Quantification of Carbon Stock in Sustainable Forest Management Plan

Main Funding Programme: Rural Development Programme Rural Development Programme: 2014IT06RDRP018: Italy – Rural Development Programme (Regional) – Calabria The European partnership supports the Italian FOR.TRACT operational group in the field of forestry indekss 1. Kopsavilkums .................................................................................... 5 2. Ievads ................................................................................................. 6 3. Metodoloģija ..................................................................................... 7 3.1 Esošo praktisko zināšanu (inovāciju) apkopošana no mežsaimniecības un agromežsaimniecības darbības grupas ......... 8 3.2 Paplašināto kopsavilkumu (ES) izstrāde ...................................... 8 3.3 Prakses kopsavilkumu (PA) sagatavošana .................................. 9 3.4 Inovāciju atlases process Slovēnijā ............................................... 9 4. Lēmumu atbalsta sistēmas izstrāde nepārtrauktai meža resursu kartēšanai (GO FOR.TRACK) ................................................................. 12 5. Inovācijas: Oglekļa uzskaite valsts pakalpojumu sniedzējiem ... 14 5.1 Oficiālais tirgus ............................................................................... 15 5.2 Brīvprātīgais tirgus ........................................................................ 15 5.3 Inovācijas metodoloģija ................................................................ 16 6. Literatūra .............................................................................................. 23 Skaitļu indekss attēls 1. GO Fortrack lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmā ieviestās viena GO apgabala augāju krājumu kartes detalizācija .. 17 attēls 2. Detalizēta informācija par vienas GO jomas oglekli, kas ieviests GO Fortrack lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmā ........ 18 attēls 3. Bidente Ridracoli augšteces mežu asimilētā oglekļa aprēķina shēma ....................................................................................... 19 Tabulu indekss Tabula 1. Izvēlētās inovācijas no 5 ITHubs darbseminārā ar dažādiem dalībniekiem ............................................................................................. 10 tabula 2. Biomasas izplešanās koeficienti (BEF), koksnes pamatnes blīvums (WBD) un pazemes un virszemes biomasas attiecība (sakņu un dzinumu attiecība - R) atkarībā no apsaimniekošanas veida un dominējošās sugas, kas iegūti no Federici et al. darba (2008). ...... 20 Oglekļa krājumu kvantitatīva noteikšana ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas plānā by Amina Gačo1*, Solaria Anzilotti2, Francesca Giannetti2 and Matevž Triplat1 1 The Slovenian Forestry Institute, 1000 Ljubljana, Slovenia 2 Department of Agriculture, Food, Environment and Forestry, University of Florence, 50145 Florence, Italy 1. Kopsavilkums ES lauku attīstības politikā liela nozīme ir inovācijām. Viens no veidiem, kā veicināt inovācijas ES, ir izveidot darbības grupas, kas ir daļa no EIP-AGRI programmas. Tās apvieno dažādas ieinteresētās