LIETUVIU
KALBOTYROS
KLAUSIMAIT,
XXXI
(1994)
KALBOS
NOR
MALIZACIJOS
KLAUSIMAI
VALENTINA
SKUJINA
VALSTS
VALODA
BALTIJAS
REPUBLIKA
80,
gados
iju
Bal ijas
epubliku
Augs akas
Padomes
sesijas
( apa
ka
ci as
PSRS
epublikas)
au as
depu a i,
izpildo
sa u
élé aju
g ibu,
epublikas
nosau-
kuma
de éjas
pama nacijas
alodu
aps ip inaja
pa
als s
alodu
epublika.
Tas
ika
izda i s,
ne is
lai
a ieb os
k ie u
au ai
un
alodai
pa
pa es ibam
paga né,
be
lai
aizsa ga u
sa u
epubliku
pama au u
alodas
no
piespiedu
usi ikacijas,
kas
mé k iecigi
ika
eik a
pécka a
desmi gadés.
Tas
ika
izda i s,
lai
nek ie u
iedzi o ajiem
do u
ne
ikai
ealas
iesibas
lie o
un
ispusigi
a is i
sa u
dzim o
alodu,
be
a i
ealas
un
lidz iesigas
$0
alodu
unkcion@Sanas
iespéjas_p aksé.
P o ams,
Sis
p ocess
pa edz
samazina
pa mé igi
samilzu8as
k ie u
alodas
unk-
cijas
Sajas
e i o ijas.
Ta u
as
i
aisnigs
ak s,
kas
nebi
neapd aud
k ie u
alo-
das
pas & éSanu,
be
cen8as
p aksé
ealizé
kons i ucionali
pa edzé o
alodu
lidz-
iesigumu.
1989.
gada
nogalé
Maska a
iko aja
Vissa ienibas
kon e encé
pa
PSRS
alodu
poli ikas
p oblémam
PSRS
ZA
Valodniecibas
ins i ii a
di ek o s
V.
Soln-
ceys
bija
spies s
a zi ,
ka
iep iek8éja
laikposma
PSRS
alodu
poli ika
bijusi
nepa -
doma a,
ka
ika
eik a
o sé a
in e nacionalizacija,
.
i.,
usi ikacija,
Tapéc
a i
pag eizéja
au u
élme
gaz
p e au isko
ka ibu
alodu
poli ikas
joma
uzska ama
pa
logiskam
iep iek8éji
pe ioda
sekam.
PaS eizéjam
pe iodam
aks u igs
liels
eo é isks
sajukums
daudzas
zina nes
no-
za és,
dazka
pa
—
i8i
demagogiska
spekulacija
a
puspa iesibam.
Valodnieci-
ba
saka i
cie usi
J.
DeSe ije a
usi ika i a
maciba,
kas
sekméjusi
nek ie u.
pa -
au oSanu
PSRS,
be
Sis
macibas
pick i éji
él
jop ojam
siks i
u as
sa as
pozicijas,
dazka
mégino
pa
ak i i
iko ies
lidzsingja
gul né
(piemé am,
L.
B eZne a
laika
izs ada as
PSRS
Kons i icijas
aizs a ji,
kus iba
»Sojuz“),
Daudznacionalas
als s
alodu
poli ikas
ling is iskie
pama i
Padomju
Sa ieni-
ba
ne ika
eo é iski
izs ada i,
pilnigi
ika
pa iesi
demok a iskas
pieejas
Sim
jau ajumam.
Ne ika
izs ada a
a i
als s
alodas
eo ija,
ko
apg ii ina
pé ama
ob-
jek a
—
als s
alodas
—
ne iendabigums
daZadas
pasaules
als is,
ka
a i
Si
jé-
dziena
a ka iba
no
konk é iem
sabied iskajiem
p ocesiem
da%ados
és u es
pe i-
odos
iena
un
ai
pa8a
als i.
Ta ad
als s
alodas
eo ija
izs adajama
konk é ai
als ij
konk é a
és u es
pe ioda,
izman ojo
ci u
als u
un
ci u
és u es
pe iodu
pie edzi,
be
akli
nekopéjo
o.
D
Ka
uzs é s
Lielaja
padomju
enciklopédija,
pa
als s
alodu
pa as i
iek
iz é-
le a
as
nacijas
aloda,
ku a
als i
iz eidojusi
ai
ku a
als i
i
aldo8a,
Pasaules
pie edze
ada,
ka
dazadas
als is
i
lielas
a Ski ibas
a i
als s
alodas
unkciju
88
izp a né:
no
isminimalakajam
unkcijam,
piemé am,
Singapi a,
ku
als s
aloda
iek
dzieda a
himna
un
eik as
o icialas
unas,
lidz
plaSai
als s
alodas
lie oSanai
gan
o icialajas,
gan
isas
ci as
dzi es
s é as.
Ja
als s
aloda
ka
aldoSas
nacijas
aloda
iek
uzspies a
ci am
nacijam
o
e i o ijas,
as
liecina
pa
kolonizacijas,
okupacijas
poli iku,
kas
aks u iga
bu Zuaziskim,
impe idlis iskam
liel als im.
Sada’
poli ika
na
pienemama
sociilis iska
ieka a.
Padomju
Sa ieniba,
siko
a
V.
1.
