scieee Open visual document viewer

Personal names in Latvian families from Būtingė and Šventoji in the 20th–21st centuries

Daiga Straupeniece

Abstract

    The article covers the most popular Latvian personal names in the borderline area of Lithuania in the early 20th century. The ancient tradition of giving names in Kurzeme is explained, which is also noticeable in the Būtingė and Šventoji native. A study has been performed in the dynamics of personal names in 4 generations of 10 Latvian-born families in Būtingė and Šventoji.

Full text

S aipsniai / A icles 139 DAIGA STRAUPENIECE Uni e si ä en Leipzig Ku zemes Humani ä e Ins i u e Pē niecības jomas: Dialek ologie, Onomas ik, Sp ache und Kon ak . DOI: h ps://doi.o g/10.35321all-0782 PERSONVĀRDI BŪTIŅŠES UN SVENTĀJAS LATVIEŠU (Un e zeichnung de Eu opäischen Union) DZIMTĀS XXXXI GADSIMTĀ Asmen a džiai la ių šeimose iš Bū ingės i Š en osios XXXXI amžiuose Anme kung De A ikel behandel die belieb es en le ischen Pe sonennamen im G enzgebie Li auens zu Beginn des 20. Jah hunde s. Die al e T adi ion, Namen in Ku zeme zu geben, wi d e läu e , was auch in den Bū ingė- und Š en oji-Eingebo enen beme kba is . Eine S udie übe die Dynamik de Pe sonennamen wu de in 4 Gene a ionen on 10 le isch-gebo enen Familien in Bū ingė und Š en oji du chge üh . KEYWORDS: pe sönliche Name, T adi ion, Le innen aus Bū ingė und Š en oji, Dynamik, 20. bis 21. Jah hunde . ANOTACIJA (in anzösische Sp ache) S aipsnyje nag inėjami populia iausi XX a. p adžios Lie u os pasienio egiono la ių asmen a džiai. Aiškinama seno inė a dų su eikimo T adi ion Ku žemėje, ku i is aip pa pas ebima a p Bū ingės bei Š en osios ie inių gy en ojų. Ty imo me u bu o analizuojama 4 ka ų asmen a džių dinamika dešim yje la ių šeimų Bū išingės i Š en osios. ESMINIAI ŽODŽIAI: asmen a dis, adicija, la iai iš Bū ingės i Š en osios, dinamika, XXXXI a. Bū iņģes un Sen ājas la ieši, kas ag āk eidoja kompak i apdzī o u e i o iju Lie u as ziemeļ ie umos pie Bal ijas jū as, iņu aloda, kul ū ēs u iskās adīcijas un dzī es eids iekļaujas Dien id ie umku zemes, īpaši Ruca as, DAIGA STRAUPENIECE 140 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII Kul ū elpā. Bū iņģes un S en ājas la iešu alodā, kas iekļaujas ku šu sub ā a e i o ijā, jop ojām pamanāma senāko alodas īpa nību lie ojuma no u ība isu paaudžu leksikā. Doch as eselu gadsim u a odo ies Lie u as kul ū elpā, i ē ojamas Ände ungen šo iedzī o āju iden i ä sajū ā (nacionālās piede ības aks u ojumā, kul ū as un ling is iskās a ieksmes aks u ojumā), kas nospiedumus a s ājušas a ī pe son ā dā indi īda iden i ika o ā , kas i mūsu iden i ä un simbols (PMLP). Dai as Sinke ičū es (Dai a Sinke ičiū ė) 2015. gada S udie übe die li auischen la ewischen Pe son ā diem a zī s, ka populā ākie pe son ā di, kas do i Lie u as la iešiem, biežāk iek pielāgo i lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai (Sinke ičū e 2015: 20). Tam