personas ar mērķi paātrināt inovāciju. Projekta Forest4EU mērķis bija apzināt dažādas darbības grupas ES valstīs, noteikt to inovācijas un klasificēt tās piecos dažādos inovāciju centros (ITHubs). Pēc tam 176 inovācijas no 86 OG tika prezentētas paplašinātos kopsavilkumos un tika pakļautas 3 novērtēšanas posmiem (projekta partneru, ekspertu un semināra novērtējums). Katrā no šiem posmiem inovāciju skaits tika samazināts līdz 5 inovācijām katrā ITHub (kopā 25), atstājot tikai visbūtiskākās inovācijas valstīm, kurās tika veikts novērtējums. Slovēnijas, Horvātijas, Latvijas un Portugāles gadījumā viena no inovācijām, kas galīgajā novērtējumā ieguva vislabāko novērtējumu, bija: Oglekļa dioksīda uzskaite attiecībā uz VNP, ko veic (darbības grupa) GO FOR.TRACK. Inovācija piedāvā oglekļa krājumu aprēķināšanas metodi, pamatojoties uz meža biomasas datiem, ko varētu izmantot, lai aprēķinātu oglekļa kredītus un izveidotu ar tiem tirgu. Šī ir inovācija, kas varētu būt noderīga daudzām ieinteresētajām personām Slovēnijā. Atslēgvārdi angliski: operational groups, knowledge, innovation, carbon credits, PES, stakeholders 2. Ievads ES lauku attīstības politikā kā viens no svarīgākajiem pasākumiem ir uzsvērta operatīvo grupu izveides nozīme. Šīs grupas ir Eiropas partnerības inovācijai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas jomā, kas pazīstama kā EIP-AGRI, pamatā. EIP-AGRI darbības grupas ir ekspertu kopienas, kas apvienojas inovatīvos projektos, kurus finansē lauku attīstības programmas (LAP). To galvenais mērķis ir pārvērst inovatīvas idejas īstenojamos risinājumos (Parzonko at al., 2022). Tās apvieno dažādas Eiropas lauksaimniecības zināšanu un inovāciju sistēmu ieinteresētās personas, piemēram, lauksaimniekus, mežsaimniekus, pētniekus, konsultantus, uzņēmumus, vides un interešu grupas un citas nevalstiskās organizācijas. To mērķis ir paātrināt inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos un rast praktiskus risinājumus problēmām, ar kurām šie dalībnieki saskaras savā ikdienas darbā (EU CAP NETWORK, b. l.). Šīs politikas galvenais mērķis ir veicināt ilgtspējīgus un praktiskus risinājumus lauksaimniecības un mežsaimniecības problēmām. OG var definēt kā inovācijas starpniekus, kas uzsver to būtisko lomu zināšanu nodošanā un pieredzes apmaiņā starp dažādām ieinteresētajām personām (Nieto at al., 2021). projekta FOREST4EU ietvaros mēs veicinām OG mežsaimniecībā un agromežsaimniecībā. Tas ir programmas “Apvārsnis Eiropa 2020” projekts, kura mērķis ir savienot dažādu Eiropas valstu esošās OG. Ar projekta starpniecību mēs veicinām zināšanu un paraugprakses nodošanu starp nozares ekspertiem. Projektā ir iesaistīti 16 partneri no deviņām valstīm. lai veicinātu inovācijas lauksaimniecībā un uzlabotu zināšanu pārnesi starp dažādiem reģioniem un nozarēm, izšķiroša nozīme bija starpreģionu, starpnozaru un inovāciju centru (ITHubs) izveidei. Šie centri koncentrējās uz piecām galvenajām inovācijas tēmām, kas ir ļoti svarīgas lauksaimniecības un lauku apvidu nākotnei. Piecas galvenās inovāciju tēmas ir šādas: (1) koksnes mobilizācija, t.i., koksnes ieguves pievienotās vērtības uzlabošana un koksnes biomasas potenciāla pieejamības