HUMANITĀRO ZINĀTŅU ŽURNĀLS
26 • 2013
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
Dibinā ājs
LITERATŪRAS, FOLKLORAS UN MĀKSLAS INSTITŪTS
Redakcijas kolēģija
DACE BULA, RAIMONDS BRIEDIS, DACE DZENOVSKA (Lielb i ānija), INTA GĀLE-
KĀRPENTERE (ASV), DENISS HANOVS, IEVA E. KALNIŅA, JANĪNA KURSĪTE, LALITA
MUIŽNIECE (ASV), JURIS ROZĪTIS (Z ied ija), ANITA ROŽKALNE, PĀVELS ŠTOLLS,
(Čehija), JANA TESARŽOVA (Slo ākija), RITA TREIJA, KĀRLIS VĒRDIŅŠ, GUNA ZELTIŅA
Žu nālā ie ie o ie zinā niskie aks i i anonīmi ecenzē i
A icles appea ing in his jou nal a e pee - e iewed
Redakcijas ad ese:
Akadēmijas laukums 1 – 1315, Rīga LV-1050
Tāl . (371) 67357912, akss (371) 67229017
Žu nāls izdo s a Vals s kul ū kapi āla onda a bals u
Gal enais edak o s Pauls Daija
pauls.daija@lul mi.l
Numu a edak o i Aldis Pū elis, Ri a T eija
Vāka mākslinieks K išs Salmanis
Li e ā ā edak o e Sand a Liniņa
Tulko āja Laine K is be ga
Make ē āja Baiba Dūdiņa
Iespies s SIA “Jelga as ipog ā ija”
ISSN 1407-3110
© LU LFMI, 2013
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
Sa u s
IEVADS
Aldis Pū elis, Ri a T eija. Folklo a lie ojumā ................................. 7
RAKSTI
Ie a Ga da-Rozenbe ga. Folklo a lie ojumā: adio SWH
Melnā humo a op daudz .............................................. 9
Angelika Juško-Š ekele. Sa kangal ī es ceļš: eks i un kon eks i . . . . . . . . . . . . . . . . . . 24
Janīna Ku sī e. Bāba, mā e, die ie e adīcijā un mūsdienās . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 37
Toms Ķencis. Folklo a kā nacionālās mākslas a o s ............................ 51
Aiga s Lielbā dis. Dziednieku kus ība mūsdienu La ijā . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 62
Ie a Pīgozne. Mī iskie p iekšs a i pa apģē bu senāk un agad . . . . . . . . . . . . . . . . . . 76
Aldis Pū elis. Jaunā izkā a. Die u ība kā olklo as in e p e ācija . . . . . . . . . . . . . . . 94
Ju is U āns. T eju ā u mo ī s au asdziesmās un Ku zemes Elku kalnos . . . . . . . 108
Ju is U āns. Milža ēls La ijas pilskalnu olklo ā ............................. 120
Kā lis Vē diņš. Neno ma ī ā seksuali ā e un olklo a: daži aspek i ............... 131
JAUNĀKĀS LITERATŪRAS APSKATS
Rū a Muk upā ela. Toma Ķenča pē ījums “La iešu mi oloģijas kā zinā ņu
noza es ēs u e” [T. Ķencis. A disciplina y his o y o La ian my hology] ..... 145
Il a Skul e. Ie aks i a miņā un uz papī a
[B. K ogzeme-Mosgo da. A miņu albumu adīcija la iešu skolēnu kul ū ā] .... 148
Ie a Kalniņa. Jauns akadēmiskā izde uma “La iešu au asdziesmas” sējums – 10.
[La iešu au asdziesmas. 10. sēj. Zin. ad. B. K ogzeme-Mosgo da,
sas . A. Kļa iņš, B. K ogzeme-Mosgo da, E. Melne, G. Pē le-Sīle,
A. Ozoliņa, B. Reidzāne, U. Smilgaine] ................................... 151
Bea ise Reidzāne. Viss pa jū malu, jū u, ma i un ma muli
[B. Laumane. Jū a la iešu alodā un olklo ā: e noling is iskais aspek s] . . . . . 155
Toms Ķencis. Folklo as žu nāli epa blakus .................................. 158
ZINĀTNES DZĪVE. KONFERENCES
Mā a Vīksna. La iešu olklo as k ā u es s ē ku diena . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 160
Sandis Laime. Zinā niski adošā da bnīca “Ticības žan u olklo is iskā
pe spek ī a” Indijā .................................................... 163
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
4 SATURS
Dace Bula. Tau as s ās ījumi mūsdienu pasaulē .............................. 167
Toms Ķencis. Folklo is u un an opologu ikšanās Ta u: SIEF 11. kong ess . . . . . . 170
JUBILEJAS
Aldim Pū elim – 50 ...................................................... 173
AUTORI .................................................................. 174
Žu nāla “Le onica” edakcija a ainojas Gun a am P ānim pa kļūdu žu nāla 24. numu a sa u a ādī ājā.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
Con en s
INTRODUCTION
Aldis Pū elis, Ri a T eija. Pu ing Folklo e o Use . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 7
ARTICLES
Ie a Ga da-Rozenbe ga. The Usage o Folklo e: he Black Humou Top Daudz
on Radio SWH ....................................................... 9
Angelika Juško-Š ekele. The Road o Li le Red Riding Hood: Tex s and Con ex s ... 24
Janīna Ku sī e. Bāba, Mo he , Goddess T adi ionally and Nowadays ............. 37
Toms Ķencis. Folklo e as a Sou ce o Na ional A . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 51
Aiga s Lielbā dis. The Mo emen o Heale s in Con empo a y La ia ............ 62
Ie a Pīgozne. My hical Pe cep ions on Clo hing His o ically and Nowadays . . . . . . 76
Aldis Pū elis. A New O ganisa ion: Die u ība as an In e p e a ion o Folklo e .... 94
Ju is U āns. The Mo i o Th ee Ga es in Folksongs and Ku zemes Elku kalni ..... 108
