The Significance of Ethnopsychological Factors in the Analysis of the Language Situation

ERE Ro: 10. EL 1 < LA ra Pe LA jaks El AA, 0 LIETUVI aitu, 3 ai a Kā, U KALBOTYROS KLAUSIMAI, XXXI (1994) — HE | fe nbn KALBOS NOR MALIZACIJOS KLAUSIMAI IES M HR le Se Te it EE Ria a Taka rs (C Matt KI ER <, a : oe S Dai Lids . KTM i | sj is hoa Los ETNOPSIHOLOČISKO FAKTORU NOZĪME VA ODA nL i a i SITUACIJAS ANALIZE a Ei ra NE Zl. Statistika ir bezkaisliga: saskana ar 1989. gada tautskaites datiem Latvija dzivo še 3 go ges aliaiamilion oy l | sā | di 2 miljoni 667 tūkstoši iedzīvotāju — 52 % latviešu, 34 % krievu, 4 % baltkrievu, Voss Ša ja 3% ukraiņu, 2 % poļu, 1 % lietuviešu, 0,9 % ebreju. Kopš 1979. gada latviešu ai | ol izt skaits pieaudzis par 3 %, baltkrievu — par 7 %, krievu — par 10 %, ukraiņu — er "ZR ĖS par 38 94. 66 % latviešu pārliecināti, ka spēj sazināties krievu valodā, turpretim 2) a vij tikai 21 % cittautiešu apguvuši latviešu valodu. Šāda ir objektīvā lingvistiskā aina, te : dā kas visai nepilnīgi raksturo sociāli vēsturisko apstākļu kopumu, kuros Latvijas — kā teritorijā funkcionē valodas. Lai apzinātu valodu faktisko lietojumu, statistikas in, fe if dati jasastata ar būtiskiem valodas situācijas determinantiem — valsts vai teritoielu od rijas starptautisko statusu, ideologiju, iekšpolitiku, tiesisko iekārtu, ekonomiku un ara fig demogrāfiskajiem procesiem. Tomēr pat tad, kad apkopoti un analizēti objektivie sakas k valodas situācijas parametri, optimālas valodas politikas izstrādei pamats vēl Agr r : į nebūt nav pietiekami stingrs. Lai varētu pilnībā raksturot etnolingvistisko situāa) er ciju, ieteikt pasākumus tās optimizēšanai un prognozēt situācijas maiņu valdības arti į hE īstenoto programmu ietekmē, nepieciešams ievērot ne tikai objektivo, bet arī subi < jektīvo — dažādu tautību, sociālo grupu un indivīdu uztveres īpatnības. avinų 5 Etnolingvistisko problēmu uztvere tieši indivīda līmenī ir samērā maz pētīta A ¥ joma pat valstīs, kurās sociolingvistiski un psiholingvistiski pētījumi ir plaši rusta izvērsti. Indivīda nacionālā apziņa sastāv no daudziem komponentiem, tā ir atkasą rīga no etnosa mentalitātes, no tā skaitliskā sastāva, etnosa prestiža, vēsturiskās Mid a pieredzes apziņas, konkrētās valodas vides, audzināšanas utt., tāpēc empīrisku invi tas“ i dividuālu novērojumu vispārināšana šķiet riskanta. Ja izvēlētie informanti nebūs PS ps. «| pietiekami reprezentabli, radīsies vulgarizatoriskas kļūdas un apšaubāmas hipoi tēzes. Tamdēļ sociolingvistikas klasiķi par galveno analīzes vienību izvēlas t.s. tē mazās grupas un to eksistenci noteiktā sociālā kontekstā. Padomju sociolingvissa tika, kuras teoriju gaismā tika apzināti veidota valodas situācija Baltijas valstīs, dE veidojot ideālas daudznacionalas sabiedrības eksistences shēmas, abstrahējās ne Gati tikai no indivīda, bet arī no mazo sociālo grupu uztveres, operējot galvenokārt fai ar lielajām sociālajām grupām — nācijām un tautībām. a at Baltijas valstīs pēc neatkarības atgūšanas valodas politikai būtu jākļūst par vienu ta no iekšpolitikas stūrakmeņiem, savukārt sociolingvistiem no valodas situācijas BR 1 Sk. piem.: Fishman J. A. The relationship between Microand Macro-Sociolinguistics ag | in the Study of Who Speaks What Language to Whom and When // Sociolinguistics. Selected tt Readings. Middlesex, 1972, P. vu et st = lietum Maišos m i pad GM ARKA EM (a Ti ini al pā a MIJĀ ji o BE ia Ey S: CR CAR | ki gore ledinio 