uzlabošana no privātajiem mežiem; (2) mežu pielāgošana klimata pārmaiņām, t.i., jaunu risinājumu meklēšana, kas palīdzētu mežsaimniekiem pielāgot mežu apsaimniekošanu klimata pārmaiņu ietekmei; (3) ilgtspējīga mežu un ekosistēmu pakalpojumu apsaimniekošana, t.i. tādas prakses veicināšana, kas regulē koksnes ieguvi citiem ekosistēmu pakalpojumiem; (4) Citi (ar koksni nesaistīti) meža produkti, lai izstrādātu un apmainītos ar jauniem uzņēmējdarbības modeļiem ar koksni nesaistītu meža produktu piegādei; (5) Agromežsaimniecības ražošanas sistēmas, lai izstrādātu un īstenotu pielāgotus politikas atbalsta pasākumus agromežsaimniecības ražošanas sistēmā. inovāciju var definēt kā jaunu ideju piemērošanu uzņēmuma produktiem, procesiem vai citiem darbības aspektiem, kuru rezultātā palielinās “vērtība” (Wiltshire et al, 2023). Mērķis ir veicināt starpreģionu zināšanu nodošanu, vākšanu, apmaiņu un izplatīšanu saistībā ar inovācijām un apspriest Lauku attīstības programmas finansēto darbības grupu priekšrocības, kas saistītas ar Zaļā darījuma (Green Deal) īstenošanu, kā arī nodibināt kontaktus ar politikas veidotājiem vietējā līmenī, jo īpaši valstīs, kurās darbības grupas jau darbojas. 3. Metodoloģija FOREST4EU metodoloģija atbilst EIP-AGRI OG izpratnei par inovāciju, kas definēta “Vadlīnijās par inovāciju plānošanu un EIP īstenošanu lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai” (2013).Tādējādi inovācija sniedzas tālāk par konkrētu izgudrojumu vai jauninājumu, uzsverot tā praktiskas pielietošanas procesu un panākumu gūšanu (Weiss et al. 2020). Lai FOREST4EU ietvaros klasificētu inovācijas izvēlētajās EIP-AGRI OG, šajā metodoloģijā ir iekļauta Komisijas uz procesu un vairākiem dalībniekiem vērstā izpratne par inovācijām lauku attīstībā. Tā sākas ar identificējot dažādus inovāciju veidus, tādējādi atbildot uz jautājumu, kas ir inovācija, proti, tehnoloģiskās, ar procesu, produktu, pakalpojumu, organizatoriskās vai sociālās inovācijas.Visas projektā iekļautās inovācijas identificēja un apkopoja ITHub dalībnieki, izmantojot esošās praktiskās zināšanas no 86 Eiropas mežsaimniecības un agromežsaimniecības nozaru mežsaimniecības organizācijām. OG tika apzinātas 10 dažādās valstīs: Austrijā (1 OG), Francijā (19 OG), Itālijā (11 OG), Latvijā (1 OG), Nīderlandē (1 OG), Portugālē (24 OG), Portugālē (24 OG), Spānijā (24 OG), Slovēnijā (3 OG), Vācijā (1 OG) un Zviedrijā (1 OG). Pamatojoties uz šiem jauninājumiem, FOREST4EU konsorcijs sagatavoja 176 paplašinātos kopsavilkumus. Katrā no paplašinātajiem kopsavilkumiem ir īss kopsavilkums par vienu projektā apkopoto inovāciju. Visos Horizon daudznozaru projektos un tematiskajos tīklos, kā arī visos OG tiek izmantots EIP-AGRI tīkla izstrādātais vienotais formāts, lai lauksaimniekiem, mežsaimniekiem, konsultantiem vai citām ieinteresētajām personām sniegtu īsu un īsu praktisku informāciju (PA). Kā skaidro EIP-AGRI tīkls, šī vienotā formāta izmantošana atvieglo ne tikai zināšanu apmaiņu, bet arī kontaktus starp dažādiem praktiķiem un ieinteresētajām personām. mežsaimniecības un agromežsaimniecības darbības grupas esošo praktisko zināšanu (inovāciju) apkopojums. 