Frizētavu nosaukumi Latvijā: semantiskais aspekts

194 Ac a Linguis ica Li huanica LXXIV ANITRA ROZE La ijas Uni e si ā es La iešu alodas ins i ū s Pē niecības jomas: leksikog ā ija, leksikoloģija, onomas ika. FRIZĒTAVU NOSAUKUMI LATVIJĀ: SEMANTISKAIS ASPEKTS Ki pyklų pa adinimai La ijoje: seman inis aspek as ANOTĀCIJA Līdzās ci ai izuālai in o mācijai nozīmīgu pilsē as ides daļu eido eikalu, ka ejnīcu, izklaides ie u, kā a ī dažādus sadzī es pakalpojumus sniedzošu uzņēmumu nosaukumi ( esp., e gonīmi), ku us edzam pilsē as elpā. Šie nosaukumi, ku us lielāko ies mo i ē a - iecīgā uzņēmuma īpašnieka adošā doma, asocia ī ā uz e e ai kādi eks a ecepien am nezināmi iemesli, eido speci isku ling is iskās aina as apakšsis ēmu. Raks ā gal enā uzmanība pie ē s a izē a u un skais umkopšanas salonu nosauku- miem – gan o onomas iskajai ( esp., simboliskajai), gan nomenkla ū as daļai, kā a ī no- saukumu iespējamai mo i ācijai, mēģino no eik , kādi k i ē iji aks u īgi šīs e gonīmu g upas nosaukumu eidošanai un ku as no šīs g upas nosaukumu iezīmēm i ispopulā ā- kās un izpla ī ākās. Pē ījums eik s, bals o ies uz 806 in e ne a biznesa ka alogā www.1188. l un 1127 in e ne a uzņēmumu ka alogā www.zl.l a odamo La ijas izē a u un skais- umkopšanas salonu simbolisko un nomenkla ū isko ( esp., ādu, ko eido nomenkla ū as ā ds) nosaukumu, kā a ī a se išķu au o es pašas iksē o nosaukumu eksce p u apkopoju- ma. Nosaukumi iedalī i īs lielākās g upās – la iešu alodā eido ie nosaukumi, angļu alodā eido ie nosaukumi un nenosakāmā alodā eido ie nosaukumi. Ka a no g upām sīkāk iedalī a apakšg upās. ATSLĒGVĀRDI: onomas ika, seman ika, e gonīmi, izē a u un skais umkopšanas salonu nosaukumi, La ija. ANNOTATION In addi ion o o he ypes o isual in o ma ion, he names o a ious shops, ca és, and en e ainmen o u ili y se ices (e gonyms) cons i u e a signi ican pa o he ci y S aipsniai / A icles 195 F izē a u nosaukumi La ijā: seman iskais aspek s landscape. The names, which a e o en mo i a ed by he c ea i i y and associa i e hink- ing o he owne s o hese es ablishmen s o by some obscu e ac o s, oge he c ea e a ypical subsys em o linguis ic iew. The a icle mainly ocuses on he names o hai d esse s and beau y pa lou s – bo h he onomas ic and nomencla u e componen s o hese names, as well as he mo i a ion behind hese e gonyms. An a emp is made o ind ou which ypes a e mos popula . The ma e ial used o his esea ch is comp ised o 1,933 names o hai salons and beau y pa lou s which we e ga he ed om he online di ec o ies www.1188.l and www. zl.l . Some names we e obse ed di ec ly. They a e classi ied in o h ee g oups – names in La ian, English, and in an inde inable language. Each o hese g oups is hen u he analysed. KEYWORDS: onomas ics, seman ics, e gonyms, names o hai salons and beau- y pa lou s, La ia. Līdzās eklāmām, a išām, uz aks iem, kas ēs a pa ies āžu da ba laiku u. ml. izuālai in o mācijai nozīmīgu pilsē as ides daļu eido eikalu, ka ejnī- cu, izklaides ie u, kā a ī dažādus sadzī es pakalpojumus sniedzošu uzņēmumu nosaukumi ( esp., e gonīmi), ku us edzam uz izkā nēm, ska logos, uz s en- diem pilsē as elpā u. ml. ie ās. Šie nosaukumi, ku us lielāko ies mo i ē a ie- cīgā uzņēmuma īpašnieka adošā doma, asocia ī ā uz e e ai kādi eks a ece- pien am nezināmi iemesli, eido speci isku ling is iskās aina as apakšsis ēmu. Pa ad, ja ie neizceļas a īpašu o iģinali ā i un pieskai āmi i iālajiem jeb o - dinā ajiem (Balode, Bušs 2014: 20), ne ienmē i iespējams izseko līdzi no- saukuma ašanās mo ī am, esp., iemeslam, kas i a iecīgā nosaukuma ašanās pama ā. Tomē , aplūkojo kādu nosaukumu g upu de alizē āk, a am pamanī un nošķi apela ī us, an oponīmus, oponīmus ai ēl ci as leksikas g upas, kas iek izman o as nosaukumu simboliskajā daļā, kā a ī kons a ē , ku a no šīm leksikas g upām biežāk lie o a ā ai ci a p o ila uzņēmumu iden i icēšanai. Pi ms pie ē s ies e gonīmu, konk ē i – no eik as e gonīmu g upas, esp., izē a u un skais umkopšanas salonu nosaukumu, seman iskajai analīzei, ne- pieciešams aplūko šī jēdziena de inīciju, jo a e mina „e gonīms” izp a ni sais ī as ai ākas p oblēmas. La iešu ling is iskajā li e a ū ā pa e gonīmiem adicionāli iek uzlūko i īpaš ā di, kas nosauc no eik ai da bībai iz eido u cil ēku ap ienību (o gani- zāciju, uzņēmumu, ies ādi u. ml.) (sk. VPSV 2007: 109). K ie u alodniecī- bā e gonīms de inē s kā onīma pa eids, īpaš ā ds, kas a ī nosauc kome ciālas, lie išķas cil ēku ap ienības, . sk. bied ības, o ganizācijas, ies ādes, ko po ā- cijas, uzņēmumus, ap ienības, ins i ūcijas, pulciņus (Подольская 1988: 151). Līdzīgu ainu a am ē o angļu alodā publicē ajā alodnieciskajā li e a ū ā, ANITRA ROZE 196 Ac a Linguis ica Li huanica LXXIV ku gal enā pē nieku uzmanība pie ē s a no eik u noza u, konk ē a eida uz- ņēmumu, pama ā eikalu, ka ejnīcu, izē a u, nosaukumiem. Šo nosaukumu apzīmēšanai gan ne iek izman o s e mins e onīms, be iek lie o i ādi jēdzieni kā comme cial names ‘kome nosaukumi’ un company names ‘uzņēmumu nosau- kumi’ (ska . Be gien, K eme , Zilg 2010; Be gien 2009: 7; sa ā ziņā līdzīgs i Ojā a Buša lie o ais uzņēmumu un p eču apzīmē ājs ekonomonīmi; ska . Bušs 2013: 50). Sa ukā ācu ling is ikā, ku pa e gonīmiem āpa uzlūko i dažādu cil ēku ap ienību nosaukumi, līdz eus šiem e gonīmos iek iekļau i a ī p eču nosaukumi, pe iodisko izde umu un daiļli e a ū as izde umu nosaukumi, kā a ī gand īz jebku u ci a eida au o da bu, . sk. publiskās in o mācijas līdzekļu eido o aidījumu, mākslas da bu u. ml. nosaukumi (sk., piem., Baue 1985). Jeļena Bu ako a (Елена Бутакова), ku a pē ījusi e gonīmu ling is isko k e- a i i ā i, uzska a – lai izcel u kādu nosaukumu pilsē as izkā ņu daudz eidī- bā, piešķi u am iz eiksmību, pada ī u o pie ilcīgu un es ē isku, nepie iek a adicionālo ling is isko ā dda ināšanas līdzekļu izman ošanu, nosaukumu au o i šī mē ķa sasniegšanai iesais a o mālos un seman iskos alodas līdzek- ļus, g a iskos elemen us, izcēlumus, eks aling is iskus un pa aling is iskus lī- dzekļus u. ml. (Бутакова 2013: 146). Tā kā e gonīma uzde ums, pi mkā , i signalizē un in o mē pa o, ko ažo, pā dod ai