Ju is U āns. The Image o a Gian in he La ian Folklo e o Hill o s . . . . . . . . . . . 120
Kā lis Vē diņš. Non-No ma i e Sexuali y and Folklo e: Some Aspec s . . . . . . . . . . . 131
REVIEWS
Rū a Muk upā ela. Toms Ķencis’ S udy A Disciplina y His o y o
La ian My hology .................................................... 145
Il a Skul e. Insc ip ions in Memo ies and on Pape
[B. K ogzeme-Mosgo da. A miņu albumu adīcija la iešu skolēnu kul ū ā] .... 148
Ie a Kalniņa. New Issue o Academic Publica ion La ian Folksongs – 10
[La iešu au asdziesmas. 10. sēj. Zin. ad. B. K ogzeme-Mosgo da,
sas . A. Kļa iņš, B. K ogzeme-Mosgo da, E. Melne, G. Pē le-Sīle,
A. Ozoliņa, B. Reidzāne, U. Smilgaine] ................................... 151
Bea ise Reidzāne. All abou jū mala, jū a, ma e and ma mulis
[B. Laumane. Jū a la iešu alodā un olklo ā: e noling is iskais aspek s] . . . . . 155
Toms Ķencis. Folklo e Magazines No Fa o Look o . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 158
SCHOLARLY LIFE. CONFERENCES
Mā a Vīksna. Celeb a ion o he A chi es o La ian Folklo e . . . . . . . . . . . . . . . . . . 160
Sandis Laime. Gen es o Belie om Folklo is ic Pe spec i e:
An In e na ional Symposium and Wo kshop in India . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 163
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
6 CONTENTS
Dace Bula. Folk Na a i es in he Mode n Wo ld ............................. 167
Toms Ķencis. Mee ing o Folklo is s and An h opologis s in Ta u:
he 11 h SIEF Cong ess ................................................. 170
JUBILEE
Aldis Pū elis – 50 ........................................................ 173
AUTHORS ................................................................ 175
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
Ie a Pīgozne
Mī iskie p iekšs a i pa apģē bu senāk un agad
A slēg ā di: apģē bs, apa i, mī iskais p iekšs a s, icējums, o ā āda
Raks s i di u pa alēlu pē ījumu ezul ā u apkopojums. Pi majā daļā ie e s un ana-
lizē s au o es p omocijas da ba izs ādes gai ā uzk ā ais ma e iāls, ku š eidojies kā blakus
p oduk s, pē o apģē bā sas opamo k āsu mī isko nozīmi. Pē ījuma ie a os izska ī i ai āki
desmi i ūks oši la iešu au as icējumu,1 dziesmu,2 pasaku3 un bu am ā du4 eks u, ku os
meklē as liecības pa k āsām, kā a ī pa apģē ba un apa u lie ojumu, aks u ojumu un
nozīmi. Tādējādi pamazām a klājušies ne ikai sadzī iskie, be a ī mī iskie aspek i. Tiem
ad a ī pie ē s a pas ip inā a uzmanība šajā publikācijā. Raks a o ajā daļā aks u o a
mūsdienu si uācija. Šī daļa apusi, in e ējo La ijas sie ie es un analizējo in e ijās
iegū os da us.
Senākie mī iskie p iekšs a i
La iešu olklo as eks os a odami daudzi a haiski p iekšs a i, icējumi un liecības
pa zemnieku sadzī i un ikdienas lie ām. Aplūkojo šos da us kopsaka ā a apģē ba un
apa u ēs u i, iespējams saska ī simboliku, ku a sais ī a a senāku gadsim u sadzī i un
kul ū u.
20. gadsim a 30. un 40. gados sadzī es mī iskajai pusei sa os pē ījumos pie ē sās
p o eso s Kā lis S aube gs. Tomē , pē o icējumus un bu am ā dus, iņš lielāku uzmanī-
bu el īja sadzī es p iekšme iem un zemnieku ikdienas noda bēm, mazāk – a apģē bu un
apa iem sais ī iem p iekšs a iem.5
Publikācijas ie obežo ā apjoma dēļ u pmāk aks ā iekļau ie olklo as eks u piemē-
i pie ieno i ikai kā neliela ilus ācija no ē o ajam un secinā ajam, ne is kā izsmeļošs
ilus a ī s ma e iāls. Tāpa daudz ie mī iskie p iekšs a i na papildinā i a p ak iskiem
aps ē umiem apģē ba gabalu un apa u alkāšanā.
Pē ījuma gai ā a klā os p iekšs a us iespējams iedalī ādos, ku i a iecināmi uz ap-
ģē bu un apa iem ispā , un ādos, ku i sais ī i a konk ē iem apģē ba gabaliem. Runājo
pa ispā īgiem mī iskiem p iekšs a iem sais ībā a apģē bu, ispi ms jāpiemin icējumos
a odamās liecības pa o, ka a apģē bu kai nieciskos nolūkos iespējams eik kādas
maģiskas da bības ai a ī apģē bs a bū iesais ī s šādās da bībās:6
Ja o u g ib nobu , lai o a ī sa i ļaudis ienīdē u, ad jādabū liela, ga a ada a, jāno in ai abi gali
asi un ā ad slepeni jāiesp auž apbu amā cil ēka d ēbēs. /E. Zomme e, Rauna./ (LTT 3829)
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
MĪTISKIE PRIEKŠSTATI PAR APĢĒRBU SENĀK UN TAGAD 77
Paņem kau ko ienaidnieka: d ānu gabalu, ūdeni, ku as mazgājies, jeb ko ci u, iegāž o a o ā
un uzbāž apšu mie u ačgā niski i sū, ad iņš gulēs u mūžīgi. /J. K. Dambe gs, Ēdole./
(LTT 3792)
Likumsaka īgi, ka sas opami a ī ādi icējumi, ku os cil ēki mudinā i uzmanī sa as
d ēbes, lai iņu iespējamie nelab ēļi ne a ē u ās dabū . Tāpa icējumos skaid o s, ka ap-
ģē bs un apa i jāuzmana, lai cil ēkam neno iek kādas nelaimes un neizdošanās:
Kamē bē niņš nek us ī s, iņa d āniņas nekad nežaudē laukā, lai aganas neapdanco u.