i objek i e E klä ung. Pe son ā da eģis ēšauzmanība. Das is eine nai a bils oši dzim ās alodas (la iešu) adīcijām pēc La ijas–Lie u as obež- kon encijas noslēgšanas 1921. gadā Palangas no adā ne ika pie ē s a a bils oša Pe sönlichkei . K e ingas Dzim sa aks u nodaļas izdo ajās dzimšanas apliecībās la iešu bē nu un ecāku ā di ika ie aks ī i a bils oši lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai, piem., Jānis → Jonas, And ejs → And ius, Anna → Ona, Ka ina → Ko ina u. c. Also in diesem Fall wi d die äuße e No o mie ung nu au den Einzelnen Gebu so hinweisen. Alle dings muss eine Īpa nība: la iešu sabied ībā sa s a pējā saska smē ika lie o s pe son ā da la iskais a ian s, . i., Jānis, And ejs, Anna, Ka ina u. c. Tas nozīmē, ka nesak i a pe son ā da aks u o ma a ā lie ojumu ikdienā (ģimenē, la iešu sabied ībā). Das bedeu e , dass die Pe son des Sch i s elle s das Wo des Sch i s elle s e wende . La iešu ģimenēs pa alēli ika izman o i di i pe son ā di: o mālais, . i., lie u iešu pe son ā ds, un ne o mālais, . i., la iešu pe son ā ds, piem., Ona Anna, Ko ina Ka īna, K is ina K is īne, Jonas Jānis, And ius And ejs, Simonas Sīmanis, Laimondas Laimonis. Sie pe sönliche Wö e i uni e sālāki, la iešu mei eņu ā di mazāk nekā puišu a spoguļo la iešu un lie u iešu alodu iezīmes un a ka ību no dzimšanas ie as (Sinke ičū e 2015: 21). Daudzos gadījumos o lie ojums abās alodās a pa nea šķi ies, piem., Inga, Ri a, Sand a. Pē ījuma mē ķis i noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku Bū iņģes un Sen ājas la iešu dzim ās XXXXI gadsim ā un pā liecinā ies, ai senā Dien id ie umku zemes adīcija bē nam do k us ecāku ai ecāku ā du i saglabājusies. An ang des 20. Jah hunde s wu den 2 Ciemos egis ie is ai āk la iešu: 1922. gadā S en ājas ciemā bija eģis ē i 334 la ieši (LVVA13/132/214/41), Bū iņģes ciemā ap 600700 la iešu (Mežs 2007: 169). Das is jedoch ein seh komplizie e P ozess. Pi mkā , XX gadsim ā la iešu apdzī o ās ie as Ku zemes dien id ie umos skā ušas poli iskas pā maiņas: 1921. gadā 20. ma ā ika pa aks ī a obežkon encija s a p La iju un Lie u u, kā ezul ā ā Bū iņģes, S en ājas un ci i ciemi līdz Palangai ika pie ieno i Lie u ai. Tām sekoja a ī adminis a ī as izmaiņas: Ruca as pagas a Bū iņģes ciems sāko nēji ika iekļau s Da bēnu pagas ā, spä e Palangas pilsē as S aipsniai A ikel 141 Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā e i o ijā, 1972. gadā S en ājas ciems Palangas pilsē as e i o ijā (Mežs 2007: 170172). Ja e gleichina la iešu skai u mūsdienu Palangas pilsē as obežās, ad 1920. gadā bija 36% la iešu, 1959. gadā 11%, 1970. gadā 6%, 1989. gadā 2%, 2011. gadā 1% (S aupeniece 2018: 30). Lai izseko u 2 konk ē u ciemu ļaužu pe son ā du g adācijai, Palangas no adā eģis ē ie la iešu pe son ā di a eido pē ījuma onu jeb salīdzinošo ma e iālu, be ne a ik izman o s kā ienīgais da u iegu es a o s. O kā , S a is ikas da i ne imme uz āda pa ieso ainu pa piede