scieee Open visual document viewer

Die Areale Charakteristik von Wörtern und Wortbedeutungen im nichtdifferenzierenden Mundartwörterbuch

Ilga Jansone

Full text

Ilga JANSONE VARDU UN VARDU NOZIMJU AREALAIS RAKSTUROJUMS NEDIFERENLA IZLOKSNU VARDNICA Speci isks un maz pé i s dialec alaja leksikog a ija i jau a geog a ijs no azu sis emu, kasibu sniedz zinas pa a da ai a da nozimes izpla . (1997) Ilga Jansone VARDU UN VARDU NOZIMJU AREALAIS RAKSTUROJUMS NEDIFERENLA IZLOKSNU VARDNICA Speci isks un maz pé i s dialec alaja leksik pa geog a ija i jau a geog a isko no azu sis emu, kasibu sniedz zinas pa a da ai a da nozimes izpla . Sis no ades se iSki nepiecieSamas a dnicas, kas ap e plaSa no ada leksiku; Ta ad a i oposaja […]La ieSu alodas izlokSnu a dnica[…] (BuSmane, Kagaine 1980: 59-75; Kagaine 1985: 64-86), kas iece é a ka ela i i pilna ipa izlokSnu a dnica. Il a é é publié en 1980 e es publié en 2006. Geog a iskas no ades a ka a no o ispa iguma ai konk e uma pakapes a bu dazadas: + ispa igas no ades dialec es, izlokSnu g upa ai kul ii és u iskais apgabals; comme conc e no ades […] no eik a izloksne. Nedi e enciala izlokSnu a dnica (La ieSu alodas izlokSnu a dnica) a ka a no ma e iala bli uma pa as i i lie de igi izman o abus So no azu eidus. Il n'y a pas de aison pou que cela ne soi pas le cas. Il n'y a pas de aison pou que cela ne soi pas le cas. Tomé jaie é o, ka iem abiem i sa i plus un minusi. Vispa igas no ades aiznem maz ie as un uzska ami pa ada kada a da ai a da nozimes lokalizacijas ie u, acu iespéjamas nep ecizi a es kadu leksisko ai seman isko dialek ismu neli miné a a eala a se iskas izloksnés a a ie o . Konk é u izlokSnu uzskai ijums (se iSki, ja i bli s ma e ialu akums) aiznem daudz ie as, be sniedz p ecizas zinas pa leksémas lie ojumu no adi aja izloksné. Je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi. Va dnicas lie o ajam, ku § pilniba nepa zin La ijas adminis i i e i o ialo iedalijumu, konk as no ades ne ienmé sniedz pie iekamu p iekS a u pa a da ai a da nozimes lokalizacijas ie u. Nemo é a, ka ka ai a dnicai piemi zinama abs akcijas pakape (piemé am, izlokSnu a dnicas a ealas izpla ibas zina nedublé dialek alas leksikas a lan us, kas sniedz zinas pa nedaudzu izpla ibu ela i i is a du izloksnés), ispa igas no ades lie o ie eicams ad, ja a ds ai a da nozime ap e ai nu plagu izpla ibas a ealu [sk. b1, b uceklis sas ikis1], ai a i asopams Sau a kompak a a eala [sk. blozmé]. Leksikog a iskaja p aksé é ojams, ka abi 80 no azu eidi iek kombiné i. Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'une p a ique ès épandue dans le monde. Nedi e enciala izlokSnu a dnica geog a iskas no ades sas opamas di éjadi: + pas a pina i pie illus a i a ma e iala un leksikog a isko a o u a saucés; + ieSi ka a disks ( ai a i Si é s) ispa igo a ealo no azu ai konk é o izlok&nu uzskai ijums un ka Su eida. Ka a a dnica (ipaSi izlokSnu a dnica) i ne ikai ling is isko, be a i kul i és u isko ak u a o s a dnica ie ie o ais illus a i ais ma e ials sniedz zinas gan pa e nog a iskajam ealijam, gan pa au as pa aZ4m un icéjumiem. 