S aipsniai / A icles 139
DAIGA STRAUPENIECE
Liepājas Uni e si ā es Ku zemes Humani ā ais
ins i ū s
Pē niecības jomas: dialek oloģija, onomas ika, alodu
kon ak i.
DOI: h ps://doi.o g/10.35321/all82-07
PERSONVĀRDI BŪTIŅĢES
UN SVENTĀJAS LATVIEŠU
DZIMTĀS XX–XXI GADSIMTĀ
Asmen a džiai la ių šeimose iš Bū ingės i
Š en osios XX–XXI amžiuose
ANNOTATION
The a icle co e s he mos popula La ian pe sonal names in he bo de line a ea o
Li huania in he ea ly 20 h cen u y. The ancien adi ion o gi ing names in Ku zeme is
explained, which is also no iceable in he Bū ingė and Š en oji na i e. A s udy has been
pe o med in he dynamics o pe sonal names in 4 gene a ions o 10 La ian-bo n amilies
in Bū ingė and Š en oji.
KEYWORDS: pe sonal name, adi ion, La ians om Bū ingė and Š en oji,
dynamics, 20 h–21s cen u y.
ANOTACIJA
S aipsnyje nag inėjami populia iausi XX a. p adžios Lie u os pasienio egiono la ių
asmen a džiai. Aiškinama seno inė a dų su eikimo adicija Ku žemėje, ku i y a aip pa
pas ebima a p Bū ingės bei Š en osios ie inių gy en ojų. Ty imo me u bu o analizuojama
4 ka ų asmen a džių dinamika dešim yje la ių šeimų iš Bū ingės i Š en osios.
ESMINIAI ŽODŽIAI: asmen a dis, adicija, la iai iš Bū ingės i Š en osios, dinamika,
XX–XXI a.
Bū iņģes un S en ājas la ieši, kas ag āk eidoja kompak i apdzī o u e i-
o iju Lie u as ziemeļ ie umos pie Bal ijas jū as, iņu aloda, kul ū ēs u is-
kās adīcijas un dzī es eids iekļaujas Dien id ie umku zemes, īpaši Ruca as,
DAIGA STRAUPENIECE
140 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII
kul ū elpā. Bū iņģes un S en ājas la iešu alodā, kas iekļaujas ku šu sub ā a
e i o ijā, jop ojām pamanāma senāko alodas īpa nību lie ojuma no u ība isu
paaudžu leksikā. Tomē gand īz eselu gadsim u a odo ies Lie u as kul ū el-
pā, i ē ojamas izmaiņas šo iedzī o āju iden i ā es sajū ā (nacionālās piede ības
aks u ojumā, kul ū as un ling is iskās a ieksmes aks u ojumā), kas nospie-
dumus a s ājušas a ī pe son ā dā – indi īda iden i ika o ā –, kas „i mūsu iden-
i ā e un simbols“ (PMLP).
Dai as Sinke ičū es (Dai a Sinke ičiū ė) 2015. gada pē ījumā pa Lie u-
as la iešu pe son ā diem a zī s, ka „populā ākie pe son ā di, kas do i Lie-
u as la iešiem, biežāk iek pielāgo i lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai“
(Sinke ičū e 2015: 20). Tam i objek ī s izskaid ojums. Pe son ā da eģis ēša-
nai a bils oši dzim ās alodas (la iešu) adīcijām pēc La ijas–Lie u as obež-
kon encijas noslēgšanas 1921. gadā Palangas no adā ne ika pie ē s a a bils oša
uzmanība. K e ingas Dzim sa aks u nodaļas izdo ajās dzimšanas apliecībās la -
iešu bē nu un ecāku ā di ika ie aks ī i a bils oši lie u iešu alodas g ama-
iskajai sis ēmai, piem., Jānis → Jonas, And ejs → And ius, Anna → Ona, Ka ina
→ Ko ina u. c. Tā ad šajā gadījumā ā da ā ējais no o mējums no āda ikai uz
indi īda dzimšanas ie u. Tomē jāizceļ kāda īpa nība: la iešu sabied ībā sa -
s a pējā saska smē ika lie o s pe son ā da la iskais a ian s, . i., Jānis, And ejs,
Anna, Ka ina u. c. Tas nozīmē, ka nesak i a pe son ā da aks u o ma a ā lie-
ojumu ikdienā (ģimenē, la iešu sabied ībā). La iešu ģimenēs pa alēli ika iz-
man o i di i pe son ā di: o mālais, . i., lie u iešu pe son ā ds, un ne o mālais,
. i., la iešu pe son ā ds, piem., Ona – Anna, Ko ina – Ka īna, K is ina – K is-
īne, Jonas – Jānis, And ius – And ejs, Simonas – Sīmanis, Laimondas – Laimonis.