ību pie konk ē as au ības. Īpaši as no ē ojams Bū iņģes un S en ājas la iešu 3. un 4. paaudzē, ku ē ojama indi īda iden i icēšanās meh a pama nāciju, . i., lie u iešiem, ne is izcelsmi. T eškā , XX gadsim ā Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim as ai s nedzī o ienkopus ikai Palangas no adā, be i izkliedē as pa isu Lie u u. Wie im 20. Jah hunde . in den Jah en g oße Teil Bū iņģes un Sen ājas idējās paaudzes la iešu pā cēlās uz dzī i La ijā, īpaši uz indus iāli a īs ī o Liepāju (S aupeniece 2015: 61). Tas bedeu e , ka Bū iņģes un Sen ājas la iešu dzim u da i suchenējami abās als īs, mūsdienās pa meh ās als īs. Lai iegū u s a is iskos da us pa pe son ā diem, au o e iz ēlējās 10 Bū iņģes un Sen ājas la iešu dzim as un apzināja šo cil ēku pe son ā dus če ās paaudzēs abās als īs. Pa e gleichināmo kon eks u ika izman o i au skai es da i, Bū iņģes lu e āņu baznīcas k is ību, ies ē ību, kāzu ie aks i, 2008.2019. ekspedi ionen gadu linguis ische ma e iāli, ie ējo iedzī o āju dzī ess ās i un pe sonīgie kon ak i ( aks a au o e i 3. paaudzes Bū iņģes un S en ājas la ie e, kas dzimusi un augusi La ijā). Lai īs eno u pē ījumu noskaid o pe son ā du s a iku un dinamiku un pā liecinā ies pa ā ddošanas adīcijas spēku , iz i zī i šādi uzde umi: a) Ausschni XX gs. Bū iņģes un Sen ājas pe son ā dus, izman ojo dažādus a o us, b) noskaid o pe son ā du došanas adīciju Lejasku zemes no adā un dzī o spēju, c) aks u o p iekš ā du dinamiku 10 Bū iņģes un Sen ājas dzim ās. XXADSIMTA BŪTIŅŠES UN SVENTĀJAS PERSONVĀRDI Ku šu kul u bied ības adī ājs Miķelis Balčus in seinem Buch No S en ājas pagā nes (Iš Š en osios p aei ies, 2016) zeig , ka 1922. Jah Palangas no ada es). iedzī o āju sa aks ā i iksē i 632 lu e icīgi iedzī o āji (303 ī ieši, 329 sie ie- Pa isam zusammen egis ē i 20 e schiedene Männe un 26 e schiedene F auen Pe son ā di. DAIGA STRAUPENIECE 142 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII Vī iešiem 91% de Fälle wa en cha ak e is isch ü And ejš, Ansas, Jānis, Ju is ai Ju ģis, Mā ins, Miķelis, Nikla s. No iem ispopulā ākais bijis pe son ā ds Jānis (32%) un Miķelis (21% gadījumu), ci i wenige als 13%. Sa ukā lu e icīgajām sie ie ēm 1922. Jah 91% de Fälle wa en solche ā di wie Anna, Ilze, Ka ina, Ķē s a, Ma ģie a, Ma ija. Die belieb es en wa en Anna (28%), Ma ģie a (21%) und Ķē s a (19%). Ci i sie iešu pe son ā di minē i ma- zāk kā 11% gadījumu (Balčius 2016: 60). Tāpa kā Palangas no adā, a ī La ijā XIX gs. un XX gs. sākumā ispopulā ākie pe son ā di i bijuši Jānis un Anna (Bušs 2003: 19). No Palangas no ada populā ākajiem sep iņiem ī iešu pe son ā diem biežāk bija sas opama la iešu alodai aks u īgākā ī iešu dzim es galo ne -s ai -is. Tikai ienam pe son ā dam Ansas bija galo ne -as, kas aks u īga lie u iešu alodas g ama iskajai sis ēmai. Bū iņģes d audzes dokumen os i iksē as di as ā da o mas: Ansas un Ansis. Pe son ā ds Ansas inden XX gs. 40. Bū iņģes baznīcas laulību