Daži vērojumi Latvijas PSR dienvidrietumu daļas toponīmikā

t 5 ra 3 sk ng Val 2 = 8 kir ya - au RA karā Sk liru jei cr. ika 7 VĒ a k M ki F vali Ši k = Hess NET J i es er eri} bu) A O BI. ial t og gh ae i AA sk Ādi 1 X ra 1) ķi ri had nd LE TIL LSE. La d a. 1 cm" Ē | + J k. ts 3 - ad Hl Re KERS U VEGA K CA LIB OTYRS K ETA U S$ TT Maa 4: VI gh | DA T I TI I K ss SI fa, x LIT ESTE OCS. TES RM OK'S LY AKMADE MIF AY A V FRA VRRIRI les Sli ah Sn aR RR eR Hoo or me ir i - Tay rk m ru ē AS i «di p. "np saaa F £ 7 DB m "Na "dl 4s ji "ala, San ae SP P17 1s Toli TE ii Ry 47g SEATS Jr. Ca C PRET A al a SER i i VIESI Tp a IE Pris of RT SNE < Pažinti dita Vey 2+ oh £8. tera taka 451 vakstai ng kokioi“ 5 "1 ASE a a YY ri PARRY Atia Kati SKS sa asi a) ve B7 tat drosi iu Sh af . . Tl Wa Ae ny Wath Lok fī Sr 23 hl Sh Tila J SPĒJĀ RAL £5 Wy Sta he 3 (reti ae a EE rā vas id Vē SR aks Sia pe rija fī ši ras Sri ksi ai paris el FF MMT, ud Dy Ja eko! its ti elt senu ak Hukas Eika tis Ey 30h aio ss ievos at SY rai gr, di AIM som DAŽI VĒROJUMI LATVIJAS PSR DIENVIDRIETUMU DAĻAS o (jā A Am 2 kt URINATE IRR x Re ~ 2 (tk Re alk a au i kr F. a a FRE fo Ka er if ta į. 1110, e*Tf Mar JE Pori ae V. DAMBE Ce S SK . ni ki: ki a tr. Nikė PK" i syidiv Ū m Pija. Whi + KES V Apskatāmā teritorija izraudzīta no Baltijas jūras krasta — Rucavas — rietumos a Had Fo F līdz Mūsas upei resp. Ceraukstei austrumos, aptuveni līdz Liepājai, Skrundai, le Saldum, Dobelei, Jelgavai ziemeļos, mūsu kaimiņrepublikai— Lietuvas PSR — A FR dienvidos. Tuvāk apzīmējot saskari ar Lietuvu, jāsaka, ka apskatāmā teritorija gh stiepjas šeit no Kretingas rajona līdz Pasvaļa rajonam (pēc 1956. g. kartes). — Minētās teritorijas rietumu daļā laikā priekš 13. gs., t. i., priekš vācu ordeņa Foz ĀM ienākšanas, dzīvojuši kurši, austrumu daļā — zemgaļi. Pēc smagajām un neveiksU mīgajām brīvības cīņām 13. gs. beigās zemgaļi izklīduši un izklīdināti. Pēc valodas ph į liecībām secināms, ka daļa ir apmetusies arī kādreizējās kuršu teritorijas dienvidu — jū dala gar tagadėjo Lietuvas robežu, atskaitot dažus novadus, piem., Rucavu, STAR Duniku, Nigrandu. Tādu domu savā laikā izteicis jau J. Endzelīns FBR V AR ss = - N ble pd’. 3 isle 9 rakstā „Piezīmes par zemgaļu vārdu un dialektu**. Ari pēc toponimikas maER X teriāliem šī doma apstiprinājusies. Protams, kā jau kādreizējā kursiskajā teritorijā, a . an - T . - . . = = - jj + nl J) te blakus zemgaliskajām īpatnībām ir sastopama ari viena otra kursiskā īpatnība, Si piem., viens otrs vietvārds ir ar tīri kursisko tautosillabiskās skaņu kopas -irial pagarinājumu līdzskaņa priekšā vai tas vokala tālāku pārveidojumu, kā -birze x (ne -birze) me Priekulē U IV 95, Ziērņu degšna (ne Zirnu-) me Sātiņos U IV ie - = = hs ' TE AK? aks aig > | Mus 156. Savkārt senās Zemgales centrā ap tagadējo Dobeli 13. gs. beigās ir ieplūduši — VI * latgaļi resp. latvieši, pēc tam kad uzvarētie zemgaļi no turienes bija padzīti vai BE: aizbēguši. Šai apvidū viena otra zemgaļiem raksturīgā īpatnība var būt zudusi IE. un izpausties daža laba latviešu īpatnība. „4 | Latvijas PSR dienvidrietumu daļas toponīmikā, kurā ietverta arī hidronīmika, K atspoguļojas 1) kursiskās īpatnības tīri kursiskajos apvidos; 2) zemgaliskās ipat- — nības zemgaliskajos apvidos un 3) lietuvju valodas ietekmes it īpaši gar Lietuvas 14 gigas TVET ai pee TRS ti is ah a „it rh TA VE Ly +: i a M Th | ai « kit: gali et r No = dad Tipp ot "Sal ld al Tr = "a JURY mn si de Sep Raha Th KG AK SIT et g zi nay 8 ar iz usa SS“ Mes "asas Rr ATER EE Bins i ar sara ati atk e Ira ko rifi, bita? Taip ai Eiti ķi au Te PT 54 Aaa, taurių Boat tv lu ti a; 61 = Rh Z i Ku Ahn, "aa roe TI Seja kr Sa rets 247 5a setā - Ča F; Ta Aa ar Fr lied Weak it dit, Bos BS is A) i (ASK IZ 22s iš = m, 3 Pehl Sn {45 . = ši nea R ta A Kids FNL Kā hi ath Te lag TER Tala 1 Ci Po Ļē a ji po T] pē F te : SH ay nen) iii Pc pie: op I Age? T lie tu =; LF tur Lies ra at Yt AAA HS Ee 3% ALVA, ak 7 Fn Rs Oooh Sp i ta FA 2 si. sitai r Ta Lu NAT Sh ina EET big URE ERA S PIRMS at i < ER a LE na cela dē ai dad Vs LSE CH, TA a AS I. KURSISKAS UN ZEMGALISKAS ĪPATNĪBAS —— ana o I. Vokāļu garums tautosillabiskā r priekšā un anaptikse ki. R — Viena no raksturīgākajām kuršu valodas īpatnībām ir seno īsumu pagari_nājums tautosillabiskā r un sekojoša līdzskaņa priekšā. To jau sen atzinis J. Endzelīns (skat. La. gr. 2. $ 5, 64. $, 65. $). Ja latviešu literārajā valodā ia, ar un er stiepti un krītoši intonēti pārvēršas par ar un ér, bet lauztā intonācija AX nerada vokāļa garumu, tad kursiskajās izloksnēs gari izrunā ka stiepti un krītoši id intonētos ar, er, tā arī lauzti intonētos, pie tam Kursas dienvidrietumos pagarina ra arī i un u tautosillabiskā r un sekojoša līdzskaņa priekšā neatkarīgi no intonāgt PR cijas. Bez tam šis īr un ūr vietām pārvēršas par ier un uor. Tā, piem., kur KET skaņu kopa ar, runā: Bārta (u E II 16l, bij. pagasts E II 38; sal. liet. Bartuva Bid u Luk 159; zemgaliskajās izloksnēs: Barta, Baftava), Vārnupis u Rucavā U IV m pt 99 (liet. Varnupfs bij. Biržu pag. Lki; zemgaliskajās izloksnēs: Var'nupe), Sārte* ni u Aizvīkos U IV 18 k (liet. Saftē u bij. Ģirkaļņa pag. Lki; zemgaliskajās iru izloksnēs būtu: Sar’te) u. c. 20 Ar skaņu kopu er, piem., Bērzniēki* z Ciecerē U IV 113 (zemgaliski būtu: Berznieki), Cērps z Asītē U IV 13 (zemgaliski: Cer'ps), Pērkuēns? z Asītē U IV 18, Rucavā U IV 97 k (zemgaliski: Per'kuēns), Zebērkši* z Ciecerē U IV 113 vāktu (zemgaļiem: Zeberksi). ; 3 K š; Ar skaņu kopu ir: Ģirkales (literārajā valodā: Dzirkales-) grāvis Rucavā is U IV 99 (sal. liet. Girupis u Luk 167), Malkirte di Rucavā U IV 99 (literārajā valodā: Malkcirte vai Malcirte), Zvīrbulis z Rucavā U IV 97 (literārajā valodā: | Bw Zvirbulis; sal. liet. Zvirblis DIZ). ; a Ar skaņu kopu wr: Kūrša māja z Rucavā U TV 96, Kuērši (jeb Kurši) ia z Ciecerē U IV 113 (literārajā valodā un zemgaliskajās izloksnēs: Kurši), Pūrvs Z Nīgrandā U IV 47 (literārajā valodā Purvs), Jūrgu muiža Nīgrandā U IV 47 TZS (literārajā valodā: Jufgu-). IG Kursiskajā teritorijā tikai atsevišķos gadījumos zemgalisko izlokšņu un K Lietuvas robežas tuvumā saglabājies patskaņu isums, piem., Rucavā Bāfbina iz māja U IV 97 (sagaidāmā Bārbinavietā), Stērvēns?* z Asītē U IV 13 (Stērvēns ie vietā) u. c. „tų Turpretim par pašu raksturīgāko zemgaļu valodas pazīmi jāmin vokalu Ki pirmatnējais īsums tautosillabiskajos savienojumos ar r konsonanta priekšā resp. ad sēno īsumu saglabāšana. It īpaši senāk šis vokāļu pirmatnējais īsums bijis saistīts 50 ar anaptiksi, t. i., īsas vokāliskas skaņas iespraudumu aiz -r. Tagad ikdienas je 2 sarunas valoda anaptikse bieži zudusi vai zūd, arī pirmatnējie īsumi pielāgojas 3d literārās valodas izrunai, jo, kultūras līmenim strauji ceļoties, literārās valodas ši tī ietekmē, ko dzird radio un televīzijas raidījumos un ko mācās skolās, izlokšņu īpatnības strauji zūd. Ari ienācēji no citurienes veicina izlokšņu īpatnību zušanu. ap) Tikai pašu vecāko iedzīvotāju un pirmskolas vecuma bērnu valodā, kā arī ved) vietvārdos un uzvārdos vēl vērojama tendence saglabāt pirmatnējos īsumus un 7 K _amaptiksi. seta į Anaptiksi par iespējamu senā zemgaļu dialekta pazīmi uzrādījis J. Endzelīns, re da piem., La. gr. 2. $ d un 66. $), Latviešu valodas skaņās un formās! 