3.1 Esošo praktisko zināšanu (inovāciju) apkopošana no mežsaimniecības un agromežsaimniecības darbības grupas Saskaņā ar Steinbeis Europa Zentrum (S2i) izstrādāto metodoloģiju 2023. gada aprīlī piecu ITHubs dalībnieki apzināja galvenos izaicinājumus un vajadzības, ar ko saskaras mežsaimnieki un citi praktiķi saistībā ar 5 izveidoto ITHubs konkrētajām tēmām. Pamatojoties uz šiem secinājumiem, ITHubs apkopoja praktiskās zināšanas par inovācijām, ko radījušas izvēlētās EIP-AGRI OG. Šīs inovācijas risina identificētās problēmas un vajadzības. Inovāciju vākšana tika veikta, izmantojot īpašu analīzi par attiecīgo OG, kas pieder katram ITHub, rezultāti. Tas tika veikts, vienojoties un sadarbojoties ar visu izvēlēto OG koordinatoriem. 3.2 Paplašināto kopsavilkumu (ES) izstrāde Pamatojoties uz šo savākto materiālu un tiešo apmaiņu ar OG, dažādu ITHub locekļi izstrādāja ES angļu valodā (2 - 4 lappuses) par katru identificēto inovāciju. Šim nolūkam S2i izstrādāja īpašu veidni. Svarīgi uzsvērt, ka mežsaimniecības un agromežsaimniecības OG rezultāti ir pieejami tikai valsts valodā. FOREST4EU padarīs šīs praktiskās zināšanas par inovācijām pieejamas plašākai sabiedrībai visā Eiropā, uzlabojot praktisko zināšanu pārnesi no vietējā/valsts līmeņa uz ES līmeni. 3.3 Prakses kopsavilkumu (PA) sagatavošana No 2024. gada marta S2i koordinēšanas ietvaros visi piecu ITHubs dalībnieki piedalās PA izstrādē, pamatojoties uz FOREST4EU ES. Katrā PA ir iekļauts inovācijas apraksts, praktiski ieteikumi (piemēram, kāda būtu galvenā pievienotā vērtība/ieguvumi/iespējas gala lietotājam, ja inovācija tiktu ieviesta? Kā praktiķis var izmantot inovāciju?) un kontaktinformācija. Visas izstrādātās PA būs pieejamas angļu valodā un vienā no konsorcija valstu valodām (horvātu, somu, franču, vācu, itāļu, latviešu, portugāļu, slovēņu, slovēņu un spāņu valodā). 3.4 Inovāciju atlases process Slovēnijā Katrs partneris izvērtēja 175 inovācijas pēc to nozīmīguma no ES un valsts perspektīvas. Pēc klasifikācijas rezultātu saņemšanas no katras iesaistītās valsts tika atlasītas 20 visaugstāk novērtētās inovācijas katrā ITHub (kopumā 100). Nākamajā posmā tika iesaistīti valstu eksperti, lai novērtētu 20 inovācijas katrā ITHub. Slovēnijā šajā atlases procesā piedalījās 12 eksperti, kuri noteica 10 no valsts viedokļa būtiskākās inovācijas. Pēc tam šīs 10 vissvarīgākās inovācijas katrā ITHub tika prezentētas seminārā, kas tika organizēts Slovēnijā. Seminārs notika SFI, un tajā piedalījās aptuveni 50 cilvēki no dažādām mērķa grupām. Lai labāk izprastu inovācijas, dalībniekiem tika sniegtas īsas definīcijas ar praktiskiem piemēriem par dažādiem inovāciju veidiem. Pēc inovāciju prezentācijas dalībnieki novērtēja inovācijas, un dati tika apkopoti, izmantojot tiešsaistes aptauju. Slovēnijā mēs izvēlējāmies 5 inovācijas katrā ITHub, kopumā 25. Izvēlētās inovācijas ir atspoguļotas tabulā turpmāk. • IFM (uzlabota meža apsaimniekošana)Ja divu mežsaimniecības uzņēmumu komplekss vēlas iesaistīties brīvprātīgās intervences tirgū, tam ir jāievēro daži tehniski noteikumi: • jāaprēķina papildināmība un mērķtiecība parastos apsaimniekošanas apstākļos. Tas nozīmē, ka tie tiek aprēķināti ar konkrētu projektu, kas atšķiras no parastās