Regional Studies for the Education of the Future Teachers: The Potential of Southern Kurzeme

BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 LIENE MARKUS-NARVILA La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s IEVA OZOLA Liepājas Uni e si ā e REĢIONĀLISTIKAS PĒTĪJUMI TOPOŠO SKOLOTĀJU IZGLĪTĪBAI: Il s'agi d'une école de héâ e qui es si uée dans le cen e de la ille. Po en iels de di ides de cou s e mes 1 ATSLĒGVĀRDI: linguis ique, égionalis ique, dialec ologie, izloksne, scola i é de l'enseignemen . ANOTĀCIJA (nomb e de memb es du g oupe) Raks ā aplūko s eģionālis ikas pē ījumu po enciāls opošo skolo āju izglī ībā, kā a ī snieg as a se išķas egionācijas ekomendālis ikas pē ījumu izman ošanai kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanai kompe encēs bals ī ajā izglī ībā, ku as īs enošana sāk a La ijas izglī ības sis ēmā. Raks a mē ķis: bals o ies Dien idku zemes ling is iskajā izpē ē, snieg ekomendācijas šo pē ījumu ezul ā u adošai izman ošanai opošo skolo āju izglī ošanā, a īs o cau iju p asmes. Le bu de Raks a es d'ob eni des ésul a s d'é udes linguis iques dans le cad e d'une é ude linguis ique. Raks a uzde umi: 1) é alue jusqu šim eik o Dien idku zemes langues é ude po en iel opošo humani ai es jomas skolo āju izglī ošanā; 2) ou ni un indi iduus piemē us, décou i des é udes égionales po en ielles combinées à un modèle d'enseignemen nou eau. Iā ad ap aks ī a aks a ak uali ā e, mē ķis, pē ījuma me odes un uzde umi. Il s'agi d'une mé hode d'é ude qui es u ilisée dans de nomb euses é udes. Dans la p emiè e pa ie […]Dien idku zemes alodas pē ījumi opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā snieg s ieska s eģionālis ikas pē ījumos Liepājas Uni e si ā ē, ap aks ī s, kā eidojama opošo skolo āju in e ese pa egionālis ikas pē ījumiem. Raks a dans la seconde pa ie […]Reģionālis ikas pē ījumu po enciāls kombinē o mācību p iekšm u sa u a izs s ādē[…] snieg as a se išķas ekomendacijas, comme egionalis ikas pē ījumus iekļau kombinē o mācību p iekšme u sa u ā. Nobeigumā do i bū iskākie secinājumi un ie eikumi. Je ne suis pas d'acco d a ec ous. Résumé L'a icle examine le po en iel des é udes égionales dans la o ma ion des u u s enseignan s e ou ni des ecommanda ions dis inc es pou l'u ilisa ion des é udes égionales pou la di e si ica ion des compé ences. 1 Raks s izs ādā s Vals s pē ījumu p og ammas p ojek ā La iešu aloda (N . VPP-IZM-2018-2-0002). Il s'agi d'un p oje de eche che na ional su la aleu de l'ag icul u e dans le domaine de l'ag icul u e. LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 2 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'un p oblème de san é publique. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 le con enu des ma iè es combinées dans l'éduca ion basée su les compé ences, don la mise en œu e a commencé dans le sys ème éduca i le on. The aim o he a icle is, a e he e alua ion o exis ing s udies o Sou he n Ku zeme language, ou ni des ecommanda ions pou l'inclusion des ésul a s de ces é udes dans l'éduca ion des élè es e des u u s enseignan s en dé eloppan leu s compé ences ans e sales. dans la o ma ion des u u s Tasks o he a icle: 1) o assess he po en ial o he Sou he n Ku zeme s udies ca ied ou so a enseignan s de sciences humaines; 2) iden i ie le po en iel des é udes égionales dans la di e si ica ion du con enu des ma iè es combinées dans le nou eau modèle d'app en issage en ou nissan des exemples dis inc s. L'in oduc ion déc i l'ac uali é, le bu , les mé hodes d'é ude e les âches de l'a icle. La p emiè e pa ie de l'a icle "Les é udes linguis iques du Ku zeme du Sud dans la o ma ion des u u s enseignan s de sciences humaines" donne un ape çu des é udes égionales à l'Uni e si é de Liepāja, déc i an commen l'in é ê des u u s enseignan s pou les é udes égionales de ai ê e susci é. La deuxième pa ie de l'a icle […]Le po en iel des é udes égionales dans le dé eloppemen du con enu des ma iè es combinées[…] ou ni des ecommanda ions dis inc es pou l'inclusion des é udes égionales dans le con enu des ma iè es combinées. À la in de l'a icle, les p incipales conclusions e ecommanda ions son données. IEVADS (échangeu d'in o ma ions su les éhicules à mo eu ) Pē ījuma ak uali ā i nosaka pā maiņas La ijas izglī ības sis ēmā un Vals s izglī ības sa u a cen a īs eno ais p ojek i Kompe enču pieeja mācību sa u ā (PI 2019), ku a mē ķis i izs ādā , ap obē , pēc ecīgi ie ies La ijā ādu ispā ējās izglī ības sa u u unju mācīšanai ecumā no pi msskolas gadiem līdz idusskolai, kā ezul ā ā skolēni gū u dzī ei mūsdienās nepieciešamās zināšanas, p asmes un a ieksmes (sk. PP 2019). Compe enčuja pa edz eicinā noza u in eg i ā i, kā a ī a bils oši skolēna ecumam isinā kompleksus uzde umus, A jauno mācību