Die Areale Charakteristik von Wörtern und Wortbedeutungen im nichtdifferenzierenden Mundartwörterbuch
Full text
Ilga JANSONE
VARDU UN VARDU
NOZIMJU AREALAIS
RAKSTUROJUMS
NEDIFERENLA
IZLOKSNU
VARDNICA
Speci isks un maz
pé i s dialec alaja
leksikog a ija i
jau a geog a ijs
no azu sis emu,
kasibu sniedz zinas
pa a da ai
a da nozimes
izpla . (1997) Ilga
Jansone VARDU UN
VARDU NOZIMJU
AREALAIS
RAKSTUROJUMS
NEDIFERENLA
IZLOKSNU
VARDNICA
Speci isks un maz
pé i s dialec alaja
leksik pa
geog a ija i
jau a geog a isko
no azu sis emu,
kasibu sniedz zinas
pa a da ai
a da nozimes
izpla . Sis no ades
se iSki
nepiecieSamas
a dnicas, kas
ap e plaSa
no ada leksiku;
Ta ad a i
oposaja
[…]La ieSu
alodas izlokSnu
a dnica[…]
(BuSmane, Kagaine
1980: 59-75; Kagaine
1985: 64-86), kas
iece é a ka
ela i i pilna ipa
izlokSnu a dnica.
Il a é é publié en
1980 e es publié
en 2006.
Geog a iskas
no ades a ka a no
o ispa iguma ai
konk e uma
pakapes a bu
dazadas: +
ispa igas
no ades dialec es,
izlokSnu g upa ai
kul ii és u iskais
apgabals; comme
conc e no ades
[…] no eik a
izloksne.
Nedi e enciala
izlokSnu a dnica
(La ieSu alodas
izlokSnu a dnica)
a ka a no
ma e iala bli uma
pa as i i
lie de igi izman o
abus So no azu
eidus. Il n'y a pas
de aison pou que
cela ne soi pas le
cas. Il n'y a pas de
aison pou que
cela ne soi pas le
cas. Tomé
jaie é o, ka iem
abiem i sa i plus
un minusi.
Vispa igas
no ades aiznem
maz ie as un
uzska ami pa ada
kada a da ai
a da nozimes
lokalizacijas ie u,
acu iespéjamas
nep ecizi a es
kadu leksisko ai
seman isko
dialek ismu neli
miné a a eala
a se iskas
izloksnés a
a ie o . Konk é u
izlokSnu
uzskai ijums
(se iSki, ja i bli s
ma e ialu akums)
aiznem daudz
ie as, be sniedz
p ecizas zinas pa
leksémas
lie ojumu
no adi aja
izloksné. Je suis
sû que ous ê es
d'acco d a ec moi.
Va dnicas
lie o ajam, ku §
pilniba nepa zin
La ijas
adminis i i
e i o ialo
iedalijumu,
konk as no ades
ne ienmé sniedz
pie iekamu
p iekS a u pa
a da ai a da
nozimes
lokalizacijas ie u.
Nemo é a, ka
ka ai a dnicai
piemi zinama
abs akcijas
pakape (piemé am,
izlokSnu a dnicas
a ealas izpla ibas
zina nedublé
dialek alas
leksikas a lan us,
kas sniedz zinas
pa nedaudzu
izpla ibu ela i i
is a du
izloksnés),
ispa igas
no ades lie o
ie eicams ad, ja
a ds ai a da
nozime ap e ai
nu plagu izpla ibas
a ealu [sk. b1,
b uceklis
sas ikis1], ai a i
asopams Sau a
kompak a a eala
[sk. blozmé].
Leksikog a iskaja
p aksé é ojams,
ka abi 80 no azu
eidi iek
kombiné i. Ce n'es
pas le cas, mais il
s'agi d'une
p a ique ès
épandue dans le
monde.
Nedi e enciala
izlokSnu a dnica
geog a iskas
no ades
sas opamas
di éjadi: +
pas a pina i pie
illus a i a
ma e iala un
leksikog a isko
a o u a saucés; +
ieSi ka a disks
( ai a i Si é s)
ispa igo a ealo
no azu ai
konk é o izlok&nu
uzskai ijums un
ka Su eida. Ka a
a dnica (ipaSi
izlokSnu a dnica)
i ne ikai
ling is isko, be
a i
kul i és u isko
ak u a o s
a dnica
ie ie o ais
illus a i ais
ma e ials sniedz
zinas gan pa
e nog a iskajam
ealijam, gan pa
au as pa aZ4m
un icéjumiem.
137
Lai maksimali
pa adi u §o0
kul ii és u i-
sko slani,
La ieSu
langues
izlokSnu
a dnica
leksémas
ka ai nozimei
pie ieno i
izlokSnu
piemé i, kas
iz audzi i a,
lai ie
ap e u
dazadu
kul i és u i-
sko apgabalu
(Vidzemes,
Zemgales,
Ku zemes,
La gales, a i
Sélijas)
izloksnes [sk.
bed e]. Il es
égalemen
connu sous le
nom de Lai
maksimali
pa adi u.