2. $d un Thai Missa gs Dvi SRE SR RRS aa Tr 208 en M VK Xe CEs a U Fa ki cs PG TE Te RTA BSR: SEC LETS its Iti g dr T RIM, 20 Ea P{W ara Ted Sadi ae ās et ati, EE. Lis ean Mu J ak Ee Pi ie TS Sl k t 64. $. Ir vietas gan kādreizējā zemgaļu teritorijā, piem., kā jau iepriekš sacīts, AAS diezgan plašā lokā ap Dobeli, kur šādu parādību nepazīst. Domājams, ka šeit Art būs ieceļojuši, latgaļi jeb latvieši no vēlākās Latgales, Vidzemes teritorijas. Rds Turpretīm kādreizējās Kuršu zemes dienvidu daļā anaptikse pazīstama, kur, kā vējā sacīts, trīspadsmitajā gadsimtā būs apmetušies uz dzīvi zemgaļi. "Kā Zemgalisko apvidu vietvārdos pirmatnējie īsumi atrodami vecākajos pierakstos, 8 A ; piem., 1811. g. Džūkstē rakstīts mājvārds „„Kareckle**, bet 1835. g. tā vietā jau — 1 J „Karkle“ U V 403= Kārkli, 1811. g. Elejā z „Tscheresi**, vēlāk Čefsi U V 406, — 1811. un 1835. g. Jaunpilī resp. Smukās jeb Remtē „Turake** U V 485— vēlāk EE Turki (?), 19. gs. beigās pļ Blīdenē „Barabala“ B U V 470, vēlāk Baf'balas. — Trīsdesmitajos gados pirmatnējos isumus zemgaliskajā teritorijā apzīmējis J. Plāķis savā universitātes izdotajā vietvārdu krājumā. Anaptikses vokālis arī tad bieži da Aa bijis tik iss, ka tā kvalitāte nav konstatēta. Tagad anaptikse vēl grūtāk uztve- — rama, jo bieži ir pilnīgi zudusi vai atstājusi tikai niecīgas pēdas. Par to autore fr | pārliecinājusies 1961. g. vasarā, pēc astoņiem gadiem atkārtoti apstaigājot tipisko — Zemgales izloksnes teritoriju — Blīdeni senās Zemgales rietumos. Tikai viena si veca māmuļa sūtīja pie savas draudzenes un teica, lai ejot pie Stemberegenes, pi j ko visi citi sauc par Stember’geni vai Stembērgeni. Jāpiezīmē, ka divdesmitajos Pe. gados visi turienieši te runāja anaptiksi likumsakarīgi un diezgan skaidri. Vēl ha 34 1953. gada anaptikse bija bieZi dzirdama. . Trīsdesmito gadu uzrakstījumos iesprausto vokāļu kvalitāte vislabāk uztverta t es zemgaliskajā teritorijā, kas atrodas senajā Kuršu zemē, piem., Ezerē, Kursīšos, BL Rubā u. c. Tā: Var*nas z Ezerē U IV 115 „Varnas“, Bertzi z Kursīšos U IV pāli 129 | Bérzi“, Versa lieknis Ezerē U IV 116 „Vērša-*, Ver'mji z Kursīšos U IV ~~ 129 „Vērmji**, -bir'’ze me Rubā U IV 150 „-birze“, Zvir*buļi z Ezerē U IV 115 RE. „Zvirbuļi'*, Jur*gu muiža Ezerē U IV 115 „Jurgu-“, -purévs pļ Barta U IV 69 F „rpurvs**. a ks ; Senajā Zemgales teritorijā jau 30. gados anaptikses vokālis uztverts nea skaidrāk. Ir vietas, kur tā kvalitāti izdevies uztvert, piem., Anneniekos ti i jā Atsper*tenes tilts U V 456 „Atspertenes**, Lielplatonē z Star*ki U V 426 „Stārki”*, r o me -pur*vs U V 427 „-purvs**, Zaļeniekos z Ker*kšļi U V 451 „Kerkšļi jeb — ia Kērkšļi", di Var*žu dīķis U V 451 „Varžu-“ u. c. Pārējās vietās anaptikse 3 ~ apzīmēta vai nu ar mazo apgriezto e, kas aprāda isu, neprecīzu skaņu, piem., i ia Bikstos u Ber’ze U V 468 „Bėrze“, Blīdenē Star*ka dīķis U V 469 „Stārka-*, i či Lestenē z Spir'gas U V 486 „Spirgas**, Vilcē z Zir*ni U V. 443 „Zirni““* u. c., ak vai apzīmēts tikai attiecīgo tautosillabisko skaņu īsums, piem., Bikstos pļ -kāfkli AK A U V 468 „-karkli“, Vecaucē di Ģēfvis U V 463 „Gėrvis“ u. c. a Pēc piecdesmito gadu Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Valodas un literaLa 1 tūras institūta ekspedīciju materiāliem precizējas novadi, kur vēl anaptikse mazāk sg SA vai vairāk dzirdama un kur tā zudusi, atstājot vietu literārās valodas izrunai. ie Anaptikse vairāk vai mazāk skaidri, biežāk vai retāk lietota, saklausīta arī 7 vairākās vietās, par kurām līdz šim nebija ziņu, piem., Īlē, Penkulē, Snikerē, < Ukros, Vadakstē, Vilcē— senās Zemgales teritorijā — un reti Saldus apvidus “iš dienvidaustrumu daļā — senās Kursas teritorija. Ekspedīcijās nav izdevies vairs ak. saklausīt anaptiksi Aizvikos, Barta, Bunkā, Embūtes dienvidos, Gramzdā, Sātiņos, i į, i DERE i Mi RE Ei dos arr alta as is vēdās HN ae S to Ars anas Sa Se Tee SI RE UE EER EE SS Ma IR PL R ST Ss S Sai SE SH pF Vaiņodē — senās Kursas teritorijā — un Platonē — senās Zemgales teritorijā, kur HE senak anaptikse bijusi pazistama. ĀJA Vai anaptikses skaņa bijusi visur vienāda, nav droši nosakāms. J. Endzelīns ĒKĀ La. gr. 66. $ saka, ka dažās vietās, piem., Ezerē, Nīcā, Virgā, tā bijusi nora māla a skaņa, bet citur, lielāko tiesu aiz er — pavisam īss e, aiz ar, ir, ur — īss a, retāk īss e. Reti anaptiksē saklausīts īss i, piem., Lielplatonē. Vietām, ak piem., Strutelē, Vecaucē, anaptikses vokūla nokrāsa nav bijusi nosakāma. std Pēc rūpīgām studijām Blīdenē secināts, ka aiz tautosillabiskā r, kas seko ES pēc a, iesprauž isu a, piem., Baf*bala pl p „Bārbala**, pēc i —isu a, dažreiz e, a K Bir*ži z p „Birži, Stif*nu vai Stif*nu pļavele pl p „Stirnu-**, aiz e, kas anapis tikses ietekmē vienmēr ir plats —īsu plato e — Bef*ze u p „Bērze*', pēc u — rss īsu a, piem., Vēbuf*ga me p „Vēburga*. 2] Citās vietās zemgaliskajā teritorijā, ja anaptikses vokāļa nokrāsa saklausima, ar dažām variācijām vērojamas līdzīgas izpausmes. Aiz tautosillabiskā ar parasti ilā iesprausts iss a, tikai retumis, piem., Kursīšos, dzirdēts paralēli a īss e, piem., Kar*kliņi z U IV 129 „Kārkliņi*. Aiz er iesprauž gan a, piem., Ker*kšļi z Za- #3 leniekos U V 451 „Kerkšļi vai Kērkšļi'*, gan šauro e, piem., Ver*mji z Kursīšos į X U IV 129 „Vėrmji“, gan plato e, piem., Bertzi z Kursišos U IV 129 „Bērzi*. ZI Pēc ir vērojams gan iespraustais a, piem., Sirsniņas z Ezerē U IV 115 „Sirsni2 nas“, gan e, piem., Bir‘zniéki* z Rubā U IV 149 | Birzenieki*, gan platais e, Kits piem., Ģirtti mz Nīcā U IV 86 „Ģirti*, gan i, piem., Spirigis uzvārds Nīcā tālie U IV 87 „Spirgis**. Aiz ur parasti dzirdams a, piem., Bur*bas z Nīcā U IV 86 „Burbas**, bet dažreiz arī e, piem., turpat Nīcā Urbēni?* U IV 86 „Urbēni*, AE un platais e, piem., -purfvs Kursīšos U IV 130 ,,-purvs*. ri Blīdenē visskaidrāk īsā iespraustā patskaņa a nokrāsa dzirdama aiz wr. Gap Blidenes un daudzu citu zemgalisko izlokšnu ipatniba it ipaši senas Zemgales sia teritorijā un tās tuvumā, piem., Auros, Bikstos, Īlē, Jaunpilī, Lielaucē, Rubā, 2 Vadakstē u. c., ir vēl tāda, ka tautosillabiskā r izrunā dzirdama ari intonācija, . tajā ja attiecīgā zilbe sākotnēji (arī literārajā valodā) izrunājama ar stiepto vai lauzto i intonāciju, bet intonāciju nemana, ja zilbe krītoši intonēta, piem., Kaf*tavu kalns A ka, -saf gs mžs, bet Dar'za dīķis di Blīdenē p. Bieži tautosillabiskie ar un er, ja stiepti un krītoši intonēti, iegūst literārās valodas vokāļu garumu. Sur tur 3 kādreiz tādos gadījumos vēl arī saglabājušās anaptikses atskaņas, kaut vokālis 2 4 kļuvis garš, piem., Penkulē, Zaļeniekos u. c. ba: V ga okt 1 są | 2. Tautosillabiskais 7 mia C S + + vl r Kā jau aizrādījis J. Endzelīns Latviešu valodas gramatikā 2. $ c, 83. $, si kurši sava valodā saglabājuši tautosillabisko m, kas latgaļu resp. latviešu valodā LK) zudis. Vietvardos šis m pilnā mērā atbalsojas. Protams, tā kā katrā apvidū ed notikusi nemitīga iedzīvotāju kustība, vieniem aizejot, citiem ienākot, un gimenēs ea ieplūduši citu novadu ļaudis, vietvārdos konsekventi visos gadījumos neatspoar gulojas kā nupat minētā īpatnība, tā arī citas, bet senā kuršu tendence ir vēl ją i tagad nomanama. Par to neliecina gan tie vietvārdi, kam pamatā aizguvumi no ia germāņiem un lībiešiem, kādos tautosillabiskais n mēdz saglabāties arī latviešu ar rdē (t. i., visas latviešu nācijas) valodā, piem., Elandes butka mz Nīgrandā U IV ak 47 <v. Elend, Lindas* mz Nīcā U IV 86, Liidas „mājas z Pērkonē U IV 91, es Ji aL CRI | SR LP li i TR Ral kids is Son ar Nt adj eT Dans TK al A už 25050 1 S = ielās pikti Lh ae fed heh Aan i A a a LR KM Pe, Shad šiose SNE ae CE TTR ny Ee aan Ka is a ee A an A asti LS niais antai 4 Tn Ei a = F kis a, až IT p ae X eT a Le di en LER ar J i "Uin žiai S ro S en eel APR VIL ak vo TE ter cage ie SEE too AS JLP Le kā A im Ba Lindene? pl Skrundā U IV 159, Liīdenes pļ Lutriņos U IV 134 <v. Linde: sal. i arī ig. Lindi c.