/K. Pē e sons, Lielsa iķi./ (LTT 2816)
Ka cyl āks nūgaisynuoj so u capu i nu gol ys un nazyna ku , i ei pīzīmēj, ka jis nūgaisynuos
so u p uo u un golu golā paliks pa muļķi /V. Podis, Rēzekne./ (LTT 4360)
Vecas īzes ugunī jāsame , lai īžu alkā ājs kā īze pa s nenomē ājas. /K. Jansons, Plāņi./
(LTT 33509)
Šajos icējumos a spoguļo ie p iekšs a i i samē ā līdzīgi iem, kādus iespējams
sas ap sais ībā a cil ēka ma iem un nagiem, p o i, ka ie jāuzmana un ūpīgi jāsa āc,
lai neno ik u kādas nelaimes ai iem ne ik u klā nelab ēļi:
Ja nog iež ma us ai a ī, gal u sukājo , kādi iz aujas, ad os ned īks mē ā pa zemi ai palais
ējā, jo ad sāp gal a. Ma us islabāk iemes ugunī, ad gal a nesāpēs. /A. Ansone, Sk unda./
(LTT 19138)
Tādējādi no ē ojams, ka cil ēku apģē bs kļūs pa alkā āja o o ādu un cau o ie-
spējams ieda bo ies uz pašu alkā āju. Pasakās sas opams siže s pa o, ka cil ēka d ēbes
iek nozag as, kamē iņš peldas. Tādā eidā as, ku š d ēbes piesa inājies, iegūs a u pā
o u cil ēku un a lik eik kādas da bības, piemē am, app ecē se i.7
Sa ukā ci i icējumi no āda uz o, ka apģē bs iek uzska ī s pa spoguli, ku ā e-
dzams, kā alkā ājam klājas ka ā no dzī es jomām un a iecībās a ci iem cil ēkiem:
Kam no eļas ne ī umus g ū izmazgā , am g ū s mūžs. /E. Laime, Ti za./ (LTT 32377)
O s ispā ējs p iekšs a s, kas saglabājies līdz pa mūsu dienām, i āds, ka apģē bs
i s a īgākais izuālais ādī ājs, pēc ku a iespējams a šķi bagā u cil ēku no nabaga8 un
dažādām sociālajām un p o esionālajām g upām piede īgus cil ēkus ci u no ci a. Folklo as
ma e iālā šis p iekšs a s gal enokā a klājas pasakās. Piemē am, pasakā, ku ā ī u neielaiž
dzī ēs iņa nabadzīgā apģē ba dēļ, pēc pā ģē bšanās un apsēšanās pie galda iņš lej ēdienu
uz d ēbēm, eikdams, ka smalkais ēdiens domā s ām un ne iņam.9
Pasakās a odams a ī āds mo ī s, ku ā sie ie e a eiksmīgi izlik ies pa ī ie i i-
kai a o ien, ka iņa ap elk ī ieša d ēbes.10 Re āk as no iek a ī ie i, ku š izliekas pa
sie ie i.11
Šķie , ka ēl senāku p iekšs a u slānis pa ādās olklo as eks os sas opamajā mo ī ā
pa o, ka cil ēks a ik pā ē s s pa kādu dzī nieku (a a u ai labp ā īgi), ja iņam
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
78 IEVA PĪGOZNE
uz elk šī dzī nieka ādu. Pasakās ī ie is a ik pā ē s s pa ezi, ēzi, ilku, pu nu (biežāk
pa gulbi),12 sie ie e – pa a di, lūsi, kazu, s i nu, balodi, cūku, kaķi.13
Kāzu dziesmās sas opams mo ī s, ku ā līga a no ē ē sa u ī amā i un illaines
(dā anas) ie ā uzsedz iņai dzī nieka ādu, pā ē šo ī amā i pa a iecīgo dzī nieku un
lieko iņai u pmāk uz es ies kā šim dzī niekam, ne kā cil ēkam. Dzī nieki, pa ku iem
ī amā e a ik pā ē s a, i kaza, ilks, bullis:14
Dēlu mā e p iecajās(i):
Segs man bal u illaini i!
Segšu bal u kazas ādu,
Lai ie ļipu g ozidama. (LD 25281)
Kau a ī la iešu alodā dzī nieku nosaukumi piede konk ē ai dzim ei, īpa nēji, ka
cil ēki ne e i iek pā ē s i pa p e ējā dzimuma dzī niekiem. Iespējams, ka e a spogu-
ļojas seni p iekšs a i pa dzī nieku o ēmismu.
La iešu olklo as un mi oloģijas pē nieks ēs u nieks A eds Š ābe 1920. gadā ak-
s īja, ka p iekšs a i pa koku o ēmismu ēl a ien sas opami ismaz ūks o ī au asdziesmu.
Viņš no ādīja, ka ī ieši un sie ie es piede di ām an agonis iskām koku cil īm: ozoliem
un liepām.15
Ozols un liepa i populā ākie ī ieša un sie ie es simboli dziesmās. A šo simbolismu
sasaucas pasakas mo ī s pa o, kā mei a no elk kokam mizu un ap elk o. Ne iens iņu
nea pazīs , un iņa i d ošībā. Kādu laiku mei a a dzī o un s ādā , būdama koka mizā,
kamē ķēniņdēls iņā iemīlas, sadedzina mizu un iņu bildina.16 P iekšs a s pa o, ka cie a
koka miza cil ēkam a kalpo kā apģē bs, i ie ē ības cienīgs. Tas sasaucas a dziesmās
ie e o salīdzinājumu pa koka mizu kā cil ēka b uņām ai aizsa gājošu spēku:
Ozolam a a miza
T īs kā ām apauguse;
Ap o manu māmuliņu
T īs indiņas s ešu ļaužu. (LD 14978)
Tāpa šie p iekšs a i sasaucas a pasakās sas opamo mo ī u, ku ā dzī nieka āda iek
sadedzinā a, lai a b ī o os no nobū uma.17
Iespēja cil ēkam pā ē s ies pa dzī nieku ai koku i u a la iešu maskošanās
adīcijām, ku ās sas opamas līdzīgas maģiskas da bības. Veids, kādā cil ēks a kļū pa
dzī nieku, i līdzīgs gan maskošanās i uālā, gan bu es ības gadījumā: jāuz elk dzī nieka
āda. A ī masku pe sonāži i līdzīgi nobu ajiem. Biežākās maskas18 i lācis, dzē e, zi gs,
āzis, a ī kaza, ilks, go s, bullis, ai a, cūka, suns, kaķis, k upis, a de, dažādi mājpu ni un
koks. Tāpa populā as maskas i pa sie ie i pā ģē bies ī ie is un pa ī ie i pā ģē busies
sie ie e. Gan la iešu, gan ā als u maskošanās adīciju pē nieki sais a šos i uālos ēlus a
senču ga iem, ku i a a g iez ies dzī o idū un edzē , kā dzī ajiem klājas. Šīs adīcijas
ašanās iek da ē a a ismaz ūks o i gadu senu ēs u i.19 In e esan i, ka maskošanās a-
dīciju p ak iskā puse – kā pā liecinoši pā ap pa dzī nieku, uz elko iņa ādu, – sasaucas
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
MĪTISKIE PRIEKŠSTATI PAR APĢĒRBU SENĀK UN TAGAD 85
A bilžu a ian i: ī s būs dzē ājs – 9; ja ī s jau i , iņš dze s ai a nāks mājās
dzē is – 1; d oši ien kau kas šķē sām – 1; gaida, ka kāds a nāks – 1.