eģis u da i: Ansas ( ē s Ansas, mā e Ma g ie a) dzimis 1915. gadu, lu e icīgs, la ie is, Lie u as pa als nieks, Palangas pagas a Mancišķes ciema iedzī o ājs. Līdzās šim ie aks am 1962. gada baznīcas eģis ā i iksē a a ī ā da la iskais pe son ā ds Ansis (Sil ijas ē s). In den heu igen Lände n des Landes gib es keine Pe sonennamen Ansas (sk. Pe son ā du da u bāze; pmlp.go .l ): i kons a ē i 813 ien ā da pe son ā di Ansis un 2 nelokāmas o mas pe son ā di Anssi. Tāpa pie ē š ēl dažu XX gs. 20. And ejš, Mā ins, Nikla s Sch i lichkei . I pama s domā , ka as i nep ecīzs ā da o mu a ian i baznīcas g āma as pie aks s ā onē iskā skanējuma ai aks u a eides dēļ. To apliecina a ī ā du ie aks os XX gs. 40. And ējs And ejs, Ma iņš, Nikla s Niklā s, 40.[…]50 Jah e al . Albē s gados ode Albe s. Līdzīgi a unā pa a se išķu sie iešu pe son ā du, kā Anna Ana, Ka ina Ka īna, Malle Māle, Ma gie a Ma ģe e, aks u alodas a eidi. Pe son ā du pie aks a o mas Ana, Māle, Ma ģe e iksē as nu XX gs. 60. in den Jah en. 2011. gada au skai es da os no ādī s, ka ikai 4 jaundzimušajiem Lie u ā do s ā ds Ana (Sinke ičū e 2015: 20). Daudzas Nach ich en welche Pe son ā di wa en cha ak e is isch Bū iņģes d audzes la iešiem un kādi pe son ā di ika lie o i ģimenē bie e Bū iņģes d audzes dokumen i: k is ību, ies ē ību un laulību ie aks i. Na ü lich, e na odami isi da i (piedalīšanās k is īgajās ce emonijās i indi īda b ī a g iba, īpaši padomju laikos), abe das bie e einen Vo s a u pa gal enajām endencēm. Bū iņģes d audzes dokumen os, pie ē šo uzmanību indi īda dzimšanas ie ai, i edzams, ka XX gadsim a 30. gados puišiem ika do i ādi pe son ā di kā Albe s, And eis And ējs, A u s, A īds, Jānis, Valdis, mei enēm Anna, Dzin a, Ka ina, K is īna, Laima, Lidija, S aipsniai A ikel 143 und Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā Ma ija, Olga u. c. Redzams, ka jaunākajai paaudzei iek saglabā i ādi populā i pe son ā di wie And ejs, Jānis, Anna, Ka ina, Ma ija. Die Zei um die 20. Jah hunde 40. Jah e, in de die Kinde im Kindesal e am Pla z sind. Teams od iel eidīgāks Bū iņģes un Sen ājas ciemu iedzī o āju pe son ā du klās s. Bezilajiem un adicionālajiem zēnu ā diem And ejs, Jānis, Ju is, Miķelis, Niklā s i eģis ē i a ī ci i ā di, kā Albē s, Al ēds, Ed a ds, Ed īns, Go īds, I a s, Laimonis, Rolands, Valdis, Vilis, Vilnis. Ci āda aina pa e as a sie iešu pe son ā diem: 40. gados mei enēm ne iek do i populā ākie 20. gadu ā di. Bū iņģes d audzes dokumen os i eģis ē i šādi pe son ā di: Alīsa, Alma, Ausma, Aus a, Be a, Dalija, Dzid a, Hilda, Laima, Lidija, Lilija, Li ija, Lonija, Ma a, Milda, Mi dza, Sil ija, Vel a, Vija, Vilma, Zelma, Zen a, Zig īda. I ams sieh , ka 20.30. nich u lich we den solche Pe son ā di wie Valdis, Laima, Lidija. XX Jah hunde 50. Jah e na iksē i populä s e männliche Pe son ā di. 40. 