Sie iešu pe son ā di i uni e sālāki, „la iešu mei eņu ā di mazāk nekā puišu
a spoguļo la iešu un lie u iešu alodu iezīmes un a ka ību no dzimšanas ie-
as» (Sinke ičū e 2015: 21). Daudzos gadījumos o lie ojums abās alodās a
pa nea šķi ies, piem., Inga, Ri a, Sand a.
Pē ījuma mē ķis i noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku Bū iņģes un
S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā un pā liecinā ies, ai senā Dien-
id ie umku zemes adīcija – bē nam do k us ecāku ai ecāku ā du – i
saglabājusies. XX gadsim a sākumā šajos 2 ciemos eģis ē i is ai āk la iešu:
1922. gadā S en ājas ciemā bija eģis ē i 334 la ieši (LVVA/1313/2/214/41),
Bū iņģes ciemā – ap 600–700 la iešu (Mežs 2007: 169). Tomē as i isai sa-
ežģī s p ocess da u iegu es dēļ.
Pi mkā , XX gadsim ā la iešu apdzī o ās ie as Ku zemes dien id ie u-
mos skā ušas poli iskas pā maiņas: 1921. gadā 20. ma ā ika pa aks ī a obež-
kon encija s a p La iju un Lie u u, kā ezul ā ā Bū iņģes, S en ājas un ci i
ciemi līdz Palangai ika pie ieno i Lie u ai. Tām sekoja a ī adminis a ī as iz-
maiņas: Ruca as pagas a Bū iņģes ciems sāko nēji ika iekļau s Da bēnu pagas ā,
S aipsniai / A icles 141
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
ēlāk – Palangas pilsē as e i o ijā, 1972. gadā S en ājas ciems – Palangas pil-
sē as e i o ijā (Mežs 2007: 170–172). Ja salīdzina la iešu skai u mūsdienu
Palangas pilsē as obežās, ad 1920. gadā bija 36% la iešu, 1959. gadā – 11%,
1970. gadā – 6%, 1989. gadā – 2%, 2011. gadā – 1% (S aupeniece 2018: 30).
Lai izseko u 2 konk ē u ciemu ļaužu pe son ā du g adācijai, Palangas no adā
eģis ē ie la iešu pe son ā di a eido pē ījuma onu jeb salīdzinošo ma e-
iālu, be ne a ik izman o s kā ienīgais da u iegu es a o s.
O kā , s a is ikas da i ne ienmē uz āda pa ieso ainu pa piede ību pie
konk ē as au ības. Īpaši as no ē ojams Bū iņģes un S en ājas la iešu 3. un
4. paaudzē, ku ē ojama indi īda iden i icēšanās ai āk a pama nāciju, . i.,
lie u iešiem, ne is izcelsmi.
T eškā , XX gadsim ā Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as ai s nedzī-
o ienkopus ikai Palangas no adā, be i izkliedē as pa isu Lie u u. Tāpa
XX gadsim a 60. gados liela daļa Bū iņģes un S en ājas idējās paaudzes la ie-
šu pā cēlās uz dzī i La ijā, īpaši uz indus iāli a īs ī o Liepāju (S aupeniece
2015: 61). Tas nozīmē, ka Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim u da i meklējami
abās als īs, mūsdienās – pa ai ākās als īs.