1*--— * aprakstītājiem būtu jākļūst par tās pārveidotājiem. Galamērķis ir skaidrs: pamatr ] nācijas valodai jānodrošina gan tiesības, gan spējas reprezentēties visas funkcio2 nālajās sfērās (pieļaujami izņēmumi starptautiskajos un reģionālajos sakaros) ķi un maksimāli jātuvinās stāvoklim, kad valsts valodu vismaz saprot minoritāšu TA pārstāvji. Turklāt, ievērojot starptautiskos nolīgumus par minoritāšu vispārējām ; un lingvistiskām tiesībām, jānodrošina arī cittautiešu valodu un kultūru attīstība. Kotas Lai minētos virzienus praksē spētu sabalansēt, jārada zinātniski pamatota daudztian aspektu programma, kas ietvertu gan likumdošanu, gan tīri lingvistiskus pasāĒkai kumus valsts valodas reālai iedzīvināšanai. Šādā programmā vieta jārod arī maz a pētītam, bet ļoti nozīmīgam aspektam — etnopsiholoģiskajam aspektam. es. Skaidri jāapzinās viena patiesība: mēs varam izstrādāt valodas situācijai atbils- — a tošu ideālu valsts valodas statusa realizēšanas programmu, varam radīt plašu skoFad lu un kursu tīklu, izdot katrai gaumei noderīgus mācību līdzekļus, tomēr viss paliks od i ie pa vecam, ja neizdosies mainīt cilvēku psiholoģiskās nostādnes. Valodu mācās un sri i K lieto (vai nemācās un nelieto) indivīds, nevis tauta vai sociāla grupa kopumā! No5 $8, Ši šķirt individuālo no sociālā vai etniskā nenoliedzarai ir sarežšīti — te būtu neatRS liekams darba lauks psihologiem — tomēr izdalīt galvenos faktorus, kas ir pamatā AT etniskajai un lingvistiskajai vērtīborientācijai, šķiet iespējams*. iki, ; Etnosa un indivīda attieksmju problēma ir ļoti sarežģīta; tās risinājumam mērą rig gina pietuvoties gan rakstnieki, gan filozofi, gan sociologi. Tikpat grūti ir arī noteikt £505 tās specifiskās iezīmes kas konkrētu etnosu šķir no citiem. Termini „tautas gars*, a oo di „tautas dvēsele", „mentalitāte”*, „nacionālais raksturs® zinātniski nav viennozīkr A fi migi, turklat tajos ietvertā satura izpratnē ir ievėrojamas individualas novirzes un S ją ; el pat pretrunas, sadzīviskā etnosa uztvere bieži vien neatbilst realitātei. Apzinohs SE ties jautājuma komplicētību, tomēr jūtam nepieciešamību kaut virspusēji skart a valodu likumu izstrādē un īstenošanā tik nepieciešamo triadi etnoss — valoda — „ta a į Etnosa un valodas attiecību izpratne ir svarīga daudzu zinātnes nozaru pārsd tus eil tavjiem, ne tikai etnolingvistiem, sociolingvistiem un nacionālo attiecību teorēre id tiķiem. Domstarpības šo attiecību traktējumā rada nebeidzamas diskusijas gan Niue) oR zinātniskos izdevumos, gan presē. Piemērs tam ir diskusijas par terminu „krievij") li valodīgie iedzīvotāji". Valodas kā etniskas pazīmes socioloģiskais aspekts dažgh | kart šūdi tiek aizstāts ar lingvistisko. Šis termins bez iebildēm būtu lietojams to jā ka a -Latvijas iedzīvotāju apzīmēšanai, kuri dažādos līmeņos saglabājuši etnisko kultūru Taa i un etniskās piederības apziņu, bet valodas ziņā pilnībā asimilējušies (pat valodas Z ies sā hierarhijas zemākajos līmeņos lieto tikai krievu valodu). Ja turpretim minoritāšu jās of: ar. pārstāvji kaut vai ģimenē lieto sava etnosa valodu, jāizvēlas cits termins. kasi ši Problemātisks ir arī jautājums par valodas kopību kā etnisku pazīmi, it īpaši, Std k ievērojot PSRS tautu masveida rusifikāciju. Nav skaidrs, kādi ir kvantitatīvie vai ira 1 ii das izvēle simetriskās valodas situācijās, kas uzskatāma par vienu no valodas prestiža raksturo» — 3 į eil jr: tājlielumiem. Sk. piem.: Saville-Troike M. The Ethnography of