50. gados dominē ā s Albe s, i eģis ē i a ī ā di Ed a ds un Iman s. Sie iešu ā du iz ēlē ē ojama s abili ä : 40.50. die populä s en F auenwa de Bū iņģē un S en ājā i Ausma, Aus a, Lilija, Lonija, Sil ija, Vilma. Baznīcas ie aks os i iksē i auch ādi ā di wie Elma, El ī a, E na, He mīne. Tālāk Bū iņģes un S en ājas la iešu kopienas pe son ā du adi ion līkločiem izseko i g ū āk un sa ežģī āk. Tas sais ī s a pie obežas la iešu kopienas sašķelšanos un izklīšanu: padomju a as gados, īpaši XX gs. 60. gados, daudzi Bū iņģes, S en ājas la ieši pā cēlās uz dzī i La ijas pusē (S aupeniece 2015: 61). Tie bija gan Lie u as la ieši ekonomiski ak ī ā ecumā, kas pā cēlās uz La iju da ba dēļ, gan eselas ģimenes, ku as pauda ēlmi nod ošinā bē niem izglī ību la iešu alodā. Ne ienmē Bū iņģes un S en ājas pēc eči, kas de ās uz La iju ai ci ām Lie u as pilsē ām, ak ī i uz u ēja a iecības a Bū iņģes d audzi. Neska o ies uz o, ēl XX gs. 60.80. ie gados baznīcas g āma ā eik i la iešu alodā (S aupeniece 2018: 26). Mögliche weise wuss e man noch, was Pe son ā dus, ku i unkcionēja pie obežas la iešu kopienā. XX gs. 80 Jah e ies ē ībās ika eģis ē i jaunieši a šādiem pe son ā diem: Ai a s, Al īds, A īds, Ed īns, Elma s, E īks, E nes s, Ha ījs, Ilmā s, I a s, Jānis, Ziedonis. Sa ukā mei enēm bija aks u īgi ādi pe son ā di kā Aina, Cilda, Dzid a, El ī a, Ina a, Ing ida, I ēna, I e a, Leonija, Liena, Loli a, Rasma, Sil ija, Valija, Vel a. I a zīs , ka līdz XX gs. 80. Bū iņģes d audzē ika eģis ē i un saglabā i pe son ā di ieši ā, wie ie ika lie o i ie ējās la iešu kopienas saziņā. Nach am, nomaino ies baznīcas mācī ājam, ie aks i d audzes dokumen os ika eik i lie u iešu alodā. To apliecina auch pe son ā du ie aks i, kas eik i a bils oši lie u iešu g ama iskajai sis ēmai, ā ad a ī a bils o iciālo dokumen u dzimšanas apliecības, pases u. c. ie aks iem. 90. gadu ies ē ību dokumen os eģis ē i ādi pe son ā di kā Al edas, Edga as, E nes as, E aldas, Vilius. Tas e u sach Disonansi a o he eik ajiem ie aks iem: ja k is ību dokumen os DAIGA STRAUPENIECE 144 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII bija pe sona Vilis, Ju a dēls, ad ies ē ību dokumen os šī pa i pe sona i Vilius, Ju ijaus sūnos ‚dēls‘. Spo ādiski, konk ē āk 2001. gada ies ē ību lapā, i edzami a ī pe son ā di Ai a s, E alds a galo ni -s. Pē o pe son ā du dinamiku, O. Bušs i a zīmējis, ka 90. gados La ijā ai s na bijuši sas opami ādi ā di, kas bija populā i XX gs. An ang ai idū (Bušs 2003: 46). a zi Šīņa a iecināma a ī uz pe son ā du iz ēli la iešu kopienā Lie u ā: no populā ākajiem XX gs. 20. Gadus, Männe und F auen, Pe sönlichkei swö e , Bū iņģē und S en ājā we den nich übe man o s niemand. In manchen Fällen is die Un e suchung nich konsequen , sonde n die Pe sonennamen de ie namesischen F eunde we den dokumen ie . Līdzīgi pa o aks a Ilga Jansone, pē o Ē ģemes e anģēliski lu e iskās d audzes ie aks us (Jansone 2018: 114). Tā kā Bū iņģes baznīcas ie aks us eica kāds no ie ējās la iešu kopienas, ku š nebija mācījies la iešu skolā, ad dažkā pe