Lenina
aks iem,
a ieksme
p e
als s
alodu
(a
o
Lenins
sap a a
k ie u
alodu
ka
als s
alodu
K ie ija)
bija
nega i a.
Teo é-
iski.
P aksé
k ie u
aloda
ika
obliga i
maci a
isim
PSRS
au am
un
ie ies a
isi
Padomju
Sa ieniba
a
,,s a pnacionalas
sazinas
alodas“
masku
ka
obligia a
als s
aloda
( apa
ka
ca iskas
K ie ijas
laika
K ie ija).
La ija
Sis
p ocess
in en-
si i
sakas
lidz
a
pi majam
padomju
a as
dienam
1940.
gada.
Pa
o
liecina,
piemé-
am,
publikacijas
laik aks a
,,Jaunakas
zinas“,
ku
o eiz
ik
dienas
ika
sludina a
k ie u
alodas
apgiiSana.
Sa uka
la ieSu
alodas
apgiiSana
ika
a s a a
no a a
un
jau
1944.—1945.
gada
pa ijas
a hi a ma e ialos
odamas
skaid as
liecibas
pa
iedzi o aju
nacionalo
ipa nibu
igno éSanas
ak iem
padomju
ies adés.
P e s a a
am
als s
alodas
s a usa
pieSki sanai
Bal ijas
au u
alodam
sa as
e niskajas
e i o ijas
i
ci s
iemesls,
mé kis
un
aks u s.
Iemesls
—
pa mé iga
usi ikacija
(ka
i
kons a é s,
piemé am,
La ija
—
la -
ieSu
aloda
a odas
4.
alodas
a mi Sanas
s adija
no
7
izdali ajam
alodu
pakape-
niskas
a mi Sanas
s adijam).
Mé kis
—
alodu
a dzimSana,
o
pasa ga8ana
no
izzuduSo
alodu
lik ena,
o
pilnasinigas,
ispusigas
unkcionéSanas
nod oSinaSana
isas
dzi es
s é as.
Raks u s
—
demok a iska
dzim as
alodas
ka
als s
alodas
lie oSana
au as
e niskaja
dzim ené
(p e s a a
no
a puses
uzspies ai
obliga ai
ci as
au as
alodai
ka
als s
alodai
ci a
e i o ija).
La ijas
obeZas
ieniga
au a,
ku as
dzim as
alodas
iesibas
a
ik
aizska as
as
e niskaja
e i o ija
la ieSu
alodas
ka
als s
alodas
aps akJos,
i
libieSi,
be
apéc
a i
i
izs ada s
Valodu
likums
un
iek
izs ada i
a i
ci i
likumdo§anas
ak i,
kas
nod osina u
libieSiem
dzim as
alodas
iesibas
un
a is-
ibu.
Pa éjam
au am,
ku u
pa s a ji
pa s a igi
dzi o
La ijas
e i o ija,
be
ku u
alodu
ispusigas
unkcionéSanas
un
a is ibas
e i o ija
i
a pus
La ijas
obezam,
nay
ne
ju idisku,
ne
kons i ucionalu,
ne
é isku
ai
mo alu
iesibu
p e endé
uz
kadam
p io i a ém
La ijas
e i o ija.
Jebku as
p e enzijas
uz
Sadu
p io i a i
un
p io i a es
uzspie3ana
bii u
a da biba
p e
pama au u
dzim ené.
80.
gados
pama naciju
alodas
ika
pasludina as
pa
als s
alodam
PSRS
e-
publikas
a
isai
a Ski igim
So
alodu
unkcijam
un
kopigais
e mins
als s
aloda
nebi
nenozimé
ienadu
jédzienisko
sa u u.
A Ski igi
dazadas
epublikas
i
kon-
k é ie
nacionala
als iskuma
eidoSanas
és u iskie
p iekSno eikumi
un
aps akli.
Ka a
no
am
i
ci adi
eidojuSas
a ieksmes
s a p
als s
dibina aju
pama naciju
un
ci u
au u
pa s a jiem,
ku u
e niska
dzim ene
i
a pus
Sis
als s
obeZ4m.
S a i-
ga
loma
i
a i
a 8ki igajim
alodisko
a iecibu
iesiskas
eguléSanas
és u iskajam
1
LKP
CK
Pa ijas
a hi s,
101.
.,
3.
ap .,
13.1.,
64.
Ipp.;
LK(b)P
CK
Pa ijas
a hi s,
101.
.,
7.
ap .,
14,1.,
157.—162.
Ipp.
89
adicijam
ka a
e i o ija.
Visas
Sis
p oblémas
isinamas,
espek éjo
ka as
au as
nacionalo
sa dabigumu.
Tadéjadi
ka ai
epublikai
ka
su e énai
als ij
i
ja i-
sina
sa i
nacionalie,
ai
skai a
a i
alodiskie,
jau ajumi
pa s a igi,
nemo
- é a
konk é as
és u iski
nosaci as
nacionalas
un
socialas
ipa nibas
un
adicijas.
Tapa
ka
daZadas
pasaules
als is,
a i
dazadas
PSRS
epublikas
pasludina o
als s
alodu
unkcijas
(nepiecieSamiba
péc
Sim
unkcijam)
na
ienadas.
Va bi
pa
ka a
epublika
als s
alodas
jédziena
izp a ne
ya
bii
sa dabiga,
apéc
ni eléjo¥a pieeja
no aidama.