5. “Ja ku pe a aisās, … /Ja pas alai aukla a isinās, …”
Na dzi dē s – 43, nea ce as – 4. Ticējumu zināja – 5.
A bilžu a ian i: nesanāks neku do ies, nojuks ceļojums – 1; kāds ap unā: ja labā
ku pe, ad labu, ja k eisā – slik u – 1; būs ēs ule ai a nāks ziņa – 1; elns līdīs
iekšā apa os – 1; ne eiksies – 1.
6. “Ja b unči k ī nos , …”
Na dzi dē s – 45, nea ce as – 1. Ticējumu zināja – 6.
A bilžu a ian i: ad saka, ka b okas īs na biezpu u ēdis – 1; paliks s ā oklī ai
izies pie ī a – 1; būs slik a dzī e – 1; as no āda uz nabadzību – 1; uz eiksmi – 1;
iemīlējusies, jo paliek ie a – 1.
7. “Ja, šujo kādu apģē ba gabalu, diegā me as mezgli, …”
Na dzi dē s – 21, nea ce as – 3. Ticējumu zināja – 28.
A bilžu a ian i: am, kas alkās, būs piek išana – 11; kāds domā pa šu ēju – 3;
šu ējam piek išana – 2; būs s īdi – 2; uz slik u – 2; šis apģē bs isiem pa iks – 2;
i piek išana – 1; šis apģē bs neizdosies, nenēsāsies – 1; ja ne a a sie , būs pielū-
dzējs, no kā ne a ēs ik aļā – 1; šu ējai slinks ī s – 1; šu ēja d īz p ecēsies – 1;
alkā ājam būs samezglo a dzī e – 1; šu ējai dzī e me īsies mezglos – 1.
8. “Ja diegs pieķē ies pie apģē ba, …”
Na dzi dē s – 12. Ticējumu zināja – 40.
A bilžu a ian i: būs b ū gāns, pielūdzējs, ka alie is, līga ainis – 5; būs b ū gāns,
pielūdzējs, ka alie is, līga ainis, un diega k āsa no āda iņa ma u k āsu – 11; būs
b ū gāns, pielūdzējs, ka alie is, līga ainis, un diega ga ums no āda iņa ā da pi mo
bu u – 5; būs b ū gāns, pielūdzējs, ka alie is, līga ainis, diega k āsa no āda iņa
ma u k āsu un diega ga ums – ā da pi mo bu u – 14 (di i dažādi al abē a skai īša-
nas eidi – 2); pēc kāda bu a izska ās diegs, kas izlocījies uz apģē ba, uz āda bu a
līga ainim ā ds – 1; ja melns – uz slik u, ja bal s – uz labu – 1; bē ni pieķe sies – 1;
būs āls ceļojums: jo ga āks diegs, jo ga āks ceļojums – 1; ja sa kans diegs – būs
mīles ība – 1; k āsa nosaka, kā eiksies ālāk: labi, slik i, gaida iepazīšanās – 1.
No as oņiem icējumiem, ku u pi mās puses ika piedā ā as esponden ēm, popu-
lā ākie jeb zināmākie bija – “Ja kādu apģē ba gabalu ne īšām uz elk uz k eiso pusi, ad
piedze sies.” un “Ja diegs pieķē ies pie apģē ba, būs b ū gāns.”. Tos zināja 35 esponden es.
Nākamais zināmākais icējums – “Ja apģē bu nepa eizi sapogā, piedze sies.” Tāds sas o-
pams 17 a bildēs. Un isbeidzo – “Ja, šujo kādu apģē ba gabalu, diegā me as mezgli, am,
kas šo apģē bu alkās, būs piek išana.” Tāds snieg s 11 a bildēs.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
86 IEVA PĪGOZNE
Tālāk in e ijas gai ā ika jau ā s, ai esponden ēm i zināmi kādi icējumi, ku i
sais ī i a mazu bē nu, īpaši zīdaiņu, apģē bu. Uz šo jau ājumu isbiežāk spēja a bildē ās
esponden es, ku ām pašām i bē ni. Tās, ku ām bē nu na , e i zināja kādu icējumu.
Seko a bilžu apkopojums. Na dzi dē s – 31, nea ce as – 2. Ticējumus zināja – 19.
A bilžu piemē i:
Pi mās d ēbī es jāsaglabā nākamajam bē nam, lai isi bē ni dzī o u d audzīgi – 7.
Pi ms dzimšanas d ēbes nepē k, lai neno ik u kāda nelaime a bē nu – 3.
D ēbī es sašuj, ad no eik i jāizmazgā un jāizgludina, pi ms elk mugu ā – 1.
D ēbes ned īks izmazgā un izžau as a s ā uz nak i, lai nesamai ā – 1.
Sākumā ģē bj bal ās d ēbēs, lai nelaime nenāk klā – 1.
Uz elk apakšējās d ēbī es uz k eiso pusi, lai, nāko ska ī ies bē nu, ļauna acs nenoskauž – 1.
Ne edzamā ie ā apģē bā iesp auž d ošības ada u a gal u uz leju, lai ļauns neķe as klā – 1.
Tālāk sekoja jau ājums, ai a da ī kau ko a o a cil ēka apģē bu, ja iņu g ib kau
kādā eidā iespaido . Uz o aps ip inoši a bildēja 32 esponden es. Snieg ās a bildes bija
iespējams sadalī ijās g upās: aizsa dzības, kai niecības un piebu šanas nolūkā eik as
da bības. Jāpiebils , ka ās esponden es, ku as jau bija minējušas aizsa dzības paņēmienus,
kas piemē ojami mazu bē nu apģē bam, šajā jau ājumā os ai s nepieminēja. Jau ājums
isbiežāk adīja asociācijas a kai niecību, pa udū, kau a ī jau ājuma o mulējumā nega-
ī ā nozīme na ie e a.
A bildes bija šādas: na dzi dē s – 20, i dzi dē s, be konk ē i nezina – 11.
A bilžu piemē i:
Aizsa dzībai apģē ba iekšpusē iedu ada u – 2.