Communication. Oxford, — RT S 1982. P. 52—56; HaumonaJībHO-kytkTypHas cīrerņapuka petwesoro OGwjenna Hapogos CCCP. ———' BRAS ogo dining S i a Z sesli vidēs V AE MT CE | a as CE Be ci vu 5 i a A aa CR. tā NAS I, ST kes "ia p AE ST TN S AA PAU 2 Lai CS Ua ai Re BE Yr en Rn appl Vo DL Trt bl 2 ch © procentuālie rādītāji, lai varētu runāt par valodas kopību vai tās zudumu. Savum m? m pastāvēja viedoklis, ka etnisko funkciju pilda ne valodas kopība, bet pati vaEy Ārā oda, kas izsaka tautas dvēseli un psihi. Valodas kopība unificē etnisko kopību, art Beg maks bet valoda individualizē etnosu?. Šķiet, ka valodas kopība un valoda tomēr gan sd SL terminološiski, gan psiholoģiski ir atšķirīgi jēdzieni. Etniskā funkcija parādās va- {2 jo Br lodas nacionālajā specifikā, jo jebkurš jēdziens un doma, kaut universāla un vispāršājā IES tiek ietērpta tautas garam atbilstošā formā. Valodas formā izteiktā eta: kātā: Bo nosā savdabība ir viens no faktoriem, kas rada īpašo dzimtās valodas apziņu, kas if on RT izteiktā vairumam etnosu. Tomer ir objektivas atškiribas etnosu attieksmē pret da bar vi Visai bieži par nozīmīgākajiem konsolidūcijas faktoriem tiek uzskatīti rą ii ol materialas un garigas kultūras elementi, ipaši tādi, kam rakstūriga tradiciona- = eli: — litate un noturība: paražas, rituāli, tautas māksla, nereti reliģija. Baltijas tautām ee pis raksturīgs augsts dzimtās valodas prestižs un valodas dominante etnisko vērtību ai i A sh turklāt pašlaik šī valodas vērtības apziņa tiek vispusīgi veicināta un attisLE RE pamatoti iegūstot politisku nokrāsu. j he Pea AE ad bia Tie te atšīšikts ss tājā i 419. Skāzs oi gai Tm T Ro i Ievērojot iepriekšteikto, Latvijā iespējams izdalīt trīs lielas iedzīvotāju grupas, — $ | AN: ar kurām saistās indivīda etniskā identitāte: 1) latvieši, 2) krievi, 3) citu tautību ath = parstavii. Šāds nosacīts dalījums zināmā mērā koriģējams, jo visai bieži attieksmi 4 i Eo pret sabiedrības valodiskajām problēmām nosaka nevis cilvēka etniskā piederīph RN Be bet audzināšana, situācijas izpratne, personiski apstākļi u.tml. 30 a | ie rois Būtiska parādība, kas noteikti jāņem vērā, analizējot etnolingvistiskas problēpūga IE" ir etniskie stereotipi — kopš bērnības nostiprinājušies priekšstati par dažādu a su cilvēku raksturu, uzvedību, paradimiem. Šādi vienkāršoti priekšstati parasti ķi NEIE). jū ietver vispārinājuma un vērtējuma elementus, pie kam visām tautām raksturīga aa tieksme izcelt savas valodas, ticības, tradīciju utt. pārākumu par tuvākajiem kaied aTa miņiem. T.A. van Deiks norāda, ka sarunas par saskari ar citu tautību cilvēkiem aga ses ļoti izplatītas*, turklāt tām it kā ir stratēģisks raksturs: runātājs pēc iespējas — grib izteikt savu negatīvo attieksmi pret citu tautību pārstāvjiem, bet, no otras — puses, sociālās normas neļauj radīt šovinista iespaidu. Ārī pašreizējā Latvijas etiš i nolingvistiskajā situācijā etniskajiem aizspriedumiem ir liela loma, kaut par tiem tt parasti nerunā. Sabiedrībā valdošā negatīvā ievirze, kas ietiecas ekonomiskajās, — politiskajās un sociālajās struktūrās, nevar neietekmēt arī indivīda attieksmi pret As valodas mācīšanos. ra Latvieši, ka jau teikts, pieder pie etnosiem, kam ir izteikta dzimtas valodas sit vērtības apziņa. Tāpēc pat mazākie draudi valodas eksistencei tiek uztverti kā — draudi nācijai, un valstiskā neatkarība lielā mērā asociējas ar pilnvērtīgu valodas ee | t) funkciju atgūšanu. 