sa u a modeli iek saskaņo as skolo āju izman ojo daudz eidīgus esu sus, mazino mācību p iekšme u nošķi ību. izglī ības p og ammu, no 2020. Gada a ī Liepājas Uni e si ā ē ( u pmāk LiepU) sāk a jauna modeļa ap obācija s udijas ienā ku sā in eg ē ai āku humani ā ides zinā ņu aspek us, piem., egionālis ika dažādu mācību p iekšme u skolo āju saga a ošanai. A ī la iešu alodas un li e a ū as skolo āju (dialek oloģija) iekļaujas ku sā s udija uni e li e a ū as sociāla un uni e izjo zino lokālās alodas kolekciju kolekciju ai aijai e i o iālajai g upai eido unai p e p e en imi. L'é ude égionalis ique de eģionālie aspek i”, ku ā jāa īs a pē nieciskās iemaņas no eik a sociolek a ai eģiolek a izpē ē, LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 3 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'un p oblème de san é publique. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 l'ac uali é du con ex e éduca i dé e mine égalemen l'UNESCO Kon encija pa nema e iālā kul ū a man ojuma saglabāšanu: les man ojums de la cul u e nema e iāla e aussi les adi ions mu ā du un izpausmes, ieskai o alodu kā nema e iālā kul ū a man ojuma nesēju (Kon .MSNK 2003; NKML 2016). A bils oši Kon encijai nema e iālais kul ū as man ojums ne doi en seulemen ê e documen és, jāpē a, jāsaglabā, jāsa gā, mais ils doi en égalemen ê e popula isés un jānodod nākamajām paaudzēm, il es pa iculiè emen o mel un ne o mel de l'aide à l'éduca ion. 2021. Līdz gadam no Dien idku zemes eģiona La ijas nema e iālā kul ū a man ojuma Vē ību sa aks ā iekļau a ikai Ruca as adicionālā kul ū elpa, kas pā s ā ai ākas jomas, a ī alodu kā nema e iālā kul ū a man ojuma nesēju (RTK 2018). Il es égalemen inclus dans la lis e des œu es cul u elles de la Le onie. Les ques ions d'iden i é égionale on égalemen é é mises à jou pa la é o me e i o iale adminis a i e de la Le onie (Adminis a i o e i o iju un apdzī o o ie u likums spēkā s ājies 2020. gada 23.06.), kas lielāku, ekonomiski spēcīgāku no adu eidošana un o obežu no eikšanas p ocess iedzī o āju saglabā iz aisīja diskusijas a ī pa kul ū ēs u isko no adu iden i ā es. Vienlaikus La ijas als s p eziden s Egils Le i s osināja izs ādā a ī La iešu ēs u isko zemju likumu, uzs e o : Ka ā la iešu ēs u iskajā zemē i sa as unikālas un a šķi īgas la ie ības iezīmes, adīcijas, alodas pa eidi, kā a ī sa dabīga kul ū ēs u iskā ide. La ie ības iezīmju daudz eidība, di as la iešu aks u alodas adīcijas, la iešu ēs u isko zemju kul ū ēs u iskā ide un o ilg spēju eicinošās ie ējo kopienu uz u ē ās kul ū elpas i la iešu nācijas kopēja als ība, kas i iski a bals āma un a īs āma (Le i s 2020a). Il s'agi d'une idéo su le dé eloppemen de la cul u e ie namienne dans le pays. Le bu de Raks a. Bals o ies Dien idku zemes linguis ique izpē ē, snieg ekomendācijas šo pē ījumu ezul ā u adošai izman ošanai opošo skolo āju izglī ošanā, a īs o cau iju p asmes. Salīdzinājumam izman o i Vācijā (Ba a ie) une é ude éalisée pa […]MundART WERT oll. Lebendige Dialek a an Baye ischen Schulen” (2019) [MundART WERT oll. Dzī o spējīgie dialek i Ba ā ijas skolās] ezul ā i, kas apkopo gan eo ē iskās nos ādnes, gan izs ādā un adap ē me odiku, kā izlokšņu ma e iālus adoši izman o skolās, a ī pilsē as skolās, piem., ādās mācību p og ammās kā „Dialek ālais ā du k ājums”, „Teā is”, „Li e a ū a un adošā aks īšana”, „Dialek u ģeog ā ija” (Dialek geog aphie), „Radošais dizains” (K ea i es Ges al en), […]Mūzika[…], […]Kulinā ija[…] (sk. MundART WERT oll 2019). LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 4 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'un p oblème de san é publique. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 Raks a uzde umi: 1. Il s'agi d'une mission qui doi ê e accomplie. Iz ē ē līdz šim eik o Dien idku zemes alodas pē ījumu po enciālu opošo humani ā ās jomas skolo āju izglī ošanā; 2. Sniedzo a se išķus piemē us, a klā eģionālis ikas pē ījumu po enciālu kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanā jaunajā mācību modelī. Sniedzo a se išķus piemē us, a klā eģionālis ikas pē ījumu po enciālu kombinē o mācību p iekšme u sa u a dažādošanā jaunajā mācību modelī. Sniedzo a se išķus piemē us, a klā eģionālis ikas pē ījumu po enciālu. Raks ā izman o i 20. gs. 2. Il s'agi d'une espèce d'espèce qui se ou e dans le monde en ie . un 21. gs. débu de la pa ie des e es délocalisées: 1) LiepU Ku zemes Humani ā ā ins i ū a Dien idku zemes ekspedīciju Ruca ā un S en ājā (2004[…]2005), Ruca ā (2006[…]2007), Nīcā (2008[…]2009, 2011), Vi gā un Bunkā (2013[…]2014), P iekules no adā (2018) a ši ē ā daļa (ap id ā du ka o ēka, eks u manusk ip i), kā a ī Mana no ada aloda: Lejasku zeme[…] (2004), […]Ruca ā, u Pau upē… E nog ā ija, olklo a, aloda” (2007, a k. izd. 2008), „No S