* Ir zināms, ka tautosillabiskais » ne tikai kuršu, bet visā latviešu Eran] valoda ir.saglabājies arī aizguvumos no lietuvju valodas, kā, piem., Laikutis LS, U IV 73 jeb Lafīikuči E II 38 z Dunikā, Laūīkutis z Rucavā E II 44, Laūkuti — mz Nīcā U IV 86; sal. liet. Lankučiy kaimas c Klaipēdas rajonā Lats 779, sr liet. pv Lankutis un pr. pv Lankut Trautm 51 s. v. Lankut. Tomēr bij. kuršu novadā ir tik daudz vietvārdu ar saglabāto tautosillabisko m, ka visus tos par IDR aizguvumiem uzskatīt nevaram. Te sastopam, piem., vārdu banda — Bandas kalns Bet iA Aizputē E II 5, Barīdenes neap Briņķos E II 11, pĮ Embūtē U IV 32, Baiūdenieku 3 sr sudmalas Pērkonē U IV 91 u. c.: baiida 1 1 „das dem Knechte vom Wirte als — Lohn zugeteilte Stick Feld oder die Aussaht darauf“ ME, kam rada liet. | banda 1 DIZ, vv Banda vs bij. Smalvu pag. Apg 539, pr. vv Bandayn un Bandun wl, Apr 16 u. c. Tam atbilstu latgaļu resp. latviešu teritorijā *buoda. Vārdu lanka = 2 pašu par sevi, atvasinājumos un vārdu kopās rodam vietvārdos kādās 60 vietās SA kursiskajā vidē*, piem., Laika pļ (un neap) Laza U IV 45, E II 18, Nīgrandā ah r U IV 48 u. c., Laikas dārzs la Rucavā p, Laiiksėži? z Durbē E II 39; sal. = I liet. lankė DIZ, Lanka la bij. Panemunes pag., pl bij. Balninku pag., vs bij. ra Imbrada pag., Laika pl bij. Panemuņa pag., Laiīkakiemis c bij. Kruoņa pag., R jā Laūikupis u bij. Sedas pag. u. c. Lki, Lankos Lauko kaimas c Plunges rajonā — Lats 779, pr. vv Lankaym Apr. 82. Sal. ari baznīcslavu /gnka „Meerbusen, Fe Tal, Wiese, kr. ayka ,Biegung, Kriimmung, Wiesenoder Waldland einer a M Flusskrūmmung, Hohlweg, Tal“, po. fgka „„Wiese** LeW 339. Latviski te atbilstu rit luoka vārds. Plūst lielā upe Vęrita E II 158=liet. Ventā Lki, Rucavā ir māja pk Meiica E II 44, Gaikos Meiicu pļava U IV 121 k, Vecpilī Meiīču purvs U IV Kari 105 un citur tamlīdzīgi darinājumi. Īsti latviski būtu — *mieca, *miece; sal. liet. i mēnkē DIZ, LeW 436. Sur tur arī Kursā sastopams vietvārdos vārds linga, piem., Fier Liga ez Nogalē E II 118, Lingas dikis Zantē U IV 239 k, „„Linge** z 1858. g. Tt Grobiņā U IV 8! un Pērkonē U IV 93. Vārdam inga var atbilst mums "tādā pazīstamais metamais rīks /inga, kas laikam < līb. ling jeb līnga LW 195, 198 LR i resp. ig. ling „,mpauņa (metamais, linga)“ J. Tamm 285, bet šā vārda sakne var be 2. būt ari tā pati, kas lietuvju vārdā liaginti, linguoti DIZ, t. i. latviešu ,ligot, Pei līgoties**, vai lingė 1 „līksts** DIZ; sal. arī LeW 331 s. v. Idigyti. Ir mums pilsēta 2 Skrunda, kas īsti latviski būtu *Skrūda. Šeit minēti tikai daži piemēri: Tādu ir R i: i daudz, un tie balsta J. Endzelīna atzinumu par tautosillabiskā x saglabājumu "X kuršu un viņu pēcteču valodā. “ili Par seno zemgaļu valodas īpatnībām maz rakstīts. Te minami iepriekš jj norādītie J. Endzelīna atzinumi par vokāļa īsumu tautosillabiskajos savienojumos Xi Li ar r konsonanta priekšā, P. Šmita minējumi par K, g izpausmi X, g veidā sr rakstā „Par zemgalieSu un sēļu tautību** FBR I 48 skk un K. Biigas piezīmes i pie ši P. Šmita raksta — Kalba ir Senovė I 85. Pėc sikas tipiskās zemgaļu vienas Aa al izloksnes vietas — Blīdenes — vietvārdu analizes un to izplatības noteikšanas iz V = ? Lvv I 2, 308. lpp. s. v. liūdas?. Daļai šādu vietvārdu pamatā var būt arī liet. verba Sie lįsti sakne, kas sastopama, piem., liet. atvasinājumos lindYnē, lindynē „Schlupfwinkel, UnterRE į schlupf, Versteck" LeW 377 s.v. lįsti. Sal. arī liet. vv Lifidyné pu bij. Varnu pag. Lki, Lin- — dynēs me bij. Vidukles pag. Lki, Lifidynė pu bij. Varnu pag. Lki u. c. x di vi 3 Skat. Lv I 2, 256—258. A ats R SAE CY BS tē ES RE He ie Re AES hn ARG SE GENIC ERIN BT oe TEN ge ST SE ei hd Ei Te žinių SDIS RAS 1 viņa 2 1 K: ALU teke, Rimi es ka LI Bad RMA V. IES ra is Es EF al vi PRR Cu Das url COR a RE TER i, ki EV S VRS Salia ARA PAI a Ae PIP tų Užas DE yg J ey al TERRE gem ih Viel, NR SR gi ko i di ah RE 3. S ES ARA ir T + M gl LE si! pats S SRL nā Ni ai ati ga Seas IE K ave AT TAG iar x visā Latvijas PSR teritorijā V. Dambe akadēmiķim J. Endzelīnam veltītajā S kg jubilejas rakstu krājumā 1959. g. izsacījusi domu, ka varbūt ir iespējams uzskatīt od par zemgaļu valodas īpatnību tautosillabiskā n «saglabāšanos tāpat kā lietuvju, Pk” senprūšu un kuršu valodā, pretstatā latgaļu resp. latviešu valodai. Ir, protams, šā starp šejienes vietvārdiem arī viens otrs tāds, kur tautosillabiskais n zudis vai jus sastopamas paralēli abas formas — ar tautosillabisko un bez tā, piem., Ludkene i 3) jeb Liocene pl p, bet Lankas me p, Laikas pl p (sal. liet. lanka u. c.; skat. ra [ts iepriekš), Rinka(s) strauts jeb Rika strauts str un pl p (sal. liet. Rinkai +mu kais bij. Merkines pag. Lki, Rinkų vienkiemis Nemenčines rajona Lats 907) u. c. ve Daļa ir aizguvumu, kur tautosillabiskais n palicis likumsakarīgi, piem., a of aizguvumi no germāņu valodām, kā Braiidavinene pl p <lv. brandewīn, Grēnču — kruogus <v. Grenze, Ruiidale pl < vlv. rundēl „was kreisformig gemacht ist“ MnW ik) III 531. Pāris aizguvumu ir no lībiešu valodas — Ijiņi+z p, Ifinu ezers p < līb. AREJA i'nnd „einschlafen“ LW 73, u's „Schlaf“ LW 452, XKaigaru kalns p <līb. | 38S kāngar „„wellenfērmige Bodenerhēhung (im Walde)* LW 112. Par lituānismu | mu jāuzlūko mājvārds Brifiki E II 143 un p: liet. brinkti DIZ, LeW 53 (s. v. brangūs), Lz I 863 vai brinkis Lz I 861, LIZ 126. Re: | i Kādiem 8 Blīdenes vietvārdu pamatvārdiem ar tautosillabisko n paralēles ię sastopamas lietuvju valodā, piem., jau iepriekš minētā banda, lanka, arī Bandzene — pl p<barīga ME (sal. liet. banga DIZ, LZ), Buiici z E II 143 un p (sastopams pēc līdzšinējām ziņām 7 vietās kursiskajā, 7 zemgaliskajā teritorijā; sal. liet.: 4 cāļi bufikis jeb burīkis Lz 1 953, 954). Te vēl minami vietvārdi: Eficene pl p: liet. Mi enkiūoti Llz, éngti Dlž; Ginterenes pl p: liet. gintaras DIZ (la. dzintars resp. 'dzītars ME); Iūšdžu māja +z p: liet. ifigsti LeW 10 s. v. angus, irīgzti DIZ, ingti DIZ, ingis DIZ; Veitteru kalns p: liet. vénteris DIZ u. c. et Kādiem 9 Blīdenes vietvārdiem ar tautosillabisko n nav tiešas paralēles da ij. lietuvju valodā, piem., Dupki z E II 143 k: la. duokis ME jeb duocis „sāls uk trauks“ (?), lita kalns p: pv Inte s. v. Indrikis Ulmaņa vārdnīcā 351, Jurīgainis pl p: la. Jūgaiņi (kā z Penkulē E II 81): la. jūgs ME (liet. jūngas DIZ), Klefices RG z E II 143 k: la. kliedis „das Untere eines Brotlaibes, wenn es glitschig, citā schliefig ist“ ME, kliekis | „eine glitschige, schliefige Masse, schwerer Lehmboden**, 2 „unausgebackenes, schliefiges Brot“ ME, sakliekéties „glitschig, schliefig werden‘ ME (?); Pluiici z E II 132 un p: la. plicis ,sagt man von einem Menschen, ot der ganz durchnāsst (verregnet) ist“ EH (sal. ari liet. p/unkti 4 DIZ); Puskas 0 pl p, Rinkaspļ, str (skat. iepriekš) u. c.