1988. gadā, kad tika lemts par latviešu valodas statusu, Valo- — ve Anri raisa ar Nr vati ur na x tr EEE TT VIDE i 3 AreesBs A. T. DyHxumu A13bLiKa Kak 9THMYECKOTO IIpH3HaKa // Si3LIK H OOnTecTBO. oo — 1968. C. 133—134. ira, alga 4 Bau ĮĮeitk T. A. IlpejyGexji1eHnA1 B JIHCKYPCe: pacCKa3bI 00 3THH4ECKHX MEHbNIHHCTBAX / Arka Sask. ILosnanne. Kommyaunxauua. M., 1989. C. 190—198. Ad ils 5 Lambert E. A Social Psychology of Bilingualism // Sociolinguistics. Selected Readings. bio Middlesex, 1972. P. 345. Tarma g, aTa kuli ofiss] iw i g. a a x. i ie 4 kų rai re Gl al RAC el Cal rd at Kā a le SĒJAS id ts gi EE a AK i i E EE TR | "Git: pkt Vitis (jās MERI Si al | du komisija saņēma vēstules ar vairāk nekā 350 tūkstošiem parakstu, kas apliecināja ki vēlmi redzēt latviešu valodu valsts valodas statusā. Vēstules vēl pagaidām nav so- — cioloģiski analizētas un pienācīgi novērtētas kā laikmetu raksturojoši dokumenti. tā Var gan secināt, ka klaji negatīva attieksme pret cittautiešiem novērojama ļoti Le reti; dominējošā tonalitāte ir pāridarījuma un netaisnibas apziņa. Tomēr jūtama Rē, arī tādas tradicionāli latviešiem piedēvētas iezīmes kā samierināšanās un pietitu cība, arī zināma pasivitāte savu tiesību aizstāvēšanā. Pārāk liela nozīme tiek piešli k | ķirta likumdošanas aktiem, mazāka — pašu latviešu aktīvai rīcībai. Zināmā mērā SSE pamatoti ir cittautiešu pārmetumi latviešiem, ka tie sarunās ātri pāriet uz krievu Fr | valodu, mazinot stimulus apgūt latviešu valodu. Pašlaik acīmredzot no šādas neda vajadzīgas pieklājības apzināti jāatsakās, toties visādi jāveicina cittautiešu centieni — "N runāt latviski, palīdzot pārvarēt vēl joprojām jūtamo psiholoģisko barjeru. 5) uy Valodas politikā parasti tiek saistīti pasākumi, kas vērsti uz valodas tiesiskā ic statusa nostiprināšanu un cittautiešu apmācību, ar valsts valodas literārās formas į sg izkopšanu un valodas bagātināšanu. Pašreizējā laika posmā vairāk tiek akcentēta ; 0: | latviešu valodas prioritātes nodrošināšana un cittautiešu apmācība. Tomēr vairākiju | kas pazīmes rāda, ka drīzumā uzsvars būtu jāliek uz pašu latviešu apmācību latvieį kāti = šu valodā, jo valodas kultūras līmenis un vārdu krājums daudziem cilvēkiem ir nepietiekams. Vārdos šis fakts tiek atzīts, tam tiek meklēti un atrasti visdažādākie hed cēloņi, bet stāvoklis nemainās. Acīmredzot apzināti jāveido sociālais pieprasījums Sai ne tikai pēc latviešu valodas vispār, bet pēc izkoptas, bagātas un stilistiski izvērs- = ki r tas latviešu valodas. IH, Lielākā daļa Latvijas krievu ar izpratni uzņēma valsts valodas statusa piešķiršakā nu latviešu valodai, tomēr daudziem valodu statusa apspriešanas un valodu likumKZ i došanas pieņemšanas periods bija psihologiski grūts. PSRS nacionālā un ekonomiskai kā politika radīja nepamatotu krievu valodas areāla paplašinājumu masveida He migracijas dēļ. Populārās teorijas par vienotu valsti un kopējām mājām, par atrisiaa nato nacionālo jautājumu PSRS liedza iespēju apzināties, ka šī valsts sastāv mo'59 re nacionāli valstiskiem vēidojumiem, kuros dzīvo ap 130 nāciju un tautību. Daži Tas zinātnieki līdztekus plaši pazīstamajām valodas fūnkcijām izdala dri etniskās norotak bežošanās funkciju; šajā aspektā krievu valodas loma nav pētīta, bet šķiet, ka daļa — Bo. krievu etnolingvistiskās robežas pašlaik neizjūt. Daļēji tas saistās ar faktu, kā LT; krievu valoda ka starpnacionālo attiecību jeb saziņas valoda tikusi un tiek idenrij i: tificēta ar krievu kā minoritātes valodu nacionālajos valstiskajos