Pas a pina i
zinas pa
leksémas
a ealo
izpla ibu a
iegi a i no
leksikog a is-
ko un ci u
publicé o
a o u
a saucém.
[…]La ie8u
alodas
izlok&Snu
a dnicai[…]
nozimigakais
leksikog a is-
kais a o s i K.
Milenbaha un J.
Endzelina
[…]La ieSu
alodas
a dnica[…]
(ME I-IV) un as
papildinajumi
(EH I-II), ku os
odamas
no ades pa
a du
geog a isko
izpla ibu, kas
iek
pa nes as[…]
a i opo uzSo
a dnicu (sk.
blo ca 1,2,
bliks iens).
Bez am iek
izman o as
a i ci as (péc
ME un EH
izdo as)
izlokSnu
a dnicas,
piemé am,
E gemes
izloksnes
a dnica (EIV
I-III), un
izlok&nu
ma e iali,
piemé am,
izlok&8nu
ap aks i
Filologu
bied ibas
aks os un
Valodas un
li e a ii as
ins i i a
aks os [sk.
blumize s..],
a se iskas
monog a ijas,
piemé am,
S endes
izloksnes
ap aks s (DR
1955 u.c.), kas
a i ne ie&i
zinas pa
leksemu
a ealo
izpla ibu.
A sauce uz
[…]La ie8u
li é a as
alodas
a dnicu[…]
(LLVV I-VIII)
ada, ka
a ieciga
lekséma iek
uzliko a pa
li e a as
alodas
sas a dalu,
esp. Ta i
pazis ama a i
izlok&nu
pa s a jiem.
(Je ne sais pas
ce que u eux
di e, mais je
sais ce que u
eux) Ja a ds
ai a da
nozime na
izpla i s
kompak a
a eala jeb, ja
na pie ickami
bli s a da
egis s,
La ieSu
alodas
izlok&nu
a dnica iek
izman o as
ieSas
geog a iskas
no ades, .i.,
uzskai i as
izloksnes, iek
ku as
a iecigais
a ds i
egis é s.
(Lai Sis
uzskai ijums
neaiznem u
pa ak daudz
ie as, i
iespéjams
izs ada
izloknu
nosaukumu
saisinajumus,
ka as i
da i s a i ME
un EH). Il s'agi
d'un ex e qui
a é é publié
pa le
minis è e de
l'In é ieu .
Sa dabigs un
maz di è e
ieSo
geog a isko
no azu eids
izlok&nu
a dnica i
ka es
(Vie eck 1988:
101-113), ku u
izman ogana
i ai akas
p iek8 ocibas.
Il es
égalemen
connu sous le
nom de
Sa dabigs un
maz izpla i s
ieSo
geog a isko
no azu eids
izlok&nu
a dnica i
ka es.
Pi mka ,
ka é a
ap ieno
ai akus
oné iskos un
mo ologiskos
a ian us [sk.
blusa ,
blusuo ;
blusa ies,
blusuo ies],
o ka ,
ka é
pa ska amak
edzama
leksiski
seman isko
dialek ismu
izpla iba
a pus
kompak a
a eala [sk.
b uceklis]. Il
es égalemen
connu sous le
nom de ka é
pa ska .
Aplikojo
nedi e enciala
izloksnu
a dnica
ie e amo
a du
k ajumu
a eala
lie ojuma
plaSuma zina,
lie de igi Skie
izdali
ai akas
g upas. Il
s'agi d'un
g oupe de
pe sonnes qui
on é é
a ê ées pa
la police.
un
1.
Izloksnés
un
li e a aja
aloda
kopigie
a di. Il es éc i pa Izloksnés.
Nemo a é
masu
komunikacijas
lidzeklu
ipa s a u,
in luence des
langues
li é ai es
nenoliedzama
i
isas izloksnés
langues
li é ai es
un
a dus zin isu
izlok&nu
pa s a ji.
Tomé
daudziem
a diem
no eik a
izlokSnu
g upa a
bi spilg i
iz eik s
li e a isma
aks u s. Il
s'agi d'une
sé ie de li es qui on é é publiés dans plusieu s langues.
Tada gadijuma,
kad iespéjams
kons a é kada
i
li e a as alodas
a da e u
lie ojumu kada
ap idi ai izlokSnu
g upa, bi u
dodamas
ie obezojosas
geog a iskas
no ades: e i; le
lie o jaunaka
( idéja) paaudze;
Ce n'es pas le
cas. [sk. bed e 1].
Il s'agi d'une
espèce d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce. Les
géog aphes
no ades dodamas
pie am les
langues
li é ai es nom
nomzimém, les
s ables les
connexions des
noms ou les
ph aséologismes,
kas a Ski as les
langues
li é ai es. Bien
sû .
no
Sis dalijums
nebiis
absolii s,
pa ienigo
jo
k i é iju
li e a as
alodas
a da ai
a da
nozimes
nogki Sana
iek
uzliiko a
La ieSu
li e a as
alodas
a dnica
(LLVV),
ku as
séjums
iznacis jau
gada be
pédéjais
gada él
a odas
ipog a ija.