* Daudzi šie Blīdenē atrodamie vārdi sastopami vietvārdos arī citās zemgaliskajās teritorijās. Bez tam citur zemgaliskajā tik) vidē tāpat sastopami daudzi vārdi ar tautosillabisko x, no kuriem lielu daļu Ve nevar uzskatīt par aizguvumiem. Pieminēsim tikai dažus. Tā Vecaucē ir Ajīges (a z E II 129, Ajigu purvs Ile U V 480, Afigi z Bērzē E II 72, Afigenes pl Bērzē U V 388 un p u. c. Vedas domāt, ka te atbilst liet. angis DIZ, la. uédze ME, kan pr. angis, latīņu anguis LeW 10 s. v. angis. Šis vārds sastopams arī dažās = A vietās Ziemeļvidzemē (piem., Afigis pu Sēļos p, z Geros E I 92, Ajīgi z Terneja = tāli E I 107, Ajīga kalns la Sēļos p, Afigene Burtnieku ezera kakts un Ajigītis + ez, x 4 la., pu un+z Sēļos p, Afigitis z Rencēnos E I 101 u. c. Lvv I 1 s. v. afiges), ier 4 Tuvāk par šiem vārdiem V. Dambe rakstā „Blīdienes vietvārdi kā pagātnes liecinieal id ki” akad. J. Endzelīnam veltītajā Rakstu krājumā, Rīgā, 1959, 436—438. ša S «a BN is as ERI BE SE T fin BE V = SA GM A 5.3 CE le UE TE NR ST (La ee fe SL Se EI 3 I 00 V kur tas var būt sastatāms ar ig. hang „cyrpo6** J. Tamm 85, bet nav neiespēK? jams, ka arī tur kādreiz bijuši zemgaļi, kuru valodas pēdas palikušas vietvārdos. t . XS Tam par labu runā ari daļa citu vietvārdu, no kuriem daži vēl šai rakstā tālāk Tt minēti, un dažas citas valodas liecības, kas šeit tuvāk netiks apskatītas. Aizrādīšu ra. „tikai uz neatrisinato latviešu valodas vidus dialekta resp. rakstu valodas apgabala tk izcelšanās problēmu. Vidus dialektā izloksnes šķērso Latvijas PSR teritorijas iu vidieni no ziemeļaustrumiem uz dienvidrietumiem, ietverot sevī Vidzemes vidienes "bālā un Zemgales apvidus. Parasti domājam, ka kopš 13. gs. Latgalē un Vidzemē = (atskaitot lībisko teritoriju rietumos) ir dzīvojuši latgaļi jeb latvieši”, kas 13. gs. R. pēc zemgaļu sakāves ir ieplūduši arī Zemgales vidienē, un viņu valoda bijusi A rt par pamatu vidus dialekta izloksnēm. Tomēr rodas jautājums, vai šī vidus ati dialekta izveidē nav būtiska nozīme tieši zemgaļiem, kas savā laikā būtu dzīvojuši tuo arī Vidzemē. Zemgalē ir tikai viens dialekts, bet latgaļu resp. latviešu pēctečiem — — divi: vidus dialekta josla, kas diezgan līdzīga Zemgales izloksnēm, un stipri — atšķirīgais augšzemnieku dialekts. Daļu augšzemnieku valodas parādību var va) izskaidrot ar vēlākām ietekmēm, bet daļu ne. Tāpēc ir zināms pamats domāt, WF ka zemgaļu ietekme Vidzemē ir kādreiz bijusi ievērojama. Kad un cik lielā BL skaitā viņi tur būtu nonākuši, drošu ziņu nav — vai 13. gadsimteni bēgot pēc fi) jū sakāves brīvības cīņās vai ordeņa izsūtīti, vai arī nonākuši tur daudz agrāk. —— Ž. de Lanua (Gillebert de Lannoy) 15. gs. sākumā savā ceļojuma aprakstā? Hp min zemgaļus arī ceļā no Rīgas līdz Narvai. Pēdējos pāris gadu desmitos a arheologi zemgaļu problēmu Vidzemē nav pētījuši. Trīsdesmitajos gados zemgaļu "Pūt uzkalniņu kapi ir atklāti Vidzemē Lielstraupē, Vecpiebalgā, Krapē, Krimuldā, kis, Ķeipenē, Līgatnē, Nītaurē”, t. i., teritorijā uz „dienvidrietumiem no iepriekš "AE minētās Aņgu atrašanās teritorijas. Šie atzinumi nav apšaubīti, un Latvijas PSR Vads arheologi E. un R. Šnores ir pārliecināti, ka tie tiešām ir zemgaļu kapi, kā konsultācijā sacīja Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Vēstures institūta arheologe a | E. Šnore. r: Kā kursiskajā, tā zemgaliskajā vidē un Vidzemē it īpaši gar jūrmalu vietvārdos = ir sastopams vārds reņge. Ja Vidzemē un jaunākā laikā arī šur tur Kurzemes takā ziemeļdaļā tas var būt saistāms ar jūras zivtiņu — rengi „clupea harengus L“ isd ME, kas liet. strimala, strimulé, strimelé „mellota vulgaris“ LeW 923 (kur "EM uzskatīts par iespējamu aizguvumu no vācu valodas) un kam atbilst lib. reng®, m, tad Zemgales un pārējās Kursas reņge ar to nekādā ziņā nav saistāma, jo pašu vi i zivtiņu te parasti sauc par strimalu, tāpat kā lietuvju valodā, vai vietām par — silkanu!, Daži šejienes vietvārdu piemēri: Refige +mu Zebrenē E II 139, "A 5 Skat. Latvijas teritorijas 13. gs. karti Latvijas PSR vēsturē I starp 68. un 69. lpp., Ed Rīgā, 1953. "= 6 Publicēts F. G. Bunge. Archiv fiir die Geschichte LivEsthund Curlands, V, Dor- —- pat, 1847, 171. SEE 7 Ziņas pēc „Latvijas vēsture”, I, 1, Rīgā, 1938, 106. "224 8 Piem., Strazdė ZA Valodas un literatūras institūta apvidvardu kartotēkā, Dzirciemā * ra i EH, Kandavā, Laidzē pēz ZA Valodas un literatūras institūta zin. līdzstr. M. Graudiņas xa vērojumiem. S 9 Kā aizrādīts ME s.v. reīīķe, tas var būt aizguvums no latviešu valodas resp.< v. Hering ar kuršy starpniecību. Sal, arī LW 333. ii a 19 Kā, piem., Ventspilī, Popē EH s.v. reife; koriģēts pēc M. Graudiņas vērojumiem. | tākā oN via ae CL HEE ape BY Ea aE pati la AEF tik rio "kio KS a «ķā protas ia of A Salt CEI RR ah =. pg Rr de, VILE led yn SA PIENA ERR NĒ he at AF <. "bet a aid ZR RE ee PCI aa das 7 = ii Ee horn Ca SRE TR dol rae a urā Sa EC peru ap BETS Sept 5a u > Tērvetē E II 158 k, kādreiz pagasta daļa Ezerē U IV 116, Refiges muiža + mu Rubā U IV 149, Rejiges plava(s) Bukaišos U V 392, Mežmuižā U V 418 u. d. c. Šais vietās vārds refige ir pavisam ar citu nozīmi. Vietām te par Hp refigi sauc gravu, piem., Nīcā. Vietām nozīme vēl nav noskaidrota. Sal. liet. saki Reiīgē u bij. Žagares pag. Lki un reiīgti LeW 719. k: ķi + Dažus citus piemērus ar tautosillabisko n skat. tālāk k, g apskatā. ———— Bo TR artistu Any oh spami =. 3 į) aps Sig Ag K, ģ>c, dz un k 5 hee S Par kursisku īpatnību J. Endzelīns La. gr. 2. $ c un 87. $ uzskatījis c Ši jā un dz K, g vietā". Vietvārdos tas lielā mērā "apstiprinās. Te rodam Cerikuoni hl pgd un Ceiikučņas* c Pērkonē Lvv I 1: liet. keiīkti Dlž!*, Ceiītuļus z Ēdolē E IE: II 148: liet. kentulys LZ V 572. Bij. pag. un +mu, cp p ir Cirava E II 11, IA kam varbūt atbilst liet. kyris LZ V 874; tāpat Nica? jeb Nice? E II 41 (senāk: = „Nīcava** Latviešu Avīzēs 1826,9 sludinājumā) un u Nica* (resp. Bārtas lejasgals) ry E II 161, kam rada liet. Nykti u bij. PaeZeréla pag. Lki, Nykis u bij. Survilišķa Ars pag. Lki (Nyka > Nemunā, Nykis > Ļaudē, Nevežī, Nemuna, Nykūtė > Nemunā rs Luk 185 k). Sastopam Rucavu bij. pag., +mu E II 44, 45, cp p: liet. Rūkiava. ra Atrodam Dzerūbes* z Cīravā E II 11: liet. Gerūbinė u Lki, Gembašalio kaimas c tt. Lazdiju rajonā, Gembiskiy kaimas c Jonavas rajonā Lats 698. Ir Dzērve bij. Pag. un mu E II 13, Dzērves dīķis di Purmsātos U IV 53, Dzērvēni z Dunikā (pt E II 38, Nica E II 41: liet. gérvé Dlž, Gerviy kaimas c un -vienkiemis Jonavas * rajonā, Gervény kaimas c Alītus, Ukmerges, Lazdiju, Vilkijas rajonā Lats 700 jas (sal. arī Lvv I 1 s. v. dzērve); Dzifītare ir +mu Aprikos E II 7, Dziftari Z Priekulē E II 42, Dzirītarciems c Dzērvē U IV 29, Dziītarnieki z Pērkonē i EN 42 u. c.: liet. gintaras Dlž, Gintaras u Luk 167 k, Gintarų kaimas c Kretingas un Linkuvas rajonā Lats 702. Dzifkalis ir di un ez Vērgalos E II 23 un 47, Dzifkaļu?* ciems ir Nīcā p (Lvv I 1): liet. Girkaliai c Klaipēdas HERE LN: Sedas rajona Lats 704. Kr: K U arkas. Tamlīdzīgu piemēru pierādījumam ir ļoti daudz. pl: < 3 oF ai Kā ir zemgaliskajā vidē? Te ir ievērojams daudzums vietvārdu ar kuršiem un K: per it īpaši latviešiem neparastu k, g, kas ne visi izskaidrojami kā parastie aizguvumi, tei kur tie būtu normāli. Vedas domāt, ka te ir saglabājusies kāda ļoti sena zemgaļu = K: valodas pazīme, ar ko viņi bijuši tuvāki lietuvjiem un senprūšiem nekā kurši, rtu kas baltu K, g noteiktajā pozicija pārvērtuši par c, dz tāpat kā latgaļi jeb latvieši. es J. Endzelīns Latviešu valodas gramatikā 89. § d izsakās, ka lielākā daļa formu t ar nekārtnu k, g ir laikam pārņemta no lietuvju valodas vai kāda cita (tagad izmiruša) baltu dialekta. Noteiktāk varēšot spriest, ja būšot zināms šo formu Bes geografiskais izplatijums un visi Latvijas vietvardi. P. Šmits iepriekš aizrādītajā aa raksta“ min rindu vārdu, kas fonētiski nav ne īsti latviski, ne kursiski, ne K lietuviski, pie tam konstatē, ka nezināmā izmirusī izloksne būtu jāmeklē tieši HS 11 Arī k, g vietā, kas atrodas palatālu patskaņu priekšā. satiek TE ae a . is k 2 12 Ja ne no v. zanken. 