Latvijas PSR dialektologu ekspedīcijas 1960. gadā

Zemgales séliskajas izloksnés pe sonu ie niek - a dus es, més médz iz una a Sau u @-skayu, daudzskai- la o mu bieZi undjo saisina pa mes. Vidzemé es, més ie bieZi dzi d as, mas || mes, se iski izloksnés ap Madonu. Japiezimé, ka, izlokSnu pa s a ji- em undajo li e a i, bieZi li e ds alodas pla a @ ie a i Sau ais 2, piem., eze s, déls, éys u.c. nakamaja zilbé seko ela s pa skanis ai di skanis un s a pa na j ai miks inaj- uma, gand iz izas (ekspedici- jas ap e a- jas) séliska p iekjais izloksnés médz pa é s a pa o. Vidzemes séliskajas izloksnés §84da pa é Sa- na iespéjama a ad, ja seko g, g, k, j, ¢, d%, §, 4%, J, m sa ienoju- ms a jebku u pa skani un Sońskanu- Sa na , ia, s, p, g, g, g, kokis (= kakis), piema ejs (= okéjs), plo a (= pla a) u.c. Da%as Vidzzmes séliskajas izloksnés pa é Sa- nu ne aucé daZi ci i lidzskayu sa ienoju- mi. A i piedéklos un p iedéklos a pa é s pa 0; pédéja ipa niba Zemgales séliskajas izloksnés i gand iz pilnigi s eSa pa adiba. Ga as d-skanas ie a Vidzemes séliskajas izloksnés bie%i i i a d-skana (mésa), kamé Zemgales pusé ai dzi d nu oa (méa e) isbiezik aiuo (mio e) pédéjo D ie é, Pilskalné, Beb ené, daléji a i Sla é. Iso-skagu nepa eid- o, izyemo sa ienoju- mu i , ko pa é s gan pa é , piem., z é buls (= z i bulis), gan pa ie , piem., es gie Zu (= es dzi du). Ga d i-skana pa eidoj- as pa ei (lielakaja izlokSyu dala) ai ij. Daz eiz Sai _ di skani e7 i Jo i Sau a e-skana, piem., upéi e. ajona Dauga pi- ls séliskaj- as izloksnés pa s a a ij un e7, kamé ap Iliks i jau sakas ei, piem., éi s (= i s), eic (= i s). Vela u y él dzi d izloksnés ap Madonu (oylks, myza) un daléji a i Zemgalé izloksnés ap Beb eni. Zemgales pusé y-skanu omé is i egula i nelie o. Viens un as pa s una ajs o pau a du pasaka gan a y, gan a 7. Pa i gal ena oné is- ka ipa niba, kas ski Vidzemes séliskas izloksnes no Zemgale- s, i pa skanu pala ala pa skan- a, kas Dauga as k eisaja k as a i s eSa. Vidzemes séliskaj- as izloksnés a>¢g, @>d* ai @, u>u?, uo<ué, ja seko pala ali pa skani ai di skani un s a pa na &, g, k, g,j, ¢ dz, §,%, m. Ja miné ie lidzskani i sa ienoj- uma a , J; m, s, 2, p, b, , ad paskaya ies ajas ne auc- é i, piem., gbi (= abi), edi (= adi), kelpi (= kalpi), ui ki (be : bluki), seci (= saci ), zuebi (= zuobi), md*siza (= masina) u.c. Pa skaya i a i b, p, m, , p iekSa, ja ie bijusi sa ienoj- uma a j, kas iz una zudusi, piem., skepa (= skapja), Re a (= ka a), ku' ma (= ku mja). Bé zaun- é, Sa kano- s, Lazdona un P auliend a médz pa skay- o pa a*, un gadijum- os, ku a jau pa é s- s pa 0, pédéjo pa skano pa o*, piem., s ops s ab (=s), s o*bi s abi (=), mos (= mazs), mo zigé (= mazin§) u.c. Zemgales séliskaj- is izloksnés pa é $ ga o d-skanu. Lieclaka- ja izlok&nu dala # ie un ou, piem., skdu d (= Skiinis), cduka (= ciika), sdunu (= Siiny, . i., Suju) u.c., be da%is Beb ené, D ie é, Pilskalné @ ie a i iu, piem., bide (= bii ), Iliiks e (= idiks e), iddenc (= Lliens) u.c. Di skani uo Dauga as k eisaja k as a pa é s pa @, piem., gis (= guo s), s s (= zuoss), igas (= uogas) u. c. Isa u-skana palieck nemaini - a, izpemo sa ienoj- umu u , ko dazka pa é s pa wo , piem., kizo mis (= ku mis), acu ne ienmé un ne isos a dos. Di skana ei iz una na iscau iendda, Lielikaja sélisko izlokSqu daja o und a pla u ¢, piem., mgi a, gikas, méijas u.c., be dazas