veidojušia mos. K. Negativu ietekmi uz nacionālo attiecību veidošanos Latvijā un līdz ar to arī uz it: attieksmi pret latviešu valodas apguvi atstājuši daudzi stereotipi priekšstati par PSRS iekārtu un vēsturi. Viens no tādiem ir tēze par krievu nācijas un valodas hl ki, īpašo lomu Padomju Savienībā. Pašlaik, kad lielā daudzumā pieejama patiesa vītā ķi informācija par Latvijas Republikas sasniegumiem gan ekonomikā, gan kultūrā, VĒ . par 1940. gada notikumiem, kā arī par deportācijām un represijām pēckara periodā, i at pret latviešu valodas apguvi negatīvi noskaņotu cilvēku. apziņa mainās, kaut.šis pā is process'risinūs lēni. Pagaidām nepietiekami tiek atspēkota tēze par drīzu 1 nāciju un raja Tal i AE SIA SRS MAIR lų "rēkt U ar mis jai SC CT ta f= A PERE S Ri Le 4 ie i en BE A SE RC RE | el a ii | Ey Tina i ka A asi esa rasa S ti vēji R du īm po = ya re) ideale vākā nā “A Tig A šanos tu 42 i Darilatvie avigo dzi pguibai p pastav īgi —a to . 1 i . ti Kā valodu tviju par trīsvalod avi dzim ir pama autas tušies La ismaz aiušijs ir pārkas ir om mazas t a A: ir it gas ta un ķirši ūšanu ību apgū iem. kas ittaut rk ie itāšu p šami IE MA tų kultūras minoritišt nihilisms į omis i vao ne a as. eatcar] jam iem ālais āvja i Eo, ē un ību p UP ijas n ionālaj dzie ionā ārstā r Ea tne autī aatgr tvija ion dau acio = pā Eee ki ANT ūko itu t pan La 4 nac ēr ikts n itāšu ar (a K Starp s di tbals istī āvii. T iz ā min āks (ne tai ia + lāma du, a ir sa izstāvj ens — ā kā īgāks šu tau ma Šo āsi izdalē šu valo iņiem | ību aiz enom ūru. Ti zīmīg tviešu cijēš. i Arisa o latviešu Malti s tiesib gisks fi kultū šķiet no z par lat s sakn āc vag irum loda iholo nun fa len Si jon pa dzila autu Sh r: dēl u. Vairu šu va īgs psi alod ieži v izman sv ligo t a | valody i latvie avdabig tviešu sa gums pi ži tiek i adoksam azskait matota Py 4 wong oy kri pret dt) oy Dion a Te tika pa izcelsAi“ i ks | a g tie šādi ci škie a ētis ievu ā ai Sem r u S d ķi op rē ie a ALĀ) is Jā Jie! Tet sav ši valoda ismu), ša Šadam nila pf kas feo ir nek ību — p BAK: gan p latviešu šovini ējiem. eicinā alodu, ke ia kopi ilveku Ro i izteikts valstisko S a. tika azinas V vairuma ciāletnis tautību c ItiveFAA om S i ¥ = iv JĀ en : V ci ika ru inēts jos īcijām, ta BL i Ar areja uz rnieku 961. gad ms tik yalode,. Un i vas ol rakstib āSs KĀ, hy par u vēstu ops 1 asniegu ši krievu kultūrām nepra dītajai nacion TA Čilis | Y . 7 nea J arr 4 part as dā Īpašs S atzinus lodam, dzes. kas dam ra noturigs akotnes i Het a mes) tautu. K 6 a va las paau 50 valo eidojies n pat T norisiRei rio ilioni Te. Nac i iegu ią aize a ienī imto ij En r ila: ien itāšu $ aj akne sa om sa ie cilv n 8 yg ta vie tāšu cietam sa rėtisava Pad las, icētie cilvē ga ns i inori šķie tu p isā ko ificēti iniem ią "Ar mino at škiet: tautu s ksme divis asis sific i viņi = he tv ol tas P ķi jo ttie ā..ka iaunot ie ru tment] i vair i = | lodu. Ime, Jo ka a ma, tjau auti dime kli Jā oy He < va ja noz tis i pos iek a s atr = S ru loce ēdīga Hag £1 to iecīga n skep jā laika ms, t tauta šapziņa tautas ārāk bē . (a tik PSA: ija n ilisms u izējā ieaugu vas ās pašap vas ir pārā ietieLabā di bij ihilism Srei piea o sa alūs paša sa ir p pie oi fa Be Pa iņas šie, n ionā Ėrtigu sa edze ēl nav itu ti ak A lais ctivam, Sapz ieaugusie, Nac ilnvē pier vē rī ci iat he ektivam. pa ieau ksu. TAS tures un ve ata a > KA ER ersp ionālās np le pa io vēs 4 C.) icind Lp | p S1onalesip a mp ka vest] uc.) C veic ta