O-celmi ar nāseņa infiksu un sto-celmi Latgales dienvidaustrumu izloksnēs

B A L T Ų K A L B Ų V E I K S M A Ž O D Ž I O T Y R I N Ė J I M A I L I E T U V O S T S R M O K S L Ų A K A D E M I J A M. RUDZĪTE O-CELMI AR NĀSEŅA INFIKSU UN sto-CELMI LATGALES DIENVIDAUSTRUMU IZLOKSNĒS Baltu valodās ar vienādu nozīmi ir o-celmi ar nāseņa infiksu un sto-celmi¹. Verbi ar tā veidotu tagadni gandrīz visi ir intransitīvi. Saknes zilbē tiem ļoti bieži ir zudumpakāpe². o-celmi ar nāseņa infiksu ir sastopami arī radu valodās, bet sto-celmi ārpus baltu valodām nav droši pārstāvēti. Tāpēc ir pamats domāt, ka sufikss -st- baltu valodās nav mantots no tālākas pagātnes, bet ir izveidojies tikai šo valodu grupā³. Taču tiklab lietuviešu, kā arī latviešu valodā tas ir ļoti dzī­vīgs, ar tendenci stāties citu sufiksu vietā, veidojot tagadnes celmu intransitīviem ver­biem. Šī tendence nav vienādi spēcīga ne abās minētajās valodās, ne arī šo valo­du atsevišķās izlokšņu grupās. Plašāku lietošanas sfēru sto-celmi ir ieguvuši lat­viešu valodā. Latviešu valodā sto-celma tagadne ir ne tikai tādas saknes struktū­ras verbiem, kam lietuviešu valodā ir ar sufiksu -st- veidota tagadne⁴, bet arī ver­biem, kam saknes beigās ir īsa patskaņa savienojums ar r, l, j un v, piem., birst, bira, birt „fallen“, silst, sila, silt „warm werden“, līst, lija, līst „strömen, regnen“, grūst, gruva, grūt „zusammenfallen“. Lietuviešu literārajā valodā un daļā izlokš­ņu šādiem verbiem tagadne ir saglabāts senākais o-celms ar nāseņa infiksu: bū-ra, biro, birti, šyla, šilo, šilti, lỹja, lijo, lyti, griuva, griuvo, griūti. Tikai vienā lietu­viešu izlokšņu daļā verbi ar šādu saknes struktūru ir tagadnes sto-celmi⁵. Latviešu valodā o-celmi ar nāseņa infiksu patlaban var būt tikai tādi verbi, kam saknē aiz īsa patskaņa seko kāds troksnenis. No patskaņiem šo verbu saknē visbiežāk ir sastopams u, retāk i, a, e, saknes beigās visbiežāk ir nebalsīgie slēdze­ņi k, p, t, retāk balsīgie — g, b, d. Tie verbi, kam aiz īsa saknes patskaņa sekojis s vai z, latviešu valodā tāpat kā lietuviešu valodā no o-celmiem ar nāseņa infiksu ¹ Chr. S. Stang, Das slavische und baltische Verbum, Oslo, 1942, 132. lpp.; J. Otrębski, Gramatyka języka litewskiego, t. 2., Warszawa, 1965, 320. — 321. lpp.; J. Endzelīns, Baltu valodu skaņas un formas, Rīga, 1948, 190. lpp. ² J. Endzelīns, op. cit., 188. un 190. lpp. ³ E. Hauzenberga-Šturma, Ergänzende Bemerkungen zum baltischen -sta- Präsens, grām.: Donum Balticum, Stockholm, 1970, 180. lpp. ⁴ Chr. S. Stang, op. cit., 132. — 133. lpp. ⁵ Z. Zinkevičius, Lietuvių dialektologija, Vilnius, 1966 (tekstā — LD), 337.—338. lpp.; K. Morkūnas, Rytų aukštaičių pietinės tarmės morfologija, grām.: Lietuvių kalbos gramatikos tyrinėjimai, Vilnius, 1969 (tekstā — LKK XI), 134. lpp.; A. Jonaitītė, Dubingių tarmė, grām.: Dubingiai, Vilnius, 1971 (tekstā — Dub.), 230.