piedā ā konk ē ais uzņēmums un, o kā , pildī nomina ī- o, in o ma ī o, eklāmas, es ē isko, memo iālo un īpašum iesību aizsa dzības unkciju (Хисамов 2012; Sjöblom 2008: 351), esp., piešķi nosaucamajam ob- jek am indi iduālu ā du un piesais ī am uzmanību (Шакирова 2012), i s a- īgi, lai as bū u unikāls, p ā ā paliekošs un adī u pozi ī as asociācijas. Ņemo ē ā pilsē ides in o ma ī ās elpas pā bagā ību, šis uzde ums i samē ā g ū i ealizējams. Kā secinā s kādā pē ījumā, lielāks izman ojuma po enciāls i ā- diem e gonīmiem, kas pilda gan eklāmas, gan in o ma ī o unkciju (Хисамов 2012). A bils oša nosaukuma meklējumos uzņēmējs a ie di us ceļus: iz ēlē ies nosaukumu, kas ieši no āda uz pā dodamo p eci, piedā ā o pakalpojumu, i a o cieši sais ī s, ai a ī do p iekš oku abs ak am nosaukumam, kas i aso- cia ī i sais ī s a uzņēmuma da bības jomu (ska . Шакирова 2012). Līdz ekus šiem pas ā a ī ešais ceļš, ko ep ezen ē nosaukumi, ku i ne ieši, ne asocia ī- i na sais ī i a uzņēmuma da bības jomu ( ai ismaz šī saikne lie o ājam na uz e ama). Tāpa ne a neņem ē ā ak u, ka a iecībā uz nosaukumiem pas ā sa a eida modes endences, ku as egulā i mainās (Крюкова 2008). Iespējams, ka daļa nosaukumu iz ēlē a, ieši sekojo kādai no šīm endencēm ai a ī sa a ei- da adīcijai. Tā, piemē am, i izpē ī s, ka o uzņēmumu īpašnieki, ku i da bo- jas skais umkopšanas, ēdināšanas, izklaides un a pū as jomā, a sa u e gonīmu S aipsniai / A icles 197 F izē a u nosaukumi La ijā: seman iskais aspek s po enciālajam klien am cenšas nodo kādu īpašu s ās u pa uzņēmumu, ā īpaš- nieku, piedā ājuma k ali ā i, ēs u i, da bības p incipiem, admo ī u, a aša- nās ie u (Pošeiko 2014: 191). Pas ā a ī zināma adīcija a iecībā uz e gonī- mos iekļaujamo īpaš ā du, īpaši an oponīmu iz ēli (pa o ska . u pmāk). Šajā aks ā gal enā uzmanība pie ē s a izē a u un skais umkopšanas salo- nu nosaukumiem La ijā – gan o onomas iskajai ( esp., simboliskajai), gan no- menkla ū as daļai, kā a ī nosaukumu iespējamai mo i ācijai, mēģino no eik , kādi k i ē iji aks u īgi ieši šīs e gonīmu g upas nosaukumiem un ku i no iem i ispopulā ākie un izpla ī ākie. Nosaukumi, ku i ieši ai asocia ī i sais ī i a uzņēmuma da bības jomu, pē- ījumos pa uzņēmumu un ies āžu nosaukumiem dē ē i pa mo i ē iem, sa u- kā nosaukumi, ku i nekādā eidā neno āda uz uzņēmuma da bības jomu, pa nemo i ē iem (Laugale, Šulce 2012: 31–34; Хисамов 2012). Pēc au o es ieska a, kau a ī daž eiz mo i āciju i g ū i ai pa neiespējami no eik , pilnīgi nemo i- ē i šie nosaukumi omē na , āpēc konk ē ajā pē ījumā pi mie dē ē i pa pa- ma unkcijas mo i ē iem, be o ie – pa ci u aps ākļu mo i ē iem. Pē ījums eik s, bals o ies uz 806 in e ne a biznesa ka alogā www.1188.l un 1127 in e ne a uzņēmumu ka alogā www.zl.l a odamo La ijas izē a u un skais umkopšanas salonu simbolisko un nomenkla ū isko ( esp., nosaukumi, ko eido nomenkla ū as ā ds) nosaukumu, kā a ī a se išķu au o es pašas ik- sē o nosaukumu eksce p u apkopojuma. Kons a ē ie skais umkopšanas salonu un izē a u onomas iskie nosaukumi iedalī i īs lielākās