137 Lai maksimali pa adi u §o0 kul ii és u i- sko slani, La ieSu langues izlokSnu a dnica leksémas ka ai nozimei pie ieno i izlokSnu piemé i, kas iz audzi i a, lai ie ap e u dazadu kul i és u i- sko apgabalu (Vidzemes, Zemgales, Ku zemes, La gales, a i Sélijas) izloksnes [sk. bed e]. Il es égalemen connu sous le nom de Lai maksimali pa adi u. Pas a pina i zinas pa leksémas a ealo izpla ibu a iegi a i no leksikog a is- ko un ci u publicé o a o u a saucém. […]La ie8u alodas izlok&Snu a dnicai[…] nozimigakais leksikog a is- kais a o s i K. Milenbaha un J. Endzelina […]La ieSu alodas a dnica[…] (ME I-IV) un as papildinajumi (EH I-II), ku os odamas no ades pa a du geog a isko izpla ibu, kas iek pa nes as[…] a i opo uzSo a dnicu (sk. blo ca 1,2, bliks iens). Bez am iek izman o as a i ci as (péc ME un EH izdo as) izlokSnu a dnicas, piemé am, E gemes izloksnes a dnica (EIV I-III), un izlok&nu ma e iali, piemé am, izlok&8nu ap aks i Filologu bied ibas aks os un Valodas un li e a ii as ins i i a aks os [sk. blumize s..], a se iskas monog a ijas, piemé am, S endes izloksnes ap aks s (DR 1955 u.c.), kas a i ne ie&i zinas pa leksemu a ealo izpla ibu. A sauce uz […]La ie8u li é a as alodas a dnicu[…] (LLVV I-VIII) ada, ka a ieciga lekséma iek uzliko a pa li e a as alodas sas a dalu, esp. Ta i pazis ama a i izlok&nu pa s a jiem. (Je ne sais pas ce que u eux di e, mais je sais ce que u eux) Ja a ds ai a da nozime na izpla i s kompak a a eala jeb, ja na pie ickami bli s a da egis s, La ieSu alodas izlok&nu a dnica iek izman o as ieSas geog a iskas no ades, .i., uzskai i as izloksnes, iek ku as a iecigais a ds i egis é s. (Lai Sis uzskai ijums neaiznem u pa ak daudz ie as, i iespéjams izs ada izloknu nosaukumu saisinajumus, ka as i da i s a i ME un EH). Il s'agi d'un ex e qui a é é publié pa le minis è e de l'In é ieu . Sa dabigs un maz di è e ieSo geog a isko no azu eids izlok&nu a dnica i ka es (Vie eck 1988: 101-113), ku u izman ogana i ai akas p iek8 ocibas. Il es égalemen connu sous le nom de Sa dabigs un maz izpla i s ieSo geog a isko no azu eids izlok&nu a dnica i ka es. Pi mka , ka é a ap ieno ai akus oné iskos un mo ologiskos a ian us [sk. blusa , blusuo ; blusa ies, blusuo ies], o ka , ka é pa ska amak edzama leksiski seman isko dialek ismu izpla iba a pus kompak a a eala [sk. b uceklis]. Il es égalemen connu sous le nom de ka é pa ska . Aplikojo nedi e enciala izloksnu a dnica ie e amo a du k ajumu a eala lie ojuma plaSuma zina, lie de igi Skie izdali ai akas g upas. Il s'agi d'un g oupe de pe sonnes qui on é é a ê ées pa la police. un 1. Izloksnés un li e a aja aloda kopigie a di. Il es éc i pa Izloksnés. Nemo a é masu komunikacijas lidzeklu ipa s a u, in luence des langues li é ai es nenoliedzama i isas izloksnés langues li é ai es un a dus zin isu izlok&nu pa s a ji. Tomé daudziem a diem no eik a izlokSnu g upa a bi spilg i iz eik s li e a isma aks u s. Il s'agi d'une sé ie de li es qui on é é publiés dans plusieu s langues. Tada gadijuma, kad iespéjams kons a é kada i li e a as alodas a da e u lie ojumu kada ap idi ai izlokSnu g upa, bi u dodamas ie obezojosas geog a iskas no ades: e i; le lie o jaunaka ( idéja) paaudze; Ce n'es pas le cas. [sk. bed e 1]. Il s'agi d'une espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce. Les géog aphes no ades dodamas pie am les langues li é ai es nom nomzimém, les s ables les connexions des noms ou les ph aséologismes, kas a Ski as les langues li é ai es. Bien sû . no Sis dalijums nebiis absolii s, pa ienigo jo k i é iju li e a as alodas a da ai a da nozimes nogki Sana iek uzliiko a La ieSu li e a as alodas a dnica (LLVV), ku as séjums iznacis jau gada be pédéjais gada él a odas ipog a ija. 1972. , 138 1996. S a igi i no adi izpla ibas a ealu a i iem a diem ai a du nozimém, kas LLV ie ie o i a no adi (l'É a du Viê Nam e le Viê Nam) […]ap . […] [S.K.] Je suis désolée. b uceklis a i 1], ka e nog a isko éaliju apziméjumiem. Il s'agi d'un g oupe e hnog aphique composé d'hommes e de emmes. 2. Neli e a as sa un alodas a diem, kas eido s a pslani s a p li e a as alodas a du k ajumu izlokSnu leksiku, piemi un zinams e i o ials ie obezojums, kas pa as i és u isko aps aklu nosaci s. Il es égalemen i possible de choisi l'une des deux op ions sui an es. Piemé am, allemandismi ai ak izpla i i Vidzemé, Ku zemé, Zemgalé, be sla ismi Il s'agi d'une ille si uée à l'es de l'Allemagne. — Je suis La galé. Je ous en p ie. Les g oupes a diem, kas sais i i de e mine a ealu, a a é u do ispa igas no ades géog aphiqu- es [S.K.] Je suis désolée. Les blumize s .. (iespéjama ispa iga no ade: Ku zemé, Zemgalé, Vidzemé), blida ..]. 3. Dialek alas leksikas a diem, kas sas opami plaSa a eala, (ja pie iekams ma e ialu i akums) bii u dodamas ispa igas geog a iskas no ades kompak u a ealu, a i uz adamas uz conc e as izloksnes, ku ka a ds ai a da nozime egis é a a pus a eala [S.K.] Je suis désolée. b ucélis ..]. Les g oupes son di usés pa des g oupes a iés. [S.K.] Je suis désolée. Je ous en p ie. (Va diem, ku i i ieklau i) Ce n'es pas le cas. […]La i- eu alodas dialek u a lan a[- …] leksikas ka és, jadod a sauce (les langues le ones son dans le dialec e a lan e) uz So Le a ail. 4, Les dialec es son les plus a iés, kas sas opami Sau a a eala, nepieciesams no adi conc e as izpla ibas ie as izloksnes (lieu — où se ou en les lieux les plus équen s) [S.K.] Je suis désolée. Je suis blozmé, biksin. Il n'y a que des i dalijums e des iespéjams. ja i su isammen bli s pa baudi s un izlok&nu ma é ialu akums; Va dnicas saga a oSanas posma, lai iz ai i os nep ecizi a ém, son no ecommandés ai ak u ilise conc è emen les no ades géog aphiques. Le ski klu pa augi ba inas, le ba ini; Je ous en p ie. Ça a, c'es bon. Je suis Biesu. (a i balandu) lapu zupa pu aimiem a piena ai un k éjuma piede u. (Lapu zupa pu aimiem piena ai k éjuma piede u) Il es éc i pa un homme qui a é é ué pa un homme qui a é é ué pa un homme. Bacinas, biésu bacinas, zupé is a a pu aimus miks us, lapas nud a a acse iski, a nazi a sakapé, liék Il es égalemen connu sous le nom de bacinas. 