en ājas līdz Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. beigās / 21. gs. sākumā” (2008) publicē ie le ex e des se ices d'u banisme; 2) l'Ins i u des langues le ones de l'Uni e si é de Le onie ( u pmāk LU LaVI) Ap id ā du ka o ēka, ku ā pā s ā ē as isas Dien idku zemes izloksnes ( ai āk nekā 510000 ienību); L'é ude 3) LU LaVI p ojek a „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks aspek s” publique […]A o i ēl neizsīks : La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā (2016), dans lequel il es admis ap 70 lpp. Bā as un Ruca as ex e. Il es éc i pa Bā as un Ruca as eks u. 20. gs. 2. Ce n'es pas le cas. 21. gs. les in o ma ions son seulemen pa iellemen con o mes à la dialec ologie adi ionnelle. Vai s na possibilama pa ecākās paaudzes in o man a piede ība ikai ienam pagas am (izloksnei): ecāku ģimene pā cēlusies ai pā cel a ( o īpaši ie ekmējušas 2. pasaules ka a beigas Ku zemē, kā a ī kolek izācija, pā eja no iensē as uz ciema a), in o man s iegu is izglī ību idusskolā, augs skolā, s ādājis pilsē ā u cen u c. Ma e iālu ākšanai ins i ū a 21. gs. izman o as gal enokā socioling is iskās me odes: ap auja, in e ija. Ku zemes Humani ā ā ekspedīcijās ka ā no pagas iem (izloksnēm) in e ē i a ī kul ū as un izglī ības da binieki, no adpē nieki, olklo as un e nog ā isko kopu adī āji un dalībnieki. Pē ījuma me odes: 1) Une analyse documen ai e des é udes égionales dans le con ex e. Lai noskaid o u p oje ā Skola 2030 izs ādā o p iekšme u mācību iedalījumu mācību jomās, kā a ī pama nos ādnes pa kompe enču pieejas bū ību un s a pp iekšme u saikni, ika eik a p ojek a ie nē ie ie o o mācību sa u a, me odisko no ādījumu un ma e iālu analīze. Lai noskaid o u egionālis ikas aspec LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 5 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'un p oblème de san é publique. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 lomu opošo skolo āju jaunajā modelī, ika analizē i LiepU ESF p ojek a N .8.2.1.0/I/002 S udiju p og ammu agmen ācijas samazināšana LiepU p o esionālā bakalau a s udiju p og ammas Skolo ājs ma e iāli. Iden i ica ion des g oupes héma iques de sa u a, dans lesquels es combiné le suje de l'enseignemen de sa u a dans la possibili é d'u ilisa ion de ma é iaux égionaux; 2) l'analyse quali a i e du ma é iel d'isolemen . Ap ès l'éduca ion sa u a héma ique g oupe d'iden i ica ion (piem., apģē bs, ēdieni, da bi un da ba īki, augu un dzī nieku nosaukumi) no Dien idku ma e iale language kolekcijām (sk. alodas ma e iāla a o u ap aks u) a lasī i ces g oupes leksikas un izlokšņu eks u pa augi. 1. DIENVIDKURZEMES VALODAS PĒTĪJUMI TOPOŠO HUMANITĀRĀS JOMAS Il s'agi d'une œu e qui a é é éalisée dans le cad e du p oje Je ne sais pas ce qu'il s'es passé. Le p og amme d'é udes du Minis è e La iešu aloda (20182021) p oje secondai e Régionalis ics con inué Dien idku zemes izlokšņu izpē e, kas LiepU en coopé a ion a ec l'Ins i u des langues le ones ( u pmāk LU LaVI) depuis 20 ans. Tas nebū u iespējams bez pē nieku (B igi a Bušmane, Beni a Laumane, Liene Ma kus-Na ila, Ie a Ozola u. c.) coopé a ion a ec les é udian s, les écolie s, les biblio hécai es, les spécialis es du cou s d'é udes e les au es in é essés. Piem., Les mon agnes bal iques son les plus p oches du ex e dans le éci […]No S en ājas līdz Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. Beigās 21. gs. sākumā (NSLA 2008) publié pa izlokšņu eks u ākšanā un a ši ēšanā piedalījušies 26 Liepājas s uden i. Les pa icipan s à l'é ude son sou en des pe sonnes ayan un a ail signi ica i , qui son liés à des lieux d'isolemen , comme les pa icipan s à l'é ude des iden i és locales. Blakus zinā niskam de umam šādi pē ījumi s ip ina ka a pē ījuma dalībnieka iden i ā i un paš ē ējumu. L'iden i é du pa icipan es é aluée pa un é alua eu . Les é udian s app écien l'a es a ion, mais ils son égalemen plus uniques en ce qui conce ne la mo i a ion supplémen ai e des é udes. Vispi ms s uden iem jāiegūs pama zināšanas un izp a ne pa la iešu alodas eģionālo dalījumu, jā od a bildes uz pama jau ājumiem: Kas i dialek s, kas i izloksne, kāpēc ās adušās, ai a ien pas ā u. ml. Alo s on sai pas ce qu'il y a à di e. Šīm a bildēm node ne seulemen la iešu dialek oloģijas akadēmiskie pē ījumi, piem., Ma as Rudzī es La iešu (Les éponses son u iles uniquemen dans le dialec e la e) LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 6 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 dialek oloģija” (1964), „Da bi la iešu dialek oloģijā” (2005), be a ī elek oniskie mācību izde umi, piem., Les agences des langues le ones on publié […]La iešu alodas okasg āma a[…] (VRG ), où il es dialec ologiquemen el ī a daļa, […]E-pupa[…] la biblio hèque élec onique des langues