1972.
,
138
1996.
S a igi
i
no adi
izpla ibas
a ealu a i
iem
a diem
ai a du
nozimém,
kas
LLV
ie ie o i
a
no adi (l'É a du Viê Nam e le Viê Nam)
[…]ap . […]
[S.K.] Je suis désolée.
b uceklis a i
1],
ka
e nog a isko
éaliju
apziméjumiem.
Il s'agi d'un g oupe e hnog aphique composé d'hommes e de emmes.
2.
Neli e a as
sa un alodas
a diem, kas
eido
s a pslani
s a p
li e a as
alodas a du
k ajumu
izlokSnu
leksiku, piemi
un
zinams
e i o ials
ie obezojums,
kas pa as i
és u isko
aps aklu
nosaci s. Il es
égalemen
i
possible de
choisi l'une
des deux
op ions
sui an es.
Piemé am,
allemandismi ai ak izpla i i
Vidzemé,
Ku zemé,
Zemgalé,
be
sla ismi Il s'agi d'une ille si uée à l'es de l'Allemagne.
—
Je suis La galé.
Je ous en p ie.
Les g oupes
a diem, kas
sais i i
de e mine
a ealu,
a
a é u do
ispa igas
no ades
géog aphiqu-
es
[S.K.] Je suis désolée.
Les blumize s
..
(iespéjama
ispa iga
no ade:
Ku zemé,
Zemgalé,
Vidzemé),
blida
..].
3.
Dialek alas
leksikas
a diem, kas
sas opami
plaSa a eala,
(ja
pie iekams
ma e ialu
i
akums) bii u
dodamas
ispa igas
geog a iskas
no ades
kompak u
a ealu, a i
uz adamas
uz
conc e as
izloksnes, ku
ka
a ds ai
a da nozime
egis é a
a pus a eala
[S.K.] Je suis désolée.
b ucélis
..].
Les g oupes son
di usés pa des
g oupes a iés.
[S.K.] Je suis désolée.
Je ous en
p ie.
(Va diem,
ku i
i
ieklau i) Ce n'es pas le cas.
[…]La i-
eu
alodas
dialek u
a lan a[-
…]
leksikas
ka és, jadod a sauce (les langues le ones son dans le dialec e a lan e)
uz
So
Le a ail.
4,
Les
dialec es
son les
plus a iés,
kas sas opami
Sau a a eala,
nepieciesams
no adi
conc e as
izpla ibas
ie as
izloksnes (lieu
—
où se ou en les lieux les plus équen s)
[S.K.] Je suis désolée.
Je suis
blozmé, biksin.
Il n'y a que
des
i
dalijums
e des
iespéjams.
ja
i
su isammen
bli s pa baudi s
un
izlok&nu
ma é ialu
akums;
Va dnicas
saga a oSanas
posma, lai
iz ai i os
nep ecizi a ém,
son
no
ecommandés
ai ak u ilise
conc è emen
les no ades
géog aphiques.
Le ski klu
pa augi
ba inas,
le ba ini;
Je ous en p ie.
Ça a,
c'es bon.
Je suis Biesu.
(a i
balandu)
lapu zupa
pu aimiem
a
piena ai
un
k éjuma
piede u.
(Lapu zupa
pu aimiem piena ai k éjuma piede u) Il es éc i pa un homme qui a é é ué pa un homme qui a é é ué pa un homme.
Bacinas,
biésu
bacinas,
zupé
is a a
pu aimus
miks us,
lapas
nud a a
acse iski,
a
nazi
a
sakapé,
liék Il es égalemen connu sous le nom de bacinas.
1 éca
[zupal,
piéle
piénu- as
i
biéSu
bacinas] (en anglais)
Ku si8os,
biésu
Japu
zupu
a a
a
piénu ai
k éjumu,
a ijam
bacinus
zupé és ,
kame
él nebia
Japu
zupu
a a piénu ai k éjumu, a ijam bacinus zupé es , kame él nebia
[bieu],
bie es
lapas
kamJe
él
n'é ai pas.
a
Piénu a ija,
piébé a pu a
imus kla ,
sag iéza as
lapas,
nuok eldinaja
él biski, qui
es
égalemen
connu sous le
nom de piénu
a ija
Snike é;
le emps,
le emps,
a
le emps
[biesu zupu]
sauca
~
bacini, pa
bacipiem
le B ukni;
Sa ic pa
bacinam.
Lapam
uzlei
a udsu
iideni,
s ki siki
sag iéz.
Ce n'es pas le cas.
Kadimi
pu a
miks i,
be kla .
Il es dans la salle.
le
ka
hé-pa
pie
skabenu
zupas
piéliék
uOlas,
liésu galu,
k éjumu
Je suis Zan é.