Ja iesp auž o am ada u apģē bā, as nes ļaunu – 2.
Ja bojā apģē bu, ad cil ēkam kau kas slik s no iek – 2.
Uz elko ci a apģē bu, a pā ņem ci a ene ģiju – 1.
Lai noda ī u kau ko slik u, kaba ā jābe sāls – 1.
Izā dī apģē bu, as nes nelaimi – 1.
Lai piebu u, ipina olas cau ā cil ēka apģē ba piedu kni – 1.
Piebu šanai – slepeni iešuj apģē bā diegu – 1.
Lai ī ie is neaizmuk u, iņa bikses sien mezglā – 1.
Ja g ib piebu čali, jā in sa i ma i ap iņa jos u – 1.
Sa us ma us saliek pušķī ī un piešuj pie puiša apģē ba, lai iņu se piesais ī u – 1.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
MĪTISKIE PRIEKŠSTATI PAR APĢĒRBU SENĀK UN TAGAD 87
Tālāk in e ijā ika snieg i če i icējumi a p ecīzu o pie aks a eks u un jau ā s, ai
šos icējumus esponden es i dzi dējušas ai ne. A bildes:
B unčus ned īks a s ā uz g īdas, ad puiši nemīlo . (LTT 3632) LTT – 1 pie aks a a ian s. I
dzi dējušas – 15, na dzi dējušas – 37.
Ja d ēbes mazgājo nolej p iekšau u, ad dabūn dzē āju ī u. (LTT 24531) LTT – 7 pie aks a
a ian i. I dzi dējušas – 12, na dzi dējušas – 40.
Ja sie ie ei p iekšau s nok ī , ad ī s ai b ū gāns aizie pie ci as. (LTT 24515) LTT – 17 pie-
aks a a ian i. I dzi dējušas – 9, na dzi dējušas – 43.
Kam no eļas ne ī umus g ū izmazgā , am g ū s mūžs. (LTT 32377) LTT – 1 pie aks a a-
ian s. I dzi dējušas – 4, na dzi dējušas – 48.
Uzska āmi edzams, ka as, cik a ian os icējums pie aks ī s un publicē s Pē e a
Šmi a sakā o ajā k ājumā, ne ienmē saskan a o, cik bieži ai e i o i dzi dējušas
in e ē ās pe sonas. Šāds iespaids adās a ī kopumā pa isiem icējumiem, ku i bija
iekļau i in e ijā. Jādomā, ka jauna icējumu ākšana papildinā u a hī a k ājumu a ēl
nepie aks ī iem icējumiem, āpa iena daļa bū u jau zuduši no ap i es.
Tu pino in e ijas, ika jau ā s, ai esponden ēm i zināmi kādi iep iekš nepie-
minē i icējumi, ku i sais ī i a apģē bu, ā da ināšanu, ilkšanu, alkāšanu, mazgāšanu
ai a ī a apa iem. Uz šo jau ājumu 10 in e ē ās pe sonas ne a ēja a bildē , aču pā ējās
42 sie ie es sniedza kopā 143 icējumus, ku i ikpa kā nea kā ojās. Diemžēl isus icē-
jumus, ku i ika snieg i a bildēs uz šo un pā ējiem jau ājumiem, na iespējams iekļau
aks ā publikācijas ie obežo ā apjoma dēļ. Tā kā a ēja no ē o , ka in e ijās pa ādās a ī
ādi icējumi, ku i iep iekš na pie aks ī i, bija iespējams secinā , ka ie i ai nu nodo i
no paaudzes paaudzē mu ā du adīcijā, ai adušies no jauna. No jauna eido ajos
icējumos jū ama gan ci u au u ie ekme, ajā skai ā Holi udas ilmu iespaids, gan a ī
ezo ē iskas noskaņas un psiholoģijas ie ekme. Kā klasiskus un ieši šādā eks ā iep iekš
ne iksē us a ē u minē šādus icējumus (aiz icējuma ieka ās ie ie o ais skai lis a bils
in e ijas kā as numu am):
Ja sie ie e sapnī uzsien p iekšau u, ad iņa dabūs bē nu. (1)
Cau as zeķes ne ajag u ē mājās, ci ādi bagā ība ne u as. (2)
Šujo apģē bus, jāņem ē ā: os apģē bus, ku iem jā u as uz augšu (bikses), jāšuj jaunā mēnesī;
os, kam uz leju (k ekls) – ecā mēnesī. (11)
Apģē bu elk uz k eiso pusi, lai nenoskauž. (30)
Jāņos me pas alas ozolā. A ku o eizi uzme , pēc ik gadiem p ecēsies. (33)
Tos b unčus, ku us ilks uz balli, ned īks pi ms balles lik uz gul as, ci ādi nebūs piek išanas.
(37)
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
88 IEVA PĪGOZNE
Sa ukā jaunu laiku ieskaņu i daudz, sāko no pa isam jauniem eidojumiem un
beidzo a senāku icējumu eks os ienākušiem jauniem elemen iem:
Ja no ī a k ekls i uz k eiso pusi, ad pa nak i i a nācis mu kšķis un iz ē sis. (11)
Ja bē ns iz ēlas apģē bu kādā k āsā, pēc ā ska ās, kāds iņam ga as ā oklis. (15)
Ci a ku pes ned īks ilk , jo as i nehigiēniski un ajās i s eša ene ģija. (19)
Kāzu klei ai jābū no iena gabala, ci ādi šķi sies. (22)
Pie apģē ba ne edzamā ie ā piesp auž d ošības ada u aizsa dzībai, lai pasa gā u no ļaunas
acs un nelaimēm. (28)
Līga ai kāzās jābū kau kam ecam, kau kam jaunam un kau kam aizlienē am. (40)
Salīdzino in e ē o pe sonu zināšanas sais ībā a icējumiem pa apģē bu un apa-
iem, pā s eidzošākais bija as, ka icējumu zināšanas ne ienmē sais āmas a in e ē o
pe sonu ecumu, . i., nebū u pa eizi pieņem , ka isas ecāka gadagājuma sie ie es zina
ai āk. No sep iņām in e ē ajām sie ie ēm, ku as ecākas pa 60 gadiem, di as bija ādas,
ku as nezināja gand īz ne ienu icējumu. Tāpa nebū u pa eizi pieņem , ka jaunākās es-
ponden es, espek ī i, līdz 25 gadu ecumam, nezina neko.