1 éca [zupal, piéle piénu- as i biéSu bacinas] (en anglais) Ku si8os, biésu Japu zupu a a a piénu ai k éjumu, a ijam bacinus zupé és , kame él nebia Japu zupu a a piénu ai k éjumu, a ijam bacinus zupé es , kame él nebia [bieu], bie es lapas kamJe él n'é ai pas. a Piénu a ija, piébé a pu a imus kla , sag iéza as lapas, nuok eldinaja él biski, qui es égalemen connu sous le nom de piénu a ija Snike é; le emps, le emps, a le emps [biesu zupu] sauca ~ bacini, pa bacipiem le B ukni; Sa ic pa bacinam. Lapam uzlei a udsu iideni, s ki siki sag iéz. Ce n'es pas le cas. Kadimi pu a miks i, be kla . Il es dans la salle. le ka hé-pa pie skabenu zupas piéliék uOlas, liésu galu, k éjumu Je suis Zan é. Le Ku zemes un Vidzemes dien iddala, Zemgalé. Il es si ué dans la égion de Zemgalé. ME | 247 Il s'agi d'un à Essen Les be e a es Au os, Pla inas, au Le bee enbla e n Blidiené; Skédé — bacing ou aus Le saue amp e bla e n Ku siSos; e EH I 197 Béné, Saldi (ci-dessous : in Le lai ache é Bee enbla e ), DZiks é (ci-desso- us: une Espèce à l'ex é ieu Le bee enund Méldenbla e n e G ii ze), bacin Soupe de be e a es Je suis G enCos. 139 bacinas […]biesu lapu zupa[…] Oe, DAS glace Le cha Kehoe PRK Je suis KAP. RR eae g ee aS Lisi Ree es 4 ans. 5p de bacine. e les bacines ® CS © acini bading bed e subs . (en anglais) 1. Padzilinajums, iedobums (pa as i zemes i sma). Il s'agi d'une égion si uée dans l'oues de l'Allemagne. az da z h éls bi dzi[/§ bedg, ku is asa idenc s a ej iéksa S é ciema; [mikla]: juo ai ak nem nuos , juo l elaks paliek — bed i, ma ku uok Je suis désolé, je suis désolé, je suis désolé, je suis désolé Valmie as apka né; pa Je ois un senu. Jaiku jai a dumhbé is bi, aga jai sa ic bed eNica; Il es éc i pa Jaiku Jai Dumhbé is bi. Le dessus de la ca e uz C'es une unéa kallina. Je 'aime, u m'aimes, u m'aimes, u m'aimes, u m'aimes, u m'aimes le sinolé; le ka upejus [ziema uzglabaganai] Si c'es le cas, di A i Kaped — Je suis Bauska. © Mi uonu bed e, a i cie me ama bed eka upelu uzglabaSanas bed e, ku as ka upelus ziema a a no nenem. Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'une espèce de ca ouche qui a é é décou e e pa des scien i iques. Je n'ai pas de ê emen s, je n'ai pas de li s. le illage de cil éki saka — mi udnu bed es VAE 1 159. © Kla ejama bed e — ka upelu uzglabaganas bed e, ku as no ka upelus nem a a a i ziema. Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'une espèce de ca ouche. VALV II 49-50; ME I 276; EIV I 158; à e eni (ka li es) augSzemnieku dialek a la galiskajas izloksnés, a ie a duobe. Il s'agi d'un dialec e qui es ès épandu dans le pays. 2... Je suis en ain de me déb ouille . ; Je ous en p ie. Saloci s auduma (pa as i ma les) au ins, ko liek zidainim s a p kajam. Il es égalemen connu sous le nom de Saloci s auduma (pa as i ma les). Soïc biksin, kué hék pa kajs a pina co i p iéks ué diben, lai nenud a liélejs d ébs Je ous en p ie, S é ciema. les biks i iés . Des baidi és, des bi ies. Le soleil es ka au-dessus de nous. le in ne a jo labibs izdzi no Je os; Nebiks iés skadi, bi s pa mana skade, a be ed ik aiga da i a, je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi, mais je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi. ka es le liéku Dziks é; Je sais pas. Je ous en p ie. EH I 223 Augs kalné, Dziks é. Vous sa ez quoi ? Bikis sous- i é 1. Amu eida iks dzi nakmenu asinaSanai. Ce n'es pas le cas. les biks i a C'es un peu dégueulasse. Vinam gal ab spic, idéo kac le Wandé; sudmaju zellis kapinajis uo biki as a dzié nas G