bi nasinac an barn, ojumu eo wii bailes, | ini is tklata F ma: T = r iv i ināma iskr ēki : = sti We ā aw antai zinam tibu mr Spe komple azinās a Vairs i en gu e izjūt a tau āpēc vi ērtības ti m i S t Šie WOE ii as, mazākuma Tāpēc mazvērtī K S riešai ja zi aa y la C1 ijas ārtosies. O iesību iešu “T. Aq i sas = ala £51125, karto iedzam āda, ka ties tvieš izvairī Retu nekļūt. ad Ws tā fone nenolied tūmii rada, valodas ās par tapis 1Z robfi ki ug ija, lai p novē i: k 2 dis teks likumi ilvē " Ta kam = ija, tu un Vel; as i zem du ējai ci adīta nī i ; ikācij u apgu lven eti alo ārējai V Ta Hf 224 ifi tau as ik ga ēr ner 1) V ispār na ; - i tie aku ap lod šlaik CEPRASH FAI Vispār 2) iebildu Roe irāku Su! va IT S . į 2 El Sy v tiek. Paš ējām; argument iris gg: T ao tri tība izteikts ne un 165p kākie a ēm, kas; ratibas vel. kad la iešu 3 ALE Sie izte niņiem Būtis metodē as brīvp das apgu adam, latvie p bits < ermir es. īvām 4 nīg: lo g irakas i kd apg o valo r admin uvē agi bāze 1: pat ir izdot u, sarunva Kriku pt 7 -. § Bova at a apg ģiskē tiem: ināta lāru, TAR eg sor tie sina du : agog ak icinata, mp hen TANG Ses al a lēmas ki; Ņ valor i pedag m un f: ika veic 000 ekse Bod Wy on El ja 3 a klaracija hniskā u skaitļie na neti 5 000 F: pak aria a He i i į ee tāli ēkot izdo S tir =; iu saldi Et fA ri pv st ET ī = Fil Meta ibas tas ar |) Herd er, VE hs AE: Bok: valoda ācības Fo iš Es Pis bi 2 kr das māci 4 ial ss TĒJA IKO 5 Tvs a e (adresi tas ia ou LSA v tgd dir ik ev RES aki | — arī 5000000 eksemplāru, latviešu-krievu un krievu-latviešu vārdnīcu tirāža sara ari parsniegusi pusmiljonu eksemplaru. Pėdėjo divu gadu laikū vien sagatavots ap a | desmit visdažādākā tipa mācību līdzekļu, darbojas visdažādākie kursi, latviešu vatipu. | lodu palīdz apgūt laikraksti, žurnāli un televīzija, turklāt Latvijas cittautiešiem — | pieejams nozīmīgākais faktors jebkuras valodas apgūšanai — valodas vide. Argu0% | ments par piespiedu elementa eksistenci valodas apguvē pilnīgi noraidāms nebūtu; —— jāatceras tikai, ka zināmi administratīvi pasākumi tiek veikti pilsoņu — klientu, 0 we . 4 - E mt 4 = . a da be wig Mist | pasažieru, pacientu utt. — interesēs un ka pašreizējā divvalodibas situācija ir izREM | teikti neharmoniska, lai varētu paļauties uz brīvprātību valodas apguvē. Tėze < | par valodu likumu neatbilstību cilvēka tiesībām gūst atsaucību pasaules pieredzes Hts | i Ll a y i ena ; m ; Me (7. nepārzināšanas deļ. Mūsu sabiedrības informētība par citu valstu valodas politiHon į T gg] Ci J = : = . v ry gig kad ku ir Joti minimāla, tāpēc nereti atsauces uz ārvalstu valodas likumdošanu ir vislai bākais arguments. Prakse rāda, ka arī priekšstats par valodas situāciju pasaulē ir visai miglains, un Latvijas lingvistiskajām problēmām veltītajos rakstos vai lekiE iš ja t Wu mā als . . “gam ve * v yo vi cijās jāskar arī jautājumi pār tautu asimilāciju un valodu izzušanu. ibn. | Lai varētu organizēt efektīvu latviešu valodas apmācības sistēmu un kursu tīk44) ša . . wh tame iis. = Jo sow mba i 15 | lu, nepietiek tikai ar situācijas statistisku analīzi un latviešu valodas nepratėju Už skaita noskaidrošanu. Jāpēta cittautiešu noskaņojums, valodas mācīšanās vai ALT nemācīšanās motīvi un jāizstrādā zinātniski pamatota pieeja attieksmes optimizēraj šanai. Pašlaik galvenā uzmanība tiek veltīta lingvodidaktiskiem pasākumiem — shie mācību līdzekļu un metodikas izstrādāšanai. Ari šis virziens nenoliedzami ir | svarīgs, tomēr noteicošā