son ā ds ie ējās d audzes dokumen os a eido s iz unas ie ekmē. De Name de Pe son is And eis And ejs a eidi, de sich aus de Eigenscha he ausge unden ha : līdzskaņu s un j sa ienojums aiz di ongiem un ga iem pa skaņiem ada skaņu š. Pēc līdzības a ā diem dziedā aiš, kalēiš, mācī āiš, adī āiš, ku izskaņas -ējs, - ājs iz unā pā ē šas pa -eiš -ēiš, - aiš -iš (sk. S aupeniece 2018: 63). Daž eiz ē ojams ga umzīmju lie ojums, piem., Albē s, E īks, Ha ījs, ai nelie ojums, piem., Elma s, Ina a, Ing ida, Li ija, kas nea bils la iešu alodas pe son ā du adīcijai. PERSONVĀRDU DOŠANAS TRADĪCIJA UN DZĪVOTSPĒJA LEJASKURZEMES NOVADĀ Jau au asdziesmās, kas pie aks ī as Lejasku zemē, apdziedā a kūmu (k us ecāku) loma bē na ā da iz ēlē, piem. : Ku miņas ka ejàsa, Ka às lē i nepā b auca? Aiz kalniņa ka ejàsa, Pādei ā du dalijàsa. (LD 1372-1 Vi ga) Šo ī mu i nomazgaju (Scho i z-Mu i-Nomazgaju) Raks i âja glāzinâ: Šo ī pādei ā du jēmu Raks i âja Buchâ. (LD 1369-0, Nīca, Tosma e) T īs dieninas es Pādei ā da mekledama; Pādei ā du es dabuju Baznickunga g āma â, Baznickunga g āma â De i âja Lapinâ. (LD 1368-3, Ga ieze, Skul e) s aigaju, Ku , kūmiņas, jādijà Wi sind Kumelien? - Bijàm Die a baznicâ, Pādei ā du meklejàm. Das is ein Buch. A adàmi pādei ā du Ich bin ein De i âja Lapinâ. Baznickunga Buchâ De i âi lapiņâ) Desmi âi Pan iņâ. (LD 1368-1, G amzda, Smaiži) S aipsniai A ikel 145 und Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā Senā Lejasku zemes T adi ion sauk pādi kūmas ā dā bija ak uāla noch im 20. Jah hunde . An ang. Pa mām kū bieži iz ēlējās is u ākos cil ēkus b āļus, māsas , kas benö ig en Fall könn e uzņem ies a bildību pa bē niņu. Ruca ā, auch Bū iņģē un S en ājā mei enei bija 2 k us mā es, puikam bieži lika 1 k us mā i un 1 k us ē u, bieži as nebija p ecē s paa , be lika gan no ienas, gan no o as adu puses. Ne e i in eine Familie di ām māsām ai b āļiem konn e sein ne nu iens uz ā ds, be auch pe son ā ds. Tā a ēja no ik , ja abām ģimenes a asēm pa kūmu ņēma cil ēkus, ku iem bija iens un as pa s ā ds (piem., ī .: And ejs, Jānis, Ju is; sie .: Anna, Ka īna, Ma g ie a u. c.) ai ienu un o pašu cil ēku. Lai bē nus pēc am a šķi u, ecākais iegu a ci u ā du (iesauku), piem., Nuže (keine Annas), Ķē s a (keine K is īnes), Malle (keine Ma ijas) u. c. Bū iņģes un S en ājas ma e iālos šādi ak i, ka ienā ģimenē di iem bē niem wä e do s iens un as pa s ā ds k us ecāku dēļ, na kons a ē s. Doch i gadījumi, kad bē nam iek do s k us ecāka ā ds ( ai a ī ie nejaušības dēļ sak i uši), piem., And ejs, Al ēds, Jānis, Zen a. Reizēm bē nam do i 2 ā di: iens ecāku iz ēlē s ā ds, o s pa godu k us ecākiem. Abi ā di a bū eģis ē i o iciāli, piem., K is īne Zen a, And ejs A u s, ku pi mais i k us ecāku ā ds. I gadījumi, kad k us ecāku ā di i neo iciālais ā di, dē ējo o pa baznīcas ā du. So wi d den Kinde n on einem ande en Namen ein ch is liches Ri ual angebo en: A u s (Miķelis), Rolands (Miķelis), Ziedonis (Niklā s), Ā ija (Ka īna). Viena no Bū iņģes un Sen ājas la iešu adicionālām ē ībām i bijusi pe son ā da nodošana nākamajām paaudzēm. Pē o Bū iņģes d audzes dokumen us, šādus piemē us XIX gs. beigās un XX gs. a a as : Miķelis (1894) Miķeļa dēls S en ājas ciemā, Ju is (1916) Ju a dēls Palibģe u ciemā, Jānis Jānis Jāņa dēls S en ājas ciemā, Miķelis (1918) Jānis Jāņa dēls Bū iņu ciemā, Jāņa dēls S en ājas ciemā, Miķelis Jānis Miķeļa dēls Palibģe u ciemā, Jānis Jānis Jāņa dēls Bū iņu ciemā, Jānis Jāņa dēls Pas enā (1925) Kādas S en ājas dzim as cil skokā XX gs. a izseko , ka pe son ā ds Miķelis i gewesen 2 paaudzēs līdz XX gs. idum. Die häu igs en sind Pe sonwö e wie And ejs und Jānis. Dažkā as a iecināms a ī uz sie iešu ismaz 3 paaudzēs: ec ē s Miķelis, ē s Miķelis, dēls Miķelis. Daudzās dzim- ās adīcija – ē a ā du do ecākajam (a ī ci am) dēlam – no ē ojama ismaz pe son ā diem Anna un Ka ina , kad mā es ā dā iek nosauk a ecākā mei a. Reizēm pe son ā ds dzim as ie a os ne iek man o s ieši, be pas a pinā i, . i., bē nam iek do s mā es ( ē a) b āļa ai māsas ā ds, piem., Al edas (mā es b ālis Al ēds), Miķelis, Vilmā s (2. Wo e). Bē nam iek do s auch ec ē a ai ecmāmiņas pe son ā ds: dēls iek nosauk s pa godu ec ē am Rūdol am, kas gājis bojā jū ā, ai mei a Ko yna Lie u ā nosauk a pa godu S en ājas ecmammai Ka inai. (Lie uwak is ein Land, das on Go ge enn is .) Mūsdienās bekommen Kinde am häu igs en ein äl e es Wahlwo , un ā Auswahlk i e ien a iie en. Va sagen, ka mūsdienās e i saglabā a senā ā ddošanas DAIGA STRAUPENIECE 146 Ac a Linguis ica Li huanica LXXXII adīcija, kad bē nam iek do s ē a, mā es ai k us ecāku ā . Pē o pe son ā du došanas adīcijas, s a īga i a ī klā pie ieno ā ē ība ēs ījums, ku ā ak ualizē i ā ddošanas gadījumi sais ībā a dzim as ēs u i un adīcijām. PRIEKŠVĀRDU DINAMIKA BŪTIŅĒ UN SVENTJĀ ČETRU PAAUDŽU GRIEZUMĀ: 10 DZIMTU PIEMĒRI Pe son ā du dinamikas Fo schungsījumam ika iz audzī as 10 Bū iņģes un Sen ājas dzim as1, aplūkojo ka as dzim as pe son ā dus če ās paaudzēs. Das läss aplūko diese la iešu kopienas o wo adi ionen un Ände ungen. Jāa zīmē, ka isām la iešu dzim ām pi msākumi meklējami Bū iņģē un S en ājā, kas ēlāk, pēc 2. paaudzes, saza ojušies gan La ijas, gan Lie u as pusē. Pē ījumā izman o a ap auja, ku ā apkopo i dzim as pe son ā di. Die häu igs en sind die äl e en und jünge en Paudzes-Pe sonennamen ika nosauk i la iskajā a ian ā, kas apliecināja iep iekš minē o: la iešu sabied ībā dzī o neo iciālais pe son ā ds. Pa isam zusammen ika aplūko i 170 Pe sonen ā di: ec. S. […] 24, . S. […] 46, Jaun. S. […] 54, Visjaun. S. […] 52. Vecākā paaudze pēc au ības bija la ieši, ā eidojusies XX gs. 20. An ang des Jah es Zei , kad Bū iņģe un S en āja ika pie ieno a Lie u as als ij (S aupeniece 2018: 33). 