In e ē as ika a ī a no eik u noda bošanos sais ī as sie ie es: p o esionālas šu ē-
jas – 2; audējas aušanas s udijā – 4; sie ie es, kas ikdienā noda bojas a šūšanu, apģē bu
ga a ošanu un ci iem okda biem – 3; olklo as kopu dalībnieces – 6; sie ie es, ku as šuj,
auž un noda bojas a olklo u – 3.
Pa iszinošākajām a ē u a zī ās īs esponden es, ku as piede pie pēdējās g upas,
p o i, iņas gan šuj, gan auž, gan noda bojas a olklo u. Taču ās, ku as neda ina apģē bus,
be ikai da bojas olklo ā, nepa isam na pieskai āmas pašu zinošāko skai am. Abas p o-
esionālās šu ējas zināja ie ē ojami ai āk, āpa a ī samē ā daudz zināja audējas.
A bildo uz pēdējo jau ājumu pa o, cik lielā mē ā esponden es pašas ic a apģē bu
sais ī ajiem icējumiem un ai kau ko no ā isa ie ē o, p o esiju dalījumam ai s nebija ik
iz eik as ie ekmes. Snieg ās a bildes a ē u iedalī ijās g upās. Vispi ms ās, ku ās paus a
pilnīga ne icība mī iskajiem p iekšs a iem un icējumu neie ē ošana. No 52 esponden ēm
12 paudušas pilnīgu ne icību un icējumu neie ē ošanu (pie a bildēm pie ieno s in e ijas
kā as numu s un esponden es ecums):
Neko īpaši ne icu un neie ē oju. (8, 77 gadi)
Bē nībā likās, ka jāie ē o, be agad ai s ne. (17, 26 gadi)
S a p ām esponden ēm, ku as a zinušas, ka daļēji ic un/ ai ie ē o icējumos ie-
e o, i dažādi a ian i. 10 a bildēs esponden es ispi ms apgal o, ka ne ic, be pēc am
a zīs , ka kau kam omē ic ai kau ko omē ie ē o:
Neko īpaši ne icu. Tikai esmu ie ē ojusi, ka, ja uz elk d ēbes uz k eiso pusi, ad iešām pie-
dze sies. Tas gand īz ienmē piepildās. (4, 56 gadi)
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
MĪTISKIE PRIEKŠSTATI PAR APĢĒRBU SENĀK UN TAGAD 89
A p ā u ne icu, be zemapziņā no bē nības i saglabājušies pa eik ie, un os es ie ē oju, pie-
mē am, pa o, ka k eiso kāju jāapauj pi mo. (12, 25 gadi)
Nē, es domāju, ka āds joks ien i , lai in e esan āka dzī e. Tas āds joks, lai a sabied ībā
pa unā un pasmie ies. Pa k ekliņiem gan – am es icu – aupīju sa a bē na pi mo k ekliņu
un ilku nākošajam. (52, 61 gads)
Īs i ne icu, be os icējumus, ku us zinu, cenšos ie ē o . (32, 22 gadi)
Lielāko ies ne icu, be labām lie ām – jā. (35, 19 gadu)
Sa ukā as oņās a bildēs paus a icība ikai ienam icējumam, ku u pašas espon-
den es zina. Ne e i as bijis ajos gadījumos, kad esponden es zina ikai šo ienu ai pa i-
sam nelielu skai u icējumu:
Pa k āsām icu, jo k āsām gan in e je ā, gan apģē bā i liels spēks. Pa icējumiem – ai s na
īpaši ak uāli. (15, 19 gadu)
Velku s ā kus pā i gal ai, ci us neie ē oju. (27, 19 gadu)
Joka pēc. Be o ādi uz ilk as d ēbes un nepa eizi sapogā as i uz iedze šanu. (31, 45 gadi)
A iecīgi iespējams secinā , ka abas iep iekš aplūko ās in e ē o pe sonu g upas ai-
āk pieskai āmas ām esponden ēm, ku as ienai daļai icējumos paus ajiem mī iskajiem
p iekšs a iem omē ic un os ie ē o. Tu klā bieži gadījās saska ies a o, ka in e ē ās
pe sonas zina icējumus pa ci ām dzī es jomām, be ādus, kas sais ī i a apģē bu – ikai
nedaudzus.
22 in e ē ās pe sonas a zina, ka iņas ic ai āk nekā ienam icējumam, u klā os
a ī ie ē o dzī ē. Šei snieg i de iņi aks u īgu a bilžu piemē i:
Kad es šuju, ad pa mezgliem a ce os, un as piepildās. Pa iem diegiem, kas pieķē ušies pie
apģē ba. Kad mācījāmies šu ēju skolā, ad aču mēs ka u diegu inām ap pi ks u un skai ījām,
uz ku a bu a. Apģē bu eikalā, kad s ādāju, u a ī. (6, 51 gads)
Lielāko ies jau ie icējumi i jau ībai. Vai p ak iski. P ak iskos ie ē oju. (10, 20 gadu)
Kamē es ādu icējumu nezinu, ikmē as mani neiespaido. Kad uzzinu, ad cenšos ie ē o .
Īpaši ie ekmē, ja kāds ci s pasaka, ja izlasu – ad ne. (14, 27 gadi)
Ie ē oju pa mazgāšanu, ku pju likšanu, pa apģē ba a s āšanu uz gul as. To, ko zinu, o ie ē-
oju. (16, 34 gadi)
Ticu pozi ī ajam, nega ī ajam ne, lai pozi ī i p og ammē os. Daudzas manie es un pieklājības
no mas mums nāk no icējumiem. (22, 20 gadu)
Cenšos ie ē o o, ko zinu, kau a ī ā i māņ icība. (24, 19 gadu)
Ticē ne icu, be ie ē oju. Tas i in e esan i – jau āk dzī o . (29, 19 gadu)
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
90 IEVA PĪGOZNE
Velku apa us ienmē pi majā labajā kājā. Es nezinu, ai es icu ai ne, be ā i iegājies. Kau
kāda icība ajā isā i , kau kad bē nībā i iesēdies, un āpēc es ā da u. B unčus es a ī nelieku
uz gul as. (37, 41 gads)
Dabīgi, ka ie ē oju. Pie iksēju, paska os. Kā pa iem b ū gāniem a neie ē o ?! (48, 50 gadu)
Kau a ī na iespējams apgal o , ka šī pē ījuma gai ā in e ē ās pe sonas pā s ā isas
La ijā dzī ojošās un la iski ikdienā unājošās sie ie es, omē apkopo ās a bildes sniedz
samē ā ep ezen a ī u pā ska u. Secināms, ka lielākā daļa sie iešu ēl a ien zina ismaz
dažus icējumus, ku i sais ī i a apģē bu un apa iem, kā a ī ie ē o ismaz kādu daļu no
iem. Kau a ī as bieži nepa ādās konk ē ās a bildēs, omē kopējā pē ījuma gai ā bija jau-
šams, ka liela daļa sie iešu īpaši pa šādiem icējumiem nein e esējas. Jādomā, ka icējumu
ākšanas un pie aks īšanas laikā, espek ī i, 20. gadsim a pi majā pusē, icējumos paus o
p iekšs a u ak uali ā e bija lielāka. In e eses un ak uali ā es mazināšanās a ī i gal enais
no ē o ais iemesls, kādēļ šīs adīcijas pamazām zūd ai mainās.