ir labvēlīga psihologiska klimata radīšana. Zinātnieku CERAM un pedagogu spēkos nav strauji mainīt pašreizējo politisko un ekonomisko stāip . ta - Sig „alā kā AR biki VS 5. Gig vokli Latvijā, bet izstrādāt tādu būtisku nacionālo attiecību veidošanas daļu ka ~~ kultūrvēsturiskās izglītošanas programmu ir iespējams; arī sociolingvistiem zināt- —— . : - gm a i i tig ie hid Ti „Uk nes atziņu iestrādāšana reālajā dzīvē ir visaktuālākais uzdevums. vali of RĪGĀ ~~ ETNOPSICHOLOGINIŲ FAKTORIU REIKSME KALBOS | ra; 3 = ur ps lens SITUACIJOS ANALIZEI jel. ud go tašų ; Th ed m pp FR ; 4 =: + TIES 4 he Santrauka tes “Ta NE — Pagal 1989-yjy metų gyventojų surašymo duomenis iš Latvijos 2,7 milijono gyventojų tik 52 94 ti šia yra latviai. TSRS kalbų politika, užsimaskavusi oficialiuoju bilingvizmu, skatino vien tik rusų tis kalbos funkcijų plėtimą nustelbiant kitas kalbas. Dėl niekuo nepagrįsto spartaus pramonės augsi Uu | mo tarp Latvijos gyventojų sumažėjo latvių bei latvių kalbą mokančių žmonių. Dabartiniu metu IN BS | bilingvizmas Latvijoje yra aiškiai asimetriškas, nes 80 % latvių moka rusų kalbą, tačiau tik apie i hel Zak 20 % kitataučiy moka latviškai. Valstybinés kalbos statuso suteikimas latviy kalbai turi garantuoti 4 pr | nevaržomą šios kalbos vartojimą bei jos teises etninėje latvių teritorijoje. Todėl tautinis atgimimas a JE ir kova už nacionalinę nepriklausomybę yra glaudžiai susiję su kova už latvių kalbos teises ir — au normalią raidą. šalis Le «lita, Pagal kalbos įstatymą maždaug 500 000 Latvijos kitataučių, kurių darbas yra sūsijęs su valstyša ir bės valdymu ir gyventojų aptarnavimu, turi išmokti latvių kalbą. Kad sukurtume optimalią kal- "i bos politika, turime atsižvelgti ne tik į kalbos situacijos objektyviaja statistinę charakteristiką, lat A bet ir į subjektyviuosius faktorius, visų pirma į skirtingų tautybių bei socialinių grupių atstovų poai S iūrį i latvius, į latvių kalba ir į Latvijos nepriklausomybę. Jeigu šis požiūris yra neigiamas, kalbos riša | Tei i T 3 Akra) Shaka R aa tee p Emil sīki i: dus Tal a R: Sasna J sn iai, AEE RE SE | Wa 2 El eR S e Est ; Esha ee a a | po no mokymo rezultatai taip pat bus nepatenkinami ir. Kalbos jstatymo realizacija nustatytais termi- | 5 tv % nais abejotina. Pitan Kā ša | ras 5 Skirtingoms etnolingvistinéms grupėms būdingi tam tikri etniniai prietarai ir stereotipinés pa- — žiūros. Jų pobūdis ir išraiška priklauso nuo įvairių faktorių (tautybės, socialinės kilmės, amžiaus, 2 4 lyties, gyvenimo Latvijoje trukmės, kitų kalbų mokėjimo ir t.t.). Dažniausiai tokios nesutinkanEe af čios su tiesa pažiūros yra TSRS varytos/nacionalinčs politikos ir klaidingos ideologijos dėsningas nas: rezultatas. Ryškiausias to pavyzdys—tai teiginiai apie nacijų ir kalbų susiliejimą artimiausioje atei- "kr, A 1 tyje ir apie rusų nacijos bei kalbos ypatingą vaidmenį kitų tautų gyvenime (toks manymas ypač I Ha būdingas rusų tautybės gyventojams). Didžioji dalis tautinių mažumų atstovy remia Latvijos | © zi — nepriklausomybę ir latvių kalbos teises,bet ryškus ir mažumų dalies nacionalinis nihilizmas bei = priešinimasis latvių kalbos mokymuisi. ~~ Dabartiniu metu kalbos mokymo bare Latvijos mokslininkų ir mokytojų laukia du pagrindiniai ti a sr — uždaviniai — sukurti latvių kalbos mokymo metodiką, išleisti įvairių Žodynų ir vadovėlių ir duoti "ia K J visuomenei teisinga informacija apie Latvijos istorija, apie kalbinius procesus pasaulyje ir TSRS, apie kalbų