g upās – la iešu alodā eido ie nosaukumi, angļu alodā eido ie nosaukumi un nenosakāmā alodā eido ie nosaukumi. Ka a no g u- pām sīkāk iedalī a apakšg upās. LATVIEŠU VALODĀ VEIDOTIE ONOMASTISKIE FRIZĒTAVU UN SKAISTUMKOPŠANAS SALONU NOSAUKUMI 1. Nosaukumi, kas ieši nosauc uzņēmuma da bības i zienu jeb pama unk- cijas mo i ē ie nosaukumi. Būdami ismaz daļēji onomas iski no seman iskā iedokļa ie ienlaikus i a ī nomenkla ū iski (piem., F izē a a, F izie u pakalpojumi). Ne e i šajos ono- mas iskajos nosaukumos nomenkla ū as ā du papildina ai āk ai mazāk no- eik s mē ķaudi o ijas nosaukums (piem., Kungu izē a a, F izē a a isai ģime- nei, F izē a a ī iešiem, F izē a a jums, F izē a a TEV), iespējama specializācija ANITRA ROZE 198 Ac a Linguis ica Li huanica LXXIV (piem., Mazā anču salona izē a a) ai a ī ai āk ai mazāk konk ē s ie as apzīmējums (piem., Ķeka as izē a a, Auces izē a a, Baseina izē a a). Šajā apakšg upā ie ilps a ī nosaukumi, ku os izman o a neli e ā ā la ie- šu alodas leksika. Konk ē ajā gadījumā as i ā da balbie is ‘ ī iešu izie is, bā ddzinis’ izman ojums nosaukumā (piem., Skujiņas Balbie is, Balbie is, Balbie- is E). Ne a nolieg , ka, kau a ī seman iski ā ds pilnībā nea bils uzņēmuma da bības p o ilam (domājams izē a ās apkalpo a ī sie ie es), šādam nosauku- mam piemī zināma o iģinali ā e un as piesais a uzmanību. 2. Nosaukumi, ku i a odas s a pposmā s a p onomas iskajiem un nomenkla- ū iskajiem, be a ī nepā p o ami no āda uzņēmuma da bības i zienu, esp., i pama unkcijas mo i ē i (piem., F izie u da bnīca, F izie u s udija, Ma u meis a i). 3. Onomas iskie nosaukumi, ku i daļēji a spoguļo uzņēmuma da bības i - zienu (piem., Bize, Ma u o a, Ka ē, Loka, Londa Lukss (sak i ība a pazīs amo ma u kopšanas līdzekļu zīmola Londa nosaukumu i nepā p o ama). Daļa no šiem nosaukumiem a uzņēmuma da bības i zienu sais ās d īzāk asocia ī i, piem., Imidžs, Ampluā, Fasons, Ša ms, S ils (pēdējais i iens no po- pulā ākajiem izē a u nosaukumiem, iksē as 6 izē a as a nosaukumu S ils, iena – S ils ZS, S ils LJ, pa ienai kopā a ci u lie ā du – S ila Kods, S ila ma- ģija, S ila pē les, Meis a a s ils). 4. Nosaukumi, ku us eido īpaš ā ds. 4.1. Visbiežāk as i pe son ā ds, ku š a bū un a nebū uzņēmuma īpaš- nieka (īpašnieces) ā ds un/ ai uz ā ds. A ī šos nosaukumus a ē u dē ē pa pama unkcijas mo i ē iem, esp., ādiem, kas i sais ī i a uzņēmuma da bības jomu, šai gadījumā – asocia ī i. E gonīmi, ku u pama ā i sie iešu ā di, pa as i iek asociē i a skais umu, maigumu, uz icamību (Хисамов 2012). Nosaukumus eidojošie pe son ā di u klā iek minē i kā ieni no iem e gonīmiem, ku us nezinā āji isbiežāk sais a ieši a skais umkopšanas saloniem un izē a ām (Pošeiko 2014: 189). F izē a u nosaukumiem biežāk iek iz ēlē i ieši sie iešu ā di, piem., Ie a, Ma ie a, O nella, Ka e, Linda, Maija, Aga e, e āk – ī iešu ā di, piem., Alek- sand s, Ādams, Emīls, Rūdis, ai ai āku īpaš ā du kombinācija (piem., Dace un Ma ins, Edga s un K is īne, Oli a un Vi i a). A se išķi minami nosaukumi, ku us eido ā ds, ā da pi mais bu s un