—231. lpp.; Lietuvių kalbos gramatika, 2. t., Morfologija, Vilnius, 1971, 224.—225. lpp. 187 ri kļuvuši par sto-celmiem, piem., kūst, kusa, kust „schmelzen, tauen“, dziest, dzisa, dzist „erlöschen“⁶⁶. Kaut arī latviešu valodā ir ap 90 verbu, kam tagadnē ir o-celms ar nāsena infiksu⁷, latviešu literārajā valodā no tiem ir pazīstami kādi 30 (neieskaitot darinājumus ar priedēkļiem)⁸. Arī latviešu valodas izlokšņēs šādu verbu skaits svārstās starp 20 un 35⁹. Izņēmums šai ziņā ir vairākas dziļās augšzemnieku izloksnes, ko runā Latgales dienvidu un dienvidaustrumu stūrī. Zvirgzdenē, Pildā, Nirzā un citās šā novada izloksnēs o-celmi ar nāsena infiksu ir tikai kādi 5 — 7 verbi. Lielākā daļa verbu, kas latviešu valodā mēdz būt o-celmi ar nāsena infiksu, ja izloksnē vispār ir lietojami, te ir tagadnes sto-celmi. Saknes zilbes vokālisma ziņā šiem sto-celmiem veidojas divas grupas. Latgales dienvidrietumu daļā šiem verbiem tagadnē ir tas pats vokālis, kas infinitīvā, piem., brukst, bruka, bruktu¹ „herabrutschen“ Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē. Latgales dienvidrietumu daļā šiem sto-celmiem palaikam tagadnes un infinitīva saknes zilbes vokālisms nesaskan, jo tagadnē ir o-celmiem ar nāsena infiksu gaidāmais vokālis, piem., brūkst² Galēnos, brūkst² Vārkavā (no brukst), bruka, brukt³. Augšzemnieku rakstu vajadzībām 1933. gadā Rēzeknē izdota P. Stroda „Pareizrakstības vārdnīca“. Vairākiem verbiem, kam latviešu literārajā valodā, lejzemnieku izloksnēs un augšzemnieku izloksnēs Vidzemē un Ziemeļlatgalē tagadnē ir o-celms ar nāsena infiksu, šai vārdnīcā augšzemnieku rakstu valodai par normu izvirzīta sto-celma tagadne. Iegūtā materiāla robežās ir iespējams sniegt nelielu ieskatu par o-celmu ar nāsena infiksu un sto-celmu lietošanu Latgales dienvidu daļas izloksnēs. Latviešu lingvistiskajā literatūrā šai parādībai līdz šim veltīts maz uzmanības. Salīdzināšanai ir izmantoti arī dažu Ziemeļlatgales izlokšņu dotumi. Lai izvairītos no atkārtojumiem un padarītu vieglāk uztveramu analizējamo vārdu, vispirms ir minēts infinitīvs bez augšzemnieku izloksnēm raksturīgajiem fonētiskiem pārveidojumiem: drupt, nevis drupt' vai drūpt', smakt, nevis smakt' vai smokt'. Parasti ir minēta tagadnes 3. personas forma. Ja tanī parādās augšzemnieku izloksnēm raksturīgi fonētiski pārveidojumi, tad vispirms šī forma sniegta senākajā skaņu sastāvā pustrekniem taisniem burtiem. Aiz > zīmes seko kursīvā konkrētās izloksņu formas, piem., brūkst > brūkst² Kalupē, Nautrēnos, brūkst² Vārkavā. ⁶ Chr. S. Stang, op. cit., 132. lpp.; J. Endzelīns, Latviešu valodas gramatika, Rīgā, 1951 (turpmāk un tekstā — Lgr.), 762.