Le Ku zemes
un
Vidzemes
dien iddala,
Zemgalé. Il es si ué dans la égion de Zemgalé.
ME
|
247
Il s'agi d'un
à Essen
Les be e a es
Au os,
Pla inas,
au
Le bee enbla e n
Blidiené;
Skédé
—
bacing ou
aus
Le saue amp e bla e n
Ku siSos; e
EH
I
197
Béné,
Saldi
(ci-dessous :
in
Le lai
ache é
Bee enbla e ),
DZiks é
(ci-desso-
us: une
Espèce à
l'ex é ieu
Le
bee enund
Méldenbla e n
e
G ii ze),
bacin
Soupe de be e a es
Je suis G enCos.
139
bacinas
[…]biesu
lapu
zupa[…]
Oe, DAS
glace
Le cha
Kehoe
PRK
Je suis
KAP.
RR eae
g ee aS
Lisi Ree
es 4 ans.
5p de
bacine.
e
les
bacines ®
CS
© acini
bading
bed e
subs .
(en anglais)
1.
Padzilinajums,
iedobums
(pa as i
zemes
i sma). Il s'agi d'une égion si uée dans l'oues de l'Allemagne.
az da z
h éls
bi
dzi[/§
bedg, ku
is asa
idenc
s a ej
iéksa
S é ciema;
[mikla]:
juo
ai ak
nem
nuos ,
juo
l elaks
paliek
—
bed i,
ma ku
uok Je suis désolé, je suis désolé, je suis désolé, je suis désolé
Valmie as
apka né;
pa
Je ois un
senu.
Jaiku jai
a
dumhbé is bi, aga
jai sa ic
bed eNica; Il es
éc i pa Jaiku Jai
Dumhbé is bi. Le
dessus de la ca e
uz
C'es une
unéa kallina.
Je 'aime,
u
m'aimes,
u
m'aimes, u m'aimes, u m'aimes, u m'aimes
le sinolé; le
ka upejus [ziema
uzglabaganai]
Si c'es le
cas, di
A i Kaped
—
Je suis Bauska.
©
Mi uonu bed e,
a i cie me ama
bed eka upelu
uzglabaSanas
bed e, ku as
ka upelus
ziema a a
no
nenem. Ce n'es
pas le cas, mais il
s'agi d'une
espèce de
ca ouche qui a é é décou e e pa des scien i iques.
Je n'ai pas de
ê emen s,
je n'ai pas de
li s.
le illage
de cil éki
saka
—
mi udnu
bed es
VAE
1
159.
©
Kla ejama
bed e
—
ka upelu
uzglabaganas
bed e, ku as
no
ka upelus
nem a a a i
ziema. Ce
n'es pas le
cas, mais il
s'agi d'une espèce de ca ouche.
VALV
II
49-50;
ME
I
276;
EIV
I
158;
à e eni
(ka
li es)
augSzemnieku
dialek a
la galiskajas
izloksnés,
a
ie a duobe. Il
s'agi d'un dialec e qui es ès épandu dans le pays.
2...
Je suis en
ain de
me déb ouille . ; Je ous en p ie.
Saloci s
auduma
(pa as i
ma les)
au ins,
ko
liek
zidainim
s a p
kajam. Il es égalemen connu sous le nom de Saloci s auduma (pa as i ma les).
Soïc biksin,
kué hék
pa
kajs a pina
co i
p iéks ué
diben, lai
nenud a
liélejs d ébs
Je ous en p ie, S é ciema.
les biks i iés
.
Des
baidi és, des bi ies.
Le soleil
es
ka
au-dessus
de nous.
le in ne a
jo
labibs izdzi
no
Je os;
Nebiks iés
skadi, bi s
pa
mana skade,
a
be ed ik
aiga da i
a, je suis
sû que ous
ê es
d'acco d
a ec moi,
mais je suis
sû que ous ê es d'acco d a ec moi.
ka
es
le liéku
Dziks é;
Je sais pas.
Je ous en p ie.
EH
I
223
Augs kalné,
Dziks é. Vous sa ez quoi ?
Bikis
sous- i é
1.
Amu eida
iks
dzi nakmenu
asinaSanai. Ce n'es pas le cas.
les biks
i
a
C'es un
peu
dégueulasse.
Vinam gal
ab
spic,
idéo kac
le Wandé;
sudmaju zellis
kapinajis uo
biki as
a
dzié nas
G obina; il es
égalemen
connu sous le
nom de
sudmaju zellis
kapinajis uo
a
biki as dzié nas g obina; c'es un élo à capon
C'es pas ai.
Je ous en p ie.
EH
I
219
I andé,
G obina. Je ous en p ie.
140
//
Riks de
ype Amu
(a
me ala
dalas
ienu
smailu,
o u
plakanu
galu)
ka
cie a (c'es -à-di e que c'es ce qui se passe dans le monde)
(piemé am,
sasaluas
zemes, ledus)
smalcinasanai,
d upinaSanai.