Bal ijas
epublikas
ieno
kopéjas
nacionala
als iskuma
adicijas,
lidzigi
és u-
iskie
aps ak]i
a i
So
epubliku
pama naciju
alodas
unkcijas
paga né
un
agadné.
Bal ijas
epubliku
pama alodam
i
ilga
a is ibas
és u e.
Piemé am,
la ieSu
alo-
da
pas a
gadsim iem
ilgi,
as
pi mas
aks u
adicijas
médz
a ie¢ina
uz
13.gs.
un
él
ag aku
laiku,
pi ma
lidz
miisdienim
saglabajusies
g ama a
publicé a
16.gs.
Kop§
pagajusa
gadsim a
idus
la ieSu
aloda
a is ijas
ne
ikai
ka
la ieSu
ikdie-
nas
lie ojuma
aloda
mu iska
un
aks iska
eida,
be
a i
ka
o iginalas
dailli e a a-
as
un
zina nes
aloda.
La ieSu
aloda
ika
pla¥i
lie o a
daZidas
sabied iskas
da bibas
jomas.
La ieSu
alodas
ispusiga
unkcionéSana
un
augs ais
a is ibas
li-
menis
Ja a
o
pasludina
un
lie o
pa
als s
alodu
nea ka igas
La ijas
als s
ap-
s akJos
jau
8.gs.
20.
gados,
adéjadi
sekméjo
la ieSu
alodas
poli unkcionalu
a -
is ibu.
Lidziga
als s
alodu
lie oSanas
p akse
i
a i
miisu
kaiminu
epublikas.
Tapéc
u pmak
gal enoka
uz
la ieSu
alodas
p akses
un
La ijas
alodnieku
pie edzes
bazes
i
mégina s
aks u o
als s
alodas
jédzienu
Bal ijas
epubliku
izp a né
misdienu
aps aklos.
Pi mka ,
als s
alodas
jédziena
ie ilps
alodas
un
au as
als iska
aizsa dziba.
Tas
nozimé,
ka
als s
ga an é
alodas
saglabaSanu
un
lie oSanu,
iipéjas
pa
as
ispusigu
izpé i
un
a is ibu,
eguléjo
Sos
p ocesus
a
a iecigiem
likumiem,
noli-
kumiem,
no eikumiem,
ins ukcijaém
u. ml.
Visam
La ija
pa s a é o
au u
alodim
Sada
ispusiga
unkcionéSana
un
a is-
iba
ne iek
ga an é a,
a u
as
nenozimé
So
au u
pa s a ju
kons i ucionalo
iesibu
pa kapumu.
Visiem
iedzi o ajiem
iek
nod o%ina as
iesibas
lie o
sa u
dzim o
alodu,
un
likuma
p iek$4
isi
cil éki
i
ienlidzigi
nea ka igi
no
o
nacionalas
piede ibas
un
alodas.
Ne ienas
alodas
un
au as
eksis ence
ne iek
apd audé a:
o
ispusiga
lie oSana
un
a is iba
iek
nod oSina a
(i
janod oSina)
a iecigis
nacio-
nalajas
e i o ijas,
ku
Sim
nolikam
i
ispiemé o aka
ide.
O ka ,
Bal ijas
epubliku
als s
alodas
jédziena
ie ilps
alodas
ispusiga
unkcionéSana,
.
i.,
as
lie oSana
isas
als s
a as
un
pa aldes,
kul i as,
zina -
nes,
aZoSanas
un
isas
ci as
sabied iskas
dzi es
s é as,
ieskai o
ies azu,
uznemumu
un
o ganizaciju
lie edibu,
ka
a i
ies edibu,
macibu
p ocesu
u.c.
Republikas
ie -
a os
a ieciga
nacionala
als s
aloda
izman ojama
a i
ka
gal enais
s a pnaciona-
las.
sazinas
lidzeklis.
Lai
aloda
pas a é u,
a
i
jalie o.
Ta
i
aksioma.
T eSka ,
als s
alodas
jédziena
ie ilps
pilniba
ga an é as
pilsonu
iesibas
lie o
als s
alodu
isa
epublikas
e i o ija.
Tas
nozimé,
ka
als s
aloda
jebku ’
pilso-
90
nis
a
g iez ies
un
sanem
a bildi
jebku a
epublikas
ies adé,
uznémuma,
o ganiza-
cija
nea ka igi
no
o
paklau ibas
un
als s,
koope a i a
ai
indi iduala
(p i a a)
aks u a.
Dazka
ick
iz eik a
doma,
ka
Valodu
likumu
i
ka
a é u
nea iecina
uz
koope a i ajiem
un
p i a ajiem
uznémumiem,
jo
als s
alodas
apgiiSanas
nepie-
cieSamibu
Sajos
uznémumos
no eiks
o
i dznieciskas
in e eses.
Tomé
Si
sek o a
iespéjama
isa lau iba
a
nonak
p e una
a
pama au as
in e esém
un
ajadzi-
bam,
apéc
als s
alodas
lie oSanas
no eikumiem
jabi
isap e oSiem.
Ce u ka ,
ka
iz ie
no
ikko
miné o
pilsonu
iesibu
ga an iju
nod osinaSanas,
als s
alodas
jédziena
ie ilps
als s
alodas
p asmes
a ziSana
pa
nepiecieSamu
a odkyali ikacijas
adi aju
ama os
un
p o esijas,
kas
i
sais i as
a
pilsonu
apkal-
poSanu
ai
lie edibas
s é u.