obina; il es égalemen connu sous le nom de sudmaju zellis kapinajis uo a biki as dzié nas g obina; c'es un élo à capon C'es pas ai. Je ous en p ie. EH I 219 I andé, G obina. Je ous en p ie. 140 // Riks de ype Amu (a me ala dalas ienu smailu, o u plakanu galu) ka cie a (c'es -à-di e que c'es ce qui se passe dans le monde) (piemé am, sasaluas zemes, ledus) smalcinasanai, d upinaSanai. Ce n'es pas le cas, mais c'es le cas de ous les humains. Les bikis 4, ku Je suis sû . inam bi iéns gals nuo dzel za Spic, ud s plaka is, idii kac nuo ku6ka. Je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi. les e es des cié (a)s, des ci san(a)s, des cé zemi — ku Je ais e le di e, je ais e le di e, je ais e le a di e Nica, où es- u ? Jeunesse Jauka egada i biki ienu a galu pla u sasalusas e es ci ganai ci aém ajadzibam un G obina. Il es égalemen connu sous le nom de Jauka egada i biki ienu galu pla u sasalusas. Je ous en p ie. EH I 219 Je suis G obina. 2. C'es une biscui . Bikis / nuoZa es une usque uz Kuoka ka u, iéns za s i uz Il y a eu un des i mo s, il ka y a eu des mo s, il un y a eu des mo s. C'é ai Nica. 3. C'es une ma que. k°apus us bikéja muca biki a (en anglais) le sinolé; Kap uuos s ampajamais, kad kapuos i saé elé i salik i muca, un uos sas ampa jeb sabiké bikipasmagu kuoku, kam apa a ipa gala Il es a égalemen connu sous le nom de Kap uuos s ampajamais. Je suis Aliksné. EH I 219 Malupé e Gulbené. Au es appa eils élec oménage s Je sais pas. EH I 219: à l'aide d. Je suis Bicke. Il y a des bliks iens, des bliks in. C'es une plaque. Ka e ace so s bliks is. Elle es là. Blikks in kad emieg, aizk i cie : C'es ce qui es éc i dans le li e. Dundaga; es ou Jai, mils ka mei ens d iz saks a male os bliks iéns zils zaJs Je suis désolé a Laoucien- ne; à l'aide de bicycle es a 1 Ils son (go ij) ié i uz Il s'agi d'un ac. ja Je ais oi gul aizmidziés, a acs cié. i ja Vis gul laiike g emuo, un inam a acs aJem Il i es ai que Je suis S azdé. EH I 229 C'es un ai Talsos. Je suis blozmé lok., nelok. Je ous en p ie. à a nak [k oga], aizjem im, ka s es pa kak em. [K oga], aizjem im, ka s es kak em. [K oga], aizjem im, ka s es kak em. à da e un C'es comme si ka j'a ais é é ué. C'es comme si j'a ais é é ué. Puzé; a Sasse ie- s s iéne blozme Ugalé; Je sais pas. Je l'ai p is. EH I 231 Je ous en p ie. plida , blidé , blidi . les Maldi es; Je ne sais pas ce que c'es . Il es u cu é. i g Je ous en p ie. ka is C'es pas ai ? Le p éil; J'ai é é blessé. pa à Pilda; le py ma aizi, le ka beju Réiga, blid'‘ieju 'in (en anglais) Je suis Kalupé. Je suis La galé. Au es appa eils élec oménage s Je ous en p ie. Je ous en p ie. 61yquTb […]OmyKgaT- b, m y a s[…] Le CPA I 116. Les blumize s, les blumize is, les blimize s, les bliimize is son emplacés. Les ha moniques son mue es. Tu es une — blumize i. Tu es une a pis mu i a, lai ka ska. smukas meldinas a isspélé Le Ku si8os; le ma é nudpi ka nud mugu buddniéka ) blumize i, lai b ali is pis à l'I la a; Bé niém bij mu es plésinas ai blimize s Bauska; Il y a beaucoup de choses à ai e dans le a monde. Nekéda balle ou n'é ai pas, blumize u ién spéléja Kuldiga; ou La sauce a muonikas es mue e pa blimize i. le