uz- ā ds kombinācijā a nomenkla ū isko daļu. Šāda eida nosaukumi ne ikai no- āda uz uzņēmuma da bības p o ilu, be a ī uz ā īpašnieku (piem., A. Mālde es izē a a, Ri as izē a a, Andas salons, As īdas salons, Edī es nams). Nelielā skai ā a odami nosaukumi, ku os pe son ā dam pie ieno s p ie- ā ds pie, iespējams, ādējādi ī i emocionāli ado pe soniskākas apkalpošanas, lielāka p i ā uma iespaidu, a bū – nedaudz a ī e o noskaņu, piem., Pie Ai- as, Pie E i as, Pie I ēnas. S aipsniai / A icles 199 F izē a u nosaukumi La ijā: seman iskais aspek s 1. ATTĒLS. Skais umkopšanas salona Aleksand s asāde Salīdzino a , piemē am, izē a u nosaukumiem Vācijā, ku modelis „ape- la ī s, kas a iecas uz p o esiju + ā ds, uz ā ds ai īpašnieka/īpašnieces ā ds, uz ā ds”, piem., Beas F ieseu salon, Tina’s Haa s udio, Pe e ’s F isie s ube, Nus- smann F isieu salon, i iens no adicionālākajiem (sk. Kohlheim 2015: 128), La ijā šāds modelis sas opams salīdzinoši e i. Samē ā e i, be omē i kons a ē i a ī nosaukumi, ku pe son ā dam pie- ieno i skai ļi, ku u mo i ācija i nojaušama, be na īs i skaid a, piem., Ka ina 95 (95 a ē u a iek ies uz uzņēmuma dibināšanas gadu, piem., 1995?). A pe son ā diem, iespējams, sais āmi a ī nosaukumi, ku us eido ma emā- iski ai ci ādi sa ieno i bu i, piem., A+A, N un I, kā a ī daļēji ai pilnīgi ini- ciālnosaukumi (piem., D.Ģ. saloniņš). 4.2. Dažkā nosaukumā izman o s mi oloģiskas, ēs u iskas, li e ā as u. ml. pe sonas ā ds, piem., A odī e, Klio, No e e, Aspazija, Leda, O ejs, P o- ze pina, Figa o, Milēdija, Melnais Gulbis, Mikausis (bē nu izē a as nosaukums, kas zinā ājiem sais ās a āda paša nosaukuma bē nu dziesmiņu), os a p daž- kā no mām nea bils ošā, be , iespējams, no nosaukuma de ēja iedokļa, ieši āpēc uzmanību piesais ošā pa eiz aks ībā, piem., Kassius, BaGi a. 4.3. O u biežāk sas opamo īpaš ā disko nosaukumu daļu mo i ējis konk ē- as ie as, ģeog ā iska objek a nosaukums, pa as i – salona, izē a as a ašanās ie a, ad ese u. ml. Tas a bū : 1) ajons, piem., Jugla – L&Co ( izē a a a odas B ī ības ga ē 430, Juglas ajonā), S ils Teika ( izē a a a odas B ī ības ga ē 296, . s. Teikas ajonā); ANITRA ROZE 200 Ac a Linguis ica Li huanica LXXIV 2) iela, piem., Baložu ielas izē a a ( izē a a a odas Rīgā, Baložu ielā), A e- ņu salons (a odas Dauga pilī, A eņu ielā), salons Zaļā (a odas Bauskā, Zaļā ielā); 3) iela un mājas numu s, piem., Rīgas 66 ( izē a a a odas Dauga pilī, Rīgas ielā 66), A o u 43 ( izē a a a odas Rīgā, A o u ielā 43); 4) ikai mājas numu s, piem., 55 ( izē a a a odas Rīgā, Valdeķu ielā 55). Dažkā nosaukumu mo i ējis a ī izē a as no ie ojums, piem., uz ielas s ū a (S ū īša saloniņš). Šiem nosaukumiem a ē u pieskai ī a ī jau iep iekš minē os a a ašanās ie u sais ī os nosaukumus Ķeka as izē a a (a odas Ķeka ā), Auces izē a a (a odas Aucē), Liel ā des izē a a (a odas Liel ā dē), Baseina izē a a (a odas Olaines spo a cen ā) u. ml. Tomē daļa no šiem nosaukumiem na sais ī a a uzņēmuma a ašanās ie u un i iz ēlē a kādu asocia ī u ai ci u ienkā šam ē o ājam nezināmu iemeslu