Ce n'es pas le cas, mais c'es le cas de ous les humains.
Les bikis
4,
ku
Je suis sû .
inam
bi
iéns gals
nuo
dzel za
Spic,
ud s
plaka is,
idii kac
nuo
ku6ka. Je
suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi.
les e es
des
cié (a)s,
des
ci san(a)s,
des cé zemi
—
ku
Je ais e
le di e, je
ais e le
di e, je
ais e le
a
di e
Nica, où
es- u ? Jeunesse
Jauka
egada i
biki ienu
a
galu pla u
sasalusas
e es
ci ganai
ci aém
ajadzibam
un
G obina. Il
es
égalemen
connu sous le nom de Jauka egada i biki ienu galu pla u sasalusas. Je ous en p ie.
EH
I
219
Je suis G obina.
2.
C'es une biscui .
Bikis
/
nuoZa
es une
usque
uz
Kuoka
ka u,
iéns
za s
i
uz
Il y a eu
un
des
i
mo s, il
ka
y a eu des
mo s, il
un
y a eu des mo s.
C'é ai Nica.
3.
C'es une ma que.
k°apus us
bikéja
muca biki
a
(en anglais)
le sinolé;
Kap uuos
s ampajamais,
kad kapuos i
saé elé i
salik i muca,
un
uos sas ampa
jeb sabiké
bikipasmagu
kuoku, kam
apa a ipa gala
Il es
a
égalemen
connu sous le
nom de
Kap uuos
s ampajamais.
Je suis Aliksné.
EH
I
219
Malupé
e Gulbené.
Au es
appa eils élec oménage s Je sais pas.
EH
I
219:
à l'aide
d.
Je suis Bicke.
Il y a des
bliks iens,
des bliks in.
C'es une
plaque.
Ka e
ace so s
bliks is.
Elle es là.
Blikks in
kad
emieg,
aizk i
cie : C'es ce qui es éc i dans le li e.
Dundaga;
es
ou Jai,
mils
ka
mei ens
d iz saks
a
male os
bliks iéns
zils zaJs
Je suis
désolé
a
Laoucien-
ne; à l'aide de bicycle es
a
1
Ils son
(go ij)
ié
i
uz
Il s'agi d'un ac.
ja
Je ais
oi gul
aizmidziés,
a
acs cié.
i
ja
Vis gul
laiike
g emuo,
un
inam
a
acs
aJem Il
i
es ai que
Je suis S azdé.
EH
I
229
C'es un ai Talsos.
Je suis
blozmé
lok., nelok.
Je ous
en p ie.
à a nak
[k oga],
aizjem
im,
ka s es
pa
kak em. [K oga], aizjem im, ka s es kak em. [K oga], aizjem im, ka s es kak em.
à da e
un
C'es
comme si
ka
j'a ais
é é ué.
C'es
comme si
j'a ais
é é ué.
Puzé;
a
Sasse ie-
s s iéne
blozme
Ugalé; Je
sais pas.
Je l'ai p is.
EH
I
231
Je ous en p ie.
plida ,
blidé ,
blidi
.
les
Maldi es;
Je ne sais pas ce que c'es .
Il es
u
cu é.
i
g
Je ous
en p ie.
ka
is
C'es pas
ai ?
Le p éil;
J'ai é é
blessé.
pa
à Pilda; le
py ma
aizi, le
ka
beju
Réiga,
blid'‘ieju
'in (en anglais)
Je suis
Kalupé.
Je suis
La galé. Au es appa eils élec oménage s Je ous en p ie.
Je ous en p ie.
61yquTb
[…]OmyKgaT-
b, m y a s[…]
Le CPA
I
116.
Les
blumize s,
les
blumize is,
les blimize s, les bliimize is son emplacés.
Les
ha moniques son mue es.
Tu es une
—
blumize i.
Tu es une
a
pis mu i
a, lai
ka
ska.
smukas
meldinas
a
isspélé
Le Ku si8os; le
ma é nudpi ka
nud
mugu buddniéka
)
blumize i, lai
b ali is pis
à l'I la a;
Bé niém
bij mu es
plésinas
ai
blimize s
Bauska; Il
y a
beaucoup
de choses
à ai e
dans le
a
monde.
Nekéda
balle ou n'é ai pas, blumize u ién spéléja
Kuldiga; ou
La sauce
a muonikas
es mue e
pa
blimize i.
le sinolé;
spéleja
uz
ke mém,
un
bij ac
a
blimize s
Mezo né;
Les
blumize s
isen à
se e me .
Kad aig, ad
uzpis s6u
blumize
Dundaga; Je
suis un
homme qui a
é é ué. le
blizé s
—
kodd ais
aice
Dignaja; le
blumize is
Pil ené, le
Zan é;
bumize s
Kanda a, Laidzé ou
(G audina) Ce n'es pas le cas.
VI), Puzé,
Vandzené:
blumizé s
(I o) Ce n'es pas le cas.
- c.)
S endé
(DR) Ce n'es pas ai.