sinolé; spéleja uz ke mém, un bij ac a blimize s Mezo né; Les blumize s isen à se e me . Kad aig, ad uzpis s6u blumize Dundaga; Je suis un homme qui a é é ué. le blizé s — kodd ais aice Dignaja; le blumize is Pil ené, le Zan é; bumize s Kanda a, Laidzé ou (G audina) Ce n'es pas le cas. VI), Puzé, Vandzené: blumizé s (I o) Ce n'es pas le cas. - c.) S endé (DR) Ce n'es pas ai. 1955, 111). Au es < nd appa eils élec oménage s le b ummise n DR 1955, 111. le blusa ; Elle es bleue. . 1. ... 2. Siki bu bulo a an les a iSanas. Le blusud dé ic, le i lin saks a i iés B asla a; ou ..ka as idéns blusuo, ad maizes a jaugana Jé cénos; Je suis sû que ous ê es d'acco d ka a ec moi. Ab ina ieléja adu, jau blusudja idénc, mil i Il es ai que je suis une emme. [kla ], néma saklapéja i igi [Miklu] Je suis désolé. Le Bu niekos; Je 'aide. a Ka idénc blusuo, ad is i igadkais p icks maizesRencénos; Le bleu d'A i 141 Jaunbu n- iekos, b/usaé T ika a. Il a é é ué. Je ous en p ie. b/a iusa i- és (2), blusuo ies. Ce n'es pas le cas. 3.... les blusa iés; Blus iés con e 1... 2. Siki bu bulo a an les a iSanas. Busuojas e le emps. Il n'y a pas de coas as, il n'y a pas de élas, il n'y a pas de blusuojas NaukSéno- s; Ka sak idenc bluso es, ka medici a iksa ads ka blusins, a lei mil im i su Je os; Ta lei mil im i su Je os; Ta lei mil im i su Je os; Ta lei mil im i su Je os; Ta lei mil im i su Je os. Tédud bu bulisu- és a encon é, blusajas, a esud laps [miklas jauSanai] E elé; ddenc sak blusuo ies, a ku] mil s iéksaKono- s; le idénc blusudjas, le meé , le si aiksa [bu bulisu- s], le a i iés ne a ais , le mil i pa deg, le a i éda glidaina [maize], le ga aiizu si aJa Rencénos; blusa iés a i Jé cénos; Je suis désolé, Ka kos. Je me suis éc asé con e Je os; ELV 1 177 blusa iés. Je ous en p ie. Je ous en p ie. A l blusa , blusu6 (2). Il es à no e que le 3.... @ dlusa , blusuo O blusa ies, blusuo ies blo ca . 1. Je suis désolée, je suis désolée, je suis désolée, je suis désolée C'es un imb e. Il es malus miica, la siks i Veca é. MET 321 Dun é, S iené. Vous ê es à l'hô el ? 2. b is b ada (pa dubliem, ne i iem, dulkainiem ideniem). Il es égalemen connu sous le nom de b is b ada . Newiénc neg ib pa ne i im idenim pa ud blo cu blo ca Veca é; Ce n'es pas le cas pou moi, mais c'es le cas pou ous. Je ous en p ie, S é ciema. MEI 321 bjo caé ; e EH 1 234 bjo cé Lielsalaca. Il es si ué à Lielsalaca. 3. Kus ina (piemé am, ko skalo Skid uma), ado Slaks iem lidzigu oksni. Il es égalemen connu sous le nom de Kus ina . Leu ca ip ku imm iden i sa u b o ces, kus inej ué ku u Vainizos. 4. Maisi , jauk (Skid umu), ado Slaks iem lidzigus ok8nus. Il s'agi d'une pièce qui a é é cons ui e à l'époque. Je pa ie su Ed ! Je ous en p ie, S é ciema. 5. Le Mazga . Je suis Limbazos. le b ucélis; Le subs a de B uckels. 