–763. lpp. ⁷ P. Arumaa, Von der Eigenart des Ablauts und der Diathese im Baltischen, — ZfslPh, XXVI, 125. lpp. ⁸ Latviešu valodas pareizrakstības vārdnīca, Rīgā, 1951. ⁹ K. Draviņš, V. Rūķe, Verbalformen und undeclinierbare Redeteile der Mundart von Stenden, Lund, 1958, 11.–12. lpp.; S. Raģe, Ērgemes, Lugažu un Valkas izloksnes fonētika un morfoloģija, — Valodas un literatūras institūta Raksti, 8, Rīgā, 1964, 93.–94. lpp.; M. Graudiņa, Laidzes un Kandavas izloksne, — turpat, 210.–211. lpp. 188 Ja aizloksnes nosaukuma nekāds avots nav minēts, tad ir izmantoti autores materiāli, kas iegūti, iztaujājot nosaukto izloksņu pārstāvjus10. No avotiem iegūtās formas var būt sniegtas arī viensk. 1. personā. Ja attiecīgajā avotā tās jau ir bijušas pārceltas senākajā skaņu sastāvā, tās nodrukātas taisniem burtiem, piem., brūkstu Varakļānos EH I 245. Vairākās izloksnēs ir paralēli lietojamas tagadnes formas. Nirzā, piem., no katra verba ir sastopamas tagadnes formas ar -l- un -n-. No verba brukt tur ir tagadnes formas brukst || brugla || brugna. Pildā un citur ir tagadnes formas ar -l-: brukst || brugla. Lai nesaraibinātu šo pārskatu par o-celmu ar nāsena infiksu un sto-celmu lietošanu, paralēlformas ar -l- resp. -n- nav rādītas. Lai parādītu, kurš celms — o-celms ar n infiksu vai sto-celms — aplūkojamā novadā ir lietojams, ir izveidots saraksts, kurā ietverti tie šais izloksnēs sastopamie verbi, kam latviešu valodā ir konstatēts tagadnes o-celms ar nāsena infiksu, kā arī tie verbi, kam šis celms paplašināts ar -st-. Verbi ir grupēti 4 grupās pēc saknes zilbes vokālisma. Katras grupas robežās kārtojums ir alfabētisks. 1. Verbi ar u saknē brukt „herabrutschen; sich streichen“ brūk > brūk2 Galēnos, brūk2 Stirnienē, Šķilbēnos, brūk2 Līvānos brūkstu Varakļānos EH I 245, brūkst > brūkst2 Galēnos, brūkst2 Strods 61, brūkst2 Kalupē, Nautrēnos, brūkst2 Vārkavā brukst Aulejā EH I 245, Aglonā, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, uz- brukst > izbrukst „greif tan“ Andrupenē, Ezerniekos čupt „greifen, gewinnen“ čūp > čyup2 Aglonā, Galēnos, Stirnienē, čyup Strods 66 čūpst > čōupst2 Vārkavā čūpst Kaunatā, Zvirgzdenē, apčūpst „fühlt“ Nirzā, „verliert das Bewusstsein“ Pildā drupt „bröckeln, krümeln“ drūp > dryup2 Kalupē Rek. 256, drāup2 Līvānos drūpst > dryupst2 Kalupē Rek. 256, Nautrēnos drupst Aizkalnē, Ezerniekos, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 71 duzt „entzweigehen“ dūst Kaldabrūnā, Skaistā, Varakļānos EH I 345 > dyust2 Kalupē, Stirnienē, sadūst > sadyust Strods 152, dāust2 Vārkavā, sadāust2 Līvānos dust Aglonā, Andrupenē, sadust Aizkalnē, Ezerniekos, Kaunatā 10 Par savu dzimto izloksni ziņas ir sniegušas filoloģijas studentes: V. Stupāne (Aglona), I. Zaharāne (Aizkalne), J. Rapša (Andrupene), R. Ruduka (Bērzpils), V. Kūliņa (Galēni), E. Lozda (Kalupe), I. Čulča (Kārsava), R. Gudreniece (Kaunata), A. Ribaka (Kaunata), V. Seile (Līvāni), S. Gavare (Vārkava), V. Patmalniece (Zvirgzdene); bez tam ziņas sniegušas vēl šādas personas: prof. H. Mauriņa (Nautrēni), doc. E. Soida (Nirza), filol. zin. kand. A. Breidaks (Pilda), skolotāja A. Skutele (Stirniene), filol. zin. kand. B. Reidzāne (Šķilbēni). Par Baltinavas, Bērzgales, Ezernieku, Ozolaines un Rēznas izloksni ziņas iegūtas no studentu diplomdarbiem, bet par Kalupes izloksni arī no A. Rekeņas kandidāta disertācijas (tekstā – Rek.). Autore sirsnīgi pateicas visiem palīgiem. 189 grust „glimmen, schwelen, kohlen“ grüst > gryust Strods 80, gryust² Bērzpilī, Stirnienē, Šķilbēnos grust Bērzgalē EH I 411, Aglonā, Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Pildā, Zvirgzdēnē jukt „auseinandergehen; wahnsinnig werden“ jūk > jūk² Galēnos, Nautrēnos, Šķilbēnos, jūk² Līvānos jūkst > jyukst Strods 87, jūkst² Aizkalnē, Bērzpilī, Kalupē Reķ. 256, Krāslavā FBR XII 39, Stirnienē, jāukst² Vārkavā jūkst Aglonā, Andrupenē, Bērzgalē, Ezerniekos, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdēnē EH I 566 just „fühlen, empfinden“11 jūt > jyut Strods 87, jūt² Pildā, jūt² Aizkalnē, Kalupē Reķ. 255, Nautrēnos, Nirzā, Šķilbēnos, jūt² Vārkavā nejust > najyust Strods 118, nuojust > nūjyust Strods 122 klupt „stolpern“ klüp > klȳup² Nautrēnos, klȳup² Kalupē Reķ. 256, klȳup² Līvānos klūpst > klȳupst² Kalupē Reķ. 256, klȳupst² Vārkavā klupst Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdēnē, Strods 93 apklust „still werden, verstummen“ apklūst > apklȳust² Vārkavā apklust Ezerniekos, Pildā, Nirzā saknupt resp. sakņupt „sich ducken“ sakņūp > sakņiup² Kārsavā sakņūpst > sakņiūpst² Kalupē, saknēupst² Vārkavā sakņupst Galēnos, Kaunatā, Nirzā, Zvirgzdēnē, saknupst Aglonā, Andrupenē kust „schmelzen, tauen“ kūst > kiust² Bērzpilī, Kalupē FBR XVIII 47, kȳust² Šķilbēnos, kyust Strods 100, kàust² Vārkavā kust Andrupenē, Nirzā, Pildā, Zvirgzdēnē, izkust > iskust Ezerniekos piekust „ermüden“ piekūst > pikȳust² Galēnos, Bērzpilī, Kalupē, Kārsavā, Stirnienē, pikȳust² Šķilbēnos, pikēust² Vārkavā piekust > pȳkust² Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kaunatā, Kārsavā, Pildā, pikust Strods 134 (ap)lukt „schlaff herabhängen“ aplūk > aplȳuk² Aglonā (ap)lūkst > ȳukst² Kārsavā, aplēukst² Vārkavā aplukst Andrupenē, Aglonā, Galēnos, Zvirgzdēnē atlupt „sich lösen, abgehen“ atlūp > atlyup² Šķilbēnos, atlūp² Līvānos atlūpst > atlyupst² Kalupē, atlūpst² Vārkavā atlupt Aglonā, Kaunatā, Zvirgzdēnē 11 Daudzās augšzemnieku izloksnēs šo mantoto verbu ir izspiedis aizguvums čustavāt. 