Obligd a
als s
alodas
p asmes
p asiba
a iecas,
pie-
mé am,
a i
uz
jebku a
limena
au as
depu a iem,
jo
ci adi
depu a a
da ba
na
iespéjams
ga an é
pama au as
in e eSu
un
ajadzibu
ie é oSanu.
T
ka ego iski
no aidams
mé@ginajums
8adu
obliga u
epublikas
als s
alodas
p asmes
p asibu
k ali icé
pa
spaidiem
p e
k ie u
au u
un
ci iem
k ie u
aloda
unajoSajiem.
Sa ulaik
(8.gs.
20.—30.
gados)
La ija
lidziga
pozicija
bija
acu
au-
a
un
aloda
un
lidziga
bija
a i
acieSu
eakcija
p e
la ieSu
alodu
ka
als s
alo-
du
nea ka igaja
La ija.
Sa eZgi as
si uacijas
pozi i a
a isinajuma
a sléga
i
demo-
k a iskaja
pieeja:
ci nacionalas
liel au as
alodas
uzspieSana
mazajai
au ai
as
e -
niskaja
dzim ené
i
k ali icéjama
pa
nacionaliem
spaidiem,
kas
aks u igi
impe ia-
lis iskajai
kolonialisma
un
a i
okupacijas
poli ikai,
u p e i
p asibu
apgi
kadas
e i o ijas
pama au as
alodu
ci au ieSiem,
kas
pa céluSies
uz
pa s a igu
dzi i
Saja
e i o ija
(kau
a i
nu
jau
ai akas
paaudzés),
ne a
k ali icé
ne
pa
koloni-
zacijas,
ne
pa
okupacijas
poli iku.
Ta
ienka si
i
lie u
ka iba,
un
Sada
p asiba
é u é u
zemé
a iecigajai
au ai
i
dzi ibas
un
na es
jau ajums.
I
s a igi
izp as
a 8ki ibu
s a p
p asibu
ispa
obliga i
apgii
als s
alodu
pie-
piedu
ka a
un
p asibu
apgi
als s
alodu
iem,
kas
b i p a igi
iz élas
ama u
un
p o esiju,
ku
als s
alodas
p asme
i
obliga a,
—
apa
ka
Su éjai
p asme
Si ,
mi niekam
—
mi é ,
izie im
—
apg iez
un
ie eido
ma us
u. ml.
Piek ka ,
als s
aloda
epublika
nozimé,
ka
as
apgii8ana
uzska ama
pa
lie -
de igu
(ne is
obliga u!)
a i
ci nacionalajiem
iedzi o ajiem,
kas
pas a igi
dzi o
e-
publika.
Tas
i
So
iedzi o aju
pa8u
in e esés:
lai
ieglak
un
nesag ozi a
eida
bi u
iespéjams
uz e
als s
aloda
snieg o
in o maciju,
lai
nebi u
alodas
ba je as
ak i ai
lidzda bibai
isos
sabied iskais
dzi es
p ocesos,
lai
a é u
o iginala
baudi
nacionalas
kul ii as
sniegumus
ed os,
konce os,
g ama as,
adio
un
ele izijas
aidijumos
u.c.
Un,
apa
ka
i
lie de igi
apgii
k ie u
alodu
s a pnacionalas
sazi-
nas
ajadzibam
PSRS
mé oga,
apa
epublikas
als s
alodas
apgiSana
i
lie de i-
ga
s a pnacionalas
sazinas
ajadzibam
epublikas
ie a os.
A gadinaSu
PSRS
Valodu
likuma
7.
pan a
ie aks i o
eks u,
ka
k ie u
alodas
,,ka
obliga a
macibu
p iekSme a*
maciSana
skolas
,, iek
ga an é a
apjoma,
kads
i
pie ickams
s a pnacio-
nalas
sazinas
ajadzibam
PSRS
e i o ija“.
Analogisks
o muléjums
izman ojams
a i
epubliku
Valodu
likumos
a ieciba
uz
epublikas
als s
alodas
maciSanu
s a p-
nacionalas
sazinas
ajadzibam
epublikas
e i o ija.
91
Lai
isi
epublikas
iedzi o aji
apgi u
epublikas
als s
alodu,
liela
nozime
pa’-
Teizéja
posma
i
psihologiskas
ba je as
pa a éSanai.
Ses ka ,
als s
alodas
jédziena
ie ilps
a i
nacionali
e i o iala
pazime.
Tas
no-
zimé,
ka,
espek éjo
demok a iskas
pieejas
p incipus,
pa
als s
alodu
epublika
i
pasludina a
Sis
e i o ijas
pama nacijas
aloda,
.i.,
is
au as
aloda,
ku ai
8i
e i o ija
i
e niska
dzim ene
un
ku a
i
de usi
epublikai
( als ij)
nosaukumu.
I
ka ego iski
no aidims
Liclaja
padomju
enciklopédija
do ais
apgal ojums
pa
als s
alodas
saka u
ikai
a
bu Zuazisku
ieka u,
jo
socialis iska
als i
neeso
pienemama
iena
obliga a
als s
aloda
isim
au am.