politika kitose šalyse. R fis at THE SIGNIFICANCE OF ETHNOPSYCHOLOGICAL FACTORS ———— AER vērā eRe vi IN THE ANALYSIS OF THE LANGUAGE SITUATION af ia Ei g į p f ummary jā i 4 According to the 1989 national census, of 2.7 million inhabitants in Latvia only 52 % are LatEly Ace vians. The language policy of the former USSR, when on the background of official bilingualism «06 3 the functions of Russian have expanded enormously while the functions of the other languages Ed sz 1 of the former USSR have shrunk even to the point of disappearance, restricted the functions of ME + lt a the Lettish language, too. Due to the unfounded speed-up of the development of industry and "dā sai incessant influx of population from other Soviet republics in the Baltic countries, the number of ra tiks ur the native population steadily decreased. The bilingualism in Latvia is not symmetrical, as 80 94 BEES of Latvians speak Russian, but not more than 20 %% of non-Latvians speak Lettish. Conferring a a legal status of Lettish as a state language is one of the ways of how to retain full-blooded use ji r F. Of a language, as well as its rights among other languages in the ethnogenetic territory; therefore, a the national awakening and struggle for the national independence is connected with the struggle į ri 4: for the rights and development of the Lettish language. Į < In accordance with the Language Law of Latvia, about 500,000 non-Latvians whose job is aa bound up with the administrative and servicing activities must learn and use Lettish. In order to i Je V work out optimum language policy, not only the statistical characteristics of the language situatiA On, but also the subjective factors, mainly the attitude of the representatives of different national r Ov or social groups to the Latvians, the Lettish language, and to the independence of the Republic ira of Latvia, should be taken into consideration. If this attitude is negative, the results of learning m, Lettish'will! ‘not be satisfactory and the realization of the Language Law will be doubtful. |as 53 Some stereotyped impressions of different ethnolinguistic groups should also be taken into 1 oa * account. The type and strength of these impressions depend on various factors (nationaljty, age, (Ska sex, social background, level of bilingualism, etc.), but the most important reasons are distortions — of the national policy and erroneous ideological theories. These theories proclaimed merging of We, dē nations already in the near future as well as the exceptional role of Russian as the greatest and ma) most perfect language in contrast to the other languages. It seriously damaged the prestige of mk. € other languages, therefore some non-Russians who have lost their national identity are the in — most active fighters with the tendencies of national awakening of the Latvians. ra At present, Latvian scholars and teachers have two main tasks to be achieved, i. e., working out RE) the methodics of teaching of the Lettish language to non-Latvians and giving them truthful inforBa mation on the subjects related to the language policy. Wide information about the history of š i Latvia, the linguistic processes in the world and in Russia, as well as about the language policy in I a other countries will facilitate and guarantee the realization of the Latvian Language Law. TS a Th eR SNE LS Yn VA S ls ETE MC S SRS Se ie don dale 8 BLE Gel GI aaa Se EE a El LEE a a S oo ec