190 mukt „herabrutschen“ mūk > myūk2 Bērzpilī, Galēnos, Nautrēnos, Šķilbēnos, Kalupē Rēķ. 255, màuk2 Līvānos mūkst Varakļānos EH I 830 > màukst2 Kalupē Rēķ. 255, myukst2 Vārkavā mukst Aglonā, Kaunatā, Kārsavā FBR XII 56, Nirzā, Zvirgzdenē, Strods 115 muzt „stumpf werden (von Zähnen)“ mūstu Vārkavā, Varakļānos ME II 676 plukt „abfärben“ plūk > plyuk2 Bērzpilī, Galēnos, Šķilbēnos, pl̄yuk2 Kalupē Rēķ. 256, plàuk2 Līvānos plūkst > pl̄yukst2 Kalupē Rēķ. 256, nuoplūkst > nūplyukst Strods 124 plukst Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē sarukt „schrumpfen“ sarūk > sariuk2 Galēnos, Kārsavā sarūkst > sarūkst2 Vārkavā sarukst Aglonā, Kaunatā, Zvirgzdenē sprukt „sich lösen, losgehen, fortlaufen“ sprūk > spr̄iuk2 Bērzpilī, Galēnos, spr̄yuk2 Kārsavā, Stirnienē, Šķilbēnos, spràuk2 Līvānos sprūkst > spryukst Strods 163, spràukst2 Vārkavā sprukst Aglonā, Andrupenē, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē piespugt „sich blähen“ piespūgst > pīspyugst Strods 135 sust „schmoren, gebähnt werden“ sūt > syūt2 Baltinavā, Bērzpilī, Galēnos, Kalupē Rēķ. 255, Rēznā, Stirnienē, Šķilbēnos, sàut2 Līvānos sūst > syust Strods 167, sàust2 Vārkavā sust Aglonā, Andrupenē, Aulejā EH II 604, Bērzgalē, Ezerniekos, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē šļukt „rutschen, gleiten“ šļūk > šļuk2 Bērzgalē, Bērzpilī, Galēnos, Kalupē Rēķ. 256, Kārsavā, šļyuk2 Baltinavā, Šķilbēnos, šļeuk2 Līvānos šļūkst > šļukst2 Kalupē Rēķ. 256, Stirnienē, šļeukst2 Vārkavā šļukst Aglonā, Andrupenē, Ezerniekos, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 171 šmukt „sich verbrühen, sich streichen“ šmūk > šmyuk2 Bērzpilī, Galēnos, Rēznā, Kalupē Rēķ. 255, šmàuk2 Līvānos šmūkst > šmyukst2 Kalupē Rēķ. 255, Rēznā, Stirnienē, šmàukst2 Vārkavā šmukst Aglonā, Andrupenē, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 171 šprukt „sich lösen, losgehen, fortlaufen“ šprūk > špryuk2 Kalupē Rēķ. 256 šprūkst > špryukst2 Kalupē Rēķ. 256 191 trupt „zerbröckeln“ trūpst > trȳupst² Stirnienē trupst Aulejā EH II 699, Zvirgzdenē, aptrupst Aglonā trust „struppig werden“ trūst > trỳust² Bērzpilī, Šķilbēnos, nuotrūst > nūtràust² Vārkavā trust Kārsavā, aptrust Aglonā, Andrupenē, Zvirgzdenē tukt „fett werden; fett werdend verenden“ (ap)tūk > aptȳuk² Aglonā, Galēnos, tūku² Aulejā EH II 701 aptūkst > aptȳukst² Bērzpilī, Kalupē tukst Aulejā EH II 701, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, aptukst Andrupenē, Pildā zust „verloren gehen, verschwinden“ zūd > zȳut² Galēnos, Kalupē Rēk. 255, Stirnienē, Šķilbēnos, zȳut² Vārkavā zūst > zyust Strods 190, nuozūst > nūzyust Strods 126 zust Aglonā, Zvirgzdenē 2. Verbi ar i saknē dribt „zerbröckeln“ drīb > drēip² Šķilbēnos drīb st > dry pst Pildā, Šķilbēnos, Zvirgzdenē dript „zerreissen, sich abtragen“ apdrīpst > apdrypst Kārsavā, Nirzā krist „fallen“ krit > krēit² Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Ezerniekos, Galēnos, Kalupē Rēk. 255, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Stirnienē, Šķilbēnos, Vārkavā, Zvirgzdenē, Strods 97 lipt „kleben“ lip > l’ēip² Baltinavā, Bērzpilī, Šķilbēnos lipst > l’ēipst² Baltinavā, Aglonā, Galēnos, Kalupē Rēk. 255, Līvānos, Rēznā, Stirnienē, Vārkavā, leipst Strods 105 lipst > lypst Aglonā, Aizkalnē, Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, dalypst Ezerniekos Kalupē blakus l’ēipst² lietojamā forma l’ip² laikam ir pārņemta no literārās valodas. mist mīt Strods 113 nuomist „stumpf werden (von Zähnen)“ nuomist > nūmēist² Vārkavā, nūmīzt Strods 123 nuomist > nūmyst² Šķilbēnos, Nirzā nikt „vergehen, verkommen“ nikst > neikst Strods 105, nēikst² Kaunatā, Kalupē, Vārkavā nikst > nykst Aglonā, Ezerniekos, Nirzā apnikt „überdrüssig werden“ apnik > apnēik² Bērzpilī, Rēznā 192 apnīkst > apneikst Strods 51, apnēikst² Aizkalnē, Kalupē, Līvānos, Rēznā, Stirnienē, Vārkavā apnīkst > apnykst Andrupenē, Kārsavā, Kaunatā, Nirzā, Zvirgzdenē atnikt „?“ atnik > atnēik² Kalupē Reķ. 256 atnikst > atnēikst² Kalupē Reķ. 256 rikt „gerinnen“ rikst > rykst Nirzā sikt „versiegen, fallen“ sikst > šēikst² Vārkavā snigt „schneien“ snig > šņēik² Kārsavā snigst > snykst Aglonā, Andrupenē, Pildā, Zvirgzdenē EH II 543 iztikt „auskommen“ iztik > ištʼēik² Vārkavā nuotikt „geschehen“ nuotik > nùtʼēik² Kalupē, Kaunatā, Vārkavā, Varakļānos Lgr. 746 nuotikst > nùtʼēikst² Vārkavā patikt „gefallen“ patik > patʼēik² Aizkalnē, Aglonā, Andrupenē, Bēr­zpilī, Galēnos, Kaunatā, Līvānos, Nirzā, Pildā, Stirnienē, Šķilbēnos, Vārkavā patikst > patʼēikst² Vārkavā satikt „sich vertragen“ satīk > satʼēik² Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Viškos Ceļi IX 388, Kaunatā, Bēr­zpilī, Dagdā Lgr. 746 tikt „werden“ tīk > tʼēik² Aizkalnē, Aglonā, Andrupenē, Bēr­zpilī, Galēnos, Kaunatā, Līvānos, Nirzā, Pildā, Stirnienē, Šķilbēnos, Vārkavā un citur12. 3. Verbi ar a saknē lakt „trinken“ luok > lūk² Andrupenē, Bēr­zpilī, Ezerniekos, Kalupē Reķ. 255, Kaunatā, Līvānos, Rēznā, lūk Strods 101 plakt resp. saplakt „zusammenfallen, schrumpfen“ sapluok > saplūk² Aglonā, Galēnos, Kārsavā, Līvānos sapluokst > saplūkst² Vārkavā (sa)plakst > plokst Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, Strods 136, saplokst Bērzgalē, Kaunatā prast „können, verstehen“ pruot > prūt² Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzgalē, Bēr­zpilī, Galēnos, Kalupē Reķ. 255, Kaunatā, Kārsavā, Nirzā, Līvānos, Pildā, Stirnienē, Zvirgzdenē 12 Sīkāk par šā verba tagadni Lgr. 746. lpp. 13. 