Lai iegū u s a is iskos da us pa pe son ā diem, au o e iz ēlējās 10 Bū iņ-
ģes un S en ājas la iešu dzim as un apzināja šo cil ēku pe son ā dus če ās
paaudzēs abās als īs. Pa salīdzināmo kon eks u ika izman o i au skai es da i,
Bū iņģes lu e āņu baznīcas k is ību, ies ē ību, kāzu ie aks i, 2008.–2019. gadu
ekspedīciju ling is iskie ma e iāli, ie ējo iedzī o āju dzī ess ās i un pe sonīgie
kon ak i ( aks a au o e i 3. paaudzes Bū iņģes un S en ājas la ie e, kas dzi-
musi un augusi La ijā).
Lai īs eno u pē ījumu – noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku un pā -
liecinā ies pa ā ddošanas adīcijas spēku –, iz i zī i šādi uzde umi:
a) eksce pē XX gs. Bū iņģes un S en ājas pe son ā dus, izman ojo dažādus
a o us,
b) noskaid o pe son ā du došanas adīciju Lejasku zemes no adā un
dzī o spēju,
c) aks u o p iekš ā du dinamiku 10 Bū iņģes un S en ājas dzim ās.
XX GADSIMTA BŪTIŅĢES UN SVENTĀJAS
PERSONVĀRDI
Ku šu kul ū as bied ības adī ājs Miķelis Balčus sa ā g āma ā No S en ājas
pagā nes (Iš Š en osios p aei ies, 2016) no āda, ka 1922. gadā Palangas no ada
iedzī o āju sa aks ā i iksē i 632 lu e icīgi iedzī o āji (303 ī ieši, 329 sie ie-
es). Pa isam kopā eģis ē i 20 dažādi ī iešu un 26 dažādi sie iešu pe son ā di.
DAIGA STRAUPENIECE
142 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII
Vī iešiem 91% gadījumu bijis aks u īgs iens no sep iņiem ā diem – And ejš,
Ansas, Jānis, Ju is ai Ju ģis, Mā ins, Miķelis, Nikla s. No iem ispopulā ākais
bijis pe son ā ds Jānis (32%) un Miķelis (21% gadījumu), ci i – mazāk kā 13%.
Sa ukā lu e icīgajām sie ie ēm 1922. gadā 91% gadījumu bijuši ādi ā di
kā Anna, Ilze, Ka ina, Ķē s a, Ma ģie a, Ma ija. Vispopulā ākie ā di bija Anna
(28%), Ma ģie a (21%) un Ķē s a (19%). Ci i sie iešu pe son ā di minē i ma-
zāk kā 11% gadījumu (Balčius 2016: 60). Tāpa kā Palangas no adā, a ī La ijā
XIX gs. un XX gs. sākumā ispopulā ākie pe son ā di i bijuši Jānis un Anna
(Bušs 2003: 19).
No Palangas no ada populā ākajiem sep iņiem ī iešu pe son ā diem bie-
žāk bija sas opama la iešu alodai aks u īgākā ī iešu dzim es galo ne -s ai
-is. Tikai ienam pe son ā dam Ansas bija galo ne -as, kas aks u īga lie u iešu
alodas g ama iskajai sis ēmai. Bū iņģes d audzes dokumen os i iksē as di as
ā da o mas: Ansas un Ansis. Pe son ā ds Ansas a odams XX gs. 40. gadu Bū-
iņģes baznīcas laulību eģis u da os: Ansas ( ē s – Ansas, mā e – Ma g ie a)
dzimis 1915. gadā, lu e icīgs, la ie is, Lie u as pa als nieks, Palangas pagas a
Mancišķes ciema iedzī o ājs. Līdzās šim ie aks am 1962. gada baznīcas eģis ā
i iksē a a ī ā da la iskais pe son ā ds Ansis (Sil ijas ē s). La ijas iedzī o-
ājiem mūsdienās na eģis ē s pe son ā ds Ansas (sk. Pe son ā du da u bāze;
pmlp.go .l ): i kons a ē i 813 ien ā da pe son ā di Ansis un 2 nelokāmas o -
mas pe son ā di Anssi.