Sadu
eo iju,
pi mka ,
jau
liek
apSaubi
pa i
PSRS
alodu
poli ikas
p akse,
ku
isu
laiku
i
skai ijusies
un
él
jop ojam
skai as
socialis iska
icka a,
be
ku
k ie u
aloda
eali
i
als s
aloda
( u kla
ka
i8s
PSRS
ealizé as
alodu
poli ikas
ezul a s).
O ka ,
lie u
logikas
un
cil éka
iesibu
ie é oSanas
p asibas
jau
nosaka
o,
ka
nacionalajai
alodai
a ie-
ciga
nacionalaja
e i o ija
i
jabi
iespéjam
pas a é
un
a is i ies
ka
a iecigas
au-
as
sazinaSanas
lidzeklim.
Ku
gan
ci u
pasaulé
ai
bii u
adas
iesibas
un
iespéjas?
Un
ne a
uzska i
pa
socialis isku
adu
ka ibu,
kad
mazai
au ai
uzspiez
aldo-
8as
liel au as
alodu,
be
pa
bu Zuazisku
—
p asibu
Jau
au ai
ispusigi
lie o
sa u
dzim o
alodu
isas
s é as
saya
e niskaja
dzim ené
un
lik
cieni
$0
alodu
a i
ci u
au u
pa s a jiem,
ku i
uzsakui
ai
u pina
pas a igi
dzi o
Saja
e i o ija.
A iecigas
nacionalas
alodas
un
au as
dominéjo’a
loma
sa a
e niskajai
é u-
é u
zemé
i
kila
un
ga an ija
alodas
un
au as
pas a éSanai.
Ci a
cela
alodas
un
au as
pas a éSanai
na .
Tu p e i,
pasludino
pa
yals s
alodu
aldo¥is
liel-
au as
alodu
ci nacionalaja
e i o ija,
ick
kul i é a
a da bibas
poli ika,
kas
é s-
a
uz
mazas
au as
apspieSanu
un
iznicinaSanu,
jo
a
neno é sami
ada
mazis
au-
as
un
as
alodas
pilnigu
asimiléSanos.
Poli ika
lidzigu
pa adibu
apzimé
a
a du
»genocids“.
.
Visbeidzo ,
i
s a igi
de iné
e minu
als s
aloda
un
o iciala
aloda
a ieksmes
konk é aja
Bal ijas
epubliku
alodas
si uacija,
jo
daZadas
pasaules
als is
gal e-
no
alodu
sauc
gan
pa
als s
alodu,
gan
pa
o icialo
alodu,
be
i
a i
als is
(Pakis ana,
S eice),
ku
abu
e minu
nozime
iek
Ski a®.
Tu ak
analizéjo
Bal ijas
epubliku
Valodu
likumus,
secinasim,
ka
ajos
i
pa e-
dzé a
ka ai
epublikai
sa a
iena
yals s
aloda,
omé ,
a
ka
jebku ¥
pilsonis
o i-
cialos
da ijumus
a
ka o
péc
b i as
iz éles als s
aloda
ai
k ie u
aloda
( a-
ad
lidz ekus
als s
alodai
pa
o iciali
lie ojamu
i
a zi a
a i
k ie u
aloda),
ad
a am
secina ,
ka
Sajos
likumos
i
pa edzé as
di as
o icialas
alodas.
Ta ad
Bal i-
Jas
epubliku
Valodu
likumi
pa edz
Ski
jédzienus
un
e minus
als s
aloda
un
o iciala
aloda,
u kla
él
japiebils ,
ka
k ie u
alodai
¥ajos
likumos
ak iski
jau
pa edzé s
o icialas
alodas
s a uss,
kau
a i
likumu
eks a
as
a
na
de iné s.
Ta-
déjadi
sa uka
a
uzska i ,
ka
s a p
Bal ijas
epubliku
Valodu
likumiem
un
PSRS
Valodu
likumu,
ku §
k ie u
alodu
i
pasludinajis
pa
o icialo
alodu
PSRS
e i-
o ija,
na
ipasas
p e unas
(kam
pa ejas
pe ioda
uz
Bal ijas
epubliku
ealu
nea -
ka ibu,
manup a ,
i
sa a
loma).
*
D u ie e
I.
Valoda
un
e noss.
Riga:
LZB,
1990,20.—38.
Ipp.
.
92
Pi mais
gads,
kad
la ieSu
aloda
La ija
iek
pakapeniski
ie ies a
ka
als s
aloda,
i
iz i zijis
jaunus
uzde umus
gan
isai
sabied ibai,
gan
a i
ie8i
alodnie-
kiem,
ipaSi
e minologijas
un
alodas
kul i as
joma.
Iz é go ies
la ieSu
alodas
unkcijam,
alodas
p aksei
kliis
ipaSi
nepiecie3ami
daZadi alodas
ma e iala
k a-
jumi
un
okasg ama as
un
jo
ipa’i
e minu
a dnicas,
kas
lidz
Sim
liela
mé a_bija
ikai
alodnieku
un
edak o u
in e eSu
objek s.
Ak ualizéjas
a i
ai akas
alodas
no malizacijas
p oblémas.
Te minologija
lidz ekus
noza u
e minu
apkopoSanai
un
e minu
sis @mu
izs adei
ak uala
i
ieno u
p incipu
izs ade
izs adajumu
ma ku
apziméjumu
aks iba
un
a eidé
no
ci am
alodam.