2 ; | imine 8 3 Lae i Ra oe TR SET ae Ta Ea i pity ret EAE) 143 pe | SE Ara a Se CRASH He EE sat ās et aka Tas. sk di ku ARA] ERA EAI saiką ri pt A et ers MS EKS aka o BB S R S K BRET sai BREE lg ii ap Zemgali, kur saglabājušies vietvārdi: Iekava jeb Iecava (v. Ekau), Kerkliņu A1 ēzers!*, Ragene (hronikās Racken), Aņgi u. c. K. Būga Kalba ir Senovē I 85 pH sakarā ar P. Šmita domu apstrīd Ragenes vārdu, bet par iespējamu uzskata HE Iecavas vārdā k un izsakās, ka Kerklinu ezers un iepriekš minētie Angi varētu — bs paust palatalizētos k, g. Bet zemgaļu izlokšņu materiālu trūkuma dēļ problēma BE esot pagaidām neatrisināta. 4 as Pēc zemgaliskās teritorijas vietvārdu analizes rodas zināms pamats secināt, — vi ka viena no senās zemgaļu valodas īpatnībām ir laikam bijusi K, g>k, g un īm ka šī īpatnība kā tendence tipiskajās zemgaliskajās izloksnēs ir dzīva vēl tagad, "dā ¢ kaut jau 13. gs. dokumentos ir sastopamas arī formas, kur gaidāmā A, g vietā - dk radies c, dz, piem., „Stagnum Autzil*!%, ja vārds nav saliktenis, un daži citi. FRE Blīdenes vietvārdu analizē!” atklājas, ka pāris vārdiem (ap 2%) ar k, g ir vi lībiska cilme —pļ Pukene p<līb. puk'k' vai put't' „puķe** LW 319 sk, varbūt — z Béki E 11 132<līb. bdkkā „blėt“ LW 35. je is Ap 2994 no vārdiem ar k, g meklējama cilme lejsvācu un vidus lejsvācu A ja valodā, piem., Kragenes di, pļ: kragis I „hēlzerner Dreifuss zum Sitzen, Gestell, Alā um etwas darauf zu stellen und legen ME < vlv. schrage „Gestell (aus zwei par EE gekreuzten Beinen), z. B. ein Sāgebock, Tonnenuntersatz u. dgl.* MnW IV 132 I vai kragis II „Schindmāhre, alter Mensch*' <v. dial. kragge ME; Kives dīķis RA; pl p<vlv. kif „Zank, Streit, Krieg“ MnW II 467; Strēki la p<vlv. streke IRE | „Strich, linea“ MnW IV 429, 2 „Strick, Strang, Schnur“ MnW IV 430 u. c. Au Pāris vārdi tieši sastatāmi ar lietuvju valodu, piem., Brifiki z E II 143 un (R p<liet. brinkti Dlž, Lž I 863 vai brinkis Lž I 861, Ģiēzenes pl p<liet. giēžti (?) aa Lž III 294. SRE Ap 299, vārdiem atbilstošas formas rodamas lietuvju, latviešu, kā arī citās ii = indoeiropiešu valodās, piem., Buki z E II 143 varētu būt: la. bucis I ME = buks 4 ko „Bock“ ME < vlv. Buck „Bock“ MnW I 443, bet Blīdenē bukis ari kā ME s. vw. — „Gefāss, worin Salz gestossen und gehalten wird**; fonētiski te atbilst bucis II - „aus Weidenruten geflochtener Setzkorb** ME un liet. būkis ,,gestricktes FischerT ķi netz“ LeW 68; Ģerdes strauts str p, kam fonētiski atbilst la. Dzērdupīte i xT (>Gauja p) Lvv I 1, liet. Gerda pl bij. Tveru pag. Lki, Gerdžių kaimas bi c Saku rajonā Lats 699; Lugene' pl p: luga II „guebbige Morastmasse an pa zuwachsenden Seen“ ME vai Juga „geleeartige Masse, Muss“ ME, liet. /iūgas, Ąą End liūgynas, liūgšnē DIZ, liūg(n)as LeW 379, slavu ayoca® „Pfūtze, Lache*, ukr. tūža, senkrievu luZa, u Jloca > Veļikajā, slovēņu liža, čehu /ouže, senčehu lužē K: H lēcava (lēcave jeb lēcuve) u>Lielupē (augšgalā arī: lekava, lekava jeb lekave) i E II 157, lēcava (Ozolniekos) U V 441, lēcuve (Garozė) U V 409, lekava un Iekevs“ (Dau5 Se dzesē) U V 321, [@keve jeb lēkevs (Sērenē) U V 362, lēkeve (Taurkalnē) U V 374, Iecava 3 ba i (jeb Iekive Kurmenė) U V 339, sc p, +mu un pag. E II 30 k. aR |5 Keīkliņi+mu Zvārdē E II 107, Kefkliņu? ezers turpat p. PN 16 Liv-, Esthund Curlāndisches Urkundenbuch nebst Regesten. Herausgegeben von : jā a Dr. Fr. G. von Bunge, I Band, Reval, 1853, 545 lpp. 432. senrakstā (1272. g. 7.X). NR |7 Skat. iepriekš citēto V. Dambes „Blīdienes vietvārdi kā pagātnes liecinieki" 427 skk. ag 18 Sal. arī Lugi z Kalnciemā E II 79, Lugenieki z Bēnē E II 130, Lugītis pl Valgundē U ju V 450, t. i., zemgaliskaja vidē. M ;: * H. M. Ilauckui, B. B. Hsanos, T. B. llanckasn, Kparknit srumonoruueckni = an cJI0Bapb pycckoro s3bika, MockBa, 1961, 187. > = sut Sh ak sraao Ta SM MDL VE i ap i gi 255 at a NE S S S ii RE EE CE NS a AC le AY, a AT AM tend (Try Tp TRAE ra aE ne ai J. Tamm — J. Tamm, Eesli-vene sOnaraamat, Tallinn, 1955. T: k — [OCJIE KAKOTO-JIHGO TOMOHHMHYECKOTO HA3BaHH 0603Ha 5 nay i JeHHyto (popmy (nonpapky). aki ai : eee ey "Atā pe VA T Mi "zeta RE +kr — izbijis krogs (GbiBaa kopuma). i At Za Ma kr. — krievu :(pyceKnfi).. = fd is žie 2 od pf ki 53 oe a a Le TE ET ji ei SE Fl Beato IRN SE la. — latviešu (Jtarbīnucknit). «i is La.gr. — J. Endzelīns, Latviešu valodas gramatika, LVI, Rīgā, 1951. JE 5 K Lats — Lietuvos TSR administracinis-teritorinis suskirstymas, Vilnius, 1959, | re T aaa LeW — E. Fraenkel], Litauisches etymologisches Wērterbuch, Gēttingen. pē AS liet. — lietuvju (mroBcguā). rgd ro, RS Garā i. lit. val. — literārajā valodā (aureparypnbiit HA3BIK). Šitos dūri! g” C i et iy By Ra — lībiešu (JnBckni). Ski kit šamai SRS, a fhe Si hh Lki a — materiāli „Lietuviy kalbos ir literatūros" institūtā. 3 po is 2:1. EE akti Lz — J. Ryteris, Lietuviškai-latviškas žodynas, Rīgā, 1929. ti te A E ws A pp. — lappuse (eTpama) Sea Luk ~~ — Lietuvos TSR upių kadastras. I dalis. Vilnius, 1959. kis ahi of EE Ww — L. Kettunen, Livisches Worterbuch, Helsinki, 1938. RC I 7 Birks K. lv. rar — lejsvācu HIKHE-HeMewK Hf). rs r at So PER, ant Lvv li. — J. Endzelīns, Latvijas PSR vietvārdi, I, 1 Rīgā, 1956; I, 2 Rīgā, 1961. gv LZ S3 — Lietuviy kalbos žodynas. Lietuvos TSR Moksly akademija. Lietuviy kalbos tid 7 ETRY TĀ ir literatiiros institutas, Vilnius, III 1956, IV 1957, V 1959. į krās i ME — K. Mīlenbaha un J. Endzelīna Latviešu valodas vārdnīca, Hie iH I—IV, Rīgā, 1923—1932. 528 me — mežs (Jec). TĀLA - MnW — K. Schiller und A. Lūbben, Mittel-niederdeutsches Wērterbuch, =: ar I—V, Mūnster in Westf., Bremen, 1875—1880. ra Colm ER E mžs ~~ — mežsargmāja (ycanb6a iecHHKa). J eo cis RSI Lek A ti p KĀ — — TOMOHHMHYECKOe Hā3BātHe, KOTOPOe He B3ATO HH H3 H3jlaHHA SI. Juazezmna, = a HH M3 YHHBEPCHTETCKHX H3aHiil, HO KOTOPOe AAHO KEM-JIHGO AIPYTHM. ris pag. — pagasts (BOJI0CTb). oh Pag. apr. — V. Salnais un A. Maldups, Pagastu apraksti (OnHcanna B0J10cIes kā piem. — piemēram (HanpuMep). Ga tajā Le: 1 re ego sk 2 Es bi PRE cat ža pl. (a — pļava (ryr). AAA, ay p Esė: MO is aj je sd el po. ~~ — poļu (moacKnū). ME ? Thad 7: ia I Nešu K Si rast at pr. — senprūšu (apeBmenpycckmit). — uh it th Ue Ro eT tati i 2h ards (MA). Ee oe aa pv aA personvards nasi). i, iru "| hd PĒC! VE ut iy 350 os a sal, ur. — salīdzini (cpasnu). oe A PES ily As: Pakas" es "58 sc — strādnieku ciemats (paGounit rioceJ1oK). Ārts" is tā Bie. skat. — skaties (CMorpn). | iai pa alkų Se CIARA skk — sekojošās lappusēs, sekojošos gados (H Ha CAEAYIONĻHX CTPAHHIAX, B CAetars Nu Kyionīme roms). = SRS SV NEI 5 RA A x a S att LR RA g. er — sub voce. EE | hat i My „ta r pa Ai ti ils (eon) Een Eel eat bo Trautm — R. Trautmann, Die altpreussischen Personennamen, Gottingen, 1925. Te J u — upļītje (Peka, peuka). CLR U IV — Latvijas Universitātes Raksti (Filoloģijas un filosofijas fakultātes serija), gr. IV sējums, Nr. 1: J. Plāķis, Latvijas vietu vārdi un latviešu paSia JĀ a Ap Āri vārdi, Ī daļa Kurzemes vārdi, Rīgā, 1936. of dors du RE i 3 zai K Ea 5 RCH kar i | sans). 