902 193 saprast „verstehen, können“ sapruot > saprūt Strods 154, saprūt2 Andrupenē, Aglonā, Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Galēnos, Kaunatā, Kārsavā, Nirzā, Pildā, Stirnienē, Zvirgzdenē, Vārkavā rakt „graben“ ruok > rūk Strods 144, rūk2 Andrupenē, Baltinavā, Bērzpilī, Kalupē Reķ. 255, Kaunatā, Līvānos, Rēznā, Vārkavā smakt „keine Luft bekommen“ smuok > smūk2 Baltinavā, Bērzgalē, Bērzpilī, Kārsavā, Līvānos aizsmuok > aizsmūk2 „wird heiser“ Andrupenē, Šķilbēnos nuosmuokst > nūsmūkst2 „erstickt“ Vārkavā smakst > smokst Kalupē Reķ. 257, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē, pie- smakst > pīsmokst „wird dumpf, muffig“ Strods 135 smūk > smyuk Strods 160, smyuk2 Stirnienē, sasmūk > sasmȳuk2 „wird muffig“ Galēnos smūkst > smyukst2 Kalupē, smūkst2 Vārkavā, aizsmūkst > aizsmyukst „wird heiser“ Strods 48, nuosmūkst > nūsmuykst „erstickt“ Strods 125 tapt „werden“ tuop > tūp Strods 175, tūp2 Bērzgalē, Kalupē Reķ. 255 tūp > tȳup2 Stirnienē zagt „stehlen“ zuog > zūg Strods 188, zūk2 Aglonā, Andrupenē, Baltinavā, Bērzpilī, Ezer niekos, Galēnos, Kaunatā, Kārsavā, Kalupē, Līvānos, Nirzā, Pildā, Stirnienē, Šķilbēnos, Vārkavā, Zvirgzdenē 4. Verbi ar e saknē dzist „erlöschen“ dziest > dzist Strods 73, žīst2 Kalupē Reķ. 257, Ezerniekos, Zvirgzdenē, Vārkavā, Stirnienē, Šķilbēnos dzist > ȝyst Nirzā, Pildā ģist „ahnen, vermuten“? ģiest > gist Strods 77 aiztikt „anrühren; erreichen“ aiztiek > àist’īk2 Aglonā, Andrupenē, Galēnos, Kalupē, Kaunatā, Stirnienē, Vārkavā. Tādējādi Latgales dienvidaustrumu izloksnēs o-celmi ar nāseņa infiksu mēdz būt verbi just, krist, -prast, rakt, tapt, -tikt, zagt. Ievērojot to, ka ne visi šie verbi katrā izloksnē ir pazīstami, o-celmu ar nāseņa infiksu dažās izloksnēs ir pavisam maz. Nirzā, piem., pie šīs verbu grupas pieder just, krist, -prast, -tikt, zagt, jo verbu tapt vecā paaudze tur nelieto, bet ar nozīmi „lakt“ lieto verbu lakatēt, ar nozīmi „rakt“ — raust. Līdzīgi arī Pildā. sto-celmu tur, kur palaikam mēdz būt o-celms ar nāseņa infiksu, sastop šur tur arī lejzemnieku izloksnēs un augšzemnieku dialekta rietumu izloksnēs. Daži 194 13* 195 tādi gadījumi ir reģistrēti arī vecajās vārdnīcās un gramatikās. Taču nekur šī parādība nav tādā apjomā kā Latgales dienvidaustrumu izloksnēs13. Arī lietuviešu valodas austrumaukštaišu un dzūku izloksnēs ir sastopama sto-celma tagadne verbiem ar īsu saknes patskani troksneņu priekšā, piem., dūpsta || dūmba, klūpsta || klūmba u. c. Pašīle, Musninkos un citur LKK XI 134, lipsta || līpa Zietelā LD 338, smunksta Dubiņgos Dub. 231. P. Arumā hipotēzi, proti, ka verbiem ar īsu saknes patskani tagadnē sākotnēji varētu būt bijuši abi celmu veidi — tiklab o-celmi ar nāseņa infiksu, kā arī sto-celmi14, nevar pieņemt, ja atzīst, ka sto-celmi ir tipiski tikai baltu valodām. Varētu domāt, ka sufiksa -st- izplatīšanās šai novadā ir saistīta ar to, ka sto-celmi labāk saglabājuši intransitīvo nozīmi