izloksnés (Beb ené, 187 Ekspedic- ijos iegii s p a s ie a - du k ajums, kopsum- ma pa i 21000 ie u nosauku- mu. Ne iem jaunu, lidz Sim nezinamu a du i 15500. A Siem a diem a és papildin- a ins i i a esoSos ie a - du k ajum- us un izlie o os u pmak- aja da ba a ie a d- iem. Sa ak a- jos ie a nosauku- mos i daug alodnie- ciski in e esa- n a. Vie u nosauku- miem, se iSki iem, kas sayu nosauku- mu saglabaj- usi gadsim - us ilgi, i sa a és u e. In e esa- n i, ka Vidzemes séliskaja apgabala i ai aki igaunisk- as cilmes nosauku- mi. Ta, piem., Pa kulé i majas Mus i (ig. mus melns), upe Lisa (ig. piede a). A i pa skul- es a ds (iz . Pakile) i igaunisk- as cilmes. To paSu a eik pa Pikdniem maju P aulien- a, Mipgiem maju Ces ainé u.c. Sie ie u a di liek doma , ka ap idii a é u eiz bi dzi ojusi igauni. Lie u os pi obe- Z4 daudzi ie u a di i a lie u is- ku cilmi. Ta, piem., Gi sené i meZs I/gab ad- e. Diezgan lielajam meZam, kas Ski La iju no Lie u as, gajis cau i Jo i izb auk- s ce]§, apéc ajadzé- jis ilgi ie ai b auk , lai ik u meZam cau i. Ga senes izloksné a du iigs lie o a i ga § nozimé apa ka lie u ie- Su aloda. Ta meZa a da a é u bi ie e a a i Si nozime. A i pla a Gé a kaklis i nosauk a lie u iski. 5i pJa a eso Jo i s aigna un apéc aja a o icie ikai dzé es. Lie u os pie obe- Z4 bez am daudz m@ju a du, kas beidzas a -iski, piem., Bal iski, Gi iski, Ragaunis- ki u.c. Jaa zim- é, ka Jo i daudzas ie as sa us nosauku- mus iegu uS- as ai nu a a- Vie os Sands ai kadas ie ai aks u i- gas ipa nibas dé]. Ta, piem., Ga a pla a Asa é i Sau a, ai akus kilome - us ga a pJa a, kalns Aza mugu a Pa kulé i pasmails kalns, kas a gadina 42a mugu u. BieZi sas opa- mi adi nosauku- mi ka Vilku kalnips Ces ainé, ku pa i kalninam s aigaju- Si ilki, Ai u licis Asa é, ku ilki bieZi saplosij- usi ai as, jo im nebijis ku bég . Ces ainé i Sc adu bi ze, ku dzi o daudz s azdu, Vi sum- pu Jo i s aigns pu s, is s diinu i ums, pla a Zu enica, ku eso ik slapj8, ka u pa zi is dzi ojug- as. BieZi ien ie as apziméj- ums gadsim u gai a pa eido- jies. Ta Lubana kadu ap idu sauc E gala. Sai ap idii kad eiz eso biju3i sas opa- mi é gli un agadéj- ais nosauku- ms acim ed- zo adies no E g/u gals. Daz eiz ie u nosauku- mam izcelSan- ds na ik iegli iedomaj- ama. Asa é i bijusi pusmuiza Pa malni- eki. Apmé p ieš 150 me ų a sauk a pa G enca - u, kas i la isko- s acu G enzho- . Ta ka muizZina i pédéji, kas piede éj- usi Asa es kungam, iegli a sap as , kapéc o a nosauku- si. Tad $i muizZina pa sauk- a pa Pa malni- ekiem. Dzi na u Sai ie nekad neeso bijis, bez am Asa é dzi ma - as sauc pa sudmalim, ne pa pa malim. Va bi e a ds, ja ien as na nejausi izdomi s, célies no nosauku- ma Pa i mala, . i., pie obez- a? Lo iem daudzi ie u a diem i saka s a kadu no ikum- u. Ta, piem., Asa é i Anéa leja. Sai leja klauSu laikos pakd ies kads Ancis, kam muiza uzlikusi ik lielas klauSas, ka inS as ne a éj- is pildi . Kada lauka u pa i bed e, ko sauc pa Madalinu u ilks saplosij- is mei eni. Bed e nosauk a Sis mei enes a da. Pa kulé i majas Te]akas, ku as él daba a dé é apéc, ka pie Sim majim gani i muizas eli. Ka o gas kalns (Pa kulé) sa u nosauku- mu dabiijis no a, ka Sai kalna bijis g i i s ada u gajis kd ka o gd. Ces ainé i Nuopii u nusilenki- a. Aiz il a i s a s kalns, ku g ii i uzkdp , apéc jau uz il a isi nopiiSo i- es, zino , ka p iekSa i smags cela gabals. 191