208 Ji cv RM S E eT po i (TOR Li Re 2 gt eT a ee CLE a SR ER 3 rā iu V — Latvijas Universitātes Raksti (Filoloģijas un filosofijas fakultātes serija), V a a sējums, Nr. 5: J. Plāķis, Latvijas vietu vārdi un latviešu pavārdi, ta a = oF II daļa Zemgales vārdi, Riga, 1939. us. ti F” — un citi, un citur (H npouee, H B JIPYTOM MecTe). LIFE dā 3 - 4 r A. as LF a is šā ukr. — ukraiņu (ykpanrcxHi). Ti i D Ulmaņa vārdnīca — Chr. Ulmann, Lettisch-deutsches Wērterbuch, Riga, T i a į aw — vācu (Hemeukni). Ta pēdā, dy F — vidus lejsvācu (Cpe/ltie-HH?kHe-HeMelIKHI). + 4 R. pi FE Ag senā iensē išķ iekmāja sādžā (x ERR ir i ve fh a — viensēta, atsevišķa zemniekmāja sādžā Lg poe MHL hy fog WT San ow i — vietvārds (TontoHHmMHyeckoe Ha3BaHHe). KAT Ls 3 eid rets oz — zemniekmāja (Kpēcrbanckas yeabGa). 477777 S ar = £ Az ol — izbijusi zemniekmāja (GbiBurasi ycaan6a). i — M if Roba a rT vd vi — MPOH3OWJIO OT. (Lo ra j viki x Li JĀ; > = — MpeBpaTHAOCH B (MOCJe HAsBaHHst KāaKol-JIHGO peKH — Bnajaer B). ai 2 ma — MPH NpepbIBHCTO HHTOHHPOBAHHbIX (*) TOMOHHMH4eCKHX Ha3BaHHAX" YKA3bIBAET, Ši i iai 4TO B MPOHS3HOINEHHH He PA3/IHYAIOTC A MPepbīBHcTaa H HHCXOJĻauĻaA HHTOHAILHM. KĪRA J Em a ris SE i ESE KS TR = | d ka js, sti js Bre -- ;']:;zZfLZLL-AI6L:-F.L;L,k\|odxrAX!SLA a Getą! aed ai [Piso aa i I lā "až it Eras Mie SS wha gd 5 2 ika nešt aido ARES, 3 išsi ati T Large sasas šadi g gti Bei | Ng SE Re Wd a aga Rh mo et Le ne ak | YKkasareab rosopos (HM rTOp010B) paccmarpuBaemoi rėpparopuu Tri a M ter eu) 4 F, «4 x kā 5 Liepāja 61 Kalēti Mooi 20 Jelgava (pilséta) ratā Rats" Mt Medes <. I. Skrunda tes M8: Tetele g ķi = VĒ, JĀ IE i ai I ri ter " = sā a C r 3 18 i. 35 Tasi rā jue 1108 Sātiņi ķā a 144 Garoze eva 3% TE Bp A cl 50 Alters | gi Role Salus lt has 45 lie aki ai A gali + Ek. <. aki | ji ei |= J ką 6 m. | ri 38 Durbe yak 105 roceni Ju I au ite VE" tat, crdi ij 39 Vecpils — sea ad Ciecere 147 Auri RNY at Sa N bal 40 Krote 13 Saldus (pilsēta) 148 Šķibe lads HE jr 41 Kalvene - 106 Blīdene M9 Glūda SEG Etar 42. Rudbārži 107 Biksti AIS HAOI00, Svite = RL : eee, 8-0 43 Grobiga itis. 108 Zebrene tk 151 Vircava tai ES 25a) ij: rior 44 Gavieze dalīt Au 109 Pampāļi jas“. 152 Vecsvirlauka el cs Ku 4 45 Tadaiki 2 we va F. 10 Kursīši i „a 153 Bėne aE ei be 1 RAR" AŽ 46 Virga Aa = 11 Zvārde 154 Penkule are url kere ais ink Es AF (Bunkta 0 SF ratā Lielauce šājā, 155 Tērvete — Biti KS 3 48 Priekule = 113 Nigranda A 156 Zalenieki MIERA 3 DER uo Aalto EC 114 Ezere maja 157 Jēkabnieki ——— + of ot SOU Nikréce. © 1 715 Ruba 3, a 158 Platone LS for vat ba F y M lėti, = ay K (U t a hy TE rą 51 Embūte i: + — 116 Jaunauce 159 Lielvircava ALT jaj Ji WI > 4 52 Pērkone i sr. 117 Vadakste Sak 160 Jaunsvirlauka Wm SDR | ī upi 74 sa M8 tē F ZE a jo ar. <. 18. Vecauce 161. Sniķere dāvā hod iE TART as ms Šā Pa Te META Annenieki 162 Ukri g foe pal os "rakt Aaa. fa 56 Gramzda “1. at 136 Dobele . w163 Bukaiši = hn apr Hy 24 4 al id J = Ned : wa , th, ra el A 57 Aizvīķi ih 19 Dobele (pilsēta) 164 Augstkalne V radi VĒ A) 59 Rucava — 23 38 Bērze Xa 166 Lielplatone as ežio ce, “ 60 Dunika «0 139 Līvbērze 167 Eleja lā Le "kaltais ir Aaa kas PU o And Mai cis le ay Uu mp IE bu RF St rai SE i Li E EK TA SR ēru "ar 4. ra J, : gar pr akys i = EH į RAGE ale šo kų a: Fabia) NEE EG LE ER. =k L | ji ka k ir ŪM FURR kai“ II » Vs "at, ju, i LX . STR fee NE Ta holes ay oh taeu + pat “3 NE. I =. sa? Pi 4 za ki :. Frī ER iar F it pi (g MB TERE K, sā x Kass. 28 Tik S Sai rankai gna ESS] Aaaa siais i, ate Ld 47 Ore Aas US fil ie te a kāri 0 Ryu RE J ae kāri ys ao - res aidu. X Yi of Py tā in A Ek tai J ss = i kai ip sr K reg, C pass Ju Mary mir < i Mk vadi (T: NA S TL C RA Pt SR a V Jai Mai AAL 7) ASĀ IEEE Le ER CT a SER LL eR RAPS I I hit a Fs groves i PRET ai a 7) VYasareas YNOMAHYTBIX rOoBOpoB (H MecT) B Buagseme a TH aa hh a | Do K io iki A 26 Ogre (pilséta) 312 Nitaure i KZ Zalite CAE eR ri SE A tai 128 Babite 316 Vecpiebalga AEN 230 Misa iil ng eg BRR SE 197 Lielstraupe 321 Kastrane 233 Mežotne FEO KĀ e Hd ais Mi 203 Krimulda : 322 Ķeipene iek 234 Code AZ 0) ple ARII To 206 Ādaži a 338 Krape — kg AA 235 Bauska RARE Er Des BOR ci C108 Semve, cs 7 urā Vaden (A AE sia 221 Ogresgals 169 Svitene fr 242 Rundāle § RE SNE AY re BE 286 Lenči 224 Iecava Je i, 243 Islice MB, HN rh ea g fei * 305 Līgatne r 228 Salgale i 244 Ceraukste ed 2 di a Se | HI (ae A {chad BE aia tA LA : oF. ii 1 tt AEE a CT ias RRA kd zīst AI. Iš int Silas E a K 3 iE HEKOTOPBIE HABJIIOJIEHHA HALL TOMOHHMHKOH ————— © IOTO-3ATIAIHOW YACTH JJATBHACKOM CCP są a g SB IAMBĖ g, kv get drei i II EE RS — S Ad Lon ao PE BY Si x ., Pesos GO Fi rl AERO tia Lr 3 pea: 0 Pacemarpusaemas TeppUTOpHSI npocTHpaercs or sānajisofo oGepekktai € BL Baatniickoro mops no peku Myce Ha BocToke, NMPHGJIH3HTEJIBHO a0 Jlneį bar: nau, Cxkpyanbi, Cannyca, Jlo6ene, EraBsī Ha cesepe, Jlnrogckoii CCP na — tore (CM. nmpHjtaraeMyHO KapTy). 4 B sanannoi uacTH ykasauHoii TEPPHTOPHH B nepHog no XIII B. xKu- “ih Ji KypIIH, B BOCTOYHOH — 3eMraJīBI. IlocJie pasrpoma HeMeUKHM OpHeHOM citā BO BpeMs OCBOGO/IHTEJIBHOHM GOpb6BI B koHue XIII B. 3emMraJibi pa36pejiucb vėjų k; CaMH HJIH OblIH pasOrHaHbi. S5i3bIKOBbIe JjaHHble CBHAETEJIBCTBYIOT O TOM, g YTO YaCTb 3EMTaJIOB OCTaJlāCb HA CBOMX MECTAX, UacTb NOCEJIHJIACb TAKE ka. B IOŽKHOM UYaCTH NnpexHeh TeppHTOPHH Kyplueid, a IIEHTP ApeBHeil 3emrajie ER okosio JloGese 3ansau JtarTraJībi, HJIH JtarbitīH. Ha paccmarpnBaemoi TepVa į pHTOpHH HAOČJIIOJLAIOTCSH SA3bIKOBBIE OCOČEHHOCTH KaK NnpexHero MecTHOTO ———— HaceJieHHS, TaK H TpHUNeJIbueB. I B TonoHHmHke I0Oro-3anannoii uacru Jlarsuūckoi CCP, c runponu- „Visi MHKOH BKJIOYHTEJIbHO, OTpa*aiorca 1) KypiuckHē OCOGeHHOCTH B UHCTO Jia KYPUICKHX MecTax, 2) 3eMra/ibckHe OCOGEHHOCTH B 3EMTAJIBCKHX MeCTaX H 3) BVīIHAHHE JIHTOBCKOTO HA3blKā, OCOGEHHO ČJIH3 JIHTOBCKOH TpaHHIBI. et Onnoi Hs HaunGojiee XapaKTEpHbIX KYpHICKHx OCOGEHHOCTeil ABJIAETCA ——— VAJIHHEHHE JIPEBHHX KpaTKOCTei nepeji TABTOCHJIJIAGHYUEeCKHM r € NOCJīe- = AYIOULHM CorjtacHbīM: af, (ar), af>ār, (ar), ar (nanp., Bārta, Sārte* u np.), = er, (ēr), ef>ēr, (ēr), ér (nanp., Cērps, Pērkuēns? u np.), ir>ir nau ier, Eko (nanp., Ģirkales*-, Zvirbulis, Ziērņuu np.), ur>ūr unu uor (nanp., Kūr- "RAJ Ąą ša-, Pūrvs, Kuērši u np.). nad ed Camoūi XapakTepHO#H 3eMTraJIbCKOH YepTOH SABJIAETCA HCKOHHAs KparRr KOCTb IVIACHBIX Mepej TaBTOCH/JIAOHUECKHM F C NOCJAEAYIOUIHM COIJIACHBIM, "+ Ta fipHyeM OCOGenHo panbilie Ta NepBOHAyaJibHasi KpaTKOCTb TJlaCHblx Oba — CBA3aHa C AHalTHKCOM, T. €. BCTABKOH KpaTKHX TJIACHBIX MOCJIE r, Hamp., RE Net. ar MK LE Us An hE el hy TR as A tasai až S aR S ultrai I ans SAS SR SS 5 EE ily CG is saddens - CT eGR eG ās S4 laši Ri S RES LE - 8 Var*nas „Varnas“, Ver*ša- „Vērša-**, -pur®vs „-purys““ wu np. Ilocjie TaBRē TOCHJIJ1AGH4ECKOTO ar OGBIYHO Pa3BHBaeTCA KpaTKoe G, MOCJIe er — a HIM mā Y3K0€e HJIH NIHPOKOE e, MOCJIE ir — a HJIH Y3KO€ HJIH IUHPOKOE €, HJIH i, MOCLE ne ur — a. Kk KypiucKoii OCOGEHHOCTBWO ABJIAETCA TaKžKe COXpaHeHHe TABTOCHJIJ1AGMSy YECKOro ft, yTPayeHHOro B JIATTAJIbCKOM, HJIH JIATBIINCKOM, A3bIKE, Hamp., tā Bandas- (no-J1aTBIICKH GBIJtīo Ovi: *buodas), Lanika: nar. luoks, Menca: nā nar. *mieca, Skrunda (no-J1aTBIICKH GBIJ1O Gui: *Skrūda), Venta (no-naTH TBILICKH GBIJIO Oki: *Vieta) u np. iy ĀHaJ1H3 MECTHbIX Ha3BaHHii 3EMTaJlbCKOH TEPPHTOPHH [MO3BOJIAET Mper Šiai MOJOXKHTb, YTO