Lidz
Sim
daudzos
izde umos
ma ku
apziméjumi
ika
aks i i
k ie u
bu iem.
La ijas
ZA
Te minologijas
komisija
no eikusi,
ka
la ieSu
aloda
isi
ma ku
apziméjumi,
ka
a i
augu
un
dzi nieku
Ski gu
nosaukum;
un
ies aéZu
nosaukumi
la ieSu
aloda
aks imi
la ieSu
esp.
la inal abé iskaja
aks iba,
bu iskos
apziméjumus
ansli e éjo ,
a diskos
—
ansk ibéjo
(piemé-
am,
lime
BF-2,
ne is
,,lime
B®-2“).
Specialaja
li e a ii a,
nomenkla i as
adi-
ajos
u. ml.
ajadzibas
gadijuma
blakus
la iskajos
eks os
lie o ajam
a ian am
dodams
apziméjums
o iginal aloda.
La inal abé isko
alodu
apziméjumi
iek
sa-
glaba i
o iginal aks iba,
u kla
augu
Ski nu
o iginalnosaukumi
aks ami
ienpé-
dinds
( ozu
Ski ne
‘Gauja de’).
Ci u
alodu
ie ekmé
daudz
neskaid ibu
un
klidu
alodas
p aksé
i
ya du
un
uzya du
aks iba
la ieSu
aloda.
Uz
la ieSu
alodu
ick
au oma iski
pa cel i
ci u
alodu
aks ibas
pa adumi,
piemé am,
uz a du
aks iba
bez
galo nes,
i ieSu
dzim es
uz a du
o mas
sie ie ém,
nepa eiza
lie u ieSu
a du
un
uz a du
galo nes
o mas
a eide
la ieSu
aloda
(lie .
An anas—>la .
An ans,
ne is
An anas“)
u.
¢,
Lo i
nepiecieSami
alodas
p aksei
a iecigo
ins ukciju
a ka o i
(a jaunina i,
papildina i)
izde umi.
PaplaSino ies
la ieSu
zina nieku
kon ak iem,
i
jaa isina
ieno as
aks ibas
jau-
ajums.
A zemju
la ieSu
da bos
pa eiz aks iba
iekonse é i
ie
likumi,
kadi
la ieSu
aloda
bija
spéka
8.
gs.
20.—30.
gados.
Sa uka
La ija
dala
pa eiz aks ibas
no-
eikumu
i
maini i,
pieskanojo
os
la ieSu
alodas
a is ibas
s a oklim
jaunakaja
laika.
Vieno ai
aks ibai
un
ieno ai
la ieSu
alodai
pasaulé
i
ne
ikai
ling is iska
nozime
ien.
Tam
i
liela
nozime
a i
au as
nacionalaja
ieno iba
ispa .
Jaunaja
alodas
si uacija
sabied iba
a ien
ai ak
apzinas,
ka
aloda
i
ne
ikai
sabied ibas
a is ibas
lidzeklis,
be
a i
as
ak o s,
.i.,
iens
no
sabied ibas
a is-
ibas
dzinéjspékiem,
kam
i
liela
loma
gan
a se iSkas
indi iduali a es
ka
pe soni-
bas
a is iba,
gan
sabied ibas
a is iba
kopuma.
VALSTYBINE
KALBA
PABALTIJO
RESPUBLIKOSE
San auka
Pasku iniy
deSim me iu
an idemok a iné
TSRS
kalby
poli ika,
spa iai
usi ikayusi
TSRS
kalbas
i
au as,
sukélé
espubliku
ie iniy
naciju
no a
gin i
sa o
kalbas
nuo
p aZi ies
i
ga an uo i
als ybine
jy
apsauga,
su eikian
joms
espublikos
als ybinés
kalbos
s a usa.
Ta si
po ynio ban-
ga
Sis
p ocesas
apémé
isas
Ta yby
Sajungos
espublikas,
ka u
iSkeldamas
p oblemy,
susijusiy
93
su
usiskai
kalbanéiy
gy en ojy
p o es ais.
Siems
gy en ojams
ne ima
kelia
usy
kalbos
unkeiju
siau inimas
ki a au ése
espublikose,
i
dél
o
skleidziamos
kalbos,
kad
en
pazeidziamos
jy
eisés.
No in
iSsp es i
iSkilusias
p oblemas,
labai
s a bu
suku i
als ybinés
kalbos
eo ija,
emian is
pasauline
kalby
poli ikos
p ak ika.
'
Kaip aSoma
,,DidZiojoje
a ybinéje
enciklopedijoje“,
als ybine,
pap as ai
pasi enkama
kalba
os
nacijos,
ku i
jk i é
als ybe
a ba
ku i
als ybéje
ieSpa auja.
Demok a inis
y a
ik
pi masis
sp endimas,
i
kaip
ik
jis
aikomas
Pabal ijo
espublikose
(an asis
sp endimas
pap as ai
naudoja-
mas
impe ialis iniy
Saliy
kolonijose
i
okupuo ose
e i o ijose).
RySkiu
ski umy
esama
i
a p
j ai iy
pasaulio
Saliy
als ybiniy
kalby
unkcijy,
p adedan
nuo
isiskai
minimaliy,
pa yzdZiui,
Singapii e,
ku
als ybine
kalba
a liekamas
ik
himnas
i
sako-
mos
o icialios
kalbos,
iki
isapusiSko
jos
a ojimo
isose
zmoniy
eiklos
s i yse.