le ones (sk. E-pupa) u. c. Ces essou ces son des inées p incipalemen aux é udian s des sec eu s e aux doc eu s, les essou ces son p incipalemen des inées aux élè es e aux au es in é essés, mais l'expé ience de a ail académique de l'au eu indique que les é udes d'u ilisa eu s de opo son dé ini i emen liées: lai noskaid o u un nos ip inā u pama jēdzienus, pā baudī u compe ci, eico es us un uzde umus. Ekspedīciju ākumi i pama s izlokšņu, izlokšņu g upu un dialek u ap aks iem, aplūkojo gal enās leksiskās, onē iskās, mo oloģiskās, pagaidām e āk sin ak iskās īpa nības. Les é udian s, lauka é udien a aillen jo ensemble a ec des che cheu s expé imen és, apgūs in e ēšanu, anke ēšanu un ci us ma e ials ākšanas paņēmienus. Diemžēl jaunajā la iešu alodas un li e a ū as skolo āju s udiju p og ammā na pa edzē s laiks (k edī punk i) dialek oloģijas p ak ikumam, a ī ku sā La iešu un li e a ū as sociālie un eģionālie alodas aspek i laika ūkuma dēļ būs sa ežģī i ieplāno a lauka p aksi pē ījumu sais ī us uzde umus. Radniecīgajā s udiju ku sā La iešu olklo a kā iens no p ak isko da bu uzde umiem i iekļau s ikai neliels olklo as ma e iālu ākums. Donc, é aluan le nou eau cou s d'é ude con enu, comme aussi les héo ies un p a iques līdzs a u ajos, nécessi e une discussion pa p a ique bals ī u o mu īpa s a a palielināšanu. Kā liecina LVDA III ka e (sk. 1. a .), publié izlokšņu ap aks u un plašāku pē ījumu pā klājums isā La ijā jop ojām na ienmē īgs, āpēc opošajiem skolo ājiem as a kļū pa ie osmi gan pašu da bam s udiju laikā, gan skolēnu osināšanai u pmākajos da ba gados. Labais šīs ka es pā klājums Dien idku zemē i a ī LiepU pē ījumu un s uden u iesais es ezul ā s, omē a ī e odamas mazī as pē izloksnes, piem., pa Dunikas izloksni Lie u as pie obežā na ne ap aks a, ne plašāku publicē u ai nepublicē u pē ījumu. 21. gs. pieaug socioling is isko me ožu un paņēmienu izman ojums, piem., LU LaVI aspek s (20132016), kas i pi mais plašākais socioling is iskas ie i zes dialek ologi īs enojuši p ojek u „La iešu alodas dialek i 21. gadsim ā: socioling is isks pē ījums pa dialek u dzī o spēju La ijā (sk. S a ecka, Ma kus-Na ila 2016). Ce e é ude p é oyai seulemen l'a ai e Ruca a. Iegū i ne ikai dažādu paaudžu unas pa augi, be noskaid o a izpē i – ika eido a izlokšņu izlase, ku ā Dien idku zemi pā s ā ēja di as izloksnes – Bā a un a ī iedzī o āju a ieksme p e dzim o izloksni kā sa as iden i ā es zīmi, pē ī s izloksnes lie ojums dažādās saziņas si uācijās, izloksnes dzī o spējas saikne a saimnieciskās un kul ū as kul ū as LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 7 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'un p oblème de san é publique. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 dzī es cen iem , skolu, ies ādēm, baznīcu. Comme en Le onie jusqu'à ce que le e i oi e de l'isolemen adi ionnel ne soi p esque pas é udié pa di é en s paaudžu saziņas aloda, p oje ixées un skaid o as dažādu paaudžu unas a šķi ības. Apzinā a izlokšņu dinamika, noskaid ojo , ku as izloksnei aks u īgās īpa nības saglabājušās isu paaudžu unā, cik lielā mē ā unā ājiem i pazīs ami ā di, kas šajās izloksnēs eģis ē i 20. gs. Vidū […] langue la e dialec e ap aujas laikā (ap auju anke u pa augus sk. S a ecka, Ma kus-Na ila 2016: 501[…]510). Il s'agi d'un dialec e qui es u ilisé dans la plupa des dialec es. Li uanie de els eche ches socioling is iques, kas ap e isus izlokšņu punk us (p oje s […]Šiuolaikiniai geoling is ikos y imai Lie u oje: punk ų inklo op imizacija i in e ak y ioji a minės in o macijos sklaida[…] (2013)), les ins i u s de langues Li uaniennes: kons a ē i, ājie un jau iznīkušie izlokšņu punk i, eģioniolek u un s ip nien egion ušanās (Mikulė eidoi ė, Meilii ė 2014). 1. Le T.A.T. Izlokšņu a publié un desc ip i d'une ca e d'é ude plašāko (LVDA 2013: III ca e, 198). 21. gs. dialek oloģija (ģeoling is ika) i ēl daudzpusīgāka, āpēc jaunu me ožu ienākšana la iešu dialek oloģijā ļau u dialek u iepazīšanu un izpē i s udiju p og amās pada ī in e esan āku gan iem s uden iem, kas kādā izloksnē unā p o , gan iem, kam as saiknes a adicionālajām izloksnēm dzim na ai s dzī as. Viena no šādām me odēm i pe cep ī ā dialek oloģija (21. gs. jau izman o a lie u iešu ģeoling is ikā, sk., piem., Aliūkai ė 2020; LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 8 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'un p oblème de san é publique. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 B azai ienė (année 2020) Ce e mé hode es conçue pou le pa adis des langues di é en es, l'app oche des langues, les a i udes linguis iques des unne s, l'explica ion de l'obje é alué. La iešu A kuo u eģionālis ikā ieska u šai me odoloģijā un lauka pē ījuma ezul ā os, skaid ojo olkling is ikas ( olk linguis ics) bū ību un pē ījumu i zienus, sniedz, piem., Sani a Lazdiņa (Ma ena) aks ā a i izskaid uo olūdu? (La Le onie es une langue usse) Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums alodniecībā (Bal ina as lauka pē ījuma piemē s) […] (Lazdiņa 2014). Il a é é publié en 2014 e a é é publié eik i epizodiski un ikai izlases eidā – daļēji iekļaujo ies LU LaVI p ojek ā „La iešu alodas en 2014. Dien idku zemē šādi pē ījumi pagaidām dialek i 21. gadsim ā: les aspec s socioling is iques des ac i i és ap aujās. Pieaug ādu opošo la iešu alodas un li e a ū as skolo āju īpa s a s, kam saikne a adicionālajām izloksnēm (la iešu alodas eģionālajiem a ian iem) i minimāla ai ās na ispā . Il s'agi d'une a ian e égionale de la langue la e, qui es égalemen connue sous le nom de langue la e. Pa ems, ka šādu s uden u īpa s a s u banizācijas ezul ā ā palielināsies a ī La ijā, os a p Ku zemē. Pa ems, ka šādu s uden u īpa s a s u banizācijas ezul ā ā palielināsies a ī La ijā, os a p Ku zemē. Pa ems, ka šādu s uden u īpa s a s u banizācijas ezul ā ā palielināsies a ī La ijā, os a p Ku zemē. Donc, pas d'un cô é, la c oissance es nécessai e ap ès de nomb eux ma é iaux d'isola ion e de eche ches: ne seulemen des éc i s de science adi ionnels, des monog aphies, des mo s d'isola ion, du dialec e a lan i, mais aussi des éc i s d'isola ion, des idéoma é iels, des images, des illus a ions. A ien ak uālāka i opošo skolo āju izp a nes eidošana pa la iešu klasiskajā li e a ū ā ēlo o lauku idi un ās apzīmēšanai lie o ajiem ap id ā diem: é udes de li é a u e cou s doc eu s ne a iz ik bez eģionālis ikas pē ījumiem. Ap id ā di iekļaujas a ī mūsdienu la iešu li e ā ajos eks os, piem., Valda Rūmnieka un And eja Miglas omānā Ku šu ikingi (Rūmnieks, Migla) Jū pilī (mūsdienu G obiņa) 9. gs. unā ā aloda ne iek imi ē a, be Rie umku zemes idi palīdz eido daudz eidīgs ku sismu lie ojums ( eks a uz e ei o d uk nozīme), piem., klanga ‘ ilnis, denk s ‘spēcīgs, 1998 u cns. Il s'agi d'une leksika iepazīs ama, laso No as Kalnas, Ola a Gū maņa dzeju ai Jēkaba Janše ska kul ū ēs u isko omānu Dzim ene, ku lie o as ādas Dien idku zemes izloksnēm aks u īgas leksēmas kā an i ‘uzacis, āzenis ‘dien idumu ējš, gand s ‘s ā ķis, go ena ‘ eleķis, jauna go s, neelis ‘slik a aks u a, sku uls ‘biezoda, ī e ‘pu a u c. (p.s. Vācijā Ba ā ijas zemes skolās īs eno ajā dialek a dzī o spējas p ojek ā skolēni osinā i da bo ies gan adicionālās adošās da bības o mās, piem., ies udē eā a iz ādi dialek ā, gan eido dzejas slamu, imp o izāciju, a īs ī adošo aks īšanu dialek ā, eido ideoklipus (MundART WERT oll 2019: 9). Il s'agi d'un p oje de dé eloppemen d'une école de héâ e en Ba a ie. Ne iens no šiem uzde umiem na iespējams, ja skolēni iep iekš na iepazinuši izloksnes leksiku, iz unas un eks eides īpa nības. Je suis sû que ous ê es d'acco d a ec moi. LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 9 Ce n'es pas le cas. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 Ap id ā du nozīmju skaid ošanai gan opošie skolo āji, gan skolēni izman o dažādas Je ne sais pas ce qu'il y a de mieux. To pa edz a ī elek oniskie mācību esu si, piem., La iešu ku as nodaļā „Dialek oloģija” 5. uzde ums dialek ālās leksikas iepazīšanai jau dod no ādi uz alodas okasg āma a, elek onisko la iešu alodas ā dnīcu ezau s.l (sk. 2. a .). Il es égalemen p é u que les essou ces didac iques élec oniques, piem., La iešu alodas na ēduši, bez piedā ā ās ā dnīcas izman ošanas uzde ums na pa eicams. okasg āma a, elek onisko la iešu alodas ā dnīcu ezau s.l (sk. 2. a .). Comme un de oi inclus i ap id ā di, kas nosauc Les égions de la Le onie spéci iquen l'édienus, ku us skolēni un s uden i pa as i 5. Ie aks i ā du, kas nepieciešams daudzpunk es ie ā! (J'ai besoin de beaucoup de poin s à la place) Uzde uma eikšanai a u ilisé le hézau s ie namien.l ! Ce n'es pas ai. Ap id ā ds Ēdiena aks u ojums 1. C'es quoi ça ? Klimpas, ko ga a oja no miežu, k iešu, e āk udzu mil iem, ā ī iem a ai 2. S aks, qui es égalemen connu sous le nom de Klimpas, G auzdē u, sag ūs u kaņepju sēklu eļļaina masa; kaņepju . 3. D ebene gaļu. Il s'agi d'un 4. Biguzis e me qui es 5. Pīle Tī e u ilisé dans la 6. Kuģelis langue gauloise. 7. K eķens Gale s, le gaļa. Il y 8. Žū e Je ous en p ie. 9. Žildiņi a du lai e du 10. (D ebene Biguzis Pīle Tī e Kuģelis K eķens Žildiņi) es une ille si uée dans le no d-es de l'Allemagne. ca upe. C'es une pilule. Je suis Biez. Rī ē u sacepums. Il es là. Je ous en p ie. Uzsildī s, a sulo s, il n'y a pas de açon à le ai e. 2. À T.T. Les manuels de g ammai e des langues la ines, les sec ions Dialec ologie, 5. les âches de connaissance des lexiques dialec ales (VRG ). Dien idku zemes izlokšņu eche ches cons a ées, ka pagas os, ku onc ionne e nog ā iskie kolek ī i, olklo es un adīciju kopas, a ī bē nu olklo as g upas, p iekšnesumiem ai ū is u izklaidēšanai iek adī i eks i (pe o mances), apzinā i blī ē i ādi izloksnes elemen i (iz unas a šķi ības, ā di, ku os ā d o mas), kādus ikdienas unā ai s nedzi d ai spo ādiski LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 16 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 La Commission es égalemen cha gée de la mise en œu e de la p ésen e décision. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 AVOTI UN LITERATŪRA Il es éc i : Aliūkai ė Dai a 2020: Le éci d'un es ima eu naï ou la di usion de la dialec ologie pe cep uelle dans la eche che su les dialec es li uaniens. P o ils de dialec ologie li uanienne: p oblèmes e ésul a s, éd. D. Mikulėnienė. Vilnius: Li huanian Language a : h p://lki.l /wp-con en /uploads/2021/01/KIDP6.pd . DOI doi.o g/10.35321/e- Ins i u es, 249 […] 266. Il s'agi d'un ins i u de langue de Li uanie qui es si ué à Vilnius. Disponible dans le pub.8.p oblèmes e décou e es. B azai ienė Lau a 2020: Reche che su la dialec ologie pe cep i e en Li uanie: p o ils de Va ia ion o Li huanian Language A ea in Rela ion o Objec i e Va ia ion. – Li huanian dialec ologie dialec ale subjec i e: p oblèmes e ésul a s, éd. D. Mikulėnienė. Vilnius: Li uanie des ins i u s de langue, 267 […] 291. Disponible à l'ad esse sui an e: h plki.l /wp-con en /uploads/h p:2021/01/KIDP6.pd . DOI.o g/10.35321/e-pub.8.p oblèmes e décou e es. Bušmane B igi a 2004: Lejasku zemes izlokšņu bagā ības J. Janše ska omānā Dzim ene. Il a é é publié en 2004 e a é é publié en 2004. […] Mana no ada aloda: Lejasku zeme, zin. ouge. Il es si ué dans le cen e de la ille de Mana. B. Laumane. Vous sa ez quoi ? Liepaja, Liepa, 61 à 80. Bušmane B igi a, Ma kus-Na ila Liene 2016: Kā ļa Mīlenbaha, Jāņa Endzelīna un Edī es Hauzenbe gas-Š u mas […]La iešu alodas ā dnīcā[…] ie e ā Lejasku zemes leksika mūsdienu kon eks ā. La commission des langues du pays, 8. Rīga: Zinā ne, 78[…]109. Elle es si uée dans la égion de Riga. Pieejams: h ps: www.p esiden .l /s o age/i ems/PDF://VVK%208_La iesu%20 alodas%20 a d nica.pd . E-pupa […] Elek oniskā la iešu alodas ā dnīca […]E-pupa[…]. Il s'agi d'un dic ionnai e en langue la e qui es disponible en anglais e en anglais. Il s'agi d'une pièce d'a qui a é é éalisée à l'aide d'une pièce d'a . Je ous en p ie. "N.K.M.S. 2003: ""Con en ion su la conse a ion de la cul u e de l'imme sion égé ale""" Pieejams: h ps: likumi.l / a/l l /s a p au iskie-ligumi/id-1533-kon encija-pa nema e iala-kul u as-man ojuma-saglabasanu. Il a é é c éé en 2003 e es ac uellemen en cou s de éalisa ion. Laumane Beni a 1973: Zi ju nosaukumi dans la langue la e, Riga: Zinā ne. Il a é é nommé en an que che de la amille de Laumane Beni a. Laumane Beni a 1996: Zeme, jū a, z ej ie as: Z ejniecības leksika La ijas piek as ē, Rīga: Laumane Beni a 1996: Zeme, jū a, z ej ie as: Z ejniecības leksika La ijas piek as ē, Rīga: Laumane Beni a 1996: Zeme, jū a, z ej ie as: Z ejniecības leksika La ijas piek as ē, Rīga: C'é ai Zinā ne. Laumane Beni a 2004: Uz ā du un ie ā du liecības pa les habi an s de Lejasku zemē. Il a é é c éé en 2004 pa la socié é Laumane Beni a. […] Mana no ada aloda: Lejasku zeme, zin. ouge. Il es si ué dans le cen e de la ille de Mana. B. Laumane. Vous sa ez quoi ? Liepaja: LiePA, 212227. Elle es si uée dans la égion de Liepāja. Laumane Beni a 2005: Smalki lija zel a lie us: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, Liepāja: Smalki lija zel a lie us: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, Liepāja: Smalki lija zel a lie us: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, Liepāja: Le LiePA. LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 17 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 Laumane Beni a 2013: Jū a la iešu alodā un olklo ā: e noling is iskais aspek s. Liepāja: LiePa. Laumane Beni a 2015: Vēju un ē u g āma a: Dabas pa ādību nosaukumi en langue la e, 2. Laumane Beni a 2015: Vēju un ē u g āma a: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, 2. Laumane Beni a 2015: Vēju un ē u g āma a: Dabas pa ādību nosaukumi la iešu alodā, 2. Liepaja: Liepa. (en anglais) Laumane Beni a 2017: Bā as māj ā di. Laumane Beni a 2017: Bā as māj ā di. Laumane Beni a 2017: Bā as māj ā di. Laumane Beni a 2017: Bā as māj ā di. Bā as dzīpa i: aloda, kul ū a, adīcijas, ļaudis, a b. ouge. Il es égalemen connu sous le nom de Bā as dzīpa i. E. Lāms, A. Hel iga. Il a é é éc i pa E. Lāms e A. Hel iga. Liepaja: LiepA, 101 […] 173. Il s'agi d'une ille si uée dans la égion de Liepaja. Le apis LaVI. L'Ins i u le on de langue se à l'élabo a ion de ma é iels. Lazdiņa Sani a 2014: A kuo u a i izskaid uo olūdu? (En anglais) Folkling