OCOGEHHOCTbIO S3klka 3eMTAJIOB GbkiJIO COXpāHeHHe TABTOoy CHJJ1aGHYeCKOro n Tak Xe, Kak B JIHTOBCKOM, JPEBHENPYCCKOM H KypLICKOM Ne) si3blKe, B TIPOTHBO[OJIO2KHOCTB JIATraJbCKOMY, HJIH JIATbILICKOMŲ, Tak Kak a CpenņH 3JLELIHHX TONOHHMHUECKHX Ha3BaHHH MHOTO CJIOB C TABTOCHJIJIAGHEri 4UECKOM N, KOTOpble HHauUe HēeJīb3A OGbHCHHTb, Hanp., Duņķki:nar. duocis, 1 Jufigainis : Jūgaiņi, Rinkas- : nar. Rika (s) u ap. kās (rs Kypuickoii OCcO6eHHocTbWO Hallo cuutath nepexon K, f>c, dz, nanp., Šai Cenkuone, Rucava, Dzērve, Dzifkalis u np., B To Bpema kak Ha 3EMrāJlbR dala CKOH TEpPpHTOpHH OTMEYaeTCsi MHOXKECTBO MECTHbIX Ha3BāaHHlū C HeOObI4HbI- — ap MH JUIA Kypluei H JIaTbInIeli K, ģ, H3 KOTOPBIX He BCe MOXKHO CUHTATH 3aHMkā CTBOBAHHAMH, C 3aKOHOMepHbiMH K, ģ, nanp., Dugis: nar. dudzis, Gęr'- bums: nar. Dzērbene, Mar'ķene : nar. Marcene, Plūoķis : nar. pluocis nm np. CE H B semraībcKoii cpeae BCTpeuaioTca TOMOHHMH4YECKHE Ha3BaHHA C C, RB dz na mecTe R, g H yrparoli TaBTOCHJIJIAGHUeCKOTO 1, HO 3TO OGbACHAETCA uy BJIHAHHEM 53blKa MEpeceseHLeB H JIHTEPATYPHOTO A3bIKa. sēr Berpeuaitomnecs MapaJlJīejībHble (OOpMbI OGBACHAIOTCA TāK*Ke BJIHAHHEM, — cet nanp., Laika, Lūoķene w Lūocene, Iecava u Ieķava, Rinkas u Rikau np., Fon MPHYEM B OJHOM H TOM Ke CJIOBE TaBTOCHJIJIaOHuecKOe n MOXET yTpauHM BāTbCA, a R, g COxpanaTbc4 HJIH HaoGopor: K, ģ>c, dz, a TaBrTocHJv1aGu2 O uecKoe n yTpaunBaeTcs, Hanp., Plufici u np. Takxe Ha TeppHTOpHH JIpeBsāks Hei Kypckī H Buaseme HHorga BCTpeuaiorcAa TONOHHMHYECKHE Ha3BaHHA C te = k, g H TaBTOCHJIJJAGHYECKHM n, Hanp., ropoauine Kenreckaanc oxoso Orpe, ait } HenojaJjieky OT BIA JIEHHA ee B JļayraBy, H ap. MO?XKHO NOJtaraTb, 4TO B 9THX FY Ji MecTax HeKOTjla OGHTaJIH 3eMrajJIbi. O HEKOTOPBIX MecTax HMEIOTCA GOJiee Mis HJĪH MeHee JIOCTOBEpHble apXxeoJIOTHYeCKHe JaHHble, MO/ITBEP?KAal0LHE JTO for npeanoJoxexdne, Bmecre ¢ TeM BNOJIHE yMecTeH BONMPOC, MpHHāa/ĻtežKāajta Jin ss 5 CYHIECTBEHHaA pOJīb HMEHHO 3EMTaJlaM B OGpa3OBaHHH CpeHeJTaTBILICKOTO ās JIHaJIeKTa — OCHOBBI JIATbILICKOTO JIHTEpaTYPpHOTO A3biKaā. si OcoGeHno 3acJiyxHBaeT BHHMAaHHA pPa3HOOOpPa3HOE BJIHAHHE JIHTOBtop 2d! CKOTO A3bIKā B TOIOHHMHKE IO/KHOH 4acTH YKa3aHHOH TeppHTOpHH. Bo-nephh BblX, B JIEKCHKe HaXO/IHTCA 4YacTb TeX KE CAMbIX TONOHHMHYECKHX Ha3Baės = HHH HJIH CJIOB, yto H B JlHTOBCKOH CCP, man COOTBETCTBEHHO MpHcnoco6āķis JIEHHbIX K (OHETH4ECKHM 3AKOHOMEpHOCTAM JIATbILICKOTO S13bIKA, HO KOTObc pble He BCTpe4”aiOTCA B JIATBINICKOM JIEKCHKe, Harīp., Bendra-, Būtiņgu-, Kā Ģeišupis, Ģīvuļu-, -peļķe «Gonoro», Vadaksts u np. hah 2 ou a SER REAR ETT EL SRE S a k= 2 są «kri FUE dg iek ey pas: ES i 4 S ka TE AD setas sigh SIL g skt 4 Sati O RAD ar 2 Lk sm te F linų ey 5 Roa HEA VIRS A ij Sh ss os Šiu ras etl ošia tapakTepH ses. rat) sc gei i at šeši! xap K pce, šiais E ro ss Ke HA GBIJIO TO C, ge sett OHETH MOXKHO BMeC Ata = V. S = Bo-BTOpHlx, B ę He Te, KOTODEbIe is, Girupi wn np., pa BMecTe peu "ios Ia H y ervis, aio i ET ti a, X ų an] arti a or np., g BM = Palaūkis itene, Ma OBCKOTO ati ~~ "'Hanp., Maļķirte, Palaiil Šaltēni, Svitene, He JIHT ARA: T Uikiai : altēni, BJIHAH B Ip ietis tr Kekķīlas, Hamp. aloTCs o poga le TM K ’ S HZ HAOJIIOJĮ *XCKOT KAK ra) a MOTO THH My on “iy — noaarae TbHX, B MOp(oJio EUKH HMEIOT JODY. KEHCKOMY Pp i. "ĒKA 0%, di B-Tpe ONĀ, HH p ro ss TAHABJI las. VIE e peK TBILICKO TO YC RY 74 NE -— OPBI a na Uac cpe (fp id HEKOT MY IJ iS H AP. Ca HH "Pa 17 A Hanp., OGBIYHOMY Vārnupis eyaroT 6; st = LU XHOCTb k 7 daksts, a ie HE B 8 Harp., = it ~~ BOMNOJO 3 5, Va ii, KOTOPB BaHMH, tt, S EK s, Lig tpiekc UeCKHX OueHb "dāt Aiznāķis, HKCbI C OIIOHHMH Sines? H np. "AM oo cydd bCKHX T g Ošines 5 „iškis Harīp., vadītājā i. KHe MraJ Pu x -iškis, 2a ~~ JIHTOBC eH 3€ ine, Pupine, -iškē, RE sp (, HH Cp rabine, BCKHM eyarOTC Dart y gs Kypuic aK Hamnp., BETCTBYE išk H AP. Gs 5 M iat iy -ene, K iškis, UTO COOT npuriske OJIHKH TI za WET "ISĶE, -154 isterišķe, | HTOPpH t ET OTC: ise, 4 -2 Mei Ā Tepp ls oo NOABJIA iķišķes-?, JIbHO i . at As Dišdeniškos-, ās pl.), uro Ha cērijs Narvaiši u 2D CCP orpaxaer „iz ādā xe -aitis, -aiši (n. Lankaitis, Bu ; H JlaTBHHCKOH ii — kypuieli 4 pi er BN BYeT, Hanp., anajiuoh 4acT ej HeHHH — | LHe C TH OTCYTCT MHKa I0ro-3ar JIeMeHHbIX 06D bika. Haigenb o V + 3 ii NOHH (HUX [I : ro A3 * eJIHer Tk Mer =: Hrak, To OB Mpex JIHTOBCKO CKOTO cp rk. M”, H SA3BIK e/lHero TATBILI Hee LS NA = * 1HOCT COC HHH J; HO3A 2 2708 Aura F o6er HAHHE XOXKJle TH, a pr © Kak 0C H BJI NPOHC ki OAHOCTH, yr nr — TāK ble O Ip OH Hap Spa T fiat, Tg | = 3eMra UECKH IKa Jīa Gh ern gl ERE < Ease os a TETH iA A3B kājā T T» Ee =<, pa) i + eit ERIS ble rHno XOXKJIEHI oy itis Salą iE EY ha BL 5s E KOTOP MpoHC ta oa oy FT EE retos SN Lg dā "ta JM V - r .e. 0 4 A3BīKaā. A] grt 72 NSE Tg tajā ARE, 5 age Seta AHAJIEKTa, T JTaTBILICKOTO ER Eis čigāni i hs iz. {ner m < MALĀ ST rā ive To raut ti: gr ta ke | = = aaa Mais r gas ISS A R OST RG I Noor Ty saks Et 4 I ir al ši € vėsta ti ki "a 1 ak Tk" || V IJ š LJ a | TT V he "| i doit tt Cu Soni APIE LA ARDŽIUS ša a SK i fe GE ia a ead a + x i, (PIETVAKAR i, ji itkā a a arti a xa 7 sen ry GEES © V.DAMBE | jo Vai a VAR i su Ai BB a 4 mu N pes ua ortas rs Ted ARE ys ra artas aaa a Ya tk CRE Bh dt Arta T Ale] Papas ir Tara 4 74 Tija „X EA oe = R ezlu : SC1O 1 sita m dre rae < + ane FRIES : akra BR LIAR TI sa 4 Sue ki jūros vakarinio p belēs, —— Tiu arti "PP nai < ūros ; Duo ae 204 am DA i nuo Baltijos Skrimdos, Saldaus, R cs Akra; <3 siasi i Skru f ie < Bi Say ja! itorija tę iki Liepojos, sa jo as Aaw. Tiria tuose mažda g SR sienos pietu gyveno kur 5 ko5 vita SAL 2s rytuose, M 6.1 iki XIII a. jamojoje AS A Mūsos upe sie ir Lietuvo ie iki išsivaduojam sveti — < : I . i . S =“. „rt = A šiaurėje i inėje dalyj iuškinti išsiv ikyti. Kalbos M = Āā Jelgavos šia iš karinėj : triuski išvaikyti. a sta i) e g D os va dino su b VO 1SV . ss i HN los teritorij iečiy or iko arba bu Ste, dalis apsigy Ra Rota, Šios liai. Voki iskriko krašte, da A A AER — žiemg "Šī aliai p liko sa S alos 1 Vē aL mg iu pasili 25 Žiemg EĻ A nēje ale, žie žiemgalių p ovės ijoje paste- —— Ski i II a. g dalis žiemg ietuose. Sen itorijoje p I uek S i voje X kad da 4 iios pietu i joje teri 4 tris Sa. rodo, šių teritorij iai. Tiriamoj atybiu. sis rati REX menys A rsiu tviai. lbos yp į Tr dao ės kuršių ial. arba 1a iviu ka : sā S kstesn 3 liai, ar ; ir ateiv ų iriant ir van sae tāda — veno an žėmė latga entojų, iškirian aL Sid lę užē į gyv žiuose, ne lote; — — apie Du esniųjų ies vietova i kuršiška 3 Vo Ea ; t | ies i ar. S bima ir anks cil ietvakariy dal tybés gryna itaka, ypač Ns XLT Gg ijos TSR pietv kuršiy ypaty lietuvių kalbos ita FAN tata PAA Laivij atsispindi: 1) lių plote; 3) ik Fhe gail Eig RR denvardziy, atybēs žiemgalių ta dt PR žali Ranės 265 BEL 2) žiemga vos“ TSR: sence us kis at iu. "kās viki i) 3 4! at O Tiki r mr «| at ia PhO = 1 - ay jūr T ea Th | Ea ta = Ait „čiau Lietu Rao Ne R” Cn el as pe as M. salā Boh (sti, maska VE Sk JC ZE KS A. oe ARE AY iy Us 7 r isp. Hier re had ją: : CR = i eek: kis, ui Tā. NSD ap at RET AA Se tal RSE rā REE AY al ae eB Si hn 7 i Viena būdingiausiy kuršišky ypatybių yra senųjų trumpųjų balsių Sept pailgėjimas prieš tautosilabinj r, kai po jo eina priebalsis: af, (ar), af > ar, (dr), A ar (pvz., Bārta, Sārte* ir kt.), ef, (ēr), ef>ēr, (ēr), ēr (pvz., Cērps, Pérkudns® ķi A ir kt.), ir>ir arba ier, ur>ūr arba wor (pvz., Kūrša-, Pūrvs, Kuērši ir kt.). HE Būdingiausia žiemgališka ypatybé yra senas balsiy trumpumas prieš gi tautosilabinj r, kai po jo eina priebalsis; be to, ypač anksčiau šis senasis sr balsių trumpumas buvo susijęs su anaptikse, t. y. trūmpųjų balsių įsprau- = it dimu po r, pvz.: Varnas „Varnas“, Ver*ša- „Verša“, -pur*vs „,-purvs* iy ir kt. Po tautosilabinio ar paprastai atsiranda trumpas a, po er — a arba pata siauras ar platus e, po ir — a ar siauras ar platus e, arba i, po ur — a. Šia Kuršiška ypatybė taip pat yra latgalių, arba latvių, kalboje išnykusio ~~ tautosilabinio n išlaikymas, pvz.: Bandas- (latviškai būtų: *buodas), Lafir ka:lat. luoks, Menca: lat. *mieca, Skrunda (latviškai būtų: *Skrūda), a Venta (latviškai būtų: * Vieta) ir kt. Isa. Žiemgalių teritorijos vietovardžių analizė leidžia manyti, kad žiem- — galių kalboje, priešingai negu latgalių arba lietuvių kalboje, buvo tautoBl: silabinis n išlaikytas, kaip ir lietuviy, senovēs prūsy ir kuršiy kalbose, nes 2 = šios teritorijos vietovardžiuose yra daug žodžių su tautosilabiniu n, kurių vija negalima kitaip paaiškinti, pvz.: Duņķi:lat. duocis, Jufigainis: lat. JūMā gaiņi, Rinkas- : lat. Rika(s) ir kt. 6 BH Kuršių ypatybe reikia laikyti R, $ virtimą c, dz, pvz.: Cenkuone, Rucava, Dzērve, Dzifkalis ir kt., kai tuo tarpu žiemgaliy teritorijoje yra . daugybė vietovardžių su kuršiams ir latviams neįprastais R, £, kuriuos ne Lik visus galima laikyti skoliniais su dēsningais R, ģ, pvz.: Dugis : lat. dudzis, Ey i ķi Ģerbums : lat. Dzērbene, Markene : lat. Mārcene, Plitokis : lat. pluocis ir kt. Tie Ir žiemgalių plote sutinkama vietovardžių su c, dz vietoje R, $ ir su fad is išnykusiu tautosilabiniu n, bet tai paaiškinama ateiviu ir literatūrinēs ~ kalbos įtaka. eš Gretiminės formos taip pat paaiškinamos svetima įtaka, pvz.: Lafikaq, KR Lūoķene ir Lūocene, Iecava ir Ieķava, Rinkas ir Rikair kt, be kita ko, tame pačiame žodyje tautosilabinis n gali išnykti, o R, $ išlikti arba ia atvirkščiai, pvz., Plufici ir kt. Taip pat senovės Kuršo ir Vidzemēs terik — torijoje kartais sutinkama vietovardžių su k, $ ir su tautosilabiniu n, pvz.: sa k piliakalnis Kenteskalns prie Uogrės, netoli jos įtekėjimo į Dauguvą, ir kt. — Galima manyti, kad šiose vietose kitados gyveno žiemgaliai. Iš kai kurių i vietų yra šį spėjimą patvirtinančių daugiau ar mažiau patikimų archeoi — loginių duomenų. Todėl visai pagrįstai galima kelti klausimą, ar iš tiesų — latvių literatūrinės kalbos pagrindo — latvių vidurio dialekto susidarymo U Ši procese žiemgaliams priklausē pagrindinis vaidmuo. mio Ypač verta dėmesio įvairiapusiška lietuvių kalbos įtaka nurodytos he teritorijos pietinēs dalies vietovardžiams. Pirma, leksikoje sutinkama dalis — vietovardžių ar žodžių, tokių pat kaip ir, Lietuvos TSR, arba prisitaikiusių ad prie latvių kalbos fonetikos, bet nesutinkamy latvių leksikoje, pvz.: Befid- ¥ raBatingu-?, Ģeīšupis, Givuju-, -peļķe „pelkė“, Vadaksts ir kt. Antra, fonetikoje kartais randame garsų, būdingų lietuvių kalbai, bet ne tokių, ik kokių būtų galima laukti Kurše, pvz., g vietoje dz: Gelži, Ģegužs, Gervis, cd kia SS pART SjA REI, ny TE AURA TE Ea a ee eh a Se mt DRE pe A STR) RT Cs aay i = MY de ARE Se i SAP O Karp ER TE gi pet pār) a gia ay pirkti a ji va U a re ATRAST t dm — Eh apa? T a" AT) EE pr La * “os vata a iais Saias i A ES V IRR, es HEP HT he eas = tė 2 ee . Ja ie ri SR r Hudas arr Erotika TAB a ot aka ča ag Mara Aaaa aie a A Ne is A eS eR AA IES RAST Girupi ir kt., k vietoje c, pvz., Keķilas, Maļķīrte, Palaūķis ir kt. Taip pāti; Ši vietoje laukiamų s ir z sutinkami š ir ž, pvz.: Šaltėni, Švitene, Mažais, ey Aa Žvārde ir kt. Trečia, morfologijoje irgi pastebima lietuvių kalbos jtaka, — PVZ., kai kurie upių ir upelių vardai turi vyriškosios giminės formas, nors latvių kalbai būdinga moteriškoji giminė, pvz., Aiznaķis, Ligupis, Vadaksts, —— ji. Varnupis ir kt. Dažnai konstatuojama lietuviškos priesagos ir galūnės, "ēka kurios nesutinkamos nei kuršių, nei žiemgalių vietovardžiuose, pvz., -ine & U vietoje -ene kaip, pvz., Pagrabine, Pupine, Pučšines? ir kt. Labai dažnai ar _pasitaiko priesagos -išķe, -išķis, atitinkančios lietuviy -iškē, -iškis, pvz: sn Diėdeniškęs-, KāķišķesMeisteriške, Pampuriške ir kt. Sutinkama taip ys, » » $ rā pat priesagos -aitis, -aiši (dgs. vard.), kuriy kitur respublikoje beveik nēra, kkā vz.: Lankaitis, Bukaiši, Narvaiši ir kt. Li i P i Tuo būdu pietvakarių Latvijos TSR vietovardžiai atspindi ir senųjų Ea genčių — kuršių ir žiemgalių — kalbų ypatybes, ir kaimyninės lietuviu ara. kalbos įtaką. Rasta duomenų, padedančių išaiškinti latvių vidurio dialekto, 1618) o tuo pačiu ir latvių nacionalinės kalbos kilmę. BE: ” i £3 HATE A ci na Os UEI Aaaa T Na «iek Std S R SE. > a F lai rr tik i ; a —r— = ss— (rap 411 Gr 1 + raju APT ut) līki oF į Wastin. hr DEE AE Se SE 742 m KA sire lat aa a i S S ES a kas eja i tn phe LE en Vi MA + A TO ass IEM KL) 1 V Nie 5 Se Aira, sl x Loe < 1 Ef dā il i EE S is ris SE ir 5S Ss a a a ras eu C : ec Sl aly Ss pi 3% į imi air i BM R ge, ev AS g ir „ES ia až 7 tai Ē hg ih i sg tl ha po Eat t iai i birku er =. a re Sel Rafts lt ota A io LR I +3. 7. — oh AE Ro PS 3 gr EN FEA k a aa he Koris AE. tā, "sa = ii. 58 al Jerry ms th ti 4) si is r gidi as er. Ke = i =; aa S sakas a ER BCU SE aa ais VS S taifos 7 — LP A ; NĪ aaa VĒSĀ - 1 Nē Feju" fe i ir WL fg, 4 2 ra TV bd = ; Ea Jas ds Ski. ša he Te a i ia 7 2 — uC A AT ART Ja Ei is La x F "ru a P | re 4 ai kio EN Yas i . a a 42 Ry + r at kai x Ārsti i / 4 : pi dv 5 < St RCA S: CA aaa LXER IE. eR aE lt SIRKA = "gė . < A" ja a F: = ibd stats g vs i J || Gs geen 4.1 a čia Et pap ta S a, WEN "tēju Er, J = tr. dnd GIL TEA PE hed ial Ee Fay an Bev Cr a a SR Re =, rāti o 240 Tre Sid a go ga i Daksa, Cd ed he AS Mir aa kat (id a ihe ¥ Ty a rE TA, KSC hah REL Mrs RY tā EET ast To oe iš est; ai a © hr S. der aro IM. t Sa SC te i! ais TL PATS 8. > a lyt TERR Reis oC ILE Coat KURS (AE arā C4 Us visi ba "dj [V asi Chi LRT Kur EET ap Ss siai 1 aes Ukrinų Orai Tina TG A ae i A 7 4 RE 5 siai ARATE A aa) S Co ERE AA ATA 3 Eh oj: re i fe Trove SHEE Sl aod crime acti =] i 43 fh pi int Kratas: aki i P Pasi Lis Klijų SR R a U CA Gd R Fi ES, Wd pe ele kaikas oft "ai 4 ar mat Ak at k we ayy y | H A kr ii - paso ti Ai A Pars Pwo NĒ ¥ M) mi iy RER i 4 Ai EE RE ina Pica < a rt dt ALSAGER Te I ir migu eye Shi NT pm Frey aij a BAS Jpn į iL A! eh aro i aa eh ra Ti ca, alkas i EM rt Str) tat OETA rie Ežnaaiaa < I Vaasa As" KA R KAS 4 14 į mir oe kit F 77 Wa ALI a Main aa pē ( (Fate rh igen, Ete (i ris) AR x Šī ju ts I Ras "re lija. (Ss Wt «ls LER aie "S DA RUA un Fy 2% as fre {a i rt 4 Asia Adira kto Kati Pt LC ui li ARE a dr Fh ga BRE Sey Mes tarės ki kas Satie (as. Cr hE a ES LEE bo A S EE us es BE: sali: Rk J i Teh tae SK RC a 4 są Lī : Au ai ARA k „5 fe CYA 1971 Ho TV ts. hot Jai Fd = = pl J ol, Cod N Ji *) , a J i Le m „Apo Vei we į y «Lk ASP in ka J a - į šali iki < A bāru: a i Veā M pit Pa aR K, a S ee ge Mais kadets. o AS i aka S20 A A CEE tr hs iE li Gis Tage | y INP 51) h yER ng Os adm iai ets SE Ji ge 4 it. inas SI gaat ogi V ed) S uk i Vai CIEMI a IS "kia Mari” aE i edi Re i? Am Aira Br Ay ER GRE SIE SE a Te ral UT Bde IES” MES a CHEE LI SA žų au e A sie painios Prius ejo SR radii is Pieler Jk LAE ris sa rr ei it (F 4 AIS ias UE Asia % Ee) Se fia A NE TR S ASE i : 1. AEE Te CPR CN NR On TU TER TER Te dn | li OR