Ne ienodos
pa-
skelb y
als ybiniy
kalby
unkcijos
i
i ai iose
TSRS
espublikose.
Tai
p iklauso
nuo
susida iu-
siu
konk e iy
is o iniy
salygu.
Vals ybinés
Pabal ijo
espubliky
kalbos
u i
ilga
aidos
is o ija,
als ybinés
kalbos
s a uso
pa i j,
jos
isapusiSkai
a o os
isose
gy enimo
s i yse,
iskai an
a3 edyba,
moksla
i
echnika,
S ie ima,
eisena
i . .
Pabal ijo
espubliky
a z ilgiu
(i8 ados
daugiausia
da omos
i&
La ijos
kalbinés
p ak ikos)
j
als ybinés
kalbos
sup a ima
jeina:
1)
kalbos
i
au os
yals ybinis
gy enimas,
.y.
als ybé
ga an uoja
kalbos
iSsaugojima
i
a oji-
ma,
iipinasi
isapusi$ku
kalbos
y inéjimu
i
ugdymu
i
. .;
2)
isapusisko
kalbos
unkciona imo
isose
als ybinio,
isuomeninio
i
kul i inio
gy enimo
s i yse
ga an a imas,
jskai an
js aigy
aS edyba,
mokymo
p ocesa,
eiseng
i
. .;
3)
pilie inés
eisés
a o i
als ybine
kalba
isoje
espublikos
e i o ijoje
ga an a imas;
4)
Sios
kalbos
laikymas
ap a nayimo
s e os
a
aS edybos
da buo ojy
k ali ikacijos
odikliu;
ai
eiSkia,
kad
ose
s i yse
gali
di b i
ik
asmenys,
mokan ys
als ybine
kalba;
5)
isu
gy en oju,
aip
pa
ki a au iy,
nuola
gy enanciy
espublikoje,
als ybinés
kalbos
mokéji-
mo
p a a umas;
naudinga,
kad
isiems
gy en ojams
bi y
p ieinama
o iginali
in o macija,
pe -
eikiama
yals ybine
kalba,
aip
pa
a
kalba
suku os
kul d os
e ybés
( ea ai,
konce ai,
knygos,
adijas,
ele izijos
laidos
i
k .);
6)
demok a inio
nacionalinio
i
e i o inio
poZymio
laikymasis
—
als ybine
kalba
skelbiama
kalba
os
ie inés
nacijos,
ku i
y a
da usi
als ybei
( espublikai)
pa adinima,
y a jos e niné
é yné:
La ijoje
—
la iy,
Lie u oje
—
lie u iy,
Es ijoje
—
es y
kalba.
Nepag is u
eikia
laiky i
eiginj
(Z .
DidZioji
a ybiné
enciklopedija),
kad
als ybiné
kalba
ba-
dinga
bu zuazinei
san a kai.
Jeigu
als ybine
kalba
p iimama
ie inés
au os
kalba
jos
p o é iy
zeméje,
ai
odo
ne
esan
bu Zuazing
san ya ka,
o
ik
eisinga
sp endima,
ginan j
kalba
i
au a
jos
e ninéje
é ynéje.
O
jeigu
ki os
nacijos
zeméje
als ybine
(a
o icialiaja)
skelbiama
i
p iimama
ieSpa aujanCios
nacijos
kalba,
ai
jau
y a
p ie a os
ak as,
kolonizacijos
a
okupacijos,
ku ia
yk-
do
an idemok a iné,
impe ialis iné
als ybé,
liudy ojas.
Analizuojan
als ybinés
kalbos
sup a ima
Pabal ijo
espubliky
salygomis
i
p iim y
ose
es-
publikose
Kalbos
js a ymy
pag indu,
eikia
pazymé i,
kad
e mina
yals ybiné
kalba
eikia
ski i
nuo
e mino
o icialioji
kalba,
o
ai
daznai
neda oma,
Pagal
Kalbos
js a ymus
espublikose
yals-
ybiné
y a
ik
yiena
kalba
—
ie inés
nacijos
kalba.
Tuo
pa iu
numa oma,
kad
o icialiam
bend a-
imui
kiek ienas
pilie is
gali
pasi ink i
bend a imo
kalba
—
als ybine
(la iy
a
ki a)
a ba
usy,
Vadinasi,
o icialiomis
laikomos
dyi
kalbos.
Vals ybinés
la iy
kalbos
ieny
me y
p ak ika
La yijos
espublikoje
pa odé,
kad
naujomis
ap-
linkybémis
isuomenei,
uo
paciu
i
kalbininkams,
enka
sp es i
daug
naujy
uzda iniy,
ypa
kalbos
kul G os
i
e minologijos
s e oje.
Dél
la iy
kalbos
unkcijy
i8siplé imo
kalbinei
p ak ikai
labai
eikalingi
j ai is
kalbinés
medZiagos
inkiniai,
kalbos
kul i os
Zinynai,
e miny
Zodynai,
ku ie
iki
Siol
buyo
ik
kalbininky
i
edak o iy
in e esy
objek as.