24 ecākās paaudzes cil ēkiem bija aks u īgi 10 pe son ā di (sk. 1. abulu): 11 ī iešiem ika izman o i ikai 4 dažādi pe son ā di, kā And ejs, Jānis, Ka ina, Miķelis, sa ukā sie ie ēm 13 6 dažādi pe son ā di, kā Anna, Ju is, Ķē s a K is īne, Ma g ie a, Ma ija. 1 Tabelle. Die populä s en äl e en paaudzes Pe son ā di un o skai s Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di 5 Jānis Anna 4 And ejs 3 Ma g ie a 3 Miķelis 2 und Ka ina 3 2 Ju is Ķē s a K is īne 2 ode Tas sasaucas a zu o aplūko o pa ādību, ka šie pe son ā di XX gs. 20. Das wa en die häu igs en Sap opami. Lai auch diese Pe son ā di spä e ika pielāgo i lie u iešu 1 Pē ījumā ika iz audzī as ādas Bū iņģes un Sen ājas la iešu dzim as, pa ku ām bija iespējams sa āk k ali a ī us da us če ās paaudzēs gan Lie u ā, gan La ijā. S aipsniai A ikel 147 und Pe son ā di Bū iņģes un S en ājas la iešu dzim ās XX–XXI gadsim ā alodai, pa p imā o au o e uzska ījusi pe sonas un iņu adinieku iedokli pa seine iden i ä , ā ad auch pe son ā du. Vidējā paaudze, kas dzimusi Bū iņģē un S en ājā XX gs. idū, pēc au ības i la ieši. Šī paaudze i izju usi pe son ā da dubul ošanos: skolā, poliklīnikā, o iciālajās ies ādēs iņiem piedē ēja lie u isko pe son ā du, ģimenē, baznīcā, la iešu sabied ībā la isko pe son ā du. In diesem Fall wu den la ische Pe sonwö e es geleg . Vidējās paaudzes 46 Ve e e insgesam wa en aks u lich 30 Pe son ā di: 21 ī ie im ika do i 12 e schiedene Pe son ā di, wie Al ēds, And ejs, A ū s, Ā is, Ed a ds, Ed īns, E nes s, Jānis, Miķelis, Rolands, Rūdol s, Ziedonis. Daži pe son ā di […] Jānis, And ejs, A ū s, Rūdol s, Ed īns […] iek ielik i ai ākiem jaundzimušajiem (sk. 2. Tabulu). Ausma, Ā ija, He mina, Inā a, Jau a, Ka e, Ka ina, K is īne, Liena, Lilija, Lonija, Ma ija, Rasma, Vel a, Vija, Zen a (2. Wo e). Die belieb es en F auenwö e 10 la iešu dzim ās i Ausma, Vel a, Anna, Lilija. 2 Tabelle. Populā ākie idējās paaudzes pe son ā di un o skai s Vī iešu pe son ā di Sie iešu pe son ā di 7 Jānis Ausma 3 And ejs zwei Vel a d ei A ū s 2 Anna 2 (a ī 2. Wo e) Rūdol s 2 und Lilija 2 Ed ins 2 Jaunākā paaudze dzimusi XX gs. 70.90. gados, šo cil ēku pe son ā du klās s i daudz eidīgs, wenige no ē o i ienādi pe son ā di. Pa isam 54 cil ēkiem bija aks u īgi 49 pe son ā di: 31 ī ie im ika do i 27 dažādi pe son ā di, 23 sie ie ēm 22 pe son ā di. So wie diese paaudzes eines dzim as Leu e i dzimuši gan La ijā, gan Lie u ā, as a spoguļojas auch pe son ā da aks ībā. In Le land gib es 19 Männe mi 15 e schiedenen Pe sonalnamen, wie Aina s, An ijs, B uno, Dzin a s, Edmunds, Emīls, El iss, Helmu s, Iman s, Jānis, Mā iņš, Ronalds, Vilnis, Vilmā s, Vi ālijs. 4 mal ika do s Jānis, 2 mal Vilnis. Lie u ā dzimušajiem 12 Männe n ika do i 12 e schiedenen Pe son ā di, wie Algis, Al edas, And ius, A u as, Edga as, Ed inas, E aldas, Gied ius, Jonas, Laimondas, Oska as, Vladas. La ijā dzimušajām 7 sie ie ēm ika do i 7 dažādi pe son ā di, kā Dace, Dai- ga, Inā a, Inga, In a, Maija, Laima, sa ukā Lie u ā dzimušajām 16 sie ie ēm ika do i 16 e schiedene Pe son ā di, piem., Dai a, Diana, Ie a, Inga, I ma, Ka olyna,