is ika jeb ne alodnieku de ums alodniecībā (Bal ina as lauka pē ījuma piemē s). Il es égalemen connu sous le nom de "Bal ina as lauka pē ījuma piemē s". […] Bal u Filoloģija 23(2), 51[…]74. […] Bal u Filoloģija 23(2), 51[…]74. […] Bal u Filoloģija 23(2), 51[…]74. Le i s Egils 2020a: La iešu ēs u isko zemju likums. (Lé i es égyliennes 2020a: Les lois de l'his oi e de la Le onie) es une loi de l'Union eu opéenne qui a é é p omulguée en 2020. Il s'agi d'une pièce d'a qui a é é éalisée à l'époque. Le i s Egils 2020b: Likump ojek a […]Vēs u isko zemju likums[…] ano ācija. Pieejams: h ps: www.p esiden .l /l media/4771. élécha ge . Il s'agi d'une applica ion de élécha gemen qui pe me aux u ilisa eu s de élécha ge des pièces d'o à pa i de leu o dina eu po able. Le apis de couchage. […] Les uni e si és de Leipzig son des é ablissemen s d'enseignemen supé ieu . LVDA 2013 […] Le dialec e des langues le ones es l'a lan . Fonē ika, sas . Je ous en p ie. A. Sa kanis. Il es mo . LU: Ins i u s de langue le one de Riga. 2019: Mācīšanās iedziļino ies (Mécanique e mécanique) 2030 à Skola Pieejams: h ps: www.skola2030.l /l is enosana/macibu-pieeja/macisanas-iedzilino ies. Mikulėnienė Danguolė, Meiliūnai ė Viole a 2014: XXI a. P adžios lie u ių a mės: geoling is inis i socioling is inis y imas (žemėlapiai i jų komen a ai), Vilnius: B iedis. 2019: Mācību sa u s. (en anglais) Skola 2030: Pieejams: h ps: www.skola2030.l /l /macibusa u s/macibu-sa u a-piln eide/piln eides-p incipi. Skola 2030: Pieejams: h ps: www.skola2030.l /l /macibusa u s/macibu-sa u a-piln eide/piln eides-p incipi. Munda WERT oll 2019: Munda WERT oll. (en anglais) Le dialec e de Lebendige es une école ba a oise. Hand eichung, Munich: Minis è e de l'É a ba a ois pou l'enseignemen e la cul u e. Disponible à l'ad esse sui an e: h ps: www.bes ellen.baye n.de applica ion/eshop_app000001?SID=734250936&AC TIONxSESSxSHOWPIC(BILDxKEY:%2705000204%27,BILDxCLASS:%27A ikel%2 7,BILDxTYPE:%27PDF%27). Il s'agi d'une applica ion qui es u ilisée dans le domaine de la p o ec ion des données. 2016 - Loi su le main ien de la cul u e non ma é ielle (NKML) Pieejams: NSLA 2008: No S en ājas līdz h ps://likumi.l / a/en/en/id/285526-in angible-cul u al-he i age-law. Ancei: La iešu izloksnes Rie umku zemes piek as ē 20. gs. Il s'agi d'une pièce de héâ e qui a é é c éée en 2008 e qui a é é di usée en 2008. Beigās 21. gs. ou Commencez pa le sas . Liene Ma kus-Na ila, zin. Elle es ouge. Je suis Beni a Laumane. Liepaja: Liepa. (en anglais) LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 18 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'un p oblème de san é publique. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 Pe e Bi u a 2018: Ola a Gū maņa dzejas ā di: lie ā di, Liepāja: LiePA. Il s'agi d'une ille si uée dans la égion de Liepāja. 2019: Des aisons de changemen . 2030 à Skola Il s'agi d'une pièce d'a qui a é é éalisée à l'aide d'une pièce d'a qui a é é éalisée à l'aide d'une pièce d'a qui a é é éalisée à l'aide d'une pièce d'a qui a é é éalisée à l'aide d'une pièce d'a . 2019: Pa p oje . 2030 à Skola Pieejams: h ps: www.skola2030.l /l pa -p ojek u. RBs ies s […] Ruca as bal ais s ies s, 2018. Il s'agi d'une pièce d'a qui a é é c éée en 2018 e qui a é é di usée en 2018. Pieejams: h ps: ec.eu opa.eu/in o/ ood- a ming ishe ies:// ood-sa e y-and-quali y/ce i ica ion/quali y-labels/geog aphical-indica ions egis e /de ails/EUGI00000014904. 2018: Le Rucas adi ionnel es un cul e de la cul u e. Il s'agi d'une sé ie d'a icles cul u els imma é iels. Mu ā du adīcijas un izpausmes, ieskai o alodu kā nema e iālā kul ū a man ojuma nesēju. (Les adi ions mu ā du son des exp essions qui son ajou ées à la langue. Pieejams: h psnema e ialakul u a.l /Elemen i/ uca as- adicionala-kul u elpa- 2018. Rudzī e Ma a 1964: La iešu dialek oloģija, Rīga: Le minis è e des a ai es de la Le onie. Rudzī e Ma a 2005: Da bi la iešu dialek oloģijā, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds. Elle es égalemen connue sous le nom de Rudzī e Ma a. Rūmnieks Valdis, Migla And ejs 1998: Ku šu ikingi, Rīga: Z aigzne ABC. Il a é é publié en 1998 e a é é publié en 2008. S a ecka Anna, Ma kus-Na ila Liene 2016: A o i enco e neizsīks . A o i enco e neizsīks . A o i enco e neizsīks . A o i enco e neizsīks . A o i enco e neizsīks . A o i enco e neizsīks . Le dialec e des langues le ones 21. gadsim ā, Riga: LU Les ins i u s de langues le ones. VRG […] Les manuels de langue le one. Il s'agi d'une pièce d'a qui a é é éalisée à l'aide d'une pièce d'a in i ulée Pieejams. V Talka – Vie ā du alka, 2017. Pieejams: h p://www.lula i.l /da ubazes/ ie a du- alka. Gau a es né en 2021 11 22 P iim a 2021 12 28 (en anglais) LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Dien