Visy
Saky
La ijos,
aip
pa
i
iso
pasau-
lio
mokslininky
bend ada bia imas
ak ualina
nemaza
kalbos
no minimo
p oblemu,
a p
ju
i ai iy
sayo
i
uZsienio
gaminiu
ma kiy pa adinimy
aSybos
ieningy
p incipu
nus a yma,
augaly
bei
gy iny
isiy,
js aigy
pa adinimy
aSyma
i
apsk i ai
yieningy
la yiy
kalbos aSybos
aisykliy
ei-
94
kalinguma.
Ma
uzsienio
publikacijose
uzZkonse yuo i
III
i
[V
misy
Sim medio
deSim me iy
asy-
bos
p incipai,
o
pa ioje
La ijoje
ilgainiui
kai
ku ios
aybos
aisyklés
bu o
pakeis os.
Naujomis
salygomis
isuomené
is
ge iau
su okia,
kad
kalba
—
ne
ik
isuomenés
ki imo
p ie-
moné,
be
i
eiksnys,
.y.
iena
iS
isuomenés,
aip
pa
i
kiek ienos
asmenybés
kaip
kolek y o
na io,
a omujy
jégu.
STATE
LANGUAGE
IN
THE
BALTIC
REPUBLICS
Summa y
An idemoc a ic
language
policy
in
he
o me
USSR
o e
he
pas
50
yea s,
known
as
he
Rus-
si ica ion
o
o he
languages
and
na ions,
has
b ough
many
languages
o
hei
dea h,
he e o e
i
was
decided
o
g an
he
S a e
Language
s a us
o
he
language
o
he
indigenous
na ion
o
he
epublic
in
o de
o
gua an ee
S a e
p o ec ion.
The
same
legal
ac s
we e
adop ed
in
all
ex-So ie
epublics.
These
p ocesses
we e
accompanied
by
di e en
p oblems
connec ed
wi h
dissa is ac ion
o
he
Russian
people,
who
el
being supp essed
in
hei
igh s
o
ee
usage o
he
Russian
lan-
guage
all
o e
he
o me
USSR.
Fo
se ling
hese
p oblems,
i
was
necessa y
o
wo k
ou
he
heo y o
S a e
Language
and
o
acqui e
he
expe ience
o
language
policy
in
o he
coun ies
o
he
wo ld.
The
S a e
Language
unc ions
a e
g an ed
o
he
language
o
he
na ion
which
has
ounded
he
S a e
o
o
he
language
o
he
na ion
which
is
uling
in
he
S a e.
Only
he
i s
way
is
democ a ic
and
exac ly
his
way
ook
place
in
he
Bal ic
epublics.
The
wo ld
expe ience
in
he
unc ions
o
he
S a e
Language
is
di e en :
om
minimal
( o
ins ance,
in
Singapo e)
o
many-sided
(in
many
de eloped
coun ies).
The
necessi y
o
S a e
Language
was
no o
u mos
impo ance
in
all
So ie
epublics.
I
depended
on
conc e e
condi ions
a ising
in
he
cou se o
he
his o ic
de elopmen
o
na ions
and
coun ies.
The
languages
o
indigenous
na ions
o
he
Bal ic
epublics
ha e
a
long
way
o
his o ic
de elop-
men .
These
languages
ha e
acqui ed
he
S a e
Language
s a us
expe ience,
oo.
A
p esen ,
he
S a e
Language
in
he
Bal ic
epublics
(pa icula ly
in
La ia)
means
ha :
1)
he
language
is
aken
in o
he
S a e
p o ec ion
and
he
S a e
secu es
i s
exis ence,
usage,
s udy
and
de elopmen ;
2)
he
language has
o
be
poly unc ional:
i
mus
be
used
in
all
ields
o
go e nmen al,
social,
cul u al
ac i i ies,
also
in
business
co espondence,
educa ion,
legal
p oceedings,
e c.;
3)
ci il
igh s
o
using
he
S a e
Language
mus
be
p o ided
h oughou
he
e i o y
o
he
epublic;
4)
he
acqui emen
o
he
S a e
Language
should
be ega ded
as
a
Sone
ica ion
index
and
he e-
o e
compulso y
o
s a e
o icials
and
public
employees;
5)
he
acqui emen
o
he
S a e
Language
o
a
ce ain
deg ee
is
necessa y
o
all
people
o
o he
na ionali ies
pe manen ly
li ing
in
he
gi en
epublic
in
o de
o
unde s and
be e
he
in o ma ion
in
o iginal,
no
in
ansla ion,
in
o de
o
enjoy
he
ad an age
o
hea
hea e
pe o mances, con-
ce s,
adio
and
TV
b oadcas s
in
o iginal,
e c.;
6)
a
democ a ic
app oach
o
he
language
p oblem
demands
ha
he
e hno- e i o ial
p inciple
should
be
adop ed,
i.e.,
he
language
o
he
indigenous
na ion
o
he
co esponding
e i o y
unc-
ions
as
he
S a e
Language.
The
s a us
o
he
S a e
Language
is
bound
up
wi h
he
ex ension
o a
unc ional
a ea o
ha
language,
This
in
i s
u n
makes
he
socie y
and
linguis s
esponsible
o
e minology
and
language
cul-
u e.
No maliza ion
o
language
becomes
mo e
ac ual.
In
he
new
linguis ic
si ua ion,
i
is
e iden
ha
language
is
no
only
a
means,
bu
also
a
ac o ,
a
mo i e
powe
o
he
de elopmen
o
socie y.