Gan pie aks o icējumus, kādus in e ējamās pe sonas zina, gan a ī a bildes pa o,
ai iņas ic un ie ē o icējumos paus o, bija ē ojamas jauno laiku ēsmas. Samē ā dau-
dzas eizes gadījās saska ies a ā du ene ģija. Responden es o lie oja gan pa cil ēkiem,
gan pa apģē bu un apa iem, ku i šo ene ģiju nes. Ska o senos icējumus, edzam, ka,
iespējams, ajos paus a līdzīga doma, kamē skaid ojumā na icis lie o s ā ds ene ģija, be
gan ādi jēdzieni kā, piemē am, lik enis, dzī e, laime un nelaime, eik ies un ne eik ies.
Līdzīgi mūsdienu icējumu alodā pa ādījušies ā di pozi ī ais un nega ī ais. Tu klā
jaušamas a ī isā pasaulē populā ās pozi ī ās domāšanas nos ādnes, kad esponden es
apgal o, ka ie ē o pozi ī o un iz ai ās no nega ī ā, ai lie o ādu jēdzienu kā pozi ī ā
p og ammēšana.
Visbeidzo diezgan daudzās a bildēs bija jū ams, ka šodien icējumos paus ais iek
uz e s a humo u. Jādomā, ka as i 20. gadsim a beigu un 21. gadsim a sabied ībā al-
došās sociālās b ī ības un plu ālisma iespaidā. Jāšaubās, ai pi ms 100 un 200 gadiem
icējumos paus ie mī iskie p iekšs a i ik u uzska ī i pa joku ai jau u adīciju, ku u ie-
ē o ādēļ, lai k āsaināka ikdiena. Raks a pi majā daļā edzams, cik seni un isas s a īgās
dzī es jomas ap e oši i p iekšs a i, ku i saglabājušies olklo as eks os. Jādomā, ka as, cik
plaši šo p iekšs a u elik i ēl a ien i sas opami mūsdienu mode nās sabied ības ak ī ajā
lie ojumā, liecina pa o, ka ag ākos laikos ie bijuši pa iesi nozīmīgi un s a īgi. Sa ukā
senāko p iekšs a u apzināšana ļauj izp as ēl a ien sas opamo zināšanu un p akses ē īgu-
mu. Šķie , ka daudzos mī iskajos p iekšs a os pa apģē bu un apa iem līdz pa mūsdienām
ie e as cil ēka dzī es pama a lie as, ādēļ a ī ie ēl a ien a da bo ies simboliski psi-
holoģiskā līmenī.
Taču šodien i mainījusies si uācija. Mūsdienās blakus a dzī o un s ādā cil ēki,
ku u zināšanas pa mī iskajiem p iekšs a iem ļo i a šķi as. Kamē iens zina un ie ē o
daudz, ci s nezina gand īz neko un neko a ī neie ē o. Pieņemo , ka jebku am icējumam,
lai cik sens as bū u, i sa s izpla ības a eāls un iena ecuma sie ie es La galē un Ku zemē
nebū ne ienmē zinājušas ienus un os pašus icējumus, omē jādomā, ka senāk iņu
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
MĪTISKIE PRIEKŠSTATI PAR APĢĒRBU SENĀK UN TAGAD 91
īcībā bija āds pa s ai līdzīgs icējumu k ājums kā iņu adiniecēm, d audzenēm un
kaimiņienēm. Mūsdienās ā ai s na . Pa o, ka pa ienas ģimenes ie a os zināšanas
un a ieksme a bū a šķi īga, bija iespējams pā liecinā ies, in e ējo di as māsas un
mā i un mei u.
Tomē kopumā secināms, ka icējumi un ajos paus ie mī iskie p iekšs a i (ne ikai
pa apģē bu) ēl a ien i sabied ībā sas opami un o pē niecībā pa e as pa iesi plašas
iespējas.
Saīsinājumi
LD – Ba ons K., Visendo s H. La ju dainas. Jelga a; Pē e bu ga: Ķeiza iskās Zinību Akadēmijas spies-
u e, 1894–1915. 1.–6. sēj.
LTT – Šmi s P. La iešu au as icējumi. Rīga: La iešu olklo as k ā u e, 1940–1941. 1.–4. sēj.
LPTR – A ājs K., Medne A. La iešu pasaku ipu ādī ājs. Rīga: Zinā ne, 1977.
A sauces un piezīmes
1
Šmi s P. La iešu au as icējumi. Rīga: La iešu olklo as k ā u e, 1940–1941. 1.–4. sēj.
2
Ba ons K., Visendo s H. La ju dainas. Jelga a; Pē e bu ga: Ķeiza iskās Zinību Akadēmijas spies-
u e, 1894–1915. 1.–6. sēj.
3
La iešu pasakas un eikas. Pēc Anša Le cha-Puškaiša un ci iem a o iem sakopojis un ediģējis P. Šmi s
(Schmid ). Rīga: Val e s un Rapa, 1925–1937. 1.–15. sēj.; A ājs K. (sas .) La iešu au as pasakas.
B īnumu pasakas. Izlase. Rīga: Zinā ne, 1966; A ājs K., Medne A. La iešu pasaku ipu ādī ājs. Rīga:
Zinā ne, 1977.
4
S aube gs K. La iešu bu amie ā di. Rīga: La iešu olklo as k ā u e, 1939. 1.–2. sēj.; S aube gs K.
La iešu au as pa ašas. Rīga: La ju G āma a, 1944.
5
S aube gs K. La iešu bu amie ā di.