darbības (BAU). Var ņemt vērā tikai tās darbības, kas salīdzinājumā ar BAU rada emisiju samazinājumu un uzglabāšanas palielinājumu (papildu), • absorbcijas ietekmei jābūt pastāvīgai laika gaitā. Ar ugunsgrēkiem, vētrām un kaitēkļu invāzijām saistītajiem riskiem vienmēr jābūt piesardzīgiem, • jāpanāk līdzsvars starp investīcijām absorbcijā un investīcijām enerģijas taupīšanā un pārveidē, tostarp attiecībā uz tiem, kas iegādāsies kredītus, papildu izmaksas ir jāmēra, un labāk, ja tas tiek darīts, izmantojot pārbaudāmus metodoloģiskos standartus. 5.3 Inovācijas metodoloģija Lai izstrādātu meža biomasas karti, ir svarīgi, lai būtu pieejama dažāda veida informācija. Izstrādes procesā mēs izmantojām informāciju, kas parasti ir pieejama meža apsaimniekošanas plānos divos mežos, kurus apsaimnieko divi GO FOR.TRACK partneri GO FOR.TRACK uzņēmumi. Uzņēmuma rīcībā ir GNSS uztvērēja uzmērīts parauglaukums ar GNSS centru, kurā visi koki ir izmērīti, un tam ir pieejama informācija par augošā mežaudzes apjoma rādītājiem. Mēs izmantojām informāciju par lauka parauglaukumu, lai izstrādātu augošā krājuma karti, pamatojoties uz platību metodi, izmantojot Sentinel-2 attēlus kā prognozējošos mainīgos. Pamatojoties uz to, tika izstrādāta 23x23 m augāja karte (Giannetti et al., 2022). Pēc tam augšanas krājumu apjoma karte(GSV) tika pārveidota biomasas kartē. Lai GSV pārvērstu biomasā, ir nepieciešama divas galvenās informācijas daļas: 1) meža tipu telpiskais sadalījums; 2) biomasas paplašināšanās koeficienti (BEF) un koksnes bāzes blīvums (WBD) katram meža tipam. Tā kā GSV karte ir nepārtraukta telpiska karte, lai to pārvērstu biomasā, mēs izmantojām detalizētu telpisko meža tipu karti, ko abi uzņēmumi izstrādājuši savu meža apsaimniekošanas plānu kontekstā, kā ģeogrāfisko slāni, lai GSV pārvērstu biomasā pēc Federici et al. (2008) formulas: 𝐵𝐼𝑂 = 𝐺𝑆𝑉 ∗ 𝐵𝐸𝐹 ∗ 𝑊𝐷𝐵 Vienādojuma nozīme; GSV ir augošā krājas apjoma pikseļa vērtība (m3 /ha), BEF ir katra meža tipa biomasas paplašināšanās koeficients, bet WBD ir katra meža tipa koksnes pamatblīvums.Iegūtā biomasas karte ir ar pikseļiem 23 m × 23 m, kas norāda meža biomasu t/ha. Lai biomasu pārvērstu ogleklī, mēs izmantojām konversijas koeficientu 0,5 un ieguvām oglekļa karti (t/ha), kas ir izejas punkts BAU (Giannetti et al., 2022). Skat. attēlu. attēls 1. GO Fortrack lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmā ieviestās viena GO apgabala augāju krājumu kartes detalizācija attēls 2. Detalizēta informācija par vienas GO jomas oglekli, kas ieviests GO Fortrack lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmā Lai iegūtu ekosistēmu pakalpojumu karti meža veidošanās oglekļa asimilācijai, tika izstrādāta Federici et al. (2008) pieeja Itālijas mežiem. Saskaņā ar šo pieeju koksnes krāju pārrēķināja virszemes biomasā (t/ha) un koksnes krājumā (t/ha) un virszemes biomasā (t/ha) un pēc tam oglekli saskaņā ar 3. attēlā redzamo shēmu un 1. tabulā norādītajām sugām raksturīgajām attiecībām. attēls 3. Bidente Ridracoli augšteces mežu asimilētā oglekļa aprēķina shēma tabula 2. Biomasas izplešanās koeficienti (BEF), koksnes pamatnes blīvums (WBD) un pazemes un virszemes biomasas attiecība (sakņu un dzinumu