1. Galoda (pa as i izkap s asinaSanai- ). Il es égalemen connu sous le nom de Galoda. Tu sais ce que c'es . J'ai é é ué à B ucek. C'es pas ai, c'es pas ai, c'es pas ai. ie i igié b ucek] 1 ad kudk déli , kam abas pusés 142 uzsme é es ad comme i g a i . e g an e, Ja duéma, piéja ike la cemeiic, ip, samedis, in nebié s nuos . Je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi. a 7 Akmen b ucekl iém a kudks ne-maz nau. Je suis désolé. C'es à cause de B ucek 1 qu'il es a i é à Akmen. Je ne sais pas ce que c'es . Az aisi ad ku6k laps in en nuo un a a abam pusem in lab sadud s i. Ce n'es pas le cas, c'es pas le cas, c'es pas le cas, c'es pas le cas. a Il s'es é anoui, il s'es é anoui, il a s'es un é anoui, il as s'es é anoui. Tu as sou i, u as aimé, u a as sou i, u as sou i, u as sou i, u as sou i, u as sou i. a Ja am nudkals nudda ué un a nudkaisi un akal smil . Il a es pas ai. a Il es long, il es long, bi il es long. i C'es pas ai, c'es pas bi ai. a Je suis bi désolée. Je suis désolée. ka ga Le pla , le a pan ade kuli e smil lidz. ka Vaidzé b ucind , a uzkaisi uo smil uo uz b ucek{ b ucina. un Je suis désolé pou ou ce qui s'es passé. Ja a Smil labak u é iés kla , uo b ucek] apslapina pa: a p iéks biddens andé; b ucélis ku i Il y a des pâ es, des galudes, des ujasina s. Jedu6é man sa u b ucekli uzb ucina iskap i! Il es mo ! Nica, où es- u ? B ucek e Taisi i son allés à Smi gela Akmena. Ça a, Galuddina. pa Je suis un nuds iks ina. Tad a kal pié kudka léja Ala adu pika masu kudpé smi geli. a Ce n'es pas le cas. B ucekli h a ec Tadah Rudcina. Tu es en ain de pleu e ? Le udké ai kaba é Nig anda; ou Il s'agi d'une espèce a d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce a d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce. b uceklis […]galuddina ai maksliks smil[…]akminc déli i ida. (La ie es une his oi e qui se dé oule dans le monde en ie .) B ucek/us pi ka buddé izkapsu asinasanai Veca é. Il es là. le cou -mé- age; A pus a eala Veca é, Saika a. Il es si ué dans la égion de Saika a. ME | 338 b ucélis Dundaga, Kuldiga; EH I 244 e les égions sui an es: B uceklis es à A i. Saldi, I andé e Saika a; EH I 244 les b ucelles Dunika, G obina, Kalé os, Ba a, Ruca a. Ils on é é a ê és. VALV I 130 Je ous en p ie. 2. Linu kuls amé ie ice. Il es là. b/ [kuls i8anai] akal ada déle ac un b uceklis bi, ac b a iceklis bi, ku6 linus kulks i il es éc i a pa un homme qui a é é ué pa un homme qui a é é ué pa un homme qui a é é ué pa un homme qui a é é ué pa un homme C'é ai Nica. 3. EH I 244 b ucélis une Je ous en p ie, Sch apeisen. Je suis Biks os. 4. Des lièges, des cil éks de po c. Tas b uceklis g udzas — idu (en pa anglais) C'é ai Nica. ME I 338 b ucélis Il s'agi d'un iibe liissige . Il n'y a pas de in. Je ous en p ie. Je suis G obina. 5. ME I 338 les b ucelles C'es un homme déso donné. Ça a, Zasa. b uceklis […]galoda[…] @ b ucekli- s, b ucekls 143 LITERATURA BuSmane B.,Kagaine E. 1980: IzlokSnu a dnicu ipi un la ieSu dialek alo a dnicu eidoganas jau ajumi. — La ijas PSR ZA Vés is 8, 59-75. DLJ - Dialek alas leksikas jau ajumi, Riga: Zina ne, 1986. DR 1955: D a ins’ K, Riike V. Leu e und Nominal o men de Munda on S enden 1 Einlei ung, Akzen und In ona ion, Lau leh e. Lund. EHI-II-Endzelins J.un Hauzenbe ga E. Papildindjumi un labojumi K.Mi ilenbacha La iesu alodas a dnicai 1-2, Riga, 1934 - 1946. EIVI-IlI-Kagaine E, Rage S. E gemes izloksnes a dnica 1-3, Riga: Zina ne, 1977— 1983. G audina M.1958: Laidzes un Kanda as izloksne. — Valodas un Ji e a i as ins i i a aks i 6, Riga, 1958, 