1955,
111).
Au es
<
nd
appa eils élec oménage s le b ummise n
DR
1955,
111.
le blusa ;
Elle es bleue.
.
1.
...
2.
Siki
bu bulo
a an les
a iSanas.
Le blusud
dé ic, le
i
lin saks
a i iés
B asla a; ou
..ka as
idéns
blusuo,
ad
maizes
a
jaugana
Jé cénos;
Je suis
sû que
ous ê es
d'acco d
ka
a ec moi.
Ab ina
ieléja
adu, jau blusudja idénc, mil i Il es ai que je suis une emme.
[kla ],
néma
saklapéja
i igi
[Miklu] Je suis désolé.
Le
Bu niekos;
Je 'aide.
a
Ka idénc blusuo,
ad is
i igadkais
p icks
maizesRencénos;
Le bleu d'A i
141
Jaunbu n-
iekos,
b/usaé
T ika a. Il a
é é ué. Je
ous en
p ie.
b/a iusa i-
és (2),
blusuo ies.
Ce n'es
pas le cas.
3.... les
blusa iés;
Blus iés
con e 1...
2. Siki
bu bulo
a an les
a iSanas.
Busuojas
e le
emps. Il
n'y a pas de
coas as, il
n'y a pas de
élas, il n'y
a pas de
blusuojas
NaukSéno-
s; Ka sak
idenc
bluso es,
ka medici
a iksa
ads ka
blusins, a
lei mil im
i su
Je os; Ta
lei mil im
i su
Je os; Ta
lei mil im
i su
Je os; Ta
lei mil im
i su
Je os; Ta
lei mil im
i su
Je os.
Tédud
bu bulisu-
és a
encon é,
blusajas,
a esud
laps [miklas
jauSanai]
E elé;
ddenc sak
blusuo ies,
a ku] mil s
iéksaKono-
s; le idénc
blusudjas,
le meé , le
si aiksa
[bu bulisu-
s], le
a i iés
ne a ais ,
le mil i
pa deg, le
a i éda
glidaina
[maize], le
ga aiizu si
aJa
Rencénos;
blusa iés
a i
Jé cénos;
Je suis
désolé,
Ka kos. Je
me suis
éc asé
con e
Je os; ELV
1 177
blusa iés.
Je ous en
p ie. Je
ous en
p ie. A l
blusa ,
blusu6 (2).
Il es à
no e que
le 3.... @
dlusa ,
blusuo O
blusa ies,
blusuo ies
blo ca .
1. Je suis
désolée, je
suis
désolée, je
suis
désolée, je
suis
désolée
C'es un
imb e. Il
es malus
miica, la
siks i
Veca é.
MET 321
Dun é,
S iené.
Vous ê es
à l'hô el ? 2.
b is
b ada (pa
dubliem,
ne i iem,
dulkainiem
ideniem). Il
es
égalemen
connu sous
le nom de
b is
b ada .
Newiénc
neg ib pa
ne i im
idenim pa
ud blo cu
blo ca
Veca é; Ce
n'es pas le
cas pou
moi, mais
c'es le cas
pou ous.
Je ous en
p ie,
S é ciema.
MEI 321
bjo caé ;
e EH 1 234
bjo cé
Lielsalaca.
Il es si ué
à
Lielsalaca.
3. Kus ina
(piemé am,
ko skalo
Skid uma),
ado
Slaks iem
lidzigu
oksni. Il
es
égalemen
connu sous
le nom de
Kus ina .
Leu
ca ip
ku imm
iden i sa
u
b o ces,
kus inej
ué ku u
Vainizos. 4.
Maisi ,
jauk
(Skid umu),
ado
Slaks iem
lidzigus
ok8nus. Il
s'agi d'une
pièce qui a
é é
cons ui e
à l'époque.
Je pa ie
su Ed ! Je
ous en
p ie,
S é ciema.
5. Le
Mazga . Je
suis
Limbazos.
le b ucélis;
Le
subs a
de
B uckels. 1.
Galoda
(pa as i
izkap s
asinaSanai-
). Il es
égalemen
connu sous
le nom de
Galoda. Tu
sais ce que
c'es . J'ai
é é ué à
B ucek.
C'es pas
ai, c'es
pas ai,
c'es pas
ai. ie
i igié
b ucek] 1
ad kudk
déli , kam
abas pusés
142
uzsme é
es
ad comme
i
g a i . e
g an e,
Ja
duéma,
piéja ike
la
cemeiic,
ip,
samedis, in nebié s nuos . Je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi.
a
7
Akmen
b ucekl
iém
a
kudks
ne-maz
nau. Je
suis désolé.
C'es à
cause de
B ucek
1
qu'il es
a i é à
Akmen.
Je ne sais
pas ce
que c'es .
Az aisi
ad ku6k
laps in
en nuo
un
a
a
abam
pusem in
lab
sadud s i.