attiecība - R) atkarībā no apsaimniekošanas veida un dominējošās sugas, kas iegūti no Federici et al. darba (2008). Forest managment type Forest species Biomass expansion factor (BEF) Value of aboveground biomass/woody volume Basal density of wood (WBD) Anander weight (t)/ fresh wood volume (m3) (R) Weight of underground biomass/Weight of woody biomass Tall trunk European spruce (Picea abies) 1.29 0.38 0.29 Silver fir (Abiea alba) 1.34 0.38 0.28 Mountain pines (Pinus nigra, Pino Silvestris, pino Wallichiana) 1.33 0.47 0.36 Other conifere (Greek fir, larch, juniper) 1.37 0.43 0.29 European beech (Fagus Sylvatica) 1.36 0.61 0.20 Turkey oak (Quercus cerris) 1.45 0.69 0.24 Other oaks 1.42 0.67 0.20 Sweet chestnut (Castanea sativa) 1.33 0.49 0.28 Other broadleaves (Carpino, Ciliegio) 1.47 0.53 0.24 Coppice European beech (Fagus Sylvatica) 1.36 0.61 0.20 Sweet chestnut (Castanea sativa) 1.33 0.46 0.28 Black Hornbeam and White Hornbeam 1.28 0.66 0.28 Turkey oak (Quercus cerris) 1.23 0.69 0.24 Downy oak (Quercus pubescens) 1.23 0.69 0.24 Other oaks 1.39 0.65 0.20 Other broadleaved trees (Major Ash, Manna Ash) 1.53 0.53 0.29 Plantations Conifers (Duglasia) 1.41 0.43 0.29 Detalizētāk katra meža parauglaukuma virszemes biomasa tika aprēķināta, izmantojot šādu funkciju: 𝐴𝑏𝑜𝑣𝑒 − 𝑔𝑟𝑜𝑢𝑛𝑑 𝑏𝑖𝑜𝑚𝑎𝑠𝑠 = 𝑤𝑜𝑜𝑑 𝑠𝑡𝑜𝑐𝑘 𝑚3/ℎ𝑎 ∗ (𝑓𝑜𝑟𝑒𝑠𝑡 𝑝𝑙𝑜𝑡 𝑎𝑟𝑒𝑎 ℎ𝑎 ∗ 𝑝𝑒𝑟𝑐𝑒𝑛𝑡 𝑜𝑓 𝑐𝑜𝑣𝑒𝑟)∗ 𝐵𝐸𝐹 ∗ 𝑊𝐷𝐵 Virszemes biomasa = koksnes krāja kub./ha * (meža nogabala platība ha * blīvums) * BEF * WDB Vienādojuma nozīme: Koksnes krāja ir GSV [m3/ ha-1]; meža nogabala platība ir mežaudzes platība ha, seguma procents ir meža sugu procentuālais segums, BEF ir biomasas paplašināšanās koeficients, kas koksnes tilpumu pārvērš dominējošās sugas virszemes koksnes biomasā; WBD ir dominējošās sugas koksnes pamatkoksnes blīvums (t/m3). BEF tika iegūts katram meža parauglaukumam, pamatojoties uz dominējošajām sugām, izmantojot ISAFA veiktā projekta RiselvItalia provizoriskos rezultātus (ISAFA 2004), savukārt bāzes blīvumu, lai pārrēķinātu svaigo tilpumu sausnā, katrai dominējošajai sugai noteica Giordano (1988) (1. tabula). 𝐵𝑒𝑙𝑜𝑤 − 𝑔𝑟𝑜𝑢𝑛𝑑 𝑏𝑖𝑜𝑚𝑎𝑠𝑠 = 𝑤𝑜𝑜𝑑 𝑠𝑡𝑜𝑐𝑘 𝑚3 ℎ𝑎 ∗(𝑓𝑜𝑟𝑒𝑠𝑡 𝑝𝑙𝑜𝑡 𝑎𝑟𝑒𝑎 ℎ𝑎 ∗ 𝑝𝑒𝑟𝑐𝑒𝑛𝑡 𝑜𝑓 𝑐𝑜𝑣𝑒𝑟)∗ 𝑊𝐷𝐵 ∗ 𝑅 Vienādojuma nozīme; • 𝐵𝑒𝑙𝑜𝑤−𝑔𝑟𝑜𝑢𝑛𝑑 𝑏𝑖𝑜𝑚𝑎𝑠𝑠 - koksnes krāja ir koksnes apjoms [m3/ha]; • w𝑜𝑜𝑑 𝑠𝑡𝑜𝑐𝑘 - zemes gabala platība ir zemes gabala platība ha. • 𝑓𝑜𝑟𝑒𝑠𝑡 𝑝𝑙𝑜𝑡 𝑎𝑟𝑒𝑎 ℎ𝑎 ∗ 𝑝𝑒𝑟𝑐𝑒𝑛𝑡 𝑜𝑓 𝑐𝑜𝑣𝑒𝑟 - Seguma procentuālais īpatsvars ir parauglaukuma procentuālais segums ar meža sugām; WBD ir dominējošās sugas koksnes pamatkoksnes blīvums (t/m3), un koeficients R pārvērš koksnes krājumu dominējošās sugas zem zemes biomasā. R pārrēķina koeficienti katrai dominējošajai sugai tika iegūti, izmantojot ISAFA projekta RiselvItalia provizoriskos rezultātus (ISAFA, 2004), savukārt bāzes blīvums, lai pārrēķinātu svaigo tilpumu sausnā, katrai meža sugai tika iegūts no Giordano ( 1988 ) (1. tabula). No šādi iegūtajām meža biomasas kartēm tika izveidotas oglekļa asimilācijas kartes, izmantojot pārrēķina koeficientu, kas aprēķināts, pamatojoties uz EN16449 regulu, kuru Itālijas līmenī izmantoja arī Federici et al. (2008). Kā norādīts 2014. gada EN-16449 regulā, atkarībā no koka sugas koksne satur atšķirīgu