saprast |4 | Js ji ss a2 "bi he Sy CL EE Rl Se Se ae CO Sp pe © 7
es Trigo ar r pili k m Ka ao a Ce Mr Véase i niai r“) os ES | kd rs S 3B i ER en fs KE ai Se - 5) „comprender, poder“ sapruot | ~~ saprūt > Strods 154, saprtt* Andrupenē, Aglonā, Baltinava, Bērz- = sb LE y galē, Bērzpilī, Galēnos, Kaunatā, Kārsavā, Nirzā, Pildā, Stirnienē, Zvirgz- | Ry denē, Vārkavā a ra na 3 pa Sid will ie st tādu bi ; 2 "I: IET UTT i k k. oh 2 k ai 4 1 a ow SO „V es vas sian. aidā dan, pn < cinco | ~~ ruok rūk > Strods 144, ruk® Andrupenē, Baltinava, Bērzpilī, Kalupē Rek. wy 1 „OPT --- - 255, Kaunatā, Līvānos, Rēznā, Vārkavā ēd r a eid dejā ! —no puede respirar* si S viki a“ ik? Baltinava, Bērzgalē, Bērzpilī, Kārsavā, Līvā kd = ~~ *smuok > smik? Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Kārsavā, Līvānos i pair aizsmuok aizsmūk? = Ek ol © > se queda ronco'* Andrupenē, Šķilbēnos asa , Vidi: _muosmuokst > nusmukst® „se asfixia* Varkava _smakst > smokst Kalupē Reķ. 257, Kaunatā, Nirzā, Pilda, Zvirgzdenē, piedalā smakst pismokst > ,,se vuelve sordo, rancio* Strods 135 ~~ smik > smyuk Strods 160, smyuk* Stirnienē, sasmūk > sasmyuk* wird & 3 3 - — | A muffig“ Galēnos : "ru ey . . - x ‘ - - . - . . V sa — smūkst > smyukst® Kalupē, smdukst? Vārkavā, aizsmūkst > aizsmyukst „se vuelve i it | ronco“ Strods 48, nuosmūkst > nūsmyukst „„se asfixia“ Strods 125 a volverse „volversAX e“ witizta oa tuop tip > Strods 175, tup* Bērzgalē, Kalupē Abrev. 255 wo ar al ede tip tyup* > Stirnienē — | | "vetikatem,, ey t ri ad) š foi A dis ai i! “ Jā, het sy dnlāksiā SR "Aso © Hwy © = i hy li zagt „stehlen ei oi aa tg a =) V. | oh zuog zūg Ee rl > Strods 188, zuk* Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzpilī, Ezer_niekos, Galēnos, Kaunatā, Kārsavā, Kalupē, Līvānos, Nirzā, Pilda, StirLEE nienē, Z Šķilbēnos, Vārkavā, Zvirgzdenē ane, sai I LA ta AL; KOS Ja Juri A) Ugu | dv x plaišnos; cal: Rey. 2 4. Verbi ar e saknē iais - | U ME" ¥ y v4 į Y U. [į a | A Vidente Fi TRE EA | Sulednih is» < Nr dzist,.erloschen Pdp ea mete an TET TAL et PRR dziest > dzīst Strods 73, ģist* Kalupē Rek. 257, Ezerniekos, Zvirgzdenē, Vārm kava, Stirnienē, Skilbētonnē, Cu», «bad esi Gijs Living, Bee © i wo ķi EF "p= į jo a i i Cal dzist — > 3yst Nirza, Pilda end £0 = 17) | ir SE «9 i i Kiras Eanes, "i a A 1 ARP dah Andra, Kirins Apuesta LU Pi ba šiest gist > Sutods 77 apuesta MiowRl Sail kādu fed aiztikt © „anrūhren; erreichen* aiztiek dist'ik* Tt a — Aglonā, > Andrupenē, Galēnos, Kalupē, Kaunatā, StirnieRFS lit na, Varkava. 14 ri, = viss „sākā. .. =. -.. ai aki Así, en los dialectos del sureste de Latgalia, los temas en o con infijo nasal suelen ser los verbos just, krist, lakt, -prast, rakt, tapt, -tikt, zagt. k Teniendo en cuenta eso, ka ne visi šie verurā katrā izloksnē bi pazīstami, o-celmu ir nāseņa infiksu ar dažās izloksnēs paviir uz — sam maz. Nirzā, por ejemplo, a este grupo de verbos pertenecen just, krist, -prast, -tikt, zagt, porque la generación mayor no usa el verbo tapt, pero con el significado de «lakt» usa el verbo /akatēt, y con el significado de «rakt», raust. Asimismo, Pilda. Ka ju a] Iy j i s 2 4 + . pē. i El tipo sto-celmu, en el que a veces puede haber un ar o-celmu nasal infijado, también se encuentra aquí y allá en los dialectos de las tierras bajas y en las hablas he IE occidentales del dialecto de las tierras altas. Daži ok Ui Ei "LE X tak, ll ld! e m = = nll Be; "akli A || „Sa k es == T i Mm i Va NE; izrāde tā U 128 Ee Fh iL T ANN Lo SEE Rt Mo En) 1 Er 5 He = "aa ft TARY 4 į a Shs g my comer RS ah st a ir A S „T | Lu; fa Lom F cy ST | Em sai 4 "5 Ginti I Li "ai ! p. Mari KF" a Y ae cu "< Tirai kiro pig ai. «s T= 3 7d T) eu Pa ša [5 S "al Elia i V i Tt al GF m= rr, S
a A Ikos]! i Ti iai | of wi d ku i bis m "Lai ¢ | ri i - Pr Dr EF gol ily rng i + “ya auž rua sirdis vi - 4 i . t a Si LSS Kri saitų E ad Ba 7h Kai pe a romai ETS -— Li, i I, vē ese @t pl V a oo po Ea ps RPE 7 ig fi D U | i ul bm os a_l gts bass. A fi — XT Ira b m” kis vietai ITU; ¡ve! ‘i -— - hs he PS i (0 <a eg gr Si 5: a Vi oT vida V i < 422 «X 4 li re Ri A 423 x -- 482 y Tina ai į! A i 343 j 26 į ią 2 | % |; 428 A 488 i vi <: ii Aika a 427 ( 483 WE ¿pe? oo 431 4 J 7) 2 a. rā ķi -” 6 i 494 ( r. as vi 362 \ 435 549 N Če) kt pē "su 5 ) ® 498 5, ša i KS 363 . / O as is 15 r T= + =, ķi 370 v 9 \ 501 ki a. etiqueta 4547 C 5020 4 = | PE Šā ļ (EE oh ts 155 305 RER Es 5 ruano 452 < rai -— i Sk = M J CM "zs IP X < | RS kr Nay bal 458 = OR Ke g) ay = ais , o Ha urga CU V ja A JE Ft Puertas „zb į siretagiefi 4 en pali Fa GRATIS Naty į J p i atar con alfiler OK LY praidloit1 strat SR as | dl mF < DER ARB MC! „iegiai HK BR ee SO a TIM ir veidais RR I gti ama 00 3 «i ry ao bu" |. k akių ai ET FL oh Sp I EERE ras Rt | BLY dion Ng OR gr Sr Tanio RA Sy BB hi I. dēš TĀ a A hari oe ty td a | a tat dy i AS ju va, a F "1 desvanecimiento i „Pasas ao Sa na nai TR CT 4 CGS SIM Ti 5 x jie. i hd ih | LAs hh oa hol he Ę a) et 0 5 A [I za Ko ĪSTĀ ts: iai = LA” tų pi "dk