Ce n'es
pas le cas,
c'es pas le cas, c'es pas le cas, c'es pas le cas.
a
Il s'es
é anoui, il
s'es
é anoui, il
a
s'es
un
é anoui, il
as
s'es
é anoui.
Tu as sou i,
u as aimé, u
a
as sou i, u as
sou i, u as
sou i, u as
sou i, u as
sou i.
a
Ja am
nudkals
nudda ué
un
a
nudkaisi
un
akal
smil . Il
a
es pas ai.
a
Il es
long, il
es long,
bi
il es
long.
i
C'es pas
ai,
c'es pas
bi
ai.
a
Je suis
bi
désolée. Je
suis
désolée.
ka
ga
Le pla , le
a
pan ade
kuli e
smil lidz.
ka
Vaidzé
b ucind ,
a
uzkaisi
uo smil
uo
uz
b ucek{
b ucina.
un
Je suis désolé pou ou ce qui s'es passé.
Ja
a
Smil labak
u é iés kla ,
uo b ucek]
apslapina pa:
a
p iéks
biddens andé;
b ucélis
ku
i
Il y a des
pâ es, des
galudes,
des
ujasina s.
Jedu6é man
sa u
b ucekli
uzb ucina
iskap i! Il
es mo !
Nica, où
es- u ?
B ucek
e Taisi i
son allés
à Smi gela Akmena.
Ça a,
Galuddina.
pa
Je suis un
nuds iks ina.
Tad a kal
pié kudka
léja
Ala adu
pika
masu
kudpé
smi geli.
a
Ce n'es pas le cas.
B ucekli h
a ec
Tadah
Rudcina.
Tu es en
ain de
pleu e ?
Le udké
ai
kaba é
Nig anda;
ou Il s'agi
d'une
espèce
a
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
d'espèce
a
d'espèce
d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce d'espèce. b uceklis […]galuddina ai maksliks smil[…]akminc déli i ida. (La ie es une his oi e qui se dé oule dans le monde en ie .)
B ucek/us
pi ka
buddé
izkapsu
asinasanai
Veca é. Il
es là. le
cou -mé-
age;
A pus
a eala Veca é, Saika a. Il es si ué dans la égion de Saika a.
ME
|
338
b ucélis
Dundaga,
Kuldiga;
EH
I
244
e les
égions sui an es: B uceklis es à A i.
Saldi,
I andé e
Saika a;
EH
I
244
les b ucelles
Dunika,
G obina,
Kalé os,
Ba a,
Ruca a. Ils on é é a ê és.
VALV
I
130
Je ous en p ie.
2.
Linu
kuls amé
ie ice. Il es
là.
b/
[kuls i8anai]
akal ada
déle ac
un
b uceklis bi,
ac
b a iceklis
bi, ku6 linus
kulks i il
es éc i
a
pa un
homme qui a
é é ué pa un homme qui a é é ué pa un homme qui a é é ué pa un homme qui a é é ué pa un homme
C'é ai Nica.
3.
EH
I
244
b ucélis
une
Je ous en p ie, Sch apeisen.
Je suis Biks os.
4.
Des lièges,
des cil éks
de po c.
Tas
b uceklis
g udzas
—
idu (en
pa
anglais)
C'é ai Nica.
ME
I
338
b ucélis
Il s'agi d'un
iibe liissige .
Il n'y a
pas de
in.
Je ous en p ie.
Je suis G obina.
5.
ME
I
338
les b ucelles
C'es un
homme
déso donné.
Ça a, Zasa.
b uceklis
[…]galoda[…]
@
b ucekli-
s, b ucekls
143
LITERATURA
BuSmane
B.,Kagaine
E.
1980:
IzlokSnu
a dnicu
ipi
un
la ieSu
dialek alo
a dnicu
eidoganas
jau ajumi.
—
La ijas
PSR
ZA
Vés is
8,
59-75.
DLJ
-
Dialek alas
leksikas
jau ajumi,
Riga:
Zina ne,
1986.
DR
1955:
D a ins’
K,
Riike
V.
Leu e
und
Nominal o men
de
Munda
on
S enden
1
Einlei ung,
Akzen
und
In ona ion,
Lau leh e.
Lund.
EHI-II-Endzelins
J.un
Hauzenbe ga
E.
Papildindjumi
un
labojumi
K.Mi ilenbacha
La iesu
alodas
a dnicai
1-2,
Riga,
1934
-
1946.
EIVI-IlI-Kagaine
E,
Rage
S.
E gemes
izloksnes
a dnica
1-3,
Riga:
Zina ne,
1977—
1983.
G audina
M.1958:
Laidzes
un
Kanda as
izloksne.
—
Valodas
un
Ji e a i as
ins i i a
aks i
6,
Riga,
1958,
257-297.
Kagaine
E.
1985:
Ap ieno as
la ieSu
izlokSnu
a dnicas
eidoSanas
p oblémas.
—
Va/odas
ak uali a es
1984,
Riga:
Zina ne,
1985,
64-86.