daudzumu celulozes (no 40 % līdz 55 %), hemicelulozes (no 12 % līdz 15 %), lignīna (no 15 % līdz 30 %) un ekstraktvielu (no 2 % līdz 15 %). Pamatojoties uz šo savienojumu sastāvu, var pieņemt, ka koksnes vidējais oglekļa saturs ir aptuveni 50 % no koksnes sausnas masas. Saskaņā ar Federici et al. (2008) un EN-16449 (2014) standartā aprakstīto procedūru šajā plānā kā oglekļa satura vērtību koksnes biomasā izmanto pārrēķina koeficientu 0,5. Virszemes biomasa, pazemes biomasa, virszemes asimilētais ogleklis un pazemes asimilētais ogleklis katrai meža vienībai tika aprēķināti, izmantojot šādu metodi. Kopējo asimilēto oglekli aprēķināja, saskaitot epigeālā asimilēto oglekli un hipogeālā asimilēto oglekli. 6. Literatūra BS EN 16449:2014. Wood And Wood-Based Products. Calculation Of The Biogenic Carbon Content Of Wood And Conversion To Carbon Dioxide (British Standard). 2014 EU Cap Network. https://eu-cap-network.ec.europa.eu/operationalgroups_en (24.5.2024) Federici, S., Vitullo, M., Tulipano, S., De Lauretis, R., Seufert, G. 2008. An approach to estimate carbon stocks change in forest carbon pools under the UNFCCC: The Italian case. IForest, 1, 86–95. Fortrack. https://fortrack.it/ (29.05.2024) Giannetti, F.; Chirici, G.; Vangi, E.; Corona, P.; Maselli, F.; Chiesi, M.; D’Amico, G.; Puletti, N. 2022. Wall-to-Wall Mapping of Forest Biomass and Wood Volume Increment in Italy. Forests, 13, 1989. https://doi.org/10.3390/f13121989 Giordano, G., 1988. Tecnologia del legno, Tecnologia del legno. Unione tipografico-editrice torinese. Guidelines On Programming for Innovation and Implementation of the EIP for Agricultural Productivity and Sustainability. 2013. Brussels, European Commission. INFC Il disegno di campionamento. Inventario Nazionale delle Foreste e dei Serbatoi Forestali di Carbonio. 2004. Kyoto Protocol to the United Nations Framework Convention on Climate Change, Dec. 10, 1997, 2303 U.N.T.S. 162. Land Use, Land-Use Change and Forestry (LULCF). https://unfccc.int/topics/land-use/workstreams/land-use--land-usechange-and-forestry-lulucf (24.5.2024). Nieto Aleman P A., Garcia-Alvarez-Coque J., Corbi J M., Pineiro V. 2021. Collaboration through eip-agri operational groups and their role as innovation intermediaries´ special issue innovation and sustainability of agri-food system in the mediterranean area. New Medit, 3: 17 – 32. http://dx.doi.org/10.30682/nm2103b Parzonko A J., Wawrzyniak S., Krzyzanowska K. 2022. The role of the innovation broker in the formation of EIP-AGRI operational groups. Annals of the polish association of agricultural and agribusiness economists, 24, 1: 194 – 208. http://dx.doi.org/10.5604/01.3001.0015.7252 Weiss G., Ludvig A., Živojinović I. 2020. Four decades of innovation research in forestry and the forest-based industries – a systematic literature review. Forest Policy and Economics, 120. https://doi.org/10.1016/j.forpol.2020.102288 Wiltshire J., Avis K., Gill D. 2023. Guidance to member states in improving the contribution of land-use, forestry, and agriculture to enhance climate, energy and environment ambition. Brussels, European Commission. Journal: Gozdarski vestnik (http://zgds.si/gozdarski-vestnik/)