6
Piemē am, pa sie ie es k ekla sadedzināšanu pieminē s 1691. gada aganu p ā as p o okolā no Pāles.
Sk. S aube gs K. La iešu bu amie ā di. 112. lpp.
7
LPTR 400, 425M, 1525D.
8
LPTR 531 II, 533, 757, 1455, 1526, 1538.
9
LPTR 1558.
10 LPTR 514, 880, 884, 884C, 890.
11 LPTR 958D, 958E, 1538*.
12 LPTR 428, 441, 451.
13 LPTR 401, 402, 409, 409A.
14 LD 25279, 9; 25280; 25281; 25341; LPTR 428 II. Pa o, kā pieaug kazas āda sk. LPTR 5831.
15 Š ābe A. Ozols un liepa la ju eliģijā. Raks i pa la ju olklo u I. Rīga: J. Rozes apgāds, 1923. 46.–81. lpp.
16 Pamei a koka mizā. A ājs K. (sas .) La iešu au as pasakas. B īnumu pasakas. Izlase. 334.–335. lpp.
17 LPTR 409, 409A, 441.
18 Jansons J. A. La iešu masku gājieni. Rīga: Zinā ne, 2010. 154.–159. lpp.; G īns M., G īna M. La iešu
gads, gadskā a un godi. Rīga: E e es , 1992. 162.–163. lpp.; Rancāne A. Maskas la iešu un ci u au u
adīcijās. Rīga: Vals s au as mākslas cen s, 2001. 14.–18. lpp.
19 Rancāne A. Maskas la iešu un ci u au u adīcijās. 4.–10., 25. lpp.; Eliade M. Mī s pa mūžīgo a g iešanos.
Rīga: Mine a, 1995. 64.–73. lpp.; Jansons J. A. La iešu masku gājieni. 218. lpp.
20 LPTR 860A*.
21 LPTR 451.
22 Ba be E. J. W. P ehis o ic Tex iles. The De elopmen o Clo h in he Neolo hic and B onze Ages. P ince on
Uni e si y P ess, 1991. Pp. 19–20.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
92 IEVA PĪGOZNE
23 S aube gs K. La iešu au as pa ašas. 337.–338. lpp.
24 LPTR 844.
25 Neiesmīdināmā p incese. A ājs K. (sas .) La iešu au as pasakas. B īnumu pasakas. Izlase. 472.–475. lpp.
26 Pieminē s a ī aganu p ā as p o okolā no Liels aupes 1675. g. Sk. S aube gs K. La iešu bu amie
ā di. 76.–77. lpp.
27 S aube gs K. La iešu bu amie ā di. 481. lpp.
28 Tu pa 244., 266. lpp.; S aube gs K. La iešu au as pa ašas. 338. lpp.
29 S aube gs K. La iešu bu amie ā di. 90., 97., 101., 549., 765. lpp.
30 Za iņa A. Lībiešu apģē bs 10.–13. gs. Rīga: Zinā ne, 1988. 23.–29. lpp.; Za iņa A. Apģē bs La ijā 7.–17. gs.
Rīga: Zinā ne, 1999. 92.–94. lpp.
31 Za iņa A. Seno la gaļu apģē bs 7.–13. gs. Rīga: Zinā ne, 1970. 57.–58. lpp.; Za iņa A. Apģē bs La ijā
7.–17. gs. 40. lpp.
32 Ka ulis K. La iešu e imoloģijas ā dnīca. Rīga: A o s, 2001. 148.–149., 537.–538. lpp.
33 S aube gs K. La iešu au as pa ašas. 376. lpp.
34 Plašāk pa apa u alkāšanu un dā ināšanu sk. Pīgozne-B inkmane I. Apa i kā senā goda apģē ba daļa.
Le onica. 2008. N . 18. 202.–214. lpp.
35 LD 5717, LD 25759.
36 S aube gs K. La iešu au as pa ašas. Rīga: La ju G āma a, 1944. 349.–351. lpp.
37 LPTR 306.
38 Za iņa A. Apģē bs La ijā 7.–17. gs. Rīga: Zinā ne, 1999. 66. lpp.; Za iņa A. La gaļu ainagi laikā no
6. līdz 13. gadsim am. A heoloģija un e nog ā ija. Rīga: La ijas PSR Zinā ņu akadēmijas izde niecība,
1960. 2. laid. 94. lpp.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
MĪTISKIE PRIEKŠSTATI PAR APĢĒRBU SENĀK UN TAGAD 93
Ie a Pīgozne
My hical Pe cep ions on Clo hing His o ically and Nowadays
Summa y
Keywo ds: clo hing, oo wea , my hical pe cep ion, belie , “ he second skin”
La ian olklo e ma e ials con ain a huge numbe o a chaic and p e-Ch is ian
pe cep ions, belie s and e idence o peasan s’ social and e e yday li e. Combining hese
da a wi h his o y o clo hing and oo wea allows unde s anding he long- o go en
symbolism o hings.
The a icle e eals he symbolic meaning o pieces o clo hing and oo wea and
examines how people used o empowe hings by connec ing hem o hei wea e s. I
looks a how people belie ed hey could a ec o he s o ake o e some o hei abili ies
by using hei ga men s. The ole o clo hing and oo wea as “ he second skin” o hei
wea e is discussed. The au ho e eals symbolism o e e y pa icula ga men , as well as
gene al powe ul pe cep ions connec ed o people’s d ess.
La ian olklo e ma e ial, such as olk belie s, olk songs, sayings, ales, and magic
o mulas a e used in he esea ch.
I is concluded ha in ea lie cen u ies hings used o ha e mo e unc ions and
meanings han simply he p ac ical one.
The second pa o he a icle e eals he esul s o 52 in e iews ega ding knowledge
and usage o my hological pe cep ions in he daily li e o La ian women. In 2012 women
we e in e iewed abou he olk belie s in ol ing pieces o clo hing and oo wea . Acco ding
o he esul s, only 12 women do no belie e in any o he olk belie s; howe e all o hem
knew a leas some o such belie s. The o he 40 admi ed ha hey p ac iced some o
he ac i i ies ecommended by he olk belie s in hei e e yday li e. Al hough he o e all
knowledge and usage o he a chaic pe cep ions and p ac ices end o decline, he s ill
pe sis ing numbe and awa eness o olk belie s can help unde s and and es ima e hei
signi icance in ea lie cen u ies.
LU Li e a ū as, olklo as un mākslas ins i ū s