LLVV
I-VI
—
La iesu
li e a as
alodas
a dnica
1-8,
Riga:
Zina ne,
1972-1996.
ME
I-IV
-Milenbachs
K.
La iesu
alodas
a dnica.
Redigéjis,
papildinajis,
u pinajis
J.Endzelins
14,
Riga:
Kul ii as
onda
izde ums,
1923-1932.
Vie eck
W.
1988:
A
Dic iona y
o
English
Dialec s
-
he
Da e
o
he
Su ey
o
English
Dialec s
Dic iona ized.
-
Symposium
on
Lexicog aphy
IV.
P oceedings
o
he
Fou h
In e na ional
Symposium
on
Lexicog aphy
Ap il
20-22,
1988
an
he
Uni e si y
o
Copenhagen.
Lexicog aphica
Se ies
Maio
26,
Tiibingen,
101-113.
VLIR
VI
-—
Valodas
un
Ii e a ii as
ins i i a
aks i
6,
Riga:
Zina ne,
1958.
CPA
I-
C osaps
pyccxo o
a3piKa
1,
Mocxsa:
Tocynapc seHHoe
u3qaTembcTBO
MHOCTpaHHBIX
1
HallMOHA@IbHEIX
cnopapei ,
1957.
ZODZIV
IR
JU
REIKSMIY
AREALO
CHARAKTERISTIKA
NEDIFERENCINIAME
TARMIY
ZODYNE
San auka
Siame
s aipsnyje
nag inéjama
speci iné
a miy
leksikog a ijos
p oblema
—
geog a iniy
nuo ody
pa eikimo
sis ema,
ku ig
suda o
bend osios
nuo odos
( a mé,
is o iné
s i is,
ajonas)
i
konk ediosios
nuo odos
(8nek a).
Tokios
nuo odos,
aiSkinan¢ios
Zodzio
a
am
ik os
jo
eikimés
papli img,
nedi e enciniame
a miy
Zodyne
pa eik inos
d ejopai
—
ne iesiogiai
(p ie
ilius acinés
medzZiagos)
i
iesiogiai
(a ealo
nuo ody
a
Snek y
sa aSas
bei
Zemélapiai).
A ealo
i
a ojimo
poziu iu
ikslinga
iSski i
kelias
Zodziy
g upes,
ku ios
Gia
analizuojamos
smulkiau:
1)
a miy
i
bend inés
kalbos
bend oji
leksika;
2)
neli e a i iné
Snekamosios
kalbos
leksika;
3)
a miy
leksika,
a ojama
placiame
a eale;
4)
a mybés,
a ojamos
ienoje
a
keliose
Snek ose.
DIE
AREALE
CHARAKTERISTIK
VON
WORTERN
UND
WORTBEDEUTUNGEN
IM
NICHTDIFFERENZIERENDEN
MUNDARTWORTERBUCH
Zusammen assung
In
de
dialek alen
Lexikog aphie
is
das
P oblem
des
Sys ems
geog aphische
Angaben,
die
die
In o ma ion
ibe
Ve b ei ung
des
Wo es
esp.
de
Wo bedeu ung
bie en,
spezi isch.
In
144
de
le ische
Sp achwissenscha
ha
sich
dieses
P oblem
wah end
de
A bei
am
“Wo e buch
le ische
Munda en”
ak ualisie .
Geog aphische
Angaben
kénnen
hinsich lich
des
G ades
ih e
Ve allgemeine ung
ode
Konk e isie ung
un e schiedlich
sein:
1)
allgemeine
Angaben
—
Dialek ,
die
Munda g uppe
ode
kul u his o isches
Gabie ,
Region;
2)
konk e e
Angaben
—
eine
bes imm e
Munda .
Im
nich di e enzie enden
Wo e buch
(abhanging
on
de
Dich e
des
Ma e ials)
is
in
de
Regel
angemessen,
diese
beide
Typen
de
Angaben
zu
e wenden,
die
am
en sp echenden
Wo
bzw.
de
en sp echenden
Wo bedeu ung
zu
bie en
sind:
1)
e mi el
—
bei
illus a i em
Ma e-
ial
und
lexikog aphische
Quelle;
2)
di ek
—
als
wé liche
(ode
auch
kodie e)
Au lis ung
on
allgemeinen
a ealen
Angaben
ode
konk e en
Munda en
sowie
als
Ka en.
Es
e schein
zweckmaBig,
bei
Be ach ung
des
ins
nich di e enzie ende
Wé e buch
einzu iigenden
Wo gu es
in
a eale
Hinsich
und
be ach lich
seine
Geb auchsdynamik
meh e e
G uppen
au zus ellen:
1.
Fii
Munda en
und
Li e a u sp ache
gemeinsame
Wo e .
2.
Nich li e a ische
umgangssp achliche
Wo e .
3.
Wo e
de
dialek alen
Lexik,
die
in
b ei em
A eal
o kommen.
4.
Wo e
de
dialek alen
Lexik,
meu s
dans le
noi .
Vo kommen
de l'ai e.
145