nekā o-celmi ar nāseņa infiksu. Latgales dienvidaustrumu izloksnēs sastopamie o-celmi ar nāseņa infiksu patiesi vairumā ir transitīvi verbi — just, lakt, -prast, rakt, zagt. sto-celmi šai novadā ir arī daži citi verbi, kam citādi latviešu valodā ir kāds cits tagadnes celms, piem., migt „einschlafen“ miegt > mikst2 Kalupē, Vārkavā migst > mykst Andrupenē, Ezerniekos, Aglonā, Kaunatā, Nirzā, Pildā, Zvirgzdenē; sal. Lgr. 733 un 752 stigt „einsinken“ stigst > stēikst2 Vārkavā stigst > stykst Aglonā, Kaunatā, Zvirgzdenē, stygst Strods 165 (uz)augt „gross werden, wachsen“ augst > aukst Andrupenē uzaugst > izaukst Andrupenē, Zvirgzdenē, pieaugst > piaukst2 Zvirgzdenē blakus aug > auk; sal. aug, bet nūaugst Strods 57 un 121; sal. Lgr. 738 slūkt > „rutschen, glitschen“ slūkst > šļūkst Strods 171, šļūkst2 Kaunatā, Zvirgzdenē, šļeukst2 Vārkavā; sal. Lgr. 769. Santrumpas Dub. — Dubingiai, Vilnius, 1971. EH — J. Endzelīns un E. Hauzenberga, Papildinājumi un labojumi K. Mīlenbaha Latviešu valodas vārdnīcai, I, Rīgā, 1934—1938; II, Rīgā, 1938—1946. FBR — Filologu biedrības Raksti, Rīgā, I — XX, 1921—1940. LD — Z. Zinkevičius, Lietuvių dialektologija, Vilnius, 1966. Lgr. — J. Endzelīns, Latviešu valodas gramatika, Rīgā, 1951. LKK — Lietuvių kalbotyros klausimai, I — , Vilnius, 1957 — . Reķ. — A. Reķēna, Kalupes izloksne. (Fonētika. Morfoloģija. Leksika.) Kandidāta disertācija. Liepājā, 1962 (Manuskripts atrodas LPSR Zinātņu akadēmijas Fundamentālajā bibliotēkā). Strods — P. Strods, Pareizraksteibas vōrdneica, Rēzeknē, 1933. ZfslPh — Zeitschrift für slavische Philologie, I — XX, Leipzig, 1924—1950; XXI — , Heidelberg, 1951 — . 13 Lgr. 762.—763. lpp. 14 P. Arumaa, op. cit., 143. lpp. 196 М. РУДЗИТЕ ОСНОВЫ НАСТОЯЩЕГО ВРЕМЕНИ С ИНФИКСОМ -n- И СУФФИКСОМ -st- В ГОВОРАХ ЮГО-ВОСТОЧНОЙ ЧАСТИ ЛАТГАЛЕ Резюме В латышском литературном языке число глаголов, имеющих настоящее время, образованное с инфиксом -n-, небольшое — около 30, не считая образований с префиксами. Приблизительно столько же таких глаголов имеется и в говорах, кроме юго-восточной части Латгале. В этих говорах настоящее время с инфиксом -n- сохранили глаголы just, krist, -prast, -tikt, sagt. Там, где встречаются глаголы lakt, rakt, tarpt, и они имеют настоящее время с инфиксом. Большинство глаголов, которые в латышском литературном языке имеют настоящее время с инфиксом, в юго-восточной части Латгале имеют настоящее время с суффиксом -st-, напр., klupst (литературное klūp), drupst (литературное drūp), līpst (литературное līp) итд. В этих говорах чувствуется экспансия суффикса -st-, также как и в части говоров литовского языка. Ареал распространения этого явления частично показывает схема, в которой отражена форма 3 лица настоящего времени от глаголов sust и līpt.