idku zemes po enciāls | 19 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 Ce n'es pas le cas, mais il s'agi d'un p oblème de san é publique. BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 REGIONAL STUDIES FOR THE EDUCATION OF THE FUTURE Les enseignan s: le po en iel du KURZEME du Sud Résumé The sys ema ic esea ch o Sou he n Ku zeme subdialec s con inues mo e han 20 yea s. Il s'agi sou en d'un a ail pe sonnellemen signi ica i pou les pa icipan s à la eche che (é udian s, enseignan s, é udian s de la adi ion locale, e c.) ca il es lié à un sous-dialec e de leu lieu de naissance en an que ca ac é is ique de l'iden i é locale du pa icipan . En plus de la con ibu ion scien i ique, de elles é udes en o cen l'iden i é e l'es ime de soi de chaque pa icipan . L'objec i de l'a icle es , ap ès l'é alua ion des é udes exis an es de la langue Ku zeme du Sud, de ou ni des ecommanda ions pou l'inclusion des ésul a s de ces é udes dans l'éduca ion des élè es e des u u s enseignan s en dé eloppan leu s compé ences ans e sales. Les âches de l'a icle: 1) é alue le po en iel des é udes su le Ku zeme du Sud menées jusqu'à p ésen dans la o ma ion des u u s enseignan s de sciences humaines; 2) iden i ie le po en iel des é udes égionales dans la di e si ica ion du con enu des ma iè es combinées dans le nou eau modèle d'app en issage en ou nissan des exemples dis inc s. L'in oduc ion déc i l'ac uali é, le bu , les mé hodes d'é ude e les âches de l'a icle. La p emiè e pa ie de l'a icle "Les é udes linguis iques du Ku zeme du Sud dans la o ma ion des u u s enseignan s de sciences humaines" donne un ape çu des é udes égionales à l'Uni e si é de Liepāja, déc i an commen l'in é ê des u u s enseignan s pou les é udes égionales de ai ê e susci é. La deuxième pa ie de l'a icle […]Le po en iel des é udes égionales dans le dé eloppemen du con enu des ma iè es combinées[…] ou ni des ecommanda ions dis inc es pou l'inclusion des é udes égionales dans le con enu des ma iè es combinées. À la in de l'a icle, les p incipales conclusions e ecommanda ions son données. La eche che su les ypes égionaux de langue, leu s o igines, leu s changemen s, la ela ion en e le sous-dialec e e la langue éc i e peu ê e u ilisée de di é en es maniè es dans le dé eloppemen de la pe sonnali é e les é udes des u u s enseignan s de la langue e de la li é a u e le ones, non seulemen dans le con enu des con é ences. T adi ionnellemen , les é udian s son impliqués dans des é udes su le e ain, le ai emen e la numé isa ion des publica ions, e c. Thus, he esea ch me hods in dialec ology a e lea ned in p ac ice. In La ia LIENE MARKUS-NARVILA, IEVA OZOLA. Reģionālis ikas pē ījumi opošo skolo āju izglī ībai: Les po en iels des se ices cou an s | 20 doi.o g/10.35321/bkalba.2021.94.10 BENDRINĖ KALBA 94 (2021) h p://jou nals.lki.l /bend inekalba ISSN 2351-7204 collec ions linguis iques déjà exis an es, le décodage des en egis emen s, la p épa a ion du aspec s o humani ies in o one s udy cou se. Such an in eg a ed app oach is o be suppo ed, modèle d'é ude du p o esseu de langue e de li é a u e le one en isage d'in ég e plusieu s, mais la mise en œu e du nou eau p og amme d'é ude n'a commencé qu'à l'au omne 2020, donc pou la pe ec ion de la quali é du p og amme, il nécessi e le sui i de l'expé ience e p oposals o eaching s a and esea che s. Conclusions p incipales: 1) Dans le nou eau modèle éduca i , les di é en es ma iè es des u u es é udes égionales des enseignan s on un po en iel non seulemen dans les sciences humaines, mais aussi dans l'acquisi ion d'au es domaines éduca i s, els que les sciences na u elles, la echnologie, l'éduca ion sociale e ci ile; 2) Il es nécessai e de sui e e d'amélio e le con enu des nou elles é udes pou ou e des ela ions op imales en e la héo ie e la p a ique sans pe d e les adi ions des é udes de e ain; 3) Les exemples dé eloppés (pa exemple, les noms des ou ils, les noms des pla s égionaux, les noms des élémen s des cos umes égionaux) con i men que la coopé a ion en e les che cheu s e les lec eu s des é udes égionales a ec des lec eu s d'au es domaines éduca i s peu app o ondi les liens in e disciplinai es dans le p ocessus d'é ude, le endan plus pe sonnel. Les mo s-clés son la linguis ique, les é udes égionales, la dialec ologie, le sous-dialec e, la o ma ion des enseignan s. LIENE MARKUS-NARVILA La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s Le boule a d Kalpaka, Rīga LV-1050, en Le onie [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] IVA OZOLA (nomb e de memb es du g oupe) Liepājas Uni e si ā e Lielā iela 14, Liepaja, en Le onie, si uée à l'es de la ille [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed] [email p o ec ed]