257-297. Kagaine E. 1985: Ap ieno as la ieSu izlokSnu a dnicas eidoSanas p oblémas. — Va/odas ak uali a es 1984, Riga: Zina ne, 1985, 64-86. LLVV I-VI — La iesu li e a as alodas a dnica 1-8, Riga: Zina ne, 1972-1996. ME I-IV -Milenbachs K. La iesu alodas a dnica. Redigéjis, papildinajis, u pinajis J.Endzelins 14, Riga: Kul ii as onda izde ums, 1923-1932. Vie eck W. 1988: A Dic iona y o English Dialec s - he Da e o he Su ey o English Dialec s Dic iona ized. - Symposium on Lexicog aphy IV. P oceedings o he Fou h In e na ional Symposium on Lexicog aphy Ap il 20-22, 1988 an he Uni e si y o Copenhagen. Lexicog aphica Se ies Maio 26, Tiibingen, 101-113. VLIR VI -— Valodas un Ii e a ii as ins i i a aks i 6, Riga: Zina ne, 1958. CPA I- C osaps pyccxo o a3piKa 1, Mocxsa: Tocynapc seHHoe u3qaTembcTBO MHOCTpaHHBIX 1 HallMOHA@IbHEIX cnopapei , 1957. ZODZIV IR JU REIKSMIY AREALO CHARAKTERISTIKA NEDIFERENCINIAME TARMIY ZODYNE San auka Siame s aipsnyje nag inéjama speci iné a miy leksikog a ijos p oblema — geog a iniy nuo ody pa eikimo sis ema, ku ig suda o bend osios nuo odos ( a mé, is o iné s i is, ajonas) i konk ediosios nuo odos (8nek a). Tokios nuo odos, aiSkinan¢ios Zodzio a am ik os jo eikimés papli img, nedi e enciniame a miy Zodyne pa eik inos d ejopai — ne iesiogiai (p ie ilius acinés medzZiagos) i iesiogiai (a ealo nuo ody a Snek y sa aSas bei Zemélapiai). A ealo i a ojimo poziu iu ikslinga iSski i kelias Zodziy g upes, ku ios Gia analizuojamos smulkiau: 1) a miy i bend inés kalbos bend oji leksika; 2) neli e a i iné Snekamosios kalbos leksika; 3) a miy leksika, a ojama placiame a eale; 4) a mybés, a ojamos ienoje a keliose Snek ose. DIE AREALE CHARAKTERISTIK VON WORTERN UND WORTBEDEUTUNGEN IM NICHTDIFFERENZIERENDEN MUNDARTWORTERBUCH Zusammen assung In de dialek alen Lexikog aphie is das P oblem des Sys ems geog aphische Angaben, die die In o ma ion ibe Ve b ei ung des Wo es esp. de Wo bedeu ung bie en, spezi isch. In 144 de le ische Sp achwissenscha ha sich dieses P oblem wah end de A bei am “Wo e buch le ische Munda en” ak ualisie . Geog aphische Angaben kénnen hinsich lich des G ades ih e Ve allgemeine ung ode Konk e isie ung un e schiedlich sein: 1) allgemeine Angaben — Dialek , die Munda g uppe ode kul u his o isches Gabie , Region; 2) konk e e Angaben — eine bes imm e Munda . Im nich di e enzie enden Wo e buch (abhanging on de Dich e des Ma e ials) is in de Regel angemessen, diese beide Typen de Angaben zu e wenden, die am en sp echenden Wo bzw. de en sp echenden Wo bedeu ung zu bie en sind: 1) e mi el — bei illus a i em Ma e- ial und lexikog aphische Quelle; 2) di ek — als wé liche (ode auch kodie e) Au lis ung on allgemeinen a ealen Angaben ode konk e en Munda en sowie als Ka en. Es e schein zweckmaBig, bei Be ach ung des ins nich di e enzie ende Wé e buch einzu iigenden Wo gu es in a eale Hinsich und be ach lich seine Geb auchsdynamik meh e e G uppen au zus ellen: 1. Fii Munda en und Li e a u sp ache gemeinsame Wo e . 2. Nich li e a ische umgangssp achliche Wo e . 3. Wo e de dialek alen Lexik, die in b ei em A eal o kommen. 4. Wo e de dialek alen Lexik, meu s dans le noi . Vo kommen de l'ai e. 145