Tāpa uzmanību pie ē š ēl dažu XX gs. 20. gadu ī iešu pe son ā du –
And ejš, Mā ins, Nikla s aks ība. I pama s domā , ka as i nep ecīzs ā da
pie aks s ā onē iskā skanējuma ai aks u a eides dēļ. To apliecina a ī ā du
o mu a ian i baznīcas g āma as ie aks os XX gs. 40. gados: And ējs / And ejs,
Ma iņš, Nikla s / Niklā s, 40.–50. gados – Albē s / Albe s. Līdzīgi a unā
pa a se išķu sie iešu pe son ā du, kā Anna / Ana, Ka ina / Ka īna, Malle /
Māle, Ma gie a / Ma ģe e, aks u alodas a eidi. Pe son ā du pie aks a o mas
Ana, Māle, Ma ģe e iksē as ikai XX gs. 60. gados. 2011. gada au skai es da os
no ādī s, ka ikai 4 jaundzimušajiem Lie u ā do s ā ds Ana (Sinke ičū e 2015:
20).
Daudzas ziņas – kādi pe son ā di bija aks u īgi Bū iņģes d audzes la iešiem
un kādi pe son ā di ika lie o i ģimenē – sniedz Bū iņģes d audzes dokumen i:
k is ību, ies ē ību un laulību ie aks i. P o ams, e na odami isi da i (piedalī-
šanās k is īgajās ce emonijās i indi īda b ī a g iba, īpaši padomju laikos), aču
as sniedz p iekšs a u pa gal enajām endencēm. Bū iņģes d audzes dokumen-
os, pie ē šo uzmanību indi īda dzimšanas ie ai, i edzams, ka XX gadsim a
30. gados puišiem ika do i ādi pe son ā di kā Albe s, And eis / And ējs, A u s,
A īds, Jānis, Valdis, mei enēm – Anna, Dzin a, Ka ina, K is īna, Laima, Lidija,
S aipsniai / A icles 143
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
Ma ija, Olga u. c. Redzams, ka jaunākajai paaudzei iek saglabā i ādi populā i
pe son ā di kā And ejs, Jānis, Anna, Ka ina, Ma ija.
Ziņas pa XX gadsim a 40. gados dzimušajiem bē niem i plašākas. Te o-
dams daudz eidīgāks Bū iņģes un S en ājas ciemu iedzī o āju pe son ā du
klās s. Bez s abilajiem un adicionālajiem zēnu ā diem – And ejs, Jānis, Ju is,
Miķelis, Niklā s – i eģis ē i a ī ci i ā di, kā Albē s, Al ēds, Ed a ds, Ed īns,
Go īds, I a s, Laimonis, Rolands, Valdis, Vilis, Vilnis. Ci āda aina pa e as a
sie iešu pe son ā diem: 40. gados mei enēm ne iek do i populā ākie 20. gadu
ā di. Bū iņģes d audzes dokumen os i eģis ē i šādi pe son ā di: Alīsa, Al-
ma, Ausma, Aus a, Be a, Dalija, Dzid a, Hilda, Laima, Lidija, Lilija, Li ija, Loni-
ja, Ma a, Milda, Mi dza, Sil ija, Vel a, Vija, Vilma, Zelma, Zen a, Zig īda. I e-
dzams, ka 20.–30. gados no u īgi kļūs ādi pe son ā di kā Valdis, Laima, Lidija.
XX gadsim a 50. gados na iksē i populā ākie ī iešu pe son ā di. 40.–
50. gados dominē ā ds Albe s, i eģis ē i a ī ā di Ed a ds un Iman s. Sie-
iešu ā du iz ēlē ē ojama s abili ā e: 40.–50. gados populā ākie sie iešu ā di
Bū iņģē un S en ājā i Ausma, Aus a, Lilija, Lonija, Sil ija, Vilma. Baznīcas ie-
aks os i iksē i a ī ādi ā di kā Elma, El ī a, E na, He mīne.
Tālāk Bū iņģes un S en ājas la iešu kopienas pe son ā du adīciju līklo-
čiem izseko i g ū āk un sa ežģī āk. Tas sais ī s a pie obežas la iešu kopienas
sašķelšanos un izklīšanu: „padomju a as gados, īpaši XX gs. 60. gados, daudzi
Bū iņģes, S en ājas la ieši pā cēlās uz dzī i La ijas pusē“ (S aupeniece 2015:
61). Tie bija gan Lie u as la ieši ekonomiski ak ī ā ecumā, kas pā cēlās uz
La iju da ba dēļ, gan eselas ģimenes, ku as pauda ēlmi nod ošinā bē niem
izglī ību la iešu alodā. Ne ienmē Bū iņģes un S en ājas pēc eči, kas de ās
uz La iju ai ci ām Lie u as pilsē ām, ak ī i uz u ēja a iecības a Bū iņģes
d audzi. Neska o ies uz o, „ ēl XX gs. 60.–80. gados ie aks i baznīcas g ā-
ma ā eik i la iešu alodā“ (S aupeniece 2018: 26). Tā iespējams ēl uzzinā
pe son ā dus, ku i unkcionēja pie obežas la iešu kopienā. XX gs. 80. gados
ies ē ībās ika eģis ē i jaunieši a šādiem pe son ā diem: Ai a s, Al īds, A -
īds, Ed īns, Elma s, E īks, E nes s, Ha ījs, Ilmā s, I a s, Jānis, Ziedonis. Sa ukā
mei enēm bija aks u īgi ādi pe son ā di kā Aina, Cilda, Dzid a, El ī a, Ina a,
Ing ida, I ēna, I e a, Leonija, Liena, Loli a, Rasma, Sil ija, Valija, Vel a. I jāa zīs ,
ka līdz XX gs. 80. gadiem Bū iņģes d audzē ika eģis ē i un saglabā i pe son-
ā di ieši ā, kā ie ika lie o i ie ējās la iešu kopienas saziņā.
Pēc am, nomaino ies baznīcas mācī ājam, ie aks i d audzes dokumen os
ika eik i lie u iešu alodā. To apliecina a ī pe son ā du ie aks i, kas eik i
a bils oši lie u iešu g ama iskajai sis ēmai, ā ad a ī a bils o iciālo dokumen-
u – dzimšanas apliecības, pases u. c. – ie aks iem. 90. gadu ies ē ību doku-
men os eģis ē i ādi pe son ā di kā Al edas, Edga as, E nes as, E aldas, Vilius.
Tas iz aisa disonansi a iep iekš eik ajiem ie aks iem: ja k is ību dokumen os
DAIGA STRAUPENIECE
144 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII
pe sona bija Vilis, Ju a dēls, ad ies ē ību dokumen os šī pa i pe sona i Vilius,
Ju ijaus sūnos ‚dēls‘. Spo ādiski, konk ē āk 2001. gada ies ē ību lapā, i edza-
mi a ī pe son ā di – Ai a s, E alds – a galo ni -s. Pē o pe son ā du dinamiku,
O. Bušs i a zīmējis, ka 90. gados La ijā ai s na bijuši sas opami ādi ā di,
kas bija populā i XX gs. sākumā ai idū (Bušs 2003: 46). Šī a ziņa a iecināma
a ī uz pe son ā du iz ēli la iešu kopienā Lie u ā: no populā ākajiem XX gs.
20. gadu ī iešu un sie iešu pe son ā diem Bū iņģē un S en ājā ne iek pā man-
o s ne iens.
A se išķos gadījumos pē ījumu apg ū ina nekonsek en i a spoguļo ais pe -
son ā da ie aks s ie ējās d audzes dokumen os. Līdzīgi pa o aks a Ilga Janso-
ne, pē o Ē ģemes e anģēliski lu e iskās d audzes ie aks us (Jansone 2018: 114).
Tā kā Bū iņģes baznīcas ie aks us eica kāds no ie ējās la iešu kopienas, ku š
nebija mācījies la iešu skolā, ad dažkā pe son ā ds ie ējās d audzes doku-
men os a eido s iz unas ie ekmē. Tā pe son ā da And eis / And ejš a eidi ie-
ekmējusi izloksnes īpa nība: līdzskaņu s un j sa ienojums aiz di ongiem un ga-
iem pa skaņiem ada skaņu š. Pēc līdzības a ā diem dziedā aiš, kalēiš, mācī āiš,
adī āiš, ku izskaņas -ējs, - ājs iz unā pā ē šas pa -eiš // -ēiš, - aiš // - āiš (sk.
S aupeniece 2018: 63). Daž eiz ē ojams ga umzīmju lie ojums, piem., Albē s,
E īks, Ha ījs, ai nelie ojums, piem., Elma s, Ina a, Ing ida, Li ija, kas nea bils
la iešu alodas pe son ā du adīcijai.
PERSONVĀRDU DOŠANAS TRADĪCIJA UN
DZĪVOTSPĒJA LEJASKURZEMES NOVADĀ
Jau au asdziesmās, kas pie aks ī as Lejasku zemē, apdziedā a kūmu (k us e-
cāku) loma bē na ā da iz ēlē, piem.:
Ku kūmiņas ka ejàsa,
Ka às lē i nepā b auca?
Aiz kalniņa ka ejàsa,
Pādei ā du dalijàsa.
(LD 1372-1 Vi ga)
Šo ī mu i nomazgaju
Raks i âja glāzinâ:
Šo ī pādei ā du jēmu
Raks i âja g āma â.
(LD 1369-0, Nīca,
Tosma e)
T īs dieninas es s aigaju,
Pādei ā da mekledama;
Pādei ā du es dabuju
Baznickunga g āma â,
Baznickunga g āma â
De i âja lapinâ.
(LD 1368-3,
Ga ieze, Skul e)
Ku , kūmiņas, jādijà
Nos īdušus kumeliņus?
- Bijàm Die a baznicâ,
Pādei ā du meklejàm.
A adàmi pādei ā du
Baznickunga g āma â
De i âi lapiņâ
Desmi âi pan iņâ.
(LD 1368-1,
G amzda, Smaiži)
S aipsniai / A icles 145
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
Senā Lejasku zemes adīcija – sauk pādi kūmas ā dā – bija ak uāla ēl
XX gs. sākumā. Pa kūmām bieži iz ēlējās is u ākos cil ēkus – b āļus, māsas –,
kas nepieciešamības gadījumā a ē u uzņem ies a bildību pa bē niņu. Ruca ā,
a ī Bū iņģē un S en ājā mei enei bija 2 k us mā es, puikam bieži lika 1 k us -
mā i un 1 k us ē u, bieži as nebija p ecē s pā is, be lika gan no ienas, gan
no o as adu puses. Ne e i ienā ģimenē di ām māsām ai b āļiem a ēja bū
ne ikai iens uz ā ds, be a ī pe son ā ds. Tā a ēja no ik , ja abām ģimenes
a asēm pa kūmu ņēma cil ēkus, ku iem bija iens un as pa s ā ds (piem.,
ī .: And ejs, Jānis, Ju is; sie .: Anna, Ka īna, Ma g ie a u. c.) ai ienu un o
pašu cil ēku. Lai bē nus pēc am a šķi u, ecākais iegu a ci u ā du (iesauku),
piem., Nuže (no Annas), Ķē s a (no K is īnes), Malle (no Ma ijas) u. c.
Bū iņģes un S en ājas ma e iālos šādi ak i, ka ienā ģimenē di iem bē niem
bū u do s iens un as pa s ā ds k us ecāku dēļ, na kons a ē s. Taču i gadī-
jumi, kad bē nam iek do s k us ecāka ā ds ( ai a ī ie nejaušības dēļ sak i-
uši), piem., And ejs, Al ēds, Jānis, Zen a. Reizēm bē nam do i 2 ā di: iens –
ecāku iz ēlē s ā ds, o s – pa godu k us ecākiem. Abi ā di a bū eģis ē i
o iciāli, piem., K is īne Zen a, And ejs A u s, ku pi mais i k us ecāku ā ds.
I gadījumi, kad k us ecāku ā ds i neo iciālais ā ds, dē ējo o pa baznīcas
ā du. Tā kādā dzim ā bē niem o ais ā ds iegū s k is ību i uālā: A u s (Mi-
ķelis), Rolands (Miķelis), Ziedonis (Niklā s), Ā ija (Ka īna).
Viena no Bū iņģes un S en ājas la iešu adicionālām ē ībām i bijusi pe -
son ā da nodošana nākamajām paaudzēm. Pē o Bū iņģes d audzes dokumen-
us, šādus piemē us XIX gs. beigās un XX gs. a a as : Miķelis (1894) Miķeļa
dēls S en ājas ciemā, Ju is (1916) Ju a dēls Palibģe u ciemā, Jānis (1918) Jāņa
dēls S en ājas ciemā, Miķelis (1924) Miķeļa dēls Bū iņu ciemā, Jānis (1924) Jā-
ņa dēls S en ājas ciemā, Miķelis (1925) Miķeļa dēls Palibģe u ciemā, Miķelis
(1925) Miķeļa dēls Bū iņu ciemā, Jānis (1925) Jāņa dēls Pas enču ciemā. Kādas
S en ājas dzim as cil skokā XX gs. a izseko , ka pe son ā ds Miķelis i bijis
ismaz 3 paaudzēs: ec ē s Miķelis, ē s Miķelis, dēls Miķelis. Daudzās dzim-
ās adīcija – ē a ā du do ecākajam (a ī ci am) dēlam – no ē ojama ismaz
2 paaudzēs līdz XX gs. idum. Visbiežāk ie i ādi pe son ā di kā And ejs un
Jānis. Dažkā as a iecināms a ī uz sie iešu pe son ā diem – Anna un Ka i-
na –, kad mā es ā dā iek nosauk a ecākā mei a. Reizēm pe son ā ds dzim as
ie a os ne iek man o s ieši, be pas a pinā i, . i., bē nam iek do s mā es ( ē-
a) b āļa ai māsas ā ds, piem., Al edas (mā es b ālis Al ēds), Miķelis, Vilmā s
(2. ā ds). Bē nam iek do s a ī ec ē a ai ecmāmiņas pe son ā ds: dēls iek
nosauk s pa godu ec ē am Rūdol am, kas gājis bojā jū ā, ai mei a Ko yna
Lie u ā nosauk a pa godu S en ājas ecmammai Ka inai.
Mūsdienās bē ni isbiežāk iegūs ecāku iz ēlē u ā du, un ā iz ēles k i-
ē iji a bū dažādi. Va eik , ka mūsdienās e i saglabā a senā ā ddošanas
DAIGA STRAUPENIECE
146 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII
adīcija, kad bē nam iek do s ē a, mā es ai k us ecāku ā ds. Pē o pe son-
ā du došanas adīcijas, s a īga i a ī klā pie ieno ā ē ība – ēs ījums, ku ā
ak ualizē i ā ddošanas gadījumi sais ībā a dzim as ēs u i un adīcijām.
PRIEKŠVĀRDU DINAMIKA BŪTIŅĢĒ UN
SVENTĀJĀ ČETRU PAAUDŽU GRIEZUMĀ:
10 DZIMTU PIEMĒRI
Pe son ā du dinamikas pē ījumam ika iz audzī as 10 Bū iņģes un S en ājas
dzim as1, aplūkojo ka as dzim as pe son ā dus če ās paaudzēs. Tas ļauj aplū-
ko šīs la iešu kopienas p iekš ā du adīcijas un izmaiņas. Jāa zīmē, ka isām
la iešu dzim ām pi msākumi meklējami Bū iņģē un S en ājā, kas ēlāk, pēc
2. paaudzes, saza ojušies gan La ijas, gan Lie u as pusē. Pē ījumā izman o a
ap auja, ku ā apkopo i dzim as pe son ā di. Visbiežāk ecākās un idējās paau-
dzes pe son ā di ika nosauk i la iskajā a ian ā, kas apliecināja iep iekš minē-
o: la iešu sabied ībā dzī o neo iciālais pe son ā ds.
Pa isam kopā ika aplūko i 170 pe sonu ā di: ec. p. – 24, id. p. – 46,
jaun. p. – 54, isjaun. p. – 52.
Vecākā paaudze pēc au ības bija la ieši, ā eidojusies „XX gs. 20. ga-
du sākumā – laikā, kad Bū iņģe un S en āja ika pie ieno a Lie u as als ij“
(S aupeniece 2018: 33). 24 ecākās paaudzes cil ēkiem bija aks u īgi 10 pe -
son ā di (sk. 1. abulu): 11 ī iešiem ika izman o i ikai 4 dažādi pe son ā di,
kā And ejs, Jānis, Ju is, Miķelis, sa ukā 13 sie ie ēm – 6 dažādi pe son ā di, kā
Anna, Ka ina, Ķē s a / K is īne, Ma g ie a, Ma ija.
1 abula. Populā ākie ecākās paaudzes pe son ā di un o skai s
Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di
Jānis 5 Anna 4
And ejs 3 Ma g ie a 3
Miķelis 2 Ka ina 3
Ju is 2 Ķē s a / K is īne 2
Tas sasaucas a iep iekš aplūko o pa ādību, ka šie pe son ā di XX gs. 20. ga-
dos bija isbiežāk sas opami. Lai a ī šie pe son ā di ēlāk ika pielāgo i lie u iešu
1 Pē ījumā ika iz audzī as ādas Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as, pa ku ām bija iespējams
sa āk k ali a ī us da us če ās paaudzēs gan Lie u ā, gan La ijā.
S aipsniai / A icles 147
Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās
XX–XXI gadsim ā
alodai, pa p imā o au o e uzska ījusi pe sonas un iņu adinieku iedokli pa
iņa iden i ā i, ā ad a ī pe son ā du.
Vidējā paaudze, kas dzimusi Bū iņģē un S en ājā XX gs. idū, pēc au ības
i la ieši. Šī paaudze i izju usi pe son ā da dubul ošanos: skolā, poliklīnikā,
o iciālajās ies ādēs iņiem piedē ēja lie u isko pe son ā du, ģimenē, baznīcā,
la iešu sabied ībā – la isko pe son ā du. Šajā gadījumā ika iksē i la iskie
pe son ā di. Vidējās paaudzes 46 pā s ā jiem kopumā bija aks u īgi 30 pe son-
ā di: 21 ī ie im ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Al ēds, And ejs, A ū s,
Ā is, Ed a ds, Ed īns, E nes s, Jānis, Miķelis, Rolands, Rūdol s, Ziedonis. Da-
ži pe son ā di – Jānis, And ejs, A ū s, Rūdol s, Ed īns – iek ielik i ai ākiem
jaundzimušajiem (sk. 2. abulu). Sa ukā 25 sie ie ēm aks u īgi 18 dažādi pe -
son ā di, kā Aina, Anna (a ī 2. ā ds), Ausma, Ā ija, He mina, Inā a, Jau a, Ka e,
Ka ina, K is īne, Liena, Lilija, Lonija, Ma ija, Rasma, Vel a, Vija, Zen a (2. ā ds).
Vispopulā ākie sie iešu ā di 10 la iešu dzim ās i Ausma, Vel a, Anna, Lilija.
2 abula. Populā ākie idējās paaudzes pe son ā di un o skai s
Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di
Jānis 7 Ausma 3
And ejs 2 Vel a 3
A ū s 2 Anna 2 (a ī 2. ā ds)
Rūdol s 2 Lilija 2
Ed īns 2
Jaunākā paaudze dzimusi XX gs. 70.–90. gados, šo cil ēku pe son ā du
klās s i daudz eidīgs, mazāk no ē o i ienādi pe son ā di. Pa isam 54 cil ē-
kiem bija aks u īgi 49 pe son ā di: 31 ī ie im ika do i 27 dažādi pe son ā di,
23 sie ie ēm – 22 pe son ā di. Tā kā šīs paaudzes ienas dzim as cil ēki i dzi-
muši gan La ijā, gan Lie u ā, as a spoguļojas a ī pe son ā da aks ībā.
La ijā dzimušajiem 19 ī iešiem ika do i 15 dažādi pe son ā di, kā Aina s,
An ijs, B uno, Dzin a s, Edmunds, Emīls, El iss, Helmu s, Iman s, Jānis, Mā iņš,
Ronalds, Vilnis, Vilmā s, Vi ālijs. 4 eizes ika do s ā ds Jānis, 2 eizes – Vilnis.
Lie u ā dzimušajiem 12 ī iešiem ika do i 12 dažādi pe son ā di, kā Algis, Al-
edas, And ius, A u as, Edga as, Ed inas, E aldas, Gied ius, Jonas, Laimondas,
Oska as, Vladas.
La ijā dzimušajām 7 sie ie ēm ika do i 7 dažādi pe son ā di, kā Dace, Dai-
ga, Inā a, Inga, In a, Maija, Laima, sa ukā Lie u ā dzimušajām 16 sie ie ēm
ika do i 16 dažādi pe son ā di, piem., Dai a, Diana, Ie a, Inga, I ma, Ka olyna,