dēļ. Tā, piem., nosaukums Ēdene likumsaka īgi sais ās a Ēdenes dā zu, ie u, ku ā iss bija pilnīgs, skais s un labs, sa ukā salona nosaukums Fidži acīm e- dzo iz ēlē s a mē ķi adī pozi ī as asociācijas, ku as bū u sais āmas a kon- k ē ās als s a ašanās ie u, esp., a sauli, sil umu, okeānu, salām, palmām, a pū u, kū o u ai ml., be salona nosaukums Venēcija – nolūkā aisī asoci- ācijas a konk ē o I ālijas pilsē u un ās īpašo gaiso ni. 5. Nosaukumi, ku us eido, kā aks ījis Bušs „pozi ī as seman ikas ā ds, āds, ko mēdz sauk pa skais u ā du, kau a ī šī ā da apela ī ajai seman ikai nebū u nekāda saka a a uzņēmuma p o ilu” (Bušs 2014: 354). F izē a u kon- eks ā ie isbiežāk i ziedu nosaukumi, piem., F ēzija, Ge be a, Lo oss, O hideja, Puķuzi nis, Magnolija, Mada a (iespējams, e ē ojama asocia ī a saikne sie ie- e→ skais ums→ziedi); . s. „sie išķīgie nosaukumi”, piem., Dī a, G ācija, Ro- a, Daile; pozi ī as emocijas aisoši ā di, piem., Sapnis, Pē le, Pa adīze, Saule, Saules salons, a ī adicionāli pozi ī ais nosaukums Dzin a s. Re āk sas opams dzī nieku pasaules a spoguļojums nosaukumos, piem., Koala, Kamene, Panda, Zeb a s udija. 6. A uzņēmuma da bības p o ilu nesais ī i nosaukumi, ku u mo i ācija i neskaid a, piem., O anžs, O anžā (iespējams, sais ība a salona dizainu), P incips, Pe sona, Ri ms, Romance, Spīgana, Liesmiņa, Ma melāde, Kolāža. 7. Nosaukumi, ku us eido pseido ā di, piem., Agana a, S ille, Tu ija, Amo- e e, Apka, Bilo a, Ejleos, Alego s, Al I a, Fi ne s, Ga aj i, Lilmens. Ne e i šie no- saukumi eido i kā zilbju ab e ia ū as no uzņēmuma īpašnieku ā diem, aču nezinā ājam o kons a ē , p o ams, na iespējams. 8. Nosaukumi a eāli eksis ējošam ā dam ai pseido ā dam pie ieno u bu u ai skai li, ku š acīm edzo kalpo pa iden i ika o u, kas palīdz a šķi ci ādā ziņā ienādos nosaukumus ci u no ci a, piem., E Konko ds, L Konko ds. S aipsniai / A icles 201 F izē a u nosaukumi La ijā: seman iskais aspek s Tomē ne ienmē bu am i iden i ika o a unkcija, jo bu a pie ienojums sa- s opams a ī gadījumos, kad o a līdzīga izē a as nosaukuma nemaz na , piem., Ka i S, Ku sa A, Aleksand a D, Bea ise A, Ekselence IR, E a F, L Dena o, Šiks B, T Nams. Šādā unkcijā, esp., kā iden i ika o s, domājams, a ē u kalpo a ī nosau- kumam pie ieno ais skai lis, piem., Fan āzija 1. Tomē pa skai ļa iden i ika- o a lomu dažos gadījumos a ē u šaubī ies. Tā minē ajā gadījumā Fan āzija 1 skai ļa 1 iden i ika o a loma i apšaubāma, jo izē a as a nosaukumu Fan āzija a odas ci ās La ijas pilsē ās, be ne Liepājā, ku iksē s nosaukums Fan āzija 1. A ī ai ākos ci os gadījumos skai ļa izman ojumam nosaukumā pama ojumu g ū i no eik , jo ci as izē a as a ādu pašu nosaukumu, be bez skai ļa no- saukumā, nemaz na (piem., Ella – 21 (sais ības a ad esi na , na a ī izē a- as Ella ), F izie u s udija 212 (sais ības a ad esi na ), Pils 21 (sais ības a ad esi na ). Pa šādiem nosaukumiem aks ījis a ī Bušs, mino šos nosaukumus kā ā- dus, ku u mo i āciju g ū i a ši ē (Bušs 2014, 357). Va am pieņem , ka dažos gadījumos a bū izman o a skai ļa seman ika (Fan āzija 1, Pils 21), u p e ī ci os gadījumos iden i ika o s bijis nepieciešams, lai a šķi u ienu uzņēmumu no ci a. Apkopojo La ijas izē a u nosaukumus, kons a ē i ikai di i, ku os nosaukumam pie ieno ā skai ļa iden i ika o a lomu, kau a ī a a unu, a ē u a zī . Tie i nosaukumi Gella 2, Tadi 2. Vienīgi na skaid s, kāpēc iz ēlē s ieši skai lis 2, jo, pas ā o izē a ai Gella un Tadi, na kons a ē a ne izē a a Gella 1, ne Tadi 1. Va am pieļau ienīgi, ka esošā Gella uzlūko a pa pi mo un nāka- mā Gella ādējādi gluži loģiski i Gella 2. Daļā gadījumu bu a ai skai ļa ie ā izman o s sa ienojums „un Co” ai „un Ko” (piem., K okus un Co, Ba ons un Ko), a ī am, šķie , i d īzāk iden i ika- o a unkcija, nekā Co ai Ko pie ienošanu bū u mo i ējis ak s, ka uzņēmumu eido ai āki akcionā i. 9. Ab e ia ū nosaukumi (piem., INLI, GSSG, A.N.D.A), kā a ī daļēji ab e- ia ū nosaukumi, ku u mē ķis, is icamāk, i jau zināmo pa ādī o iģinālā a- ku sā, piem., K is i N.A. ( icamāk, šāda aks ība iz ēlē a adicionālā K is ina ie ā). 10. Līdz ekus nule aplūko ajiem la iešu alodas onomas iskajiem izē a u un skais umkopšanas salonu nosaukumiem i i kne ādu, ku i, kau šķie ami saglabājuši kādas la iešu alodas pazīmes, balansē uz obežas a nenosakāmas alodas g upu. Tādi i nosaukumi Ailin, Asoļ, Džaz, Edenn, K is al, Ka men, Ka - in, Lo os, La en, Nais, A medin, B izz, ku os jū ams k ie u alodas iespaids, kā a ī p e ēji la iešu alodas pa eiz aks ības un/ ai g ama ikas no mām da inā- ie eidojumi Klē s Se iss, Innd a, Tiina u. ml. Jāsaka, ka s a p la iešu e go- nīmiem āda eida nosaukumi kā Klē s Se iss sas opami samē ā bieži, omē , ANITRA ROZE 202 Ac a Linguis ica Li huanica LXXIV unājo ieši pa izē a u un skais umkopšanas salonu nosaukumiem, šādu ei- dojumu i samē ā maz. 11. Nepa as ie jeb adošie (Balode, Bušs 2014: 21) nosaukumi. 11.1. Vai āku ā du un āž eida onomas iskie nosaukumi. S a p izē a u un skais umkopšanas salonu nosaukumiem (a šķi ībā no, piem., ka ejnīcu, es- o ānu nosaukumiem) šādu e gonīmu i samē ā maz, piem., izē a as nosau- kums Bi ī ’ ma os a spoguļo gan labi pazīs amu eksp esī u izsaucienu, gan a- jā pašā laikā no āda uzņēmuma da bības i zienu, esp., ā sais ību a ma iem. Kons a ē i a ī ci i sa u a ai o mas ziņā adoši nosaukumi Pauze skais umam, Ta s sapnī is, Pinku nams, Smalkais saloniņš, Spogulī , spogulī (nepā p o ama asociācija a pasaku Sniegbal ī e). Iespējams, ieši šajā g upā ie indojams a ī nosaukums 1 Momen s, ku š ada likumsaka īgu asociāciju a apkalpošanas ā umu, esp., iespēju ā i iegū ē- lamo izska u, izū u, un nosaukums Melnais knābis, ku š seman iski nekādā eidā nesais ās a uzņēmuma da bības jomu, omē ā a klājas, aplūkojo ieši nosaukuma izuālo no o mējumu uz asādes, esp., bu s K eido s kā a ē as šķē es, ādējādi eidojo papildu asociāciju s a p a ē ām šķē ēm un pa ē u pu na knābi. 2. ATTĒLS. F izē a as Melnais knābis asāde Šī uzņēmuma a šķi ību no pā ējiem demons ē a ī ā nosaukuma nomenkla- ū iskā daļa (ku a gan nepa ādās uz asādes) – li